શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તપઞ્ચાશસ્સર્ગઃ ।
અકમ્પનવધંશ્રુત્વાક્રુદ્ધોવૈરાક્ષસેશ્વરઃ ।
કિઞ્ચિદદીનમુખશ્ચાપિસચિવાંસ્તાનુદૈક્ષત ॥ 1 ॥
સતુધ્યાત્વામુહૂર્તન્તુમન્ત્રિભિસ્સંવિચાર્યચ ।
તતસ્તુરાવણઃપૂર્વદિવસેરાક્ષસાધિપઃ ॥ 2 ॥
પુરીમ્પરિયયૌલઙ્કાંસર્વગુલ્માનવેક્ષિતુમ્ ।
તાંરાક્ષસગણૈર્ગુપ્તાઙ્ગુલ્મૈર્બહુભિરાવૃતામ્ ॥ 3 ॥
દદર્શનગરીંલઙ્કામ્પતાકાધ્વજમાલિનીમ્ ।
રુદ્ધાન્તુનગરીન્દૃષ્ટવારાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ॥ 4 ॥
ઉવાચાત્મહિતઙ્કાલેપ્રહસ્તંયુદ્ધકોવિદમ્ ।
પુરસ્યોપનિવિષ્ટસ્યસહસાપીડિતસ્યવા ॥ 5 ॥
નાન્યંયુદ્ધાત્પ્રપશ્યામિમોક્ષંયુદ્ધવિશારદ ।
અહંવાકુમ્ભકર્ણોવાત્વંવાસેનાપતિર્મમ ॥ 6 ॥
ઇન્દ્રજિદ્વાનિકુમ્ભોવાવહેયુર્ભારમીદૃશમ્ ।
સત્વમ્બલમતશ્શીઘ્રમાદાયપરિગૃહ્યચ ॥ 7 ॥
વિજયાયાભિનિર્યાહિયત્રસર્વેવનૌકસઃ ।
નિર્યાણાયાદેવતેનૂનઞ્ચપલાહરિવાહિની ॥ 8 ॥
નર્દતાંરાક્ષસેન્દ્રાણાંશ્રુત્વાનાદન્દ્રવિષ્યતિ ।
ચપલાહ્યવિનીતાશ્ચચલચિત્તાશ્ચવાનરાઃ ॥ 9 ॥
નસહિષ્યન્તિતેનાદંસિંહનાદમિવદ્વિપાઃ ।
વિદ્રુતેચબલેતસ્મિન્ રામઃસૌમિત્રિણાસહ ॥ 10 ॥
અવશસ્તેનિરાલમ્બઃપ્રહસ્તવશમેષ્યતિ ।
આપત્સંશયિતાશ્રેયોનાત્રનિસ્સંશયીકૃતા ॥ 11 ॥
પ્રતિલોમાનુલોમંવાયદ્વાનોમન્યસેહિતમ્ ।
રાવણેનૈવમુક્તસ્તુપ્રહસ્તોવાહિનીપતિઃ ॥ 12 ॥
રાક્ષસેન્દ્રમુવાચેદમસુરેન્દ્રમિવોશના ।
રાજન્મન્ત્રિતપૂર્વન્નઃકુશલૈસ્સહમન્ત્રિભિઃ ॥ 13 ॥
વિવાદશ્ચાપિનોવૃત્તસ્સમવેક્ષ્યપરસ્પરમ્ ।
પ્રદાનેનતુસીતાયાઃશ્રેયોવ્યવસિતમ્મયા ॥ 14 ॥
અપ્રદાનેપુનર્યુદ્ધન્દૃષ્ટમેત્તથૈવનઃ ।
સોઽહન્દાનૈશ્ચમાનૈશ્ચસતતમ્પૂજિતસ્ત્વયા ॥ 15 ॥
સાન્ત્વૈશ્ચવિવિધૈઃકાલેકિન્નકુર્યાંહિતન્તવ ।
નહિમેજીવિતંરક્ષ્યમ્પુત્રદારધનાનિચ ॥ 16 ॥
ત્વમ્પશ્યમાઞ્જુહૂષન્તન્ત્વદર્થેજીવિતંયુધિ ।
એવમુક્ત્વાતુભર્તારંરાવણંવાહિનીપતિઃ ॥ 17 ॥
ઉવાચેદમ્બલાધ્યક્ષાન્પ્રહસ્તઃપુરતઃસ્થિતાન્ ।
મેશીઘ્રંરાક્ષસાનામ્મહાદ્બલમ્ ॥ 18 ॥
