6.56 ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡ - ଷଟ୍ପଞ୍ଚାଶ ସର୍ଗଃ

6.56 Yuddhakanda - Shatpanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Oriya script
📄 Download PDF
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତଦ୍ଦୃଷ୍ଟଵାସୁମହତ୍କର୍ମକୃତଂଵାନରତସ୍ତମୈଃ ।
କ୍ରୋଧମାହାରଯାମାସଯୁଧିତୀଵ୍ରମକମ୍ପନଃ ॥ 1 ॥
କ୍ରୋଧମୂର୍ଚିତରୂପସ୍ତୁଧୂନ୍ଵନ୍ପରମକାର୍ମୁକମ୍ ।
ଦୃଷ୍ଟଵାତୁକର୍ମଶତ୍ରୂଣାଂସାରଥିଂଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 2 ॥
ତତ୍ତ୍ତ୍ଵୈତାଵତ୍ତ୍ଵରିତଂରଥମ୍ପ୍ରାପଯସାରଥେ ।
ଯତ୍ରୈତେବହଵୋଘ୍ନନ୍ତିସୁବହୂନ୍ରାକ୍ଷସାନ୍ରଣେ ॥ 3 ॥
ଏତେଽତ୍ରବଲଵନ୍ତୋହିଭୀମକୋପାଶ୍ଚଵାନରାଃ ।
ଦ୍ରୁମଶୈଲପ୍ରହରଣାସ୍ତିଷ୍ଠନ୍ତିପ୍ରମୁଖେମମ ॥ 4 ॥
ଏତାନ୍ନିହନ୍ତୁମିଚ୍ଛାମିସମରଶ୍ଲାଘିନୋହ୍ଯହମ୍ ।
ଏତୈଃପ୍ରମଥିତଂସର୍ଵନ୍ଦୃଶ୍ଯତେରାକ୍ଷସାମ୍ବଲମ୍ ॥ 5 ॥
ତତଃପ୍ରଜଵନାଶ୍ଵେନରଥେନରଥିନାଂଵରଃ ।
ହରୀନଭ୍ଯହନତ୍କ୍ରୋଧାଚ୍ଛରଜାଲୈକମ୍ପନଃ ॥ 6 ॥
ନସ୍ଥାତୁଂଵାନରାଶ୍ଶେକୁଃକିମ୍ପୁନର୍ଯୋଦ୍ଧୁମାହଵେ ।
ଅକମ୍ପନଶରୈର୍ଭଗ୍ନାସ୍ସର୍ଵଏଵଵିଦୁଦ୍ରୁଵୁଃ ॥ 7 ॥
ତାନ୍ମୃତ୍ଯୁଵଶମାପନ୍ନାନକମ୍ପନଵଂଶଗତାନ୍ ।
ସମୀକ୍ଷ୍ଯହନୁମାନ୍ଜ୍ଞାତୀନୁପତସ୍ଥେମହାବଲଃ ॥ 8 ॥
ତମ୍ମହାପ୍ଲଵଗନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାସର୍ଵେତେପ୍ଲଵଗଯୂଥପାଃ ।
ସମେତ୍ଯସମରେଵୀରାସ୍ସହିତାଃପର୍ଯଵାରଯନ୍ ॥ 9 ॥
ଅଵସ୍ଥିତଂହନୂମନ୍ତନ୍ତେଦୃଷ୍ଟଵାହରିଯୂଥପାଃ ।
ବଭୂଵୁର୍ବଲଵନ୍ତୋହିବଲଵନ୍ତଂସମାଶ୍ରିତାଃ ॥ 10 ॥
ଅକମ୍ପନସ୍ ତୁ ଶୈଲ ଆଭଂ ହନୂମନ୍ତଂ ଅଵସ୍ଥିତମ୍ ।
ମହା ଇନ୍ଦ୍ର;ଇଵ ଧାରାଭିହ୍ ଶରୈର୍ ଅଭିଵଵର୍ଷ ହ ॥ 11 ॥
ଅଚିନ୍ତଯିତ୍ଵାବାଣୌଘାନ୍ ଶରୀରେପତିତାନ୍ଶିତାନ୍ ।
ଅକମ୍ପନଵଧାର୍ଥାଯମନୋଦଧ୍ରେମହାବଲଃ ॥ 12 ॥
ସପ୍ରହସ୍ଯମହାତେଜାହନୁମାନ୍ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଅଭିଦୁଦ୍ରାଵତଦ୍ରକ୍ଷଃକମ୍ପଯନ୍ନିଵମେଦିନୀମ୍ ॥ 13 ॥
ତସ୍ଯାଭିନର୍ଦମାନସ୍ଯଦୀପ୍ଯମାନସ୍ଯତେଜସା ।
ବଭୂଵରୂପନ୍ଦୁର୍ଧର୍ଷନ୍ଦୀପ୍ତସ୍ଯେଵଵିଭାଵସୋଃ ॥ 14 ॥
ଆତ୍ମାନମ୍ମପ୍ରହରଣଞ୍ଜ୍ଞାତ୍ଵାକ୍ରୋଧସମନ୍ଵିତଃ ।
