ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷಟ್ಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸ ಲಙ್ಘಯಿತ್ವಾಪ್ರಾಕಾರಙ್ಗಿರಿಕೂಟೋಪಮೋಮಹಾನ್ ।
ನಿರ್ಯಯೌನಗರಾತ್ತೂರ್ಣಙ್ಕುಮ್ಭಕರ್ಣೋಮಹಾಬಲಃ ॥ 1 ॥
ನನಾದ ಚ ಮಹಾನಾದಂಸಮುದ್ರಮಭಿನಾದಯನ್ ।
ವಿಜಯನ್ನಿವನಿರ್ಘಾತನ್ವಿಧಮನ್ನಿವಪರ್ವತಾನ್ ॥ 2 ॥
ತಮವಧ್ಯಮ್ಮಘವತಾಯಮೇನವರುಣೇನವಾ ।
ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯಭೀಮಾಕ್ಷಮಾಯಾನ್ತಂವಾನರಾವಿಪ್ರದುದ್ರುವುಃ ॥ 3 ॥
ತಾಂಸ್ತುವಿಪ್ರದ್ರುತಾನ್ ದೃಷ್ಟವಾರಾಜಪುತ್ರೋಽಙ್ಗದೋಽಬ್ರವೀತ್ ।
ನಲನ್ನೀಲಙ್ಗವಾಕ್ಷಂ ಚ ಕುಮುದಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ॥ 4 ॥
ಆತ್ಮಾನಮತ್ರವಿಸ್ಮೃತ್ಯವೀರ್ಯಾಣ್ಯಭಿಜನಾನಿ ಚ ।
ಕ್ವಗಚ್ಛತಭಯತ್ರಸ್ತಾಃಪ್ರಾಕೃತಾಹರಯೋಯಥಾ ॥ 5 ॥
ಸಾಧುಸೌಮ್ಯಾ ನಿವರ್ತಧ್ವಙ್ಕಿಪ್ರಾಣಾನ್ಪರಿರಕ್ಷಥ ।
ನಾಲಂಯುದ್ಧಾಯವೈರಕ್ಷೋಮಹತೀಯಮ್ಬಿಭೀಷಕಾ ॥ 6 ॥
ಮಹತೀಮುಥತಿತಾಮೇನಾಂರಾಕ್ಷಸಾನಾಮ್ಬಿಭೀಷಿಕಾಮ್ ।
ವಿಕ್ರಮಾದ್ವಿಧಮಿಷ್ಯಾಮೋನಿವರ್ತಧ್ವಮ್ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ॥ 7 ॥
ಕೃಚ್ಛ್ರೇಣತುಸಮಾಶ್ವಸ್ಯಸಙ್ಗಮ್ಯ ಚ ತತಸ್ತತಃ ।
ವೃಕ್ಷಾದ್ರಿಹಸ್ತಾಹರಯಸ್ಸಮ್ಪ್ರತಸ್ಥೂರಣಾಜಿರಮ್ ॥ 8 ॥
ತೇನಿವೃತ್ಯತುಸಙ್ಕೃದ್ಧಾಃಕುಮ್ಭಕರ್ಣಂವನೌಕಸಃ ।
ನಿರ್ಜಘ್ನುಃಪರಮಕ್ರುದ್ಧಾಸ್ಸಮದಾಇವಕುಞ್ಜರಾಃ ॥ 9 ॥
ಪ್ರಾಂಶುಭಿರ್ಗಿರಿಶೃಙ್ಗೈಶ್ಚಶಿಲಾಭಿಶ್ಚಮಹಾಬಲಃ ।
ಪಾದಪೈಃಪುಷ್ಪಿತಾಗ್ರೈಶ್ಚಹನ್ಯಮಾನೋ ನ ಕಮ್ಪತೇ ॥ 10 ॥
ತಸ್ಯಗಾತ್ರೇಷುಪತಿತಾಭಿದ್ಯನ್ತೇಶತಶಶ್ಶಿಲಾಃ ।
ಪಾದಪಾಃಪುಷ್ಪಿತಾಗ್ರಾಶ್ಚಭಗ್ನಾಃಪೇತುರ್ಮಹೀತಲೇ ॥ 11 ॥
ಸೋಽಪಿಸೈನ್ಯಾನಿಸಙ್ಕ್ರುದ್ಧೋವಾನರಾಣಾಮ್ಮಹೌಜಸಾಮ್ ।
ಮಮನ್ಥಪರಮಾಯತ್ತೋವನಾನ್ಯಗ್ನಿರಿವೋತ್ಥಿತಃ ॥ 12 ॥
ಲೋಹಿತಾರ್ದ್ರಾಸ್ತುಬಹವಶ್ಶೇರತೇವಾನರರ್ಷಭಾಃ ।
