6.56 യുദ്ധകാണ്ഡ - ഷട്പഞ്ചാശ സര്ഗഃ

6.56 Yuddhakanda - Shatpanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Malayalam script
📄 Download PDF
ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഷട്പഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ।
തദ്ദൃഷ്ടവാസുമഹത്കര്മകൃതംവാനരതസ്തമൈഃ ।
ക്രോധമാഹാരയാമാസയുധിതീവ്രമകമ്പനഃ ॥ 1 ॥
ക്രോധമൂര്ചിതരൂപസ്തുധൂന്വന്പരമകാര്മുകമ് ।
ദൃഷ്ടവാതുകര്മശത്രൂണാംസാരഥിംവാക്യമബ്രവീത് ॥ 2 ॥
തത്ത്ത്വൈതാവത്ത്വരിതംരഥമ്പ്രാപയസാരഥേ ।
യത്രൈതേബഹവോഘ്നന്തിസുബഹൂന്രാക്ഷസാന്രണേ ॥ 3 ॥
ഏതേഽത്രബലവന്തോഹിഭീമകോപാശ്ചവാനരാഃ ।
ദ്രുമശൈലപ്രഹരണാസ്തിഷ്ഠന്തിപ്രമുഖേമമ ॥ 4 ॥
ഏതാന്നിഹന്തുമിച്ഛാമിസമരശ്ലാഘിനോഹ്യഹമ് ।
ഏതൈഃപ്രമഥിതംസര്വന്ദൃശ്യതേരാക്ഷസാമ്ബലമ് ॥ 5 ॥
തതഃപ്രജവനാശ്വേനരഥേനരഥിനാംവരഃ ।
ഹരീനഭ്യഹനത്ക്രോധാച്ഛരജാലൈകമ്പനഃ ॥ 6 ॥
നസ്ഥാതുംവാനരാശ്ശേകുഃകിമ്പുനര്യോദ്ധുമാഹവേ ।
അകമ്പനശരൈര്ഭഗ്നാസ്സര്വഏവവിദുദ്രുവുഃ ॥ 7 ॥
താന്മൃത്യുവശമാപന്നാനകമ്പനവംശഗതാന് ।
സമീക്ഷ്യഹനുമാന്ജ്ഞാതീനുപതസ്ഥേമഹാബലഃ ॥ 8 ॥
തമ്മഹാപ്ലവഗന്ദൃഷ്ടവാസര്വേതേപ്ലവഗയൂഥപാഃ ।
സമേത്യസമരേവീരാസ്സഹിതാഃപര്യവാരയന് ॥ 9 ॥
അവസ്ഥിതംഹനൂമന്തന്തേദൃഷ്ടവാഹരിയൂഥപാഃ ।
ബഭൂവുര്ബലവന്തോഹിബലവന്തംസമാശ്രിതാഃ ॥ 10 ॥
അകമ്പനസ് തു ശൈല ആഭം ഹനൂമന്തം അവസ്ഥിതമ് ।
മഹാ ഇന്ദ്ര;ഇവ ധാരാഭിഹ് ശരൈര് അഭിവവര്ഷ ഹ ॥ 11 ॥
അചിന്തയിത്വാബാണൌഘാന് ശരീരേപതിതാന്ശിതാന് ।
അകമ്പനവധാര്ഥായമനോദധ്രേമഹാബലഃ ॥ 12 ॥
സപ്രഹസ്യമഹാതേജാഹനുമാന് മാരുതാത്മജഃ ।
അഭിദുദ്രാവതദ്രക്ഷഃകമ്പയന്നിവമേദിനീമ് ॥ 13 ॥
തസ്യാഭിനര്ദമാനസ്യദീപ്യമാനസ്യതേജസാ ।
ബഭൂവരൂപന്ദുര്ധര്ഷന്ദീപ്തസ്യേവവിഭാവസോഃ ॥ 14 ॥
ആത്മാനമ്മപ്രഹരണഞ്ജ്ഞാത്വാക്രോധസമന്വിതഃ ।
ശൈലമുത്പാടയാമാസവേഗേനഹരിപുങ്ഗവഃ ॥ 15 ॥
ഗൃഹീത്വാതമ്മഹാശൈലമ്പാണിനൈകേനമാരുതിഃ ।
സവിനദ്യമഹാനാദമ്ഭ്രാമയാമാസവീര്യവാന് ॥ 16 ॥
തതസ്തമഭിദുദ്രാവരാക്ഷസേന്ദ്രമകമ്പനമ് ।
പുരാഹിനമുചിംസങ് ഖ്യേവജ്രേണേവപുരന്ദരഃ ॥ 17 ॥
അകമ്പനസ്തുതദ്ദൃഷ്ടവാഗിരിശൃങ്ഗംസമുദ്യതമ് ।
ദൂരാദേവമഹാബാണൈരര്ധചന്ദ്രൈര്വ്യദാരയത് ॥ 18 ॥
തത്പര്വതാഗ്രമാകാശേരക്ഷോബാണവിദാരിതമ് ।
വികീര്ണമ്പതിതന്ദൃഷ്ടവാഹനുമാന്ക്രോധമൂര്ഛിതഃ ॥ 19 ॥