મદ્ભાણાબ્દાવેગેનહતાનાંશનિચરણાજિરે ।
અદ્યહૃષ્યન્તુમાંસાદાઃપક્ષિણઃકાનનૌકસામ્ ॥ 19 ॥
ઇત્યુક્તાસ્તેપ્રહસ્તેનબલાધ્યક્ષાઃ કૃતત્વરાઃ ।
બલમુદ્યોજયામાસુસ્તસ્મિન્રાક્ષસમન્દિરે ॥ 20 ॥
સાબભૂવમુહૂર્તેનનિગ્મર્નાનાવિધાયુધૈઃ ।
લઙ્કારાક્ષસવીરૈસ્તૈર્ગજૈરિવસમાકુલા ॥ 21 ॥
હુતાશનન્તર્પયતામ્બ્રાહ્મણાંશ્ચનમસ્યતામ્ ।
આજ્યગન્ધપ્રતિવહઃસુરભિર્મારુતોવવૌ ॥ 22 ॥
સ્રજશ્ચવિવિધાકારાજગૃહુસ્ત્વભિમન્ત્રિતાઃ ।
સઙ્ગ્રામસજ્જાઃસમ્હૃષ્ટાધરાયન્રાક્ષસાસ્તદા ॥ 23 ॥
સધનુષ્કાઃકવચિનોવેગાદાપ્લુત્યરાક્ષસાઃ ।
રાવણમ્પ્રેક્ષ્યરાજાનમ્પ્રહસ્તમ્પર્યવારયન્ ॥ 24 ॥
અથામન્ત્ર઼્યતુરાજાનમ્ભેરીમાહત્યભૈરવામ્ ।
આરુરોહરથંયુક્તઃપ્રહસ્તસ્સજ્જકલ્પિતમ્ ॥ 25 ॥
હયૈર્મહાજવૈર્યુક્તંસમ્યક્સૂતસુસંયતમ્ ।
મહાજલદનિર્ઘોષંસાક્ષાચ્ચન્દ્રાર્કભાસ્વરમ્ ॥ 26 ॥
ઉરગધ્વજદુર્ધર્ષંસુવરૂથંસ્વવસ્કરમ્ ।
સુવર્ણજાલસંયુક્તમ્પ્રહસન્તમિવશ્રિયા ॥ 27 ॥
તતસ્તંરથમાસ્થાયરાવણાર્પિતશાસનઃ ।
લઙ્કાયાનિર્યયૌતૂર્ણમ્બલેનમહતાવૃતઃ ॥ 28 ॥
તતોદુન્ધુભિનિર્ઘોષઃપર્જન્યનિનદોપમઃ ।
વાદિત્રાણાઞ્ચનિનદઃપૂરયન્નિવમેદિનીમ્ ॥ 29 ॥
શુશ્રુવેશઙ્ખશબ્દશ્ચપ્રયાતેવાહિનીપતૌ ।
નિનદન્તસ્સ્વરાન્ઘોરાન્રાક્ષસાજગ્મુરગ્રતઃ ॥ 30 ॥
ભીમરૂપામહાકાયાઃપ્રહસ્તસ્યપુરસ્સરાઃ ।
નરાન્તકઃકુમ્ભહનુર્મહાનાદસ્સમુન્નતઃ ॥ 31 ॥
પ્રહસ્તસચિવાહ્યેતેનિર્યયુઃપરિવાર્યતમ્ ।
વ્યૂઢેનેવસુઘોરેણપૂર્વદ્વારાત્સનિર્યયૌ ॥ 32 ॥
ગજયૂથનિકાશેનબલેનમહતાવૃતઃ ।
સાગરપ્રતિમૌઘેનવૃતસ્તેનબલેનસઃ ॥ 33 ॥
પ્રહસ્તોનિર્યયૌક્રુદ્ધઃકાલાન્તકયમોપમઃ ।
તસ્યનિર્યાણઘોષેણરાક્ષસાનાઞ્ચનર્દતામ્ ॥ 34 ॥
લઙ્કાયાંસર્વભૂતાનિવિનેદુર્વિકૃતૈસ્સ્વરૈઃ ।
વ્યભ્રમાકાશમાવિશ્યમાંસશોણિતભોજનાઃ ॥ 35 ॥
મણ્ડલાન્યપસવ્યાનિખગાશ્ચક્રૂરથમ્પ્રતિ ।
સમ્નત્યઃપાવકજ્વાલાઃશિવાઘોરાવવાશિરે ॥ 36 ॥
અન્તરિક્ષાત્પપાતોલ્કાવાયુશ્ચપરુષંવનૌ ।
અન્યોન્યમભિસંરબ્ધાગ્રહાશ્ચનચકાશિરે ॥ 37 ॥
મેઘાશ્ચખરનિર્ઘોષારથસ્યોપરિરક્ષસઃ ।
