શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ ષટ્ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
સ લઙ્ઘયિત્વાપ્રાકારઙ્ગિરિકૂટોપમોમહાન્ ।
નિર્યયૌનગરાત્તૂર્ણઙ્કુમ્ભકર્ણોમહાબલઃ ॥ 1 ॥
નનાદ ચ મહાનાદંસમુદ્રમભિનાદયન્ ।
વિજયન્નિવનિર્ઘાતન્વિધમન્નિવપર્વતાન્ ॥ 2 ॥
તમવધ્યમ્મઘવતાયમેનવરુણેનવા ।
પ્રેક્ષ્યભીમાક્ષમાયાન્તંવાનરાવિપ્રદુદ્રુવુઃ ॥ 3 ॥
તાંસ્તુવિપ્રદ્રુતાન્ દૃષ્ટવારાજપુત્રોઽઙ્ગદોઽબ્રવીત્ ।
નલન્નીલઙ્ગવાક્ષં ચ કુમુદં ચ મહાબલમ્ ॥ 4 ॥
આત્માનમત્રવિસ્મૃત્યવીર્યાણ્યભિજનાનિ ચ ।
ક્વગચ્છતભયત્રસ્તાઃપ્રાકૃતાહરયોયથા ॥ 5 ॥
સાધુસૌમ્યા નિવર્તધ્વઙ્કિપ્રાણાન્પરિરક્ષથ ।
નાલંયુદ્ધાયવૈરક્ષોમહતીયમ્બિભીષકા ॥ 6 ॥
મહતીમુથતિતામેનાંરાક્ષસાનામ્બિભીષિકામ્ ।
વિક્રમાદ્વિધમિષ્યામોનિવર્તધ્વમ્પ્લવઙ્ગમાઃ ॥ 7 ॥
કૃચ્છ્રેણતુસમાશ્વસ્યસઙ્ગમ્ય ચ તતસ્તતઃ ।
વૃક્ષાદ્રિહસ્તાહરયસ્સમ્પ્રતસ્થૂરણાજિરમ્ ॥ 8 ॥
તેનિવૃત્યતુસઙ્કૃદ્ધાઃકુમ્ભકર્ણંવનૌકસઃ ।
નિર્જઘ્નુઃપરમક્રુદ્ધાસ્સમદાઇવકુઞ્જરાઃ ॥ 9 ॥
પ્રાંશુભિર્ગિરિશૃઙ્ગૈશ્ચશિલાભિશ્ચમહાબલઃ ।
પાદપૈઃપુષ્પિતાગ્રૈશ્ચહન્યમાનો ન કમ્પતે ॥ 10 ॥
તસ્યગાત્રેષુપતિતાભિદ્યન્તેશતશશ્શિલાઃ ।
પાદપાઃપુષ્પિતાગ્રાશ્ચભગ્નાઃપેતુર્મહીતલે ॥ 11 ॥
સોઽપિસૈન્યાનિસઙ્ક્રુદ્ધોવાનરાણામ્મહૌજસામ્ ।
મમન્થપરમાયત્તોવનાન્યગ્નિરિવોત્થિતઃ ॥ 12 ॥
લોહિતાર્દ્રાસ્તુબહવશ્શેરતેવાનરર્ષભાઃ ।
નિરસ્તામ્પતિતાભૂમૌતામ્રપુષ્પાઇવદ્રુમાઃ ॥ 13 ॥
લઙ્ઘયન્તઃપ્રધાવન્તોવાનરાનાવલોકયન્ ।
કેચિત્સમુદ્રેપતિતાઃકેચિદ્ગગનમાસ્થિતાઃ ॥ 14 ॥
વધ્યમાનાસ્તુતેવીરારાક્ષસેન ચ લીલયા ।
સાગરંયેનતેતીર્ણાઃપથાતેનદુદ્રુવુઃ ॥ 15 ॥
તેસ્થલાનિતદાનિમ્નંવિવર્ણમાનાભયાત્ ।
ઋક્ષાવૃક્ષાન્ સમારૂઢાઃકેચિત્પર્વતમાશ્રિતાઃ ॥ 16 ॥
મમજ્જુરર્ણવેકેચિદ્ગુહાઃકેચિત્સમાશ્રિતાઃ ।
નિપેતુઃકેચિદપરેકેચિન્નૈવાવતસ્થિરે ॥ 17 ॥