ನಿರಸ್ತಾಮ್ಪತಿತಾಭೂಮೌತಾಮ್ರಪುಷ್ಪಾಇವದ್ರುಮಾಃ ॥ 13 ॥
ಲಙ್ಘಯನ್ತಃಪ್ರಧಾವನ್ತೋವಾನರಾನಾವಲೋಕಯನ್ ।
ಕೇಚಿತ್ಸಮುದ್ರೇಪತಿತಾಃಕೇಚಿದ್ಗಗನಮಾಸ್ಥಿತಾಃ ॥ 14 ॥
ವಧ್ಯಮಾನಾಸ್ತುತೇವೀರಾರಾಕ್ಷಸೇನ ಚ ಲೀಲಯಾ ।
ಸಾಗರಂಯೇನತೇತೀರ್ಣಾಃಪಥಾತೇನದುದ್ರುವುಃ ॥ 15 ॥
ತೇಸ್ಥಲಾನಿತದಾನಿಮ್ನಂವಿವರ್ಣಮಾನಾಭಯಾತ್ ।
ಋಕ್ಷಾವೃಕ್ಷಾನ್ ಸಮಾರೂಢಾಃಕೇಚಿತ್ಪರ್ವತಮಾಶ್ರಿತಾಃ ॥ 16 ॥
ಮಮಜ್ಜುರರ್ಣವೇಕೇಚಿದ್ಗುಹಾಃಕೇಚಿತ್ಸಮಾಶ್ರಿತಾಃ ।
ನಿಪೇತುಃಕೇಚಿದಪರೇಕೇಚಿನ್ನೈವಾವತಸ್ಥಿರೇ ॥ 17 ॥
ಕೇಚಿದ್ಭೂಮೌನಿಪತಿತಾಃಕೇಚಿತ್ಸುಪ್ತಾಮೃತಾಇವ ।
ತಾನ್ಸಮೀಕ್ಷ್ಯಾಙ್ಗದೋಭಗ್ನಾನ್ವಾನರಾನಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 18 ॥
ಅವತಿಷ್ಠತಯುಧ್ಯಾಮೋನಿವರ್ತಧ್ವಮ್ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ।
ಭಗ್ನಾನಾಂವೋ ನ ಪಶ್ಯಾಮಿಪರಿಗಮ್ಯಮಹೀಮಿಮಾಮ್ ॥ 19 ॥
ಸ್ಥಾನಂಸರ್ವೇನಿವರ್ತಧ್ವಙ್ಕಿಮ್ಪ್ರಾಣಾನ್ ಪರಿರಕ್ಷಥ ।
ನಿರಾಯುಧಾನಾನ್ದ್ರವತಾಮಸಙ್ಗಗತಿಪೌರುಷಾಃ ॥ 20 ॥
ದಾರಾಹ್ಯುಪಹಸಿಷ್ಯನ್ತಿ ಸ ವೈಘಾತಸ್ತುಜೀವತಾಮ್ ।
ಕುಲೇಷುಜಾತಾಸ್ಸರ್ವೇಸ್ಮವಿಸ್ತೀರ್ಣೇಷುಮಹತ್ಸು ಚ ॥ 21 ॥
ಕ್ವಗಚ್ಛತಭಯತ್ರಸ್ತಾಃಹರಯಃಪ್ರಾಕೃತಾಯಥಾ ।
ಅನಾರ್ಯಾಃಖಲುಯದ್ಭೀತಾಸ್ತ್ಯಕ್ತ್ವಾವೀರ್ಯಮ್ಪ್ರಧಾವತ ॥ 22 ॥
ವಿಕತ್ಥನಾನಿವೋಯಾನಿ ತದಾವೈಜನಸಂಸದಿ ।
ತಾನಿವಃಕ್ವನುಯಾತಾನಿಸೋದಗ್ರಾಣಿಮ ಹಿತಾನಿ ಚ ॥ 23 ॥
ಭೀರುಪ್ರವಾದಾಶ್ಶ್ರೂಯನ್ತೇಯಸ್ತುಜೀವತಿಧಿಕ್ಕೃತಃ ।
ಮಾರ್ಗಸ್ಸತ್ಪುರುಷೈರ್ಜಷ್ಟಃಸೇವ್ಯತಾನ್ತ್ಯಜ್ಯತಾಮ್ಭಯಮ್ ॥ 24 ॥
ಶಯಾಮಹೇಽನಿಹತಾಃಪೃಥಿವ್ಯಾಮಲ್ಪಜೀವಿತಾಃ ।
ದುಷ್ಪ್ರಾಪಮ್ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಂವಾಪ್ರಾಪ್ನುಯಾಮೋಯುಧಿಸೂದಿತಾ ॥ 25 ॥
ಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ನುಯಾಮಃಕೀರ್ತಿಂವಾನಿಹತ್ವಾಶತ್ರುಮಾಹವೇ ।