സോഽശ്വകര്ണംസമാസാദ്യരോഷദര്പാന്വിതോഹരിഃ ।
തൂര്ണമുത്പാടയാമാസമഹാഗിരിമിവോച്ഛ്രിതമ് ॥ 20 ॥
തങ്ഗൃഹീത്വാമഹാസ്കന്ധംസോഽശ്വകര്ണമ്മഹാദ്യുതിഃ ।
പ്രഹസ്യപരയാപ്രീത്യാഭ്രാമയാമാസഭൂതലേ ॥ 21 ॥
പ്രധാവന്നൂരുവേഗേനപ്രഭഞ്ജംസ്തരസാദ്രുമാന് ।
ഹനൂമാന്പരമക്രുദ്ധശ്ചരണൈര്ദാരയത്ക്ഷിതമ് ॥ 22 ॥
ഗജാംശ്ചസഗജാരോഹാന്സരഥാന്രഥിനസ്തഥാ ।
ജഘാനഹനുമാന് ഭീമാന് രാക്ഷസാംശ്ചപദാതിഗാന് ॥ 23 ॥
തമന്തകമിവക്രുദ്ധംസദ്രുമമ്പ്രാണഹാരിണമ് ।
ഹനൂമന്തമഭിപ്രേക്ഷ്യരാക്ഷസാവിപ്രദുദ്രുവുഃ ॥ 24 ॥
തമാപതന്തംസങ്കൃദ്ധംരാക്ഷസാനാമ്ഭയാവഹമ് ।
ദദര്ശാകമ്പനോവീരശ്ചുക്ഷോധചനനാദച ॥ 25 ॥
സചതുര്ദശഭിര്ബാണൈശ്ശിതൈര്ദേഹവിദാരണൈഃ ।
നിര്ബിഭേദഹനൂമന്തമ്മഹാവീര്യമകമ്പനഃ ॥ 26 ॥
സ തഥാ പ്രതിവിദ്ധസ് തു ബഹ്വീഭിഹ് ശര വൃഷ്ടിഭിഃ ।
ഹനൂമാന് ദദൃശേ വീരഹ് പ്രരൂഢ;ഇവ സാനുമാന് ॥ 27 ॥
വിരരാജ മഹാവീര്യോ മഹാകായോ മഹാബലഃ ।
പുഷ്പിതാശോകസമ്കാശോ വിധൂമ ഇവ പാവകഃ ॥ 28 ॥
തതോഽന്യംവൃക്ഷമുത്പാട്യകൃത്വാവേഗമനുത്തമമ് ।
ശിരസ്യഭിജഘാനാശുരാക്ഷസേന്ദ്രമകമ്പനമ് ॥ 29 ॥
സവൃക്ഷേണഹതസ്തേനസക്രോധേനമഹാത്മനാ ।
രാക്ഷസോവാനരേന്ദ്രേണപപാതചമമാരച ॥ 30 ॥
തം ദൃഷ്ട്വാ നിഹതം ഭൂമൌ രാക്ഷസ ഇന്ദ്രം അകമ്പനമ് ।
വ്യഥിതാ രാക്ഷസാഹ് സര്വേ ക്ഷിതി കമ്പ;ഇവ ദ്രുമാഃ ॥ 31 ॥
ത്യക്തപ്രഹരണാസ്സര്വേരാക്ഷസാസ്തേപരാജിതാഃ ।
ലങ്കാമഭിയയുസ്ത്രസ്താവാനരാസ്തൈഭിദ്രുതാഃ ॥ 32 ॥
തേമുക്തകേശാഃസമ്ഭ്രാന്താഭഗ്നമാനാഃപരാജിതാഃ ।
സ്രവച്ഛ്രമജലൈരങ്ഗൈശ്ശ്വസന്തോവിപ്രദുദ്രുവുഃ ॥ 33 ॥
അന്യോന്യമ്പ്രമമന്ഥുസ്തേവിവിശുര്നഗരമ്ഭയാത് ।
പൃഷ്ഠതസ്തേതുസമ്മൂഢാഃപ്രേക്ഷമാണാമുഹുര്മുഹുഃ ॥ 34 ॥
തേഷുലങ്കാമ്പ്രവിഷ്ടേഷുരാക്ഷസേഷുമഹാബലാഃ ।
സമേത്യഹരയസ്സര്വേഹനൂമന്തമപൂജയന് ॥ 35 ॥
സോഽപിപ്രഹൃഷ്ടസ്താന് സര്വാന് ഹരീന് സമ്പ്രത്യപൂജയത് ।
ഹനുമാന്സത്ത്വസമ്പന്നോയഥാര്ഹമനുകൂലതഃ ॥ 36 ॥
വിനേദുശ്ചയഥാപ്രാണംഹരയോജിതകാശിനഃ ।
ചകര്ഷുശ്ചപുനസ്തത്രസപ്രാണാനപിരാക്ഷസാന് ॥ 37 ॥
സവീരശോഭാമഭജന്മഹാകപിഃസമേത്യരക്ഷാംസിനിഹത്യമാരുതിഃ ।
മഹാസുരമ്ഭീമമമിത്രനാശനഃയഥൈവവിഷ്ണുര്ബലിനഞ്ചമൂമുഖേ ॥ 38 ॥
അപൂജയന്ദേവഗണാസ്തദാകപിംസ്വയഞ്ചരാമോഽതിബലശ്ചലക്ഷ്മണഃ ।