કેચિદ્ભૂમૌનિપતિતાઃકેચિત્સુપ્તામૃતાઇવ ।
તાન્સમીક્ષ્યાઙ્ગદોભગ્નાન્વાનરાનિદમબ્રવીત્ ॥ 18 ॥
અવતિષ્ઠતયુધ્યામોનિવર્તધ્વમ્પ્લવઙ્ગમાઃ ।
ભગ્નાનાંવો ન પશ્યામિપરિગમ્યમહીમિમામ્ ॥ 19 ॥
સ્થાનંસર્વેનિવર્તધ્વઙ્કિમ્પ્રાણાન્ પરિરક્ષથ ।
નિરાયુધાનાન્દ્રવતામસઙ્ગગતિપૌરુષાઃ ॥ 20 ॥
દારાહ્યુપહસિષ્યન્તિ સ વૈઘાતસ્તુજીવતામ્ ।
કુલેષુજાતાસ્સર્વેસ્મવિસ્તીર્ણેષુમહત્સુ ચ ॥ 21 ॥
ક્વગચ્છતભયત્રસ્તાઃહરયઃપ્રાકૃતાયથા ।
અનાર્યાઃખલુયદ્ભીતાસ્ત્યક્ત્વાવીર્યમ્પ્રધાવત ॥ 22 ॥
વિકત્થનાનિવોયાનિ તદાવૈજનસંસદિ ।
તાનિવઃક્વનુયાતાનિસોદગ્રાણિમ હિતાનિ ચ ॥ 23 ॥
ભીરુપ્રવાદાશ્શ્રૂયન્તેયસ્તુજીવતિધિક્કૃતઃ ।
માર્ગસ્સત્પુરુષૈર્જષ્ટઃસેવ્યતાન્ત્યજ્યતામ્ભયમ્ ॥ 24 ॥
શયામહેઽનિહતાઃપૃથિવ્યામલ્પજીવિતાઃ ।
દુષ્પ્રાપમ્બ્રહ્મલોકંવાપ્રાપ્નુયામોયુધિસૂદિતા ॥ 25 ॥
સમ્પ્રાપ્નુયામઃકીર્તિંવાનિહત્વાશત્રુમાહવે ।
જીવિતંવીરલોકસ્યમોક્ષ્યામોવસુવાનરાઃ ॥ 26 ॥
ન કુમ્ભકર્ણઃકાકુત્સ્થન્દૃષ્ટવાજીવન્ ગમિષ્યતિ ।
દીપ્યમાનમિવાસાદ્યપતઙ્ગોજ્વલનંયથા ॥ 27 ॥
લાયનેનચોદ્ધિષ્ટાઃપ્રાણાન્ રક્ષામહેવયમ્ ।
એકેનબહવોભગ્નાયશોનાશઙ્ગમિષ્યતિ ॥ 28 ॥
એવમ્બ્રુવાણન્તંશૂરમઙ્ગદઙ્કનકાઙ્ગદમ્ ।
દ્રવમાણાસ્તતોવાક્યમૂચુઃશૂરુવિગર્હિતમ્ ॥ 29 ॥
કૃતન્નઃકદનઙ્ઘોરઙ્કુમ્ભકર્ણેનરક્ષસા ।
ન સ્થાનકાલોગચ્છામોદયિતઞ્જીવિતંહિનઃ ॥ 30 ॥
એતાવદુક્ત્વાવચનંસર્વેતેભેજિરેદિશઃ ।
ભીમમ્ભીમાક્ષમાયાન્તન્દૃષ્ટવાવાનરયૂથપાઃ ॥ 31 ॥
દ્રવમાણસ્તુતેવીરાઅઙ્ગદેનવલીમુખાઃ ।
સાન્ત્વૈશ્ચૈહનુમાનૈશ્ચતતસ્સર્વેનિવર્તિતાઃ ॥ 32 ॥
પ્રહર્ષમુપનીતાશ્ચવાલિપુત્રેણધીમતા ।
આજ્ઞાપ્રતીક્ષાસ્તસ્થુશ્ચસર્વેવાનરયૂથપાઃ ॥ 33 ॥
ઋષભશરભમૈન્દધૂમ્રનીલાઃકુમુદસુષેણગવાક્ષરમ્ભતારાઃ ।
દ્વિવિદપનસવાયુપુત્રમુખ્યાસ્ત્વરિતતરાભિમુખંરણમ્ ॥ 34 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે ષટ્ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