ଶୈଲମୁତ୍ପାଟଯାମାସଵେଗେନହରିପୁଙ୍ଗଵଃ ॥ 15 ॥
ଗୃହୀତ୍ଵାତମ୍ମହାଶୈଲମ୍ପାଣିନୈକେନମାରୁତିଃ ।
ସଵିନଦ୍ଯମହାନାଦମ୍ଭ୍ରାମଯାମାସଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 16 ॥
ତତସ୍ତମଭିଦୁଦ୍ରାଵରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରମକମ୍ପନମ୍ ।
ପୁରାହିନମୁଚିଂସଙ୍ ଖ୍ଯେଵଜ୍ରେଣେଵପୁରନ୍ଦରଃ ॥ 17 ॥
ଅକମ୍ପନସ୍ତୁତଦ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଗିରିଶୃଙ୍ଗଂସମୁଦ୍ଯତମ୍ ।
ଦୂରାଦେଵମହାବାଣୈରର୍ଧଚନ୍ଦ୍ରୈର୍ଵ୍ଯଦାରଯତ୍ ॥ 18 ॥
ତତ୍ପର୍ଵତାଗ୍ରମାକାଶେରକ୍ଷୋବାଣଵିଦାରିତମ୍ ।
ଵିକୀର୍ଣମ୍ପତିତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାହନୁମାନ୍କ୍ରୋଧମୂର୍ଛିତଃ ॥ 19 ॥
ସୋଽଶ୍ଵକର୍ଣଂସମାସାଦ୍ଯରୋଷଦର୍ପାନ୍ଵିତୋହରିଃ ।
ତୂର୍ଣମୁତ୍ପାଟଯାମାସମହାଗିରିମିଵୋଚ୍ଛ୍ରିତମ୍ ॥ 20 ॥
ତଙ୍ଗୃହୀତ୍ଵାମହାସ୍କନ୍ଧଂସୋଽଶ୍ଵକର୍ଣମ୍ମହାଦ୍ଯୁତିଃ ।
ପ୍ରହସ୍ଯପରଯାପ୍ରୀତ୍ଯାଭ୍ରାମଯାମାସଭୂତଲେ ॥ 21 ॥
ପ୍ରଧାଵନ୍ନୂରୁଵେଗେନପ୍ରଭଞ୍ଜଂସ୍ତରସାଦ୍ରୁମାନ୍ ।
ହନୂମାନ୍ପରମକ୍ରୁଦ୍ଧଶ୍ଚରଣୈର୍ଦାରଯତ୍କ୍ଷିତମ୍ ॥ 22 ॥
ଗଜାଂଶ୍ଚସଗଜାରୋହାନ୍ସରଥାନ୍ରଥିନସ୍ତଥା ।
ଜଘାନହନୁମାନ୍ ଭୀମାନ୍ ରାକ୍ଷସାଂଶ୍ଚପଦାତିଗାନ୍ ॥ 23 ॥
ତମନ୍ତକମିଵକ୍ରୁଦ୍ଧଂସଦ୍ରୁମମ୍ପ୍ରାଣହାରିଣମ୍ ।
ହନୂମନ୍ତମଭିପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯରାକ୍ଷସାଵିପ୍ରଦୁଦ୍ରୁଵୁଃ ॥ 24 ॥
ତମାପତନ୍ତଂସଙ୍କୃଦ୍ଧଂରାକ୍ଷସାନାମ୍ଭଯାଵହମ୍ ।
ଦଦର୍ଶାକମ୍ପନୋଵୀରଶ୍ଚୁକ୍ଷୋଧଚନନାଦଚ ॥ 25 ॥
ସଚତୁର୍ଦଶଭିର୍ବାଣୈଶ୍ଶିତୈର୍ଦେହଵିଦାରଣୈଃ ।
ନିର୍ବିଭେଦହନୂମନ୍ତମ୍ମହାଵୀର୍ଯମକମ୍ପନଃ ॥ 26 ॥
ସ ତଥା ପ୍ରତିଵିଦ୍ଧସ୍ ତୁ ବହ୍ଵୀଭିହ୍ ଶର ଵୃଷ୍ଟିଭିଃ ।
ହନୂମାନ୍ ଦଦୃଶେ ଵୀରହ୍ ପ୍ରରୂଢ;ଇଵ ସାନୁମାନ୍ ॥ 27 ॥
ଵିରରାଜ ମହାଵୀର୍ଯୋ ମହାକାଯୋ ମହାବଲଃ ।
ପୁଷ୍ପିତାଶୋକସମ୍କାଶୋ ଵିଧୂମ ଇଵ ପାଵକଃ ॥ 28 ॥
ତତୋଽନ୍ଯଂଵୃକ୍ଷମୁତ୍ପାଟ୍ଯକୃତ୍ଵାଵେଗମନୁତ୍ତମମ୍ ।
ଶିରସ୍ଯଭିଜଘାନାଶୁରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରମକମ୍ପନମ୍ ॥ 29 ॥
ସଵୃକ୍ଷେଣହତସ୍ତେନସକ୍ରୋଧେନମହାତ୍ମନା ।