ಜೀವಿತಂವೀರಲೋಕಸ್ಯಮೋಕ್ಷ್ಯಾಮೋವಸುವಾನರಾಃ ॥ 26 ॥
ನ ಕುಮ್ಭಕರ್ಣಃಕಾಕುತ್ಸ್ಥನ್ದೃಷ್ಟವಾಜೀವನ್ ಗಮಿಷ್ಯತಿ ।
ದೀಪ್ಯಮಾನಮಿವಾಸಾದ್ಯಪತಙ್ಗೋಜ್ವಲನಂಯಥಾ ॥ 27 ॥
ಲಾಯನೇನಚೋದ್ಧಿಷ್ಟಾಃಪ್ರಾಣಾನ್ ರಕ್ಷಾಮಹೇವಯಮ್ ।
ಏಕೇನಬಹವೋಭಗ್ನಾಯಶೋನಾಶಙ್ಗಮಿಷ್ಯತಿ ॥ 28 ॥
ಏವಮ್ಬ್ರುವಾಣನ್ತಂಶೂರಮಙ್ಗದಙ್ಕನಕಾಙ್ಗದಮ್ ।
ದ್ರವಮಾಣಾಸ್ತತೋವಾಕ್ಯಮೂಚುಃಶೂರುವಿಗರ್ಹಿತಮ್ ॥ 29 ॥
ಕೃತನ್ನಃಕದನಙ್ಘೋರಙ್ಕುಮ್ಭಕರ್ಣೇನರಕ್ಷಸಾ ।
ನ ಸ್ಥಾನಕಾಲೋಗಚ್ಛಾಮೋದಯಿತಞ್ಜೀವಿತಂಹಿನಃ ॥ 30 ॥
ಏತಾವದುಕ್ತ್ವಾವಚನಂಸರ್ವೇತೇಭೇಜಿರೇದಿಶಃ ।
ಭೀಮಮ್ಭೀಮಾಕ್ಷಮಾಯಾನ್ತನ್ದೃಷ್ಟವಾವಾನರಯೂಥಪಾಃ ॥ 31 ॥
ದ್ರವಮಾಣಸ್ತುತೇವೀರಾಅಙ್ಗದೇನವಲೀಮುಖಾಃ ।
ಸಾನ್ತ್ವೈಶ್ಚೈಹನುಮಾನೈಶ್ಚತತಸ್ಸರ್ವೇನಿವರ್ತಿತಾಃ ॥ 32 ॥
ಪ್ರಹರ್ಷಮುಪನೀತಾಶ್ಚವಾಲಿಪುತ್ರೇಣಧೀಮತಾ ।
ಆಜ್ಞಾಪ್ರತೀಕ್ಷಾಸ್ತಸ್ಥುಶ್ಚಸರ್ವೇವಾನರಯೂಥಪಾಃ ॥ 33 ॥
ಋಷಭಶರಭಮೈನ್ದಧೂಮ್ರನೀಲಾಃಕುಮುದಸುಷೇಣಗವಾಕ್ಷರಮ್ಭತಾರಾಃ ।
ದ್ವಿವಿದಪನಸವಾಯುಪುತ್ರಮುಖ್ಯಾಸ್ತ್ವರಿತತರಾಭಿಮುಖಂರಣಮ್ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಷಟ್ಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
स लङ्घयित्वाप्राकारङ्गिरिकूटोपमोमहान् ।
निर्ययौनगरात्तूर्णङ्कुम्भकर्णोमहाबलः ॥ 1 ॥
ननाद च महानादंसमुद्रमभिनादयन् ।
विजयन्निवनिर्घातन्विधमन्निवपर्वतान् ॥ 2 ॥
तमवध्यम्मघवतायमेनवरुणेनवा ।
प्रेक्ष्यभीमाक्षमायान्तंवानराविप्रदुद्रुवुः ॥ 3 ॥
तांस्तुविप्रद्रुतान् दृष्टवाराजपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नलन्नीलङ्गवाक्षं च कुमुदं च महाबलम् ॥ 4 ॥
आत्मानमत्रविस्मृत्यवीर्याण्यभिजनानि च ।
क्वगच्छतभयत्रस्ताःप्राकृताहरयोयथा ॥ 5 ॥
साधुसौम्या निवर्तध्वङ्किप्राणान्परिरक्षथ ।