स लङ्घयित्वाप्राकारङ्गिरिकूटोपमोमहान् ।
निर्ययौनगरात्तूर्णङ्कुम्भकर्णोमहाबलः ॥ 1 ॥
ननाद च महानादंसमुद्रमभिनादयन् ।
विजयन्निवनिर्घातन्विधमन्निवपर्वतान् ॥ 2 ॥
तमवध्यम्मघवतायमेनवरुणेनवा ।
प्रेक्ष्यभीमाक्षमायान्तंवानराविप्रदुद्रुवुः ॥ 3 ॥
तांस्तुविप्रद्रुतान् दृष्टवाराजपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नलन्नीलङ्गवाक्षं च कुमुदं च महाबलम् ॥ 4 ॥
आत्मानमत्रविस्मृत्यवीर्याण्यभिजनानि च ।
क्वगच्छतभयत्रस्ताःप्राकृताहरयोयथा ॥ 5 ॥
साधुसौम्या निवर्तध्वङ्किप्राणान्परिरक्षथ ।
नालंयुद्धायवैरक्षोमहतीयम्बिभीषका ॥ 6 ॥
महतीमुथतितामेनांराक्षसानाम्बिभीषिकाम् ।
विक्रमाद्विधमिष्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
कृच्छ्रेणतुसमाश्वस्यसङ्गम्य च ततस्ततः ।
वृक्षाद्रिहस्ताहरयस्सम्प्रतस्थूरणाजिरम् ॥ 8 ॥
तेनिवृत्यतुसङ्कृद्धाःकुम्भकर्णंवनौकसः ।
निर्जघ्नुःपरमक्रुद्धास्समदाइवकुञ्जराः ॥ 9 ॥
प्रांशुभिर्गिरिशृङ्गैश्चशिलाभिश्चमहाबलः ।
पादपैःपुष्पिताग्रैश्चहन्यमानो न कम्पते ॥ 10 ॥
तस्यगात्रेषुपतिताभिद्यन्तेशतशश्शिलाः ।
पादपाःपुष्पिताग्राश्चभग्नाःपेतुर्महीतले ॥ 11 ॥
सोऽपिसैन्यानिसङ्क्रुद्धोवानराणाम्महौजसाम् ।
ममन्थपरमायत्तोवनान्यग्निरिवोत्थितः ॥ 12 ॥
लोहितार्द्रास्तुबहवश्शेरतेवानरर्षभाः ।
निरस्ताम्पतिताभूमौताम्रपुष्पाइवद्रुमाः ॥ 13 ॥
लङ्घयन्तःप्रधावन्तोवानरानावलोकयन् ।
केचित्समुद्रेपतिताःकेचिद्गगनमास्थिताः ॥ 14 ॥
वध्यमानास्तुतेवीराराक्षसेन च लीलया ।
सागरंयेनतेतीर्णाःपथातेनदुद्रुवुः ॥ 15 ॥
तेस्थलानितदानिम्नंविवर्णमानाभयात् ।
ऋक्षावृक्षान् समारूढाःकेचित्पर्वतमाश्रिताः ॥ 16 ॥
ममज्जुरर्णवेकेचिद्गुहाःकेचित्समाश्रिताः ।
निपेतुःकेचिदपरेकेचिन्नैवावतस्थिरे ॥ 17 ॥
केचिद्भूमौनिपतिताःकेचित्सुप्तामृताइव ।
