ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ സപ്തപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ।
അകമ്പനവധംശ്രുത്വാക്രുദ്ധോവൈരാക്ഷസേശ്വരഃ ।
കിഞ്ചിദദീനമുഖശ്ചാപിസചിവാംസ്താനുദൈക്ഷത ॥ 1 ॥
സതുധ്യാത്വാമുഹൂര്തന്തുമന്ത്രിഭിസ്സംവിചാര്യച ।
തതസ്തുരാവണഃപൂര്വദിവസേരാക്ഷസാധിപഃ ॥ 2 ॥
പുരീമ്പരിയയൌലങ്കാംസര്വഗുല്മാനവേക്ഷിതുമ് ।
താംരാക്ഷസഗണൈര്ഗുപ്താങ്ഗുല്മൈര്ബഹുഭിരാവൃതാമ് ॥ 3 ॥
ദദര്ശനഗരീംലങ്കാമ്പതാകാധ്വജമാലിനീമ് ।
രുദ്ധാന്തുനഗരീന്ദൃഷ്ടവാരാവണോരാക്ഷസേശ്വരഃ ॥ 4 ॥
ഉവാചാത്മഹിതങ്കാലേപ്രഹസ്തംയുദ്ധകോവിദമ് ।
പുരസ്യോപനിവിഷ്ടസ്യസഹസാപീഡിതസ്യവാ ॥ 5 ॥
നാന്യംയുദ്ധാത്പ്രപശ്യാമിമോക്ഷംയുദ്ധവിശാരദ ।
അഹംവാകുമ്ഭകര്ണോവാത്വംവാസേനാപതിര്മമ ॥ 6 ॥
ഇന്ദ്രജിദ്വാനികുമ്ഭോവാവഹേയുര്ഭാരമീദൃശമ് ।
സത്വമ്ബലമതശ്ശീഘ്രമാദായപരിഗൃഹ്യച ॥ 7 ॥
വിജയായാഭിനിര്യാഹിയത്രസര്വേവനൌകസഃ ।
നിര്യാണായാദേവതേനൂനഞ്ചപലാഹരിവാഹിനീ ॥ 8 ॥
നര്ദതാംരാക്ഷസേന്ദ്രാണാംശ്രുത്വാനാദന്ദ്രവിഷ്യതി ।
ചപലാഹ്യവിനീതാശ്ചചലചിത്താശ്ചവാനരാഃ ॥ 9 ॥
നസഹിഷ്യന്തിതേനാദംസിംഹനാദമിവദ്വിപാഃ ।
വിദ്രുതേചബലേതസ്മിന് രാമഃസൌമിത്രിണാസഹ ॥ 10 ॥
അവശസ്തേനിരാലമ്ബഃപ്രഹസ്തവശമേഷ്യതി ।
ആപത്സംശയിതാശ്രേയോനാത്രനിസ്സംശയീകൃതാ ॥ 11 ॥
പ്രതിലോമാനുലോമംവായദ്വാനോമന്യസേഹിതമ് ।
രാവണേനൈവമുക്തസ്തുപ്രഹസ്തോവാഹിനീപതിഃ ॥ 12 ॥
രാക്ഷസേന്ദ്രമുവാചേദമസുരേന്ദ്രമിവോശനാ ।
രാജന്മന്ത്രിതപൂര്വന്നഃകുശലൈസ്സഹമന്ത്രിഭിഃ ॥ 13 ॥
വിവാദശ്ചാപിനോവൃത്തസ്സമവേക്ഷ്യപരസ്പരമ് ।
പ്രദാനേനതുസീതായാഃശ്രേയോവ്യവസിതമ്മയാ ॥ 14 ॥
അപ്രദാനേപുനര്യുദ്ധന്ദൃഷ്ടമേത്തഥൈവനഃ ।
സോഽഹന്ദാനൈശ്ചമാനൈശ്ചസതതമ്പൂജിതസ്ത്വയാ ॥ 15 ॥
സാന്ത്വൈശ്ചവിവിധൈഃകാലേകിന്നകുര്യാംഹിതന്തവ ।
നഹിമേജീവിതംരക്ഷ്യമ്പുത്രദാരധനാനിച ॥ 16 ॥
ത്വമ്പശ്യമാഞ്ജുഹൂഷന്തന്ത്വദര്ഥേജീവിതംയുധി ।
ഏവമുക്ത്വാതുഭര്താരംരാവണംവാഹിനീപതിഃ ॥ 17 ॥
ഉവാചേദമ്ബലാധ്യക്ഷാന്പ്രഹസ്തഃപുരതഃസ്ഥിതാന് ।
മേശീഘ്രംരാക്ഷസാനാമ്മഹാദ്ബലമ് ॥ 18 ॥