തഥൈവസുഗ്രീവമുഖാഃപ്ലവങ്ഗമാവിഭീഷണശ്ചൈവമഹാബലസ്തഥാ ॥ 39 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ ഷട്പഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
तद्दृष्टवासुमहत्कर्मकृतंवानरतस्तमैः ।
क्रोधमाहारयामासयुधितीव्रमकम्पनः ॥ 1 ॥
क्रोधमूर्चितरूपस्तुधून्वन्परमकार्मुकम् ।
दृष्टवातुकर्मशत्रूणांसारथिंवाक्यमब्रवीत् ॥ 2 ॥
तत्त्त्वैतावत्त्वरितंरथम्प्रापयसारथे ।
यत्रैतेबहवोघ्नन्तिसुबहून्राक्षसान्रणे ॥ 3 ॥
एतेऽत्रबलवन्तोहिभीमकोपाश्चवानराः ।
द्रुमशैलप्रहरणास्तिष्ठन्तिप्रमुखेमम ॥ 4 ॥
एतान्निहन्तुमिच्छामिसमरश्लाघिनोह्यहम् ।
एतैःप्रमथितंसर्वन्दृश्यतेराक्षसाम्बलम् ॥ 5 ॥
ततःप्रजवनाश्वेनरथेनरथिनांवरः ।
हरीनभ्यहनत्क्रोधाच्छरजालैकम्पनः ॥ 6 ॥
नस्थातुंवानराश्शेकुःकिम्पुनर्योद्धुमाहवे ।
अकम्पनशरैर्भग्नास्सर्वएवविदुद्रुवुः ॥ 7 ॥
तान्मृत्युवशमापन्नानकम्पनवंशगतान् ।
समीक्ष्यहनुमान्ज्ञातीनुपतस्थेमहाबलः ॥ 8 ॥
तम्महाप्लवगन्दृष्टवासर्वेतेप्लवगयूथपाः ।
समेत्यसमरेवीरास्सहिताःपर्यवारयन् ॥ 9 ॥
अवस्थितंहनूमन्तन्तेदृष्टवाहरियूथपाः ।
बभूवुर्बलवन्तोहिबलवन्तंसमाश्रिताः ॥ 10 ॥
अकम्पनस् तु शैल आभं हनूमन्तं अवस्थितम् ।
महा इन्द्र;इव धाराभिह् शरैर् अभिववर्ष ह ॥ 11 ॥
अचिन्तयित्वाबाणौघान् शरीरेपतितान्शितान् ।
अकम्पनवधार्थायमनोदध्रेमहाबलः ॥ 12 ॥
सप्रहस्यमहातेजाहनुमान् मारुतात्मजः ।
अभिदुद्रावतद्रक्षःकम्पयन्निवमेदिनीम् ॥ 13 ॥
तस्याभिनर्दमानस्यदीप्यमानस्यतेजसा ।
बभूवरूपन्दुर्धर्षन्दीप्तस्येवविभावसोः ॥ 14 ॥
आत्मानम्मप्रहरणञ्ज्ञात्वाक्रोधसमन्वितः ।
शैलमुत्पाटयामासवेगेनहरिपुङ्गवः ॥ 15 ॥
गृहीत्वातम्महाशैलम्पाणिनैकेनमारुतिः ।
सविनद्यमहानादम्भ्रामयामासवीर्यवान् ॥ 16 ॥
ततस्तमभिदुद्रावराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ।
पुराहिनमुचिंसङ् ख्येवज्रेणेवपुरन्दरः ॥ 17 ॥
अकम्पनस्तुतद्दृष्टवागिरिशृङ्गंसमुद्यतम् ।
दूरादेवमहाबाणैरर्धचन्द्रैर्व्यदारयत् ॥ 18 ॥
तत्पर्वताग्रमाकाशेरक्षोबाणविदारितम् ।
विकीर्णम्पतितन्दृष्टवाहनुमान्क्रोधमूर्छितः ॥ 19 ॥
सोऽश्वकर्णंसमासाद्यरोषदर्पान्वितोहरिः ।
तूर्णमुत्पाटयामासमहागिरिमिवोच्छ्रितम् ॥ 20 ॥
