ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟಾವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸಾರಾಣಸ್ಯವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾರಾವಣಂರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಮ್ ।
ಬಲಮಾದಿಶ್ಯತತ್ಸರ್ವಂಶುಕೋವಾಕ್ಯಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಸ್ಥಿತಾನ್ಪಶ್ಯಸಿಯಾನೇತಾನ್ಮತ್ತಾನಿವಮಹಾದ್ವಿಪಾನ್ ।
ನ್ಯಗ್ರೋಧಾನಿವಗಾಙ್ಗೇಯಾನ್ ಸಾಲಾನ್ ಹೈಮವತಾನಿವ ॥ 2 ॥
ಏತೇದುಷ್ಪ್ರಸಹಾರಾಜನ್ಬಲಿನಃಕಾಮರೂಪಿಣಃ ।
ದೈತ್ಯದಾನವಸಙ್ಕಾಶಾಯುದ್ಧೇದೇವಪರಾಕ್ರಮಾಃ ॥ 3 ॥
ಏಷಾಙ್ಕೋಟಿಸಹಸ್ರಾಣಿನವಪಞ್ಚಚಸಪ್ತಚ ।
ತಥಾಶಙ್ಖುಸಹಸ್ರಾಣಿತಥಾಬೃನ್ದಶತಾನಿಚ ॥ 4 ॥
ಏತೇಸುಗ್ರೀವಸಚಿವಾಃಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾನಿಲಯಾಸ್ಸದಾ ।
ಹರಯೋದೇವಗನ್ಧರ್ವೈರುತ್ಪನ್ನಾಃಕಾಮರೂಪಿಣಃ ॥ 5 ॥
ಯೌತೌಪಶ್ಯಸಿತಿಷ್ಠನ್ತೌಕುಮಾರೌದೇವರೂಪಿಣೌ ।
ಮೈನ್ದಶ್ಚದ್ವಿವಿದಶ್ಚೋಭೌತಾಭ್ಯಾನ್ನಾಸ್ತಿಸಮೋಯುಧಿ ॥ 6 ॥
ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾಸಮಮಜ್ಞಾತಾವಮೃತಪ್ರಾಶಿನಾಪುಭೌ ।
ಆಶಂಸೇತೇಯುಥಾಲಙ್ಕಾಮೇತೌಮರ್ದಿತುಮೋಜಸಾ ॥ 7 ॥
ಯನ್ತುಪಶ್ಯಸಿತಿಷ್ಟನ್ತಮ್ಪ್ರಭಿನ್ನಮಿವಕುಞ್ಜರಮ್ ।
ಯೋಬಲಾತ್ ಕ್ಷೋಭಯೇತ್ ಕ್ರುದ್ಧಸ್ಸಮುದ್ರಮಪಿವಾನರಃ ॥ 8 ॥
ಏಷೋಽಭಿಗನ್ತಾಲಙ್ಕಾಯಾವೈದೇಹ್ಯಾಸ್ತವಚಪ್ರಭೋಃ ।
ಏನಮ್ಪಶ್ಯಪುರಾದೃಷ್ಟಂವಾನರಮ್ಪುನರಾಗತಮ್ ॥ 9 ॥
ಜ್ಯೇಷ್ಠಃ ಕೇಸರಿಣಃ ಪುತ್ರೋ ವಾತ ಆತ್ಮಜ ಇತಿ ಶ್ರುತಃ ।
ಹನೂಮಾನ್ ಇತಿ ವಿಖ್ಯಾತೋ ಲನ್ಘಿತೋ ಯೇನ ಸಾಗರಃ ॥ 10 ॥
ಕಾಮರೂಪೀಹರಿಶ್ರೇಷ್ಟೋಬಲರೂಪಸಮನ್ವಿತಃ ।
ಅನಿವಾರ್ಯಗತಿಶ್ಚೈವಯಥಾಸತತಗಃಪ್ರಭುಃ ॥ 11 ॥
ಉದ್ಯನ್ತಭಾಸ್ಕರನ್ದೃಷ್ಟವಾಬಾಲಃಕಿಲಪಿಪಾಸಿತಃ ।
ತ್ರಿಯೋಜನಸಹಸ್ರನ್ತುಅಧ್ವಾನಮವತೀರ್ಯಹಿ ॥ 12 ॥
ಆದಿತ್ಯಮಾಹರಿಷ್ಯಾಮಿನಮೇಕ್ಷುತ್ಪ್ರತಿಯಾಸ್ಯತಿ ।
ಇತಿಸಞ್ಚಿನ್ತ್ಯಮನಸಾಪುರೈಷಬಲದರ್ಪಿತಃ ॥ 13 ॥
ಅನಾಧೃಷ್ಯತಮನ್ದೇವಮಪಿದೇವರ್ಷಿದಾನವೈಃ ।
ಅನಾಸಾಘೈವಪತಿತೋಭಾಸ್ಕರೋದಯನೇಗಿರೌ ॥ 14 ॥
ಪತಿತಸ್ಯಕಪೇರಸ್ಯಹನುರೇಕಾಶಿಲಾತಲೇ ।
ಕಿಞ್ಚಿದ್ಭಿನ್ನಾದೃಢಹನೋರ್ಹನೂಮಾನೇಷತೇನವೈ ॥ 15 ॥