മദ്ഭാണാബ്ദാവേഗേനഹതാനാംശനിചരണാജിരേ ।
അദ്യഹൃഷ്യന്തുമാംസാദാഃപക്ഷിണഃകാനനൌകസാമ് ॥ 19 ॥
ഇത്യുക്താസ്തേപ്രഹസ്തേനബലാധ്യക്ഷാഃ കൃതത്വരാഃ ।
ബലമുദ്യോജയാമാസുസ്തസ്മിന്രാക്ഷസമന്ദിരേ ॥ 20 ॥
സാബഭൂവമുഹൂര്തേനനിഗ്മര്നാനാവിധായുധൈഃ ।
ലങ്കാരാക്ഷസവീരൈസ്തൈര്ഗജൈരിവസമാകുലാ ॥ 21 ॥
ഹുതാശനന്തര്പയതാമ്ബ്രാഹ്മണാംശ്ചനമസ്യതാമ് ।
ആജ്യഗന്ധപ്രതിവഹഃസുരഭിര്മാരുതോവവൌ ॥ 22 ॥
സ്രജശ്ചവിവിധാകാരാജഗൃഹുസ്ത്വഭിമന്ത്രിതാഃ ।
സങ്ഗ്രാമസജ്ജാഃസമ്ഹൃഷ്ടാധരായന്രാക്ഷസാസ്തദാ ॥ 23 ॥
സധനുഷ്കാഃകവചിനോവേഗാദാപ്ലുത്യരാക്ഷസാഃ ।
രാവണമ്പ്രേക്ഷ്യരാജാനമ്പ്രഹസ്തമ്പര്യവാരയന് ॥ 24 ॥
അഥാമന്ത്റ്യതുരാജാനമ്ഭേരീമാഹത്യഭൈരവാമ് ।
ആരുരോഹരഥംയുക്തഃപ്രഹസ്തസ്സജ്ജകല്പിതമ് ॥ 25 ॥
ഹയൈര്മഹാജവൈര്യുക്തംസമ്യക്സൂതസുസംയതമ് ।
മഹാജലദനിര്ഘോഷംസാക്ഷാച്ചന്ദ്രാര്കഭാസ്വരമ് ॥ 26 ॥
ഉരഗധ്വജദുര്ധര്ഷംസുവരൂഥംസ്വവസ്കരമ് ।
സുവര്ണജാലസംയുക്തമ്പ്രഹസന്തമിവശ്രിയാ ॥ 27 ॥
തതസ്തംരഥമാസ്ഥായരാവണാര്പിതശാസനഃ ।
ലങ്കായാനിര്യയൌതൂര്ണമ്ബലേനമഹതാവൃതഃ ॥ 28 ॥
തതോദുന്ധുഭിനിര്ഘോഷഃപര്ജന്യനിനദോപമഃ ।
വാദിത്രാണാഞ്ചനിനദഃപൂരയന്നിവമേദിനീമ് ॥ 29 ॥
ശുശ്രുവേശങ്ഖശബ്ദശ്ചപ്രയാതേവാഹിനീപതൌ ।
നിനദന്തസ്സ്വരാന്ഘോരാന്രാക്ഷസാജഗ്മുരഗ്രതഃ ॥ 30 ॥
ഭീമരൂപാമഹാകായാഃപ്രഹസ്തസ്യപുരസ്സരാഃ ।
നരാന്തകഃകുമ്ഭഹനുര്മഹാനാദസ്സമുന്നതഃ ॥ 31 ॥
പ്രഹസ്തസചിവാഹ്യേതേനിര്യയുഃപരിവാര്യതമ് ।
വ്യൂഢേനേവസുഘോരേണപൂര്വദ്വാരാത്സനിര്യയൌ ॥ 32 ॥
ഗജയൂഥനികാശേനബലേനമഹതാവൃതഃ ।
സാഗരപ്രതിമൌഘേനവൃതസ്തേനബലേനസഃ ॥ 33 ॥
പ്രഹസ്തോനിര്യയൌക്രുദ്ധഃകാലാന്തകയമോപമഃ ।
തസ്യനിര്യാണഘോഷേണരാക്ഷസാനാഞ്ചനര്ദതാമ് ॥ 34 ॥
ലങ്കായാംസര്വഭൂതാനിവിനേദുര്വികൃതൈസ്സ്വരൈഃ ।
വ്യഭ്രമാകാശമാവിശ്യമാംസശോണിതഭോജനാഃ ॥ 35 ॥
മണ്ഡലാന്യപസവ്യാനിഖഗാശ്ചക്രൂരഥമ്പ്രതി ।
സമ്നത്യഃപാവകജ്വാലാഃശിവാഘോരാവവാശിരേ ॥ 36 ॥
അന്തരിക്ഷാത്പപാതോല്കാവായുശ്ചപരുഷംവനൌ ।
അന്യോന്യമഭിസംരബ്ധാഗ്രഹാശ്ചനചകാശിരേ ॥ 37 ॥