नालंयुद्धायवैरक्षोमहतीयम्बिभीषका ॥ 6 ॥
महतीमुथतितामेनांराक्षसानाम्बिभीषिकाम् ।
विक्रमाद्विधमिष्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
कृच्छ्रेणतुसमाश्वस्यसङ्गम्य च ततस्ततः ।
वृक्षाद्रिहस्ताहरयस्सम्प्रतस्थूरणाजिरम् ॥ 8 ॥
तेनिवृत्यतुसङ्कृद्धाःकुम्भकर्णंवनौकसः ।
निर्जघ्नुःपरमक्रुद्धास्समदाइवकुञ्जराः ॥ 9 ॥
प्रांशुभिर्गिरिशृङ्गैश्चशिलाभिश्चमहाबलः ।
पादपैःपुष्पिताग्रैश्चहन्यमानो न कम्पते ॥ 10 ॥
तस्यगात्रेषुपतिताभिद्यन्तेशतशश्शिलाः ।
पादपाःपुष्पिताग्राश्चभग्नाःपेतुर्महीतले ॥ 11 ॥
सोऽपिसैन्यानिसङ्क्रुद्धोवानराणाम्महौजसाम् ।
ममन्थपरमायत्तोवनान्यग्निरिवोत्थितः ॥ 12 ॥
लोहितार्द्रास्तुबहवश्शेरतेवानरर्षभाः ।
निरस्ताम्पतिताभूमौताम्रपुष्पाइवद्रुमाः ॥ 13 ॥
लङ्घयन्तःप्रधावन्तोवानरानावलोकयन् ।
केचित्समुद्रेपतिताःकेचिद्गगनमास्थिताः ॥ 14 ॥
वध्यमानास्तुतेवीराराक्षसेन च लीलया ।
सागरंयेनतेतीर्णाःपथातेनदुद्रुवुः ॥ 15 ॥
तेस्थलानितदानिम्नंविवर्णमानाभयात् ।
ऋक्षावृक्षान् समारूढाःकेचित्पर्वतमाश्रिताः ॥ 16 ॥
ममज्जुरर्णवेकेचिद्गुहाःकेचित्समाश्रिताः ।
निपेतुःकेचिदपरेकेचिन्नैवावतस्थिरे ॥ 17 ॥
केचिद्भूमौनिपतिताःकेचित्सुप्तामृताइव ।
तान्समीक्ष्याङ्गदोभग्नान्वानरानिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
अवतिष्ठतयुध्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ।
भग्नानांवो न पश्यामिपरिगम्यमहीमिमाम् ॥ 19 ॥
स्थानंसर्वेनिवर्तध्वङ्किम्प्राणान् परिरक्षथ ।