વવૃષંરુધિરઞ્ચાસ્યસિષિચુશ્ચપુરસ્સરાન્ ॥ 38 ॥
કેતુર્મૂર્ધનિગૃધ્રોઽસ્યનિલીનોદક્ષિણામુખઃ ।
તુદન્નુભયતઃપાર્શ્વંસમગ્રામહરત્પ્રભામ્ ॥ 39 ॥
સારથેર્ભહુશશ્ચાસ્યસઙ્ગ્રામમવગાહતઃ ।
પ્રતોદોન્યપતદ્ધસ્તાત્સૂતસ્યહયસાદિનઃ ॥ 40 ॥
નિર્યાણશ્રીશ્ચયાઽસ્યાસીદ્ભાસ્વરાવસુદુર્લભાઃ ।
સાનનાશમુહૂર્તેનસમેચસ્ખલિતાહયાઃ ॥ 41 ॥
પ્રહસ્તન્ત્વભિનિર્યાન્તમ્પ્રખ્યાતબલપૌરુષમ્ ।
યુધિનાનાપ્રહરણાકપિસેનાઽભ્યવર્તત ॥ 42 ॥
અથઘોષસ્સુતુમુલોહરીણાંસમજાયત ।
વૃક્ષાનારુજતાઞ્ચૈવગુર્વીરાગૃહ્ણતાંશિલાઃ ॥ 43 ॥
નદતાંરાક્ષસાનાઞ્ચવાનરાણાઞ્ચગર્જતામ્ ।
ઉભેપ્રમુદિતેસૈન્યેરક્ષોગણવનૌકસામ્ ॥ 44 ॥
વેગિતાનાંસમર્થાનામન્યોન્યવધકાઙ્ ક્ષિણામ્ ।
પરસ્પરઞ્ચાહ્વયતાન્નિનાદ્શૂયતેમહાન્ ॥ 45 ॥
તતઃપ્રહસ્તઃકપિરાજવાહિનીમભિપ્રતસ્થેવિજયાયદુર્મતિઃ ।
વિવૃદ્ધવેગંશ્ચવિવેશતાઞ્ચમૂંયથામુમૂર્ષુશ્શલભોવિભાવસુમ્ ॥ 46 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે સપ્તપઞ્ચાશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
अकम्पनवधंश्रुत्वाक्रुद्धोवैराक्षसेश्वरः ।
किञ्चिददीनमुखश्चापिसचिवांस्तानुदैक्षत ॥ 1 ॥
सतुध्यात्वामुहूर्तन्तुमन्त्रिभिस्संविचार्यच ।
ततस्तुरावणःपूर्वदिवसेराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
पुरीम्परिययौलङ्कांसर्वगुल्मानवेक्षितुम् ।
तांराक्षसगणैर्गुप्ताङ्गुल्मैर्बहुभिरावृताम् ॥ 3 ॥
ददर्शनगरींलङ्काम्पताकाध्वजमालिनीम् ।
रुद्धान्तुनगरीन्दृष्टवारावणोराक्षसेश्वरः ॥ 4 ॥
उवाचात्महितङ्कालेप्रहस्तंयुद्धकोविदम् ।
पुरस्योपनिविष्टस्यसहसापीडितस्यवा ॥ 5 ॥
नान्यंयुद्धात्प्रपश्यामिमोक्षंयुद्धविशारद ।
अहंवाकुम्भकर्णोवात्वंवासेनापतिर्मम ॥ 6 ॥
इन्द्रजिद्वानिकुम्भोवावहेयुर्भारमीदृशम् ।
सत्वम्बलमतश्शीघ्रमादायपरिगृह्यच ॥ 7 ॥
विजयायाभिनिर्याहियत्रसर्वेवनौकसः ।
निर्याणायादेवतेनूनञ्चपलाहरिवाहिनी ॥ 8 ॥
नर्दतांराक्षसेन्द्राणांश्रुत्वानादन्द्रविष्यति ।