ಸತ್ಯಮಾಗಮಯೋಗೇನಮಮೈಷವಿದಿತೋಹರಿಃ ।
ನಾಸ್ಯಶಕ್ಯಮ್ಬಲಂರೂಪಮ್ಪ್ರಭಾವೋವಾಽಪಿಭಾಷಿತಮ್ ॥ 16 ॥
ಏಷಆಶಂಸತೇಲಙ್ಕಾಮೇಕೋಮರ್ದಿತುಮೋಜಸಾ ।
ಯೇವಜಾಜ್ವಲ್ಯತೇಽಪೌವೈಧೂಮಕೇತುಸ್ತವಾದ್ಯವೈ ॥ 17 ॥
ಲಙ್ಕಾಯಾನ್ನಿಹಿತಶ್ಚಾಪಿಕಥಂವಿಸ್ಮರಸೇಕಪಿಮ್ ।
ಯಶ್ಚೈಷೋಽನನ್ತರಶ್ಶೂರಶ್ಶ್ಯಾಮಃಪದ್ಮನಿಭೇಕ್ಷಣಃ ।
ಇಕ್ಷ್ವಾಕೂಣಾಮತಿರಥೋಲೋಕೇವಿಖ್ಯಾತಪೌರುಷ ॥ 18 ॥
ಯಸ್ಮಿನ್ನಚಲತೇಧರ್ಮೋಯೋಧರ್ಮನ್ನಾತಿವರ್ತತೇ ।
ಯೋಬ್ರಾಹ್ಮಮಸ್ತ್ರಂವೇದಾಂಶ್ಚವೇದವೇದವಿದಾಂವರಃ ॥ 19 ॥
ಯೋಭಿನ್ದ್ಯಾದ್ಗಗನಮ್ಬಾಣೈಃಪರ್ವತಾಂಶ್ಚಾಪಿದಾರಯೇತ್ ।
ಯಸ್ಯಮೃತ್ಯೋರಿವಕ್ರೋಧಶ್ಶಕ್ರಸ್ಯೇವಪರಾಕ್ರಮಃ ॥ 20 ॥
ಯಸ್ಯಭಾರ್ಯಾಜನಸ್ಥಾನಾತ್ಸೀತಾಚಾಪಿಹೃತಾತ್ವಯಾ ।
ಸಏಷರಾಮಸ್ತ್ವಾಂಯೋದ್ಧುಂರಾಜನ್ಸಮಭಿವರ್ತತೇ ॥ 21 ॥
ಯಸ್ಯೈಷದಕ್ಷಿಣೇಪಾರ್ಶ್ವೇಶುದ್ಧಜಾಮ್ಬೂನದಪ್ರಭಃ ।
ವಿಶಾಲವಕ್ಷಾಸ್ತಾಮ್ರಾಕ್ಷೋನೀಲಕುಞ್ಜಿತಮೂರ್ಧಜಃ ॥ 22 ॥
ಏಷೋಽಸ್ಯಲಕ್ಷ್ಮಣೋನಾಮಭ್ರಾತಾಪ್ರಾಣಸಮಃಪ್ರಿಯಃ ।
ನಯೇಯುದ್ಧೇಚಕುಶಲಸ್ಸರ್ವಶಸ್ತ್ರಭೃತಂವರಃ ॥ 23 ॥
ಅಮರ್ಷೀದುರ್ಜಯೋಜೇತಾವಿಕ್ರಾನ್ತೋಬುದ್ಧಿಮಾನ್ ಬಲೀ ।
ರಾಮಸ್ಯದಕ್ಷಿಣೋಬಾಹುರ್ನಿತ್ಯಮ್ಪ್ರಾಣೋಬಹಿಶ್ಚರಃ ॥ 24 ॥
ನಹ್ಯೇಷರಾಘವಸ್ಯಾರ್ಥೇಜೀವಿತಮ್ಪರಿರಕ್ಷತಿ ।
ಏಷೈವಾಶಂಸತೇಯುದ್ಧೇನಿಹನ್ತುಂಸರ್ವರಾಕ್ಷಸಾನ್ ॥ 25 ॥
ಯಸ್ತುಸವ್ಯಮಸೌಪಕ್ಷಂರಾಮಸ್ಯಾಶ್ರಿತ್ಯತಿಷ್ಠತಿ ।
ರಕ್ಷೋಗಣಪರಿಕ್ಷಿಪ್ತೋರಾಜಾಹ್ಯೇಷವಿಭೀಷಣಃ ॥ 26 ॥
ಶ್ರೀಮತಾರಾಜರಾಜೇನಲಙ್ಕಾಯಾಮಭಿಷೇಚಿತಃ ।
ತ್ವಾಮೇವಪ್ರತಿಸಂರಬ್ದೋಯುದ್ಧಾಯೈಷೋಽಭಿವರ್ತತೇ ॥ 27 ॥
ಯನ್ತುಪಸ್ಯಸಿತಿಷ್ಠನ್ತಮ್ಮಧ್ಯೇಗಿರಿಮಿವಾಚಲಮ್ ।
ಸರ್ವಶಾಖಾಮೃಗೇನ್ದ್ರಾಣಾಮ್ಭರ್ತಾರಮಮಿತೌಜಸಮ್ ॥ 28 ॥
ತೇಜಯಶಸಾಬುದ್ ಧ್ಯಾಜ್ಞಾನೇನಾಭಿಜನೇನಚ ।
ಯಃಕಪೀನತಿಬಭ್ರಾಜಹಿಮವಾನಿವಪರ್ವತಾನ್ ॥ 29 ॥
ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಂಯಸ್ಸಮಧ್ಯಾಸ್ತೇಗುಹಾಂಸಗಹನದ್ರುಮಾಮ್ ।
ದುರ್ಗಾಮ್ಪರ್ವತದುರ್ಗಸ್ತಾಮ್ಪ್ರಧಾನೈಸ್ಸಹಯೂಥಪೈಃ ॥ 30 ॥
ಯಸ್ಯೈಷಾಕಾಞ್ಚನೀಮಾಲಾಶೋಭಿತೇಶತಪುಷ್ಕರಾ ।
ಕಾನ್ತಾದೇವಮನುಷ್ಯಾಣಾಂಯಸ್ಯಾಂಲಕ್ಷ್ಮೀಪ್ರತಿಷ್ಠಿತಾ ॥ 31 ॥
ಏತಾಞ್ಚಮಾಲಾನ್ತಾರಾಞ್ಚಕಪಿರಾಜ್ಯಞ್ಚಶಾಶ್ವತಮ್ ।
ಸುಗ್ರೀವೋವಾಲಿನಂಹತ್ವಾರಾಮೇಣಪ್ರತಿಪಾದಿತಃ ॥ 32 ॥
ಶತಂಶತಸಹಸ್ರಾಣಾಙ್ಕೋಟಿಮಾಹುರ್ಮನೀಷಿಣಃ ।