निरायुधानान्द्रवतामसङ्गगतिपौरुषाः ॥ 20 ॥
दाराह्युपहसिष्यन्ति स वैघातस्तुजीवताम् ।
कुलेषुजातास्सर्वेस्मविस्तीर्णेषुमहत्सु च ॥ 21 ॥
क्वगच्छतभयत्रस्ताःहरयःप्राकृतायथा ।
अनार्याःखलुयद्भीतास्त्यक्त्वावीर्यम्प्रधावत ॥ 22 ॥
विकत्थनानिवोयानि तदावैजनसंसदि ।
तानिवःक्वनुयातानिसोदग्राणिम हितानि च ॥ 23 ॥
भीरुप्रवादाश्श्रूयन्तेयस्तुजीवतिधिक्कृतः ।
मार्गस्सत्पुरुषैर्जष्टःसेव्यतान्त्यज्यताम्भयम् ॥ 24 ॥
शयामहेऽनिहताःपृथिव्यामल्पजीविताः ।
दुष्प्रापम्ब्रह्मलोकंवाप्राप्नुयामोयुधिसूदिता ॥ 25 ॥
सम्प्राप्नुयामःकीर्तिंवानिहत्वाशत्रुमाहवे ।
जीवितंवीरलोकस्यमोक्ष्यामोवसुवानराः ॥ 26 ॥
न कुम्भकर्णःकाकुत्स्थन्दृष्टवाजीवन् गमिष्यति ।
दीप्यमानमिवासाद्यपतङ्गोज्वलनंयथा ॥ 27 ॥
लायनेनचोद्धिष्टाःप्राणान् रक्षामहेवयम् ।
एकेनबहवोभग्नायशोनाशङ्गमिष्यति ॥ 28 ॥
एवम्ब्रुवाणन्तंशूरमङ्गदङ्कनकाङ्गदम् ।
द्रवमाणास्ततोवाक्यमूचुःशूरुविगर्हितम् ॥ 29 ॥
कृतन्नःकदनङ्घोरङ्कुम्भकर्णेनरक्षसा ।
न स्थानकालोगच्छामोदयितञ्जीवितंहिनः ॥ 30 ॥
एतावदुक्त्वावचनंसर्वेतेभेजिरेदिशः ।
भीमम्भीमाक्षमायान्तन्दृष्टवावानरयूथपाः ॥ 31 ॥
द्रवमाणस्तुतेवीराअङ्गदेनवलीमुखाः ।
सान्त्वैश्चैहनुमानैश्चततस्सर्वेनिवर्तिताः ॥ 32 ॥
प्रहर्षमुपनीताश्चवालिपुत्रेणधीमता ।
आज्ञाप्रतीक्षास्तस्थुश्चसर्वेवानरयूथपाः ॥ 33 ॥
ऋषभशरभमैन्दधूम्रनीलाःकुमुदसुषेणगवाक्षरम्भताराः ।
द्विविदपनसवायुपुत्रमुख्यास्त्वरिततराभिमुखंरणम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.