മേഘാശ്ചഖരനിര്ഘോഷാരഥസ്യോപരിരക്ഷസഃ ।
വവൃഷംരുധിരഞ്ചാസ്യസിഷിചുശ്ചപുരസ്സരാന് ॥ 38 ॥
കേതുര്മൂര്ധനിഗൃധ്രോഽസ്യനിലീനോദക്ഷിണാമുഖഃ ।
തുദന്നുഭയതഃപാര്ശ്വംസമഗ്രാമഹരത്പ്രഭാമ് ॥ 39 ॥
സാരഥേര്ഭഹുശശ്ചാസ്യസങ്ഗ്രാമമവഗാഹതഃ ।
പ്രതോദോന്യപതദ്ധസ്താത്സൂതസ്യഹയസാദിനഃ ॥ 40 ॥
നിര്യാണശ്രീശ്ചയാഽസ്യാസീദ്ഭാസ്വരാവസുദുര്ലഭാഃ ।
സാനനാശമുഹൂര്തേനസമേചസ്ഖലിതാഹയാഃ ॥ 41 ॥
പ്രഹസ്തന്ത്വഭിനിര്യാന്തമ്പ്രഖ്യാതബലപൌരുഷമ് ।
യുധിനാനാപ്രഹരണാകപിസേനാഽഭ്യവര്തത ॥ 42 ॥
അഥഘോഷസ്സുതുമുലോഹരീണാംസമജായത ।
വൃക്ഷാനാരുജതാഞ്ചൈവഗുര്വീരാഗൃഹ്ണതാംശിലാഃ ॥ 43 ॥
നദതാംരാക്ഷസാനാഞ്ചവാനരാണാഞ്ചഗര്ജതാമ് ।
ഉഭേപ്രമുദിതേസൈന്യേരക്ഷോഗണവനൌകസാമ് ॥ 44 ॥
വേഗിതാനാംസമര്ഥാനാമന്യോന്യവധകാങ് ക്ഷിണാമ് ।
പരസ്പരഞ്ചാഹ്വയതാന്നിനാദ്ശൂയതേമഹാന് ॥ 45 ॥
തതഃപ്രഹസ്തഃകപിരാജവാഹിനീമഭിപ്രതസ്ഥേവിജയായദുര്മതിഃ ।
വിവൃദ്ധവേഗംശ്ചവിവേശതാഞ്ചമൂംയഥാമുമൂര്ഷുശ്ശലഭോവിഭാവസുമ് ॥ 46 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ സപ്തപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
अकम्पनवधंश्रुत्वाक्रुद्धोवैराक्षसेश्वरः ।
किञ्चिददीनमुखश्चापिसचिवांस्तानुदैक्षत ॥ 1 ॥
सतुध्यात्वामुहूर्तन्तुमन्त्रिभिस्संविचार्यच ।
ततस्तुरावणःपूर्वदिवसेराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
पुरीम्परिययौलङ्कांसर्वगुल्मानवेक्षितुम् ।
तांराक्षसगणैर्गुप्ताङ्गुल्मैर्बहुभिरावृताम् ॥ 3 ॥
ददर्शनगरींलङ्काम्पताकाध्वजमालिनीम् ।
रुद्धान्तुनगरीन्दृष्टवारावणोराक्षसेश्वरः ॥ 4 ॥
उवाचात्महितङ्कालेप्रहस्तंयुद्धकोविदम् ।
पुरस्योपनिविष्टस्यसहसापीडितस्यवा ॥ 5 ॥
नान्यंयुद्धात्प्रपश्यामिमोक्षंयुद्धविशारद ।
अहंवाकुम्भकर्णोवात्वंवासेनापतिर्मम ॥ 6 ॥
इन्द्रजिद्वानिकुम्भोवावहेयुर्भारमीदृशम् ।
सत्वम्बलमतश्शीघ्रमादायपरिगृह्यच ॥ 7 ॥
विजयायाभिनिर्याहियत्रसर्वेवनौकसः ।
निर्याणायादेवतेनूनञ्चपलाहरिवाहिनी ॥ 8 ॥
नर्दतांराक्षसेन्द्राणांश्रुत्वानादन्द्रविष्यति ।