चपलाह्यविनीताश्चचलचित्ताश्चवानराः ॥ 9 ॥
नसहिष्यन्तितेनादंसिंहनादमिवद्विपाः ।
विद्रुतेचबलेतस्मिन् रामःसौमित्रिणासह ॥ 10 ॥
अवशस्तेनिरालम्बःप्रहस्तवशमेष्यति ।
आपत्संशयिताश्रेयोनात्रनिस्संशयीकृता ॥ 11 ॥
प्रतिलोमानुलोमंवायद्वानोमन्यसेहितम् ।
रावणेनैवमुक्तस्तुप्रहस्तोवाहिनीपतिः ॥ 12 ॥
राक्षसेन्द्रमुवाचेदमसुरेन्द्रमिवोशना ।
राजन्मन्त्रितपूर्वन्नःकुशलैस्सहमन्त्रिभिः ॥ 13 ॥
विवादश्चापिनोवृत्तस्समवेक्ष्यपरस्परम् ।
प्रदानेनतुसीतायाःश्रेयोव्यवसितम्मया ॥ 14 ॥
अप्रदानेपुनर्युद्धन्दृष्टमेत्तथैवनः ।
सोऽहन्दानैश्चमानैश्चसततम्पूजितस्त्वया ॥ 15 ॥
सान्त्वैश्चविविधैःकालेकिन्नकुर्यांहितन्तव ।
नहिमेजीवितंरक्ष्यम्पुत्रदारधनानिच ॥ 16 ॥
त्वम्पश्यमाञ्जुहूषन्तन्त्वदर्थेजीवितंयुधि ।
एवमुक्त्वातुभर्तारंरावणंवाहिनीपतिः ॥ 17 ॥
उवाचेदम्बलाध्यक्षान्प्रहस्तःपुरतःस्थितान् ।
मेशीघ्रंराक्षसानाम्महाद्बलम् ॥ 18 ॥
मद्भाणाब्दावेगेनहतानांशनिचरणाजिरे ।
अद्यहृष्यन्तुमांसादाःपक्षिणःकाननौकसाम् ॥ 19 ॥
इत्युक्तास्तेप्रहस्तेनबलाध्यक्षाः कृतत्वराः ।
बलमुद्योजयामासुस्तस्मिन्राक्षसमन्दिरे ॥ 20 ॥
साबभूवमुहूर्तेननिग्मर्नानाविधायुधैः ।
लङ्काराक्षसवीरैस्तैर्गजैरिवसमाकुला ॥ 21 ॥
हुताशनन्तर्पयताम्ब्राह्मणांश्चनमस्यताम् ।
आज्यगन्धप्रतिवहःसुरभिर्मारुतोववौ ॥ 22 ॥
स्रजश्चविविधाकाराजगृहुस्त्वभिमन्त्रिताः ।
सङ्ग्रामसज्जाःसम्हृष्टाधरायन्राक्षसास्तदा ॥ 23 ॥
सधनुष्काःकवचिनोवेगादाप्लुत्यराक्षसाः ।
रावणम्प्रेक्ष्यराजानम्प्रहस्तम्पर्यवारयन् ॥ 24 ॥
अथामन्त्ऱ्यतुराजानम्भेरीमाहत्यभैरवाम् ।
आरुरोहरथंयुक्तःप्रहस्तस्सज्जकल्पितम् ॥ 25 ॥
हयैर्महाजवैर्युक्तंसम्यक्सूतसुसंयतम् ।
महाजलदनिर्घोषंसाक्षाच्चन्द्रार्कभास्वरम् ॥ 26 ॥
उरगध्वजदुर्धर्षंसुवरूथंस्ववस्करम् ।
सुवर्णजालसंयुक्तम्प्रहसन्तमिवश्रिया ॥ 27 ॥
ततस्तंरथमास्थायरावणार्पितशासनः ।