ରାକ୍ଷସୋଵାନରେନ୍ଦ୍ରେଣପପାତଚମମାରଚ ॥ 30 ॥
ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ନିହତଂ ଭୂମୌ ରାକ୍ଷସ ଇନ୍ଦ୍ରଂ ଅକମ୍ପନମ୍ ।
ଵ୍ଯଥିତା ରାକ୍ଷସାହ୍ ସର୍ଵେ କ୍ଷିତି କମ୍ପ;ଇଵ ଦ୍ରୁମାଃ ॥ 31 ॥
ତ୍ଯକ୍ତପ୍ରହରଣାସ୍ସର୍ଵେରାକ୍ଷସାସ୍ତେପରାଜିତାଃ ।
ଲଙ୍କାମଭିଯଯୁସ୍ତ୍ରସ୍ତାଵାନରାସ୍ତୈଭିଦ୍ରୁତାଃ ॥ 32 ॥
ତେମୁକ୍ତକେଶାଃସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତାଭଗ୍ନମାନାଃପରାଜିତାଃ ।
ସ୍ରଵଚ୍ଛ୍ରମଜଲୈରଙ୍ଗୈଶ୍ଶ୍ଵସନ୍ତୋଵିପ୍ରଦୁଦ୍ରୁଵୁଃ ॥ 33 ॥
ଅନ୍ଯୋନ୍ଯମ୍ପ୍ରମମନ୍ଥୁସ୍ତେଵିଵିଶୁର୍ନଗରମ୍ଭଯାତ୍ ।
ପୃଷ୍ଠତସ୍ତେତୁସମ୍ମୂଢାଃପ୍ରେକ୍ଷମାଣାମୁହୁର୍ମୁହୁଃ ॥ 34 ॥
ତେଷୁଲଙ୍କାମ୍ପ୍ରଵିଷ୍ଟେଷୁରାକ୍ଷସେଷୁମହାବଲାଃ ।
ସମେତ୍ଯହରଯସ୍ସର୍ଵେହନୂମନ୍ତମପୂଜଯନ୍ ॥ 35 ॥
ସୋଽପିପ୍ରହୃଷ୍ଟସ୍ତାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ ହରୀନ୍ ସମ୍ପ୍ରତ୍ଯପୂଜଯତ୍ ।
ହନୁମାନ୍ସତ୍ତ୍ଵସମ୍ପନ୍ନୋଯଥାର୍ହମନୁକୂଲତଃ ॥ 36 ॥
ଵିନେଦୁଶ୍ଚଯଥାପ୍ରାଣଂହରଯୋଜିତକାଶିନଃ ।
ଚକର୍ଷୁଶ୍ଚପୁନସ୍ତତ୍ରସପ୍ରାଣାନପିରାକ୍ଷସାନ୍ ॥ 37 ॥
ସଵୀରଶୋଭାମଭଜନ୍ମହାକପିଃସମେତ୍ଯରକ୍ଷାଂସିନିହତ୍ଯମାରୁତିଃ ।
ମହାସୁରମ୍ଭୀମମମିତ୍ରନାଶନଃଯଥୈଵଵିଷ୍ଣୁର୍ବଲିନଞ୍ଚମୂମୁଖେ ॥ 38 ॥
ଅପୂଜଯନ୍ଦେଵଗଣାସ୍ତଦାକପିଂସ୍ଵଯଞ୍ଚରାମୋଽତିବଲଶ୍ଚଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ।
ତଥୈଵସୁଗ୍ରୀଵମୁଖାଃପ୍ଲଵଙ୍ଗମାଵିଭୀଷଣଶ୍ଚୈଵମହାବଲସ୍ତଥା ॥ 39 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
तद्दृष्टवासुमहत्कर्मकृतंवानरतस्तमैः ।
क्रोधमाहारयामासयुधितीव्रमकम्पनः ॥ 1 ॥
क्रोधमूर्चितरूपस्तुधून्वन्परमकार्मुकम् ।
दृष्टवातुकर्मशत्रूणांसारथिंवाक्यमब्रवीत् ॥ 2 ॥
तत्त्त्वैतावत्त्वरितंरथम्प्रापयसारथे ।
यत्रैतेबहवोघ्नन्तिसुबहून्राक्षसान्रणे ॥ 3 ॥
एतेऽत्रबलवन्तोहिभीमकोपाश्चवानराः ।
द्रुमशैलप्रहरणास्तिष्ठन्तिप्रमुखेमम ॥ 4 ॥
एतान्निहन्तुमिच्छामिसमरश्लाघिनोह्यहम् ।
एतैःप्रमथितंसर्वन्दृश्यतेराक्षसाम्बलम् ॥ 5 ॥