तङ्गृहीत्वामहास्कन्धंसोऽश्वकर्णम्महाद्युतिः ।
प्रहस्यपरयाप्रीत्याभ्रामयामासभूतले ॥ 21 ॥
प्रधावन्नूरुवेगेनप्रभञ्जंस्तरसाद्रुमान् ।
हनूमान्परमक्रुद्धश्चरणैर्दारयत्क्षितम् ॥ 22 ॥
गजांश्चसगजारोहान्सरथान्रथिनस्तथा ।
जघानहनुमान् भीमान् राक्षसांश्चपदातिगान् ॥ 23 ॥
तमन्तकमिवक्रुद्धंसद्रुमम्प्राणहारिणम् ।
हनूमन्तमभिप्रेक्ष्यराक्षसाविप्रदुद्रुवुः ॥ 24 ॥
तमापतन्तंसङ्कृद्धंराक्षसानाम्भयावहम् ।
ददर्शाकम्पनोवीरश्चुक्षोधचननादच ॥ 25 ॥
सचतुर्दशभिर्बाणैश्शितैर्देहविदारणैः ।
निर्बिभेदहनूमन्तम्महावीर्यमकम्पनः ॥ 26 ॥
स तथा प्रतिविद्धस् तु बह्वीभिह् शर वृष्टिभिः ।
हनूमान् ददृशे वीरह् प्ररूढ;इव सानुमान् ॥ 27 ॥
विरराज महावीर्यो महाकायो महाबलः ।
पुष्पिताशोकसम्काशो विधूम इव पावकः ॥ 28 ॥
ततोऽन्यंवृक्षमुत्पाट्यकृत्वावेगमनुत्तमम् ।
शिरस्यभिजघानाशुराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ॥ 29 ॥
सवृक्षेणहतस्तेनसक्रोधेनमहात्मना ।
राक्षसोवानरेन्द्रेणपपातचममारच ॥ 30 ॥
तं दृष्ट्वा निहतं भूमौ राक्षस इन्द्रं अकम्पनम् ।
व्यथिता राक्षसाह् सर्वे क्षिति कम्प;इव द्रुमाः ॥ 31 ॥
त्यक्तप्रहरणास्सर्वेराक्षसास्तेपराजिताः ।
लङ्कामभिययुस्त्रस्तावानरास्तैभिद्रुताः ॥ 32 ॥
तेमुक्तकेशाःसम्भ्रान्ताभग्नमानाःपराजिताः ।
स्रवच्छ्रमजलैरङ्गैश्श्वसन्तोविप्रदुद्रुवुः ॥ 33 ॥
अन्योन्यम्प्रममन्थुस्तेविविशुर्नगरम्भयात् ।
पृष्ठतस्तेतुसम्मूढाःप्रेक्षमाणामुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तेषुलङ्काम्प्रविष्टेषुराक्षसेषुमहाबलाः ।
समेत्यहरयस्सर्वेहनूमन्तमपूजयन् ॥ 35 ॥
सोऽपिप्रहृष्टस्तान् सर्वान् हरीन् सम्प्रत्यपूजयत् ।
हनुमान्सत्त्वसम्पन्नोयथार्हमनुकूलतः ॥ 36 ॥
विनेदुश्चयथाप्राणंहरयोजितकाशिनः ।
चकर्षुश्चपुनस्तत्रसप्राणानपिराक्षसान् ॥ 37 ॥
सवीरशोभामभजन्महाकपिःसमेत्यरक्षांसिनिहत्यमारुतिः ।
महासुरम्भीमममित्रनाशनःयथैवविष्णुर्बलिनञ्चमूमुखे ॥ 38 ॥
अपूजयन्देवगणास्तदाकपिंस्वयञ्चरामोऽतिबलश्चलक्ष्मणः ।
तथैवसुग्रीवमुखाःप्लवङ्गमाविभीषणश्चैवमहाबलस्तथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in