चपलाह्यविनीताश्चचलचित्ताश्चवानराः ॥ 9 ॥
नसहिष्यन्तितेनादंसिंहनादमिवद्विपाः ।
विद्रुतेचबलेतस्मिन् रामःसौमित्रिणासह ॥ 10 ॥
अवशस्तेनिरालम्बःप्रहस्तवशमेष्यति ।
आपत्संशयिताश्रेयोनात्रनिस्संशयीकृता ॥ 11 ॥
प्रतिलोमानुलोमंवायद्वानोमन्यसेहितम् ।
रावणेनैवमुक्तस्तुप्रहस्तोवाहिनीपतिः ॥ 12 ॥
राक्षसेन्द्रमुवाचेदमसुरेन्द्रमिवोशना ।
राजन्मन्त्रितपूर्वन्नःकुशलैस्सहमन्त्रिभिः ॥ 13 ॥
विवादश्चापिनोवृत्तस्समवेक्ष्यपरस्परम् ।
प्रदानेनतुसीतायाःश्रेयोव्यवसितम्मया ॥ 14 ॥
अप्रदानेपुनर्युद्धन्दृष्टमेत्तथैवनः ।
सोऽहन्दानैश्चमानैश्चसततम्पूजितस्त्वया ॥ 15 ॥
सान्त्वैश्चविविधैःकालेकिन्नकुर्यांहितन्तव ।
नहिमेजीवितंरक्ष्यम्पुत्रदारधनानिच ॥ 16 ॥
त्वम्पश्यमाञ्जुहूषन्तन्त्वदर्थेजीवितंयुधि ।
एवमुक्त्वातुभर्तारंरावणंवाहिनीपतिः ॥ 17 ॥
उवाचेदम्बलाध्यक्षान्प्रहस्तःपुरतःस्थितान् ।
मेशीघ्रंराक्षसानाम्महाद्बलम् ॥ 18 ॥
मद्भाणाब्दावेगेनहतानांशनिचरणाजिरे ।
अद्यहृष्यन्तुमांसादाःपक्षिणःकाननौकसाम् ॥ 19 ॥
इत्युक्तास्तेप्रहस्तेनबलाध्यक्षाः कृतत्वराः ।
बलमुद्योजयामासुस्तस्मिन्राक्षसमन्दिरे ॥ 20 ॥
साबभूवमुहूर्तेननिग्मर्नानाविधायुधैः ।
लङ्काराक्षसवीरैस्तैर्गजैरिवसमाकुला ॥ 21 ॥
हुताशनन्तर्पयताम्ब्राह्मणांश्चनमस्यताम् ।
आज्यगन्धप्रतिवहःसुरभिर्मारुतोववौ ॥ 22 ॥
स्रजश्चविविधाकाराजगृहुस्त्वभिमन्त्रिताः ।
सङ्ग्रामसज्जाःसम्हृष्टाधरायन्राक्षसास्तदा ॥ 23 ॥
सधनुष्काःकवचिनोवेगादाप्लुत्यराक्षसाः ।
रावणम्प्रेक्ष्यराजानम्प्रहस्तम्पर्यवारयन् ॥ 24 ॥
अथामन्त्ऱ्यतुराजानम्भेरीमाहत्यभैरवाम् ।
आरुरोहरथंयुक्तःप्रहस्तस्सज्जकल्पितम् ॥ 25 ॥
हयैर्महाजवैर्युक्तंसम्यक्सूतसुसंयतम् ।
महाजलदनिर्घोषंसाक्षाच्चन्द्रार्कभास्वरम् ॥ 26 ॥
उरगध्वजदुर्धर्षंसुवरूथंस्ववस्करम् ।
सुवर्णजालसंयुक्तम्प्रहसन्तमिवश्रिया ॥ 27 ॥
ततस्तंरथमास्थायरावणार्पितशासनः ।