ततःप्रजवनाश्वेनरथेनरथिनांवरः ।
हरीनभ्यहनत्क्रोधाच्छरजालैकम्पनः ॥ 6 ॥
नस्थातुंवानराश्शेकुःकिम्पुनर्योद्धुमाहवे ।
अकम्पनशरैर्भग्नास्सर्वएवविदुद्रुवुः ॥ 7 ॥
तान्मृत्युवशमापन्नानकम्पनवंशगतान् ।
समीक्ष्यहनुमान्ज्ञातीनुपतस्थेमहाबलः ॥ 8 ॥
तम्महाप्लवगन्दृष्टवासर्वेतेप्लवगयूथपाः ।
समेत्यसमरेवीरास्सहिताःपर्यवारयन् ॥ 9 ॥
अवस्थितंहनूमन्तन्तेदृष्टवाहरियूथपाः ।
बभूवुर्बलवन्तोहिबलवन्तंसमाश्रिताः ॥ 10 ॥
अकम्पनस् तु शैल आभं हनूमन्तं अवस्थितम् ।
महा इन्द्र;इव धाराभिह् शरैर् अभिववर्ष ह ॥ 11 ॥
अचिन्तयित्वाबाणौघान् शरीरेपतितान्शितान् ।
अकम्पनवधार्थायमनोदध्रेमहाबलः ॥ 12 ॥
सप्रहस्यमहातेजाहनुमान् मारुतात्मजः ।
अभिदुद्रावतद्रक्षःकम्पयन्निवमेदिनीम् ॥ 13 ॥
तस्याभिनर्दमानस्यदीप्यमानस्यतेजसा ।
बभूवरूपन्दुर्धर्षन्दीप्तस्येवविभावसोः ॥ 14 ॥
आत्मानम्मप्रहरणञ्ज्ञात्वाक्रोधसमन्वितः ।
शैलमुत्पाटयामासवेगेनहरिपुङ्गवः ॥ 15 ॥
गृहीत्वातम्महाशैलम्पाणिनैकेनमारुतिः ।
सविनद्यमहानादम्भ्रामयामासवीर्यवान् ॥ 16 ॥
ततस्तमभिदुद्रावराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ।
पुराहिनमुचिंसङ् ख्येवज्रेणेवपुरन्दरः ॥ 17 ॥
अकम्पनस्तुतद्दृष्टवागिरिशृङ्गंसमुद्यतम् ।
दूरादेवमहाबाणैरर्धचन्द्रैर्व्यदारयत् ॥ 18 ॥
तत्पर्वताग्रमाकाशेरक्षोबाणविदारितम् ।
विकीर्णम्पतितन्दृष्टवाहनुमान्क्रोधमूर्छितः ॥ 19 ॥
सोऽश्वकर्णंसमासाद्यरोषदर्पान्वितोहरिः ।
तूर्णमुत्पाटयामासमहागिरिमिवोच्छ्रितम् ॥ 20 ॥
तङ्गृहीत्वामहास्कन्धंसोऽश्वकर्णम्महाद्युतिः ।
प्रहस्यपरयाप्रीत्याभ्रामयामासभूतले ॥ 21 ॥
प्रधावन्नूरुवेगेनप्रभञ्जंस्तरसाद्रुमान् ।
हनूमान्परमक्रुद्धश्चरणैर्दारयत्क्षितम् ॥ 22 ॥
गजांश्चसगजारोहान्सरथान्रथिनस्तथा ।
जघानहनुमान् भीमान् राक्षसांश्चपदातिगान् ॥ 23 ॥