लङ्कायानिर्ययौतूर्णम्बलेनमहतावृतः ॥ 28 ॥
ततोदुन्धुभिनिर्घोषःपर्जन्यनिनदोपमः ।
वादित्राणाञ्चनिनदःपूरयन्निवमेदिनीम् ॥ 29 ॥
शुश्रुवेशङ्खशब्दश्चप्रयातेवाहिनीपतौ ।
निनदन्तस्स्वरान्घोरान्राक्षसाजग्मुरग्रतः ॥ 30 ॥
भीमरूपामहाकायाःप्रहस्तस्यपुरस्सराः ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 31 ॥
प्रहस्तसचिवाह्येतेनिर्ययुःपरिवार्यतम् ।
व्यूढेनेवसुघोरेणपूर्वद्वारात्सनिर्ययौ ॥ 32 ॥
गजयूथनिकाशेनबलेनमहतावृतः ।
सागरप्रतिमौघेनवृतस्तेनबलेनसः ॥ 33 ॥
प्रहस्तोनिर्ययौक्रुद्धःकालान्तकयमोपमः ।
तस्यनिर्याणघोषेणराक्षसानाञ्चनर्दताम् ॥ 34 ॥
लङ्कायांसर्वभूतानिविनेदुर्विकृतैस्स्वरैः ।
व्यभ्रमाकाशमाविश्यमांसशोणितभोजनाः ॥ 35 ॥
मण्डलान्यपसव्यानिखगाश्चक्रूरथम्प्रति ।
सम्नत्यःपावकज्वालाःशिवाघोराववाशिरे ॥ 36 ॥
अन्तरिक्षात्पपातोल्कावायुश्चपरुषंवनौ ।
अन्योन्यमभिसंरब्धाग्रहाश्चनचकाशिरे ॥ 37 ॥
मेघाश्चखरनिर्घोषारथस्योपरिरक्षसः ।
ववृषंरुधिरञ्चास्यसिषिचुश्चपुरस्सरान् ॥ 38 ॥
केतुर्मूर्धनिगृध्रोऽस्यनिलीनोदक्षिणामुखः ।
तुदन्नुभयतःपार्श्वंसमग्रामहरत्प्रभाम् ॥ 39 ॥
सारथेर्भहुशश्चास्यसङ्ग्राममवगाहतः ।
प्रतोदोन्यपतद्धस्तात्सूतस्यहयसादिनः ॥ 40 ॥
निर्याणश्रीश्चयाऽस्यासीद्भास्वरावसुदुर्लभाः ।
साननाशमुहूर्तेनसमेचस्खलिताहयाः ॥ 41 ॥
प्रहस्तन्त्वभिनिर्यान्तम्प्रख्यातबलपौरुषम् ।
युधिनानाप्रहरणाकपिसेनाऽभ्यवर्तत ॥ 42 ॥
अथघोषस्सुतुमुलोहरीणांसमजायत ।
वृक्षानारुजताञ्चैवगुर्वीरागृह्णतांशिलाः ॥ 43 ॥
नदतांराक्षसानाञ्चवानराणाञ्चगर्जताम् ।
उभेप्रमुदितेसैन्येरक्षोगणवनौकसाम् ॥ 44 ॥
वेगितानांसमर्थानामन्योन्यवधकाङ् क्षिणाम् ।
परस्परञ्चाह्वयतान्निनाद्शूयतेमहान् ॥ 45 ॥
ततःप्रहस्तःकपिराजवाहिनीमभिप्रतस्थेविजयायदुर्मतिः ।
विवृद्धवेगंश्चविवेशताञ्चमूंयथामुमूर्षुश्शलभोविभावसुम् ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.