लङ्कायानिर्ययौतूर्णम्बलेनमहतावृतः ॥ 28 ॥
ततोदुन्धुभिनिर्घोषःपर्जन्यनिनदोपमः ।
वादित्राणाञ्चनिनदःपूरयन्निवमेदिनीम् ॥ 29 ॥
शुश्रुवेशङ्खशब्दश्चप्रयातेवाहिनीपतौ ।
निनदन्तस्स्वरान्घोरान्राक्षसाजग्मुरग्रतः ॥ 30 ॥
भीमरूपामहाकायाःप्रहस्तस्यपुरस्सराः ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 31 ॥
प्रहस्तसचिवाह्येतेनिर्ययुःपरिवार्यतम् ।
व्यूढेनेवसुघोरेणपूर्वद्वारात्सनिर्ययौ ॥ 32 ॥
गजयूथनिकाशेनबलेनमहतावृतः ।
सागरप्रतिमौघेनवृतस्तेनबलेनसः ॥ 33 ॥
प्रहस्तोनिर्ययौक्रुद्धःकालान्तकयमोपमः ।
तस्यनिर्याणघोषेणराक्षसानाञ्चनर्दताम् ॥ 34 ॥
लङ्कायांसर्वभूतानिविनेदुर्विकृतैस्स्वरैः ।
व्यभ्रमाकाशमाविश्यमांसशोणितभोजनाः ॥ 35 ॥
मण्डलान्यपसव्यानिखगाश्चक्रूरथम्प्रति ।
सम्नत्यःपावकज्वालाःशिवाघोराववाशिरे ॥ 36 ॥
अन्तरिक्षात्पपातोल्कावायुश्चपरुषंवनौ ।
अन्योन्यमभिसंरब्धाग्रहाश्चनचकाशिरे ॥ 37 ॥
मेघाश्चखरनिर्घोषारथस्योपरिरक्षसः ।
ववृषंरुधिरञ्चास्यसिषिचुश्चपुरस्सरान् ॥ 38 ॥
केतुर्मूर्धनिगृध्रोऽस्यनिलीनोदक्षिणामुखः ।
तुदन्नुभयतःपार्श्वंसमग्रामहरत्प्रभाम् ॥ 39 ॥
सारथेर्भहुशश्चास्यसङ्ग्राममवगाहतः ।
प्रतोदोन्यपतद्धस्तात्सूतस्यहयसादिनः ॥ 40 ॥
निर्याणश्रीश्चयाऽस्यासीद्भास्वरावसुदुर्लभाः ।
साननाशमुहूर्तेनसमेचस्खलिताहयाः ॥ 41 ॥
प्रहस्तन्त्वभिनिर्यान्तम्प्रख्यातबलपौरुषम् ।
युधिनानाप्रहरणाकपिसेनाऽभ्यवर्तत ॥ 42 ॥
अथघोषस्सुतुमुलोहरीणांसमजायत ।
वृक्षानारुजताञ्चैवगुर्वीरागृह्णतांशिलाः ॥ 43 ॥
नदतांराक्षसानाञ्चवानराणाञ्चगर्जताम् ।
उभेप्रमुदितेसैन्येरक्षोगणवनौकसाम् ॥ 44 ॥
वेगितानांसमर्थानामन्योन्यवधकाङ् क्षिणाम् ।
परस्परञ्चाह्वयतान्निनाद्शूयतेमहान् ॥ 45 ॥
ततःप्रहस्तःकपिराजवाहिनीमभिप्रतस्थेविजयायदुर्मतिः ।
विवृद्धवेगंश्चविवेशताञ्चमूंयथामुमूर्षुश्शलभोविभावसुम् ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.