तमन्तकमिवक्रुद्धंसद्रुमम्प्राणहारिणम् ।
हनूमन्तमभिप्रेक्ष्यराक्षसाविप्रदुद्रुवुः ॥ 24 ॥
तमापतन्तंसङ्कृद्धंराक्षसानाम्भयावहम् ।
ददर्शाकम्पनोवीरश्चुक्षोधचननादच ॥ 25 ॥
सचतुर्दशभिर्बाणैश्शितैर्देहविदारणैः ।
निर्बिभेदहनूमन्तम्महावीर्यमकम्पनः ॥ 26 ॥
स तथा प्रतिविद्धस् तु बह्वीभिह् शर वृष्टिभिः ।
हनूमान् ददृशे वीरह् प्ररूढ;इव सानुमान् ॥ 27 ॥
विरराज महावीर्यो महाकायो महाबलः ।
पुष्पिताशोकसम्काशो विधूम इव पावकः ॥ 28 ॥
ततोऽन्यंवृक्षमुत्पाट्यकृत्वावेगमनुत्तमम् ।
शिरस्यभिजघानाशुराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ॥ 29 ॥
सवृक्षेणहतस्तेनसक्रोधेनमहात्मना ।
राक्षसोवानरेन्द्रेणपपातचममारच ॥ 30 ॥
तं दृष्ट्वा निहतं भूमौ राक्षस इन्द्रं अकम्पनम् ।
व्यथिता राक्षसाह् सर्वे क्षिति कम्प;इव द्रुमाः ॥ 31 ॥
त्यक्तप्रहरणास्सर्वेराक्षसास्तेपराजिताः ।
लङ्कामभिययुस्त्रस्तावानरास्तैभिद्रुताः ॥ 32 ॥
तेमुक्तकेशाःसम्भ्रान्ताभग्नमानाःपराजिताः ।
स्रवच्छ्रमजलैरङ्गैश्श्वसन्तोविप्रदुद्रुवुः ॥ 33 ॥
अन्योन्यम्प्रममन्थुस्तेविविशुर्नगरम्भयात् ।
पृष्ठतस्तेतुसम्मूढाःप्रेक्षमाणामुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तेषुलङ्काम्प्रविष्टेषुराक्षसेषुमहाबलाः ।
समेत्यहरयस्सर्वेहनूमन्तमपूजयन् ॥ 35 ॥
सोऽपिप्रहृष्टस्तान् सर्वान् हरीन् सम्प्रत्यपूजयत् ।
हनुमान्सत्त्वसम्पन्नोयथार्हमनुकूलतः ॥ 36 ॥
विनेदुश्चयथाप्राणंहरयोजितकाशिनः ।
चकर्षुश्चपुनस्तत्रसप्राणानपिराक्षसान् ॥ 37 ॥
सवीरशोभामभजन्महाकपिःसमेत्यरक्षांसिनिहत्यमारुतिः ।
महासुरम्भीमममित्रनाशनःयथैवविष्णुर्बलिनञ्चमूमुखे ॥ 38 ॥
अपूजयन्देवगणास्तदाकपिंस्वयञ्चरामोऽतिबलश्चलक्ष्मणः ।
तथैवसुग्रीवमुखाःप्लवङ्गमाविभीषणश्चैवमहाबलस्तथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in