ಶತಙ್ಕೋಟಿಸಹಸ್ರಾಣಾಂಶಙ್ಕುಃ ಇತ್ಯಭಿಧೀಯತೇ ॥ 33 ॥
ಶತಂಶಙ್ಕುಸಹಸ್ರಾಣಾಮ್ಮಹಾಶಙ್ಕುಃ ಇತಿಸ್ಮೃತಃ ॥ 34 ॥
ಮಹಾಶಙ್ಕುಸಹಸ್ರಾಣಾಂಶತಮ್ಬೃನ್ದಮಿಹೋಚ್ಯತೇ ।
ಶತಮ್ಬೃನ್ದಸಹಸ್ರಾಣಾಮ್ಮಹಾವೃನ್ದಮಿತಿಸ್ಮೃತಮ್ ॥ 35 ॥
ಮಹಾಬೃನ್ದಸಹಸ್ರಾಣಾಂಶತಮ್ಪದ್ಮಮಿಹೋಚ್ಯತೇ ।
ಶತಮ್ಪದ್ಮಸಹಸ್ರಾಣಾಮ್ಮಹಾಪದ್ಮಮಿತಿಸ್ಮೃತಿಮ್ ॥ 36 ॥
ಮಹಾಪದ್ಮಸಹಸ್ರಾಣಾಂಶತಙ್ಖರ್ವಮಿಹೋಚ್ಯತೇ ।
ಶತಙ್ಖರ್ವಸಹಸ್ರಾಣಾಮ್ಮಹಾಖರ್ವಮಿವೋಚ್ಯತೇ ॥ 37 ॥
ಮಹಾಖರ್ವಸಹಸ್ರಾಣಾಂ ಸಮುದ್ರಮಭಿಧೀಯತೇ ।
ಶತಂ ಸಮುದ್ರಸಾಹಸ್ರಮೋಘ ಇತ್ಯಭಿಧೀಯತೇ ॥ 38 ॥
ಶತಮೋಘಸಹಸ್ರಾಣಾಂ ಮಹೌಘ ಇತಿ ವಿಶ್ರುತಃ ।
ಏವಂ ಕೋಟಿ ಸಹಸ್ರೇಣ ಶನ್ಕೂನಾಂ ಚ ಶತೇನ ಚ ॥ 39 ॥
ಮಹಾಶಙ್ಕುಸಹಸ್ರೇಣತಥಾಬೃನ್ದಶತೇನಚ ।
ಮಹಾಬೃನ್ದಸಹಸ್ರೇಣತಥಾಪದ್ಮಶತೇನಚ ॥ 40 ॥
ಹಾಪದ್ಮಸಹಸ್ರೇಣತಥಾಖರ್ವಶತೇನಚ ।
ಸಮುದ್ರೇಣಚತೇನೈವಮಹೌಘೇನತಥೈವಚ ॥ 41 ॥
ಏಷಕೋಟಿಮಹೌಘೇನಸಮುದ್ರಸದೃಶೇನಚ ।
ವಿಭೀಷಣೇನಸಚಿವೈಃರಾಕ್ಷಸೈಃಪರಿವಾರಿತಃ ॥ 42 ॥
ಸುಗ್ರೀವೋವಾನರೇನ್ದ್ರಸ್ತ್ವಾಂಯುದ್ಧಾರ್ಥಮಮವರ್ತತೇ ।
ಮಹಾಬಲವೃತೋನಿತ್ಯಮ್ಮಹಾಬಲಪರಾಕ್ರಮಃ ॥ 43 ॥
ಇಮಾಮ್ಮಹಾರಾಜಸಮೀಕ್ಷ್ಯವಾಹಿನೀಮುಪಸ್ಥಿತಾಮ್ಪ್ರಜ್ವಲಿತಗ್ರಹೋಪಮಾಮ್ ।
ತತಃಪ್ರಯತ್ನಃಪರಮೋವಿಧೀಯತಾಂಯಥಾಜಯಸ್ಸ್ಯಾನ್ನಪರೈಃಪರಾಜಯಃ ॥ 44 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟಾವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭāviṃśassargaḥ |
sārāṇasyavacaśśrutvārāvaṇaṃrākṣasādhipam |
balamādiśyatatsarvaṃśukovākyamathābravīt || 1 ||
sthitānpaśyasiyānetānmattānivamahādvipān |
nyagrodhānivagāṅgeyān sālān haimavatāniva || 2 ||
eteduṣprasahārājanbalinaḥkāmarūpiṇaḥ |
daityadānavasaṅkāśāyuddhedevaparākramāḥ || 3 ||
eṣāṅkoṭisahasrāṇinavapañcacasaptaca |
tathāśaṅkhusahasrāṇitathābṛndaśatānica || 4 ||
etesugrīvasacivāḥkiṣkindhānilayāssadā |
harayodevagandharvairutpannāḥkāmarūpiṇaḥ || 5 ||
yautaupaśyasitiṣṭhantaukumāraudevarūpiṇau |
maindaścadvividaścobhautābhyānnāstisamoyudhi || 6 ||