तान्समीक्ष्याङ्गदोभग्नान्वानरानिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
अवतिष्ठतयुध्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ।
भग्नानांवो न पश्यामिपरिगम्यमहीमिमाम् ॥ 19 ॥
स्थानंसर्वेनिवर्तध्वङ्किम्प्राणान् परिरक्षथ ।
निरायुधानान्द्रवतामसङ्गगतिपौरुषाः ॥ 20 ॥
दाराह्युपहसिष्यन्ति स वैघातस्तुजीवताम् ।
कुलेषुजातास्सर्वेस्मविस्तीर्णेषुमहत्सु च ॥ 21 ॥
क्वगच्छतभयत्रस्ताःहरयःप्राकृतायथा ।
अनार्याःखलुयद्भीतास्त्यक्त्वावीर्यम्प्रधावत ॥ 22 ॥
विकत्थनानिवोयानि तदावैजनसंसदि ।
तानिवःक्वनुयातानिसोदग्राणिम हितानि च ॥ 23 ॥
भीरुप्रवादाश्श्रूयन्तेयस्तुजीवतिधिक्कृतः ।
मार्गस्सत्पुरुषैर्जष्टःसेव्यतान्त्यज्यताम्भयम् ॥ 24 ॥
शयामहेऽनिहताःपृथिव्यामल्पजीविताः ।
दुष्प्रापम्ब्रह्मलोकंवाप्राप्नुयामोयुधिसूदिता ॥ 25 ॥
सम्प्राप्नुयामःकीर्तिंवानिहत्वाशत्रुमाहवे ।
जीवितंवीरलोकस्यमोक्ष्यामोवसुवानराः ॥ 26 ॥
न कुम्भकर्णःकाकुत्स्थन्दृष्टवाजीवन् गमिष्यति ।
दीप्यमानमिवासाद्यपतङ्गोज्वलनंयथा ॥ 27 ॥
लायनेनचोद्धिष्टाःप्राणान् रक्षामहेवयम् ।
एकेनबहवोभग्नायशोनाशङ्गमिष्यति ॥ 28 ॥
एवम्ब्रुवाणन्तंशूरमङ्गदङ्कनकाङ्गदम् ।
द्रवमाणास्ततोवाक्यमूचुःशूरुविगर्हितम् ॥ 29 ॥
कृतन्नःकदनङ्घोरङ्कुम्भकर्णेनरक्षसा ।
न स्थानकालोगच्छामोदयितञ्जीवितंहिनः ॥ 30 ॥
एतावदुक्त्वावचनंसर्वेतेभेजिरेदिशः ।
भीमम्भीमाक्षमायान्तन्दृष्टवावानरयूथपाः ॥ 31 ॥
द्रवमाणस्तुतेवीराअङ्गदेनवलीमुखाः ।
सान्त्वैश्चैहनुमानैश्चततस्सर्वेनिवर्तिताः ॥ 32 ॥
प्रहर्षमुपनीताश्चवालिपुत्रेणधीमता ।
आज्ञाप्रतीक्षास्तस्थुश्चसर्वेवानरयूथपाः ॥ 33 ॥
ऋषभशरभमैन्दधूम्रनीलाःकुमुदसुषेणगवाक्षरम्भताराः ।
द्विविदपनसवायुपुत्रमुख्यास्त्वरिततराभिमुखंरणम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.