brāhmaṇāsamamajñātāvamṛtaprāśināpubhau |
āśaṃseteyuthālaṅkāmetaumarditumojasā || 7 ||
yantupaśyasitiṣṭantamprabhinnamivakuñjaram |
yobalāt kṣobhayet kruddhassamudramapivānaraḥ || 8 ||
eṣo'bhigantālaṅkāyāvaidehyāstavacaprabhoḥ |
enampaśyapurādṛṣṭaṃvānarampunarāgatam || 9 ||
jyeṣṭhaḥ kesariṇaḥ putro vāta ātmaja iti śrutaḥ |
hanūmān iti vikhyāto langhito yena sāgaraḥ || 10 ||
kāmarūpīhariśreṣṭobalarūpasamanvitaḥ |
anivāryagatiścaivayathāsatatagaḥprabhuḥ || 11 ||
udyantabhāskarandṛṣṭavābālaḥkilapipāsitaḥ |
triyojanasahasrantuadhvānamavatīryahi || 12 ||
ādityamāhariṣyāminamekṣutpratiyāsyati |
itisañcintyamanasāpuraiṣabaladarpitaḥ || 13 ||
anādhṛṣyatamandevamapidevarṣidānavaiḥ |
anāsāghaivapatitobhāskarodayanegirau || 14 ||
patitasyakaperasyahanurekāśilātale |
kiñcidbhinnādṛḍhahanorhanūmāneṣatenavai || 15 ||
satyamāgamayogenamamaiṣaviditohariḥ |
nāsyaśakyambalaṃrūpamprabhāvovā'pibhāṣitam || 16 ||
eṣaāśaṃsatelaṅkāmekomarditumojasā |
yevajājvalyate'pauvaidhūmaketustavādyavai || 17 ||
laṅkāyānnihitaścāpikathaṃvismarasekapim |
yaścaiṣo'nantaraśśūraśśyāmaḥpadmanibhekṣaṇaḥ |
ikṣvākūṇāmatiratholokevikhyātapauruṣa || 18 ||
yasminnacalatedharmoyodharmannātivartate |
yobrāhmamastraṃvedāṃścavedavedavidāṃvaraḥ || 19 ||
yobhindyādgaganambāṇaiḥparvatāṃścāpidārayet |
yasyamṛtyorivakrodhaśśakrasyevaparākramaḥ || 20 ||
yasyabhāryājanasthānātsītācāpihṛtātvayā |
saeṣarāmastvāṃyoddhuṃrājansamabhivartate || 21 ||
yasyaiṣadakṣiṇepārśveśuddhajāmbūnadaprabhaḥ |
viśālavakṣāstāmrākṣonīlakuñjitamūrdhajaḥ || 22 ||
eṣo'syalakṣmaṇonāmabhrātāprāṇasamaḥpriyaḥ |
nayeyuddhecakuśalassarvaśastrabhṛtaṃvaraḥ || 23 ||
amarṣīdurjayojetāvikrāntobuddhimān balī |
rāmasyadakṣiṇobāhurnityamprāṇobahiścaraḥ || 24 ||
nahyeṣarāghavasyārthejīvitamparirakṣati |
eṣaivāśaṃsateyuddhenihantuṃsarvarākṣasān || 25 ||
yastusavyamasaupakṣaṃrāmasyāśrityatiṣṭhati |
rakṣogaṇaparikṣiptorājāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 26 ||
śrīmatārājarājenalaṅkāyāmabhiṣecitaḥ |
tvāmevapratisaṃrabdoyuddhāyaiṣo'bhivartate || 27 ||
yantupasyasitiṣṭhantammadhyegirimivācalam |
sarvaśākhāmṛgendrāṇāmbhartāramamitaujasam || 28 ||
tejayaśasābud dhyājñānenābhijanenaca |
yaḥkapīnatibabhrājahimavānivaparvatān || 29 ||
kiṣkindhāṃyassamadhyāsteguhāṃsagahanadrumām |
durgāmparvatadurgastāmpradhānaissahayūthapaiḥ || 30 ||
yasyaiṣākāñcanīmālāśobhiteśatapuṣkarā |
kāntādevamanuṣyāṇāṃyasyāṃlakṣmīpratiṣṭhitā || 31 ||
etāñcamālāntārāñcakapirājyañcaśāśvatam |
sugrīvovālinaṃhatvārāmeṇapratipāditaḥ || 32 ||
śataṃśatasahasrāṇāṅkoṭimāhurmanīṣiṇaḥ |
śataṅkoṭisahasrāṇāṃśaṅkuḥ ityabhidhīyate || 33 ||
śataṃśaṅkusahasrāṇāmmahāśaṅkuḥ itismṛtaḥ || 34 ||
mahāśaṅkusahasrāṇāṃśatambṛndamihocyate |
śatambṛndasahasrāṇāmmahāvṛndamitismṛtam || 35 ||
mahābṛndasahasrāṇāṃśatampadmamihocyate |
śatampadmasahasrāṇāmmahāpadmamitismṛtim || 36 ||
mahāpadmasahasrāṇāṃśataṅkharvamihocyate |
śataṅkharvasahasrāṇāmmahākharvamivocyate || 37 ||
mahākharvasahasrāṇāṃ samudramabhidhīyate |
śataṃ samudrasāhasramogha ityabhidhīyate || 38 ||
śatamoghasahasrāṇāṃ mahaugha iti viśrutaḥ |
evaṃ koṭi sahasreṇa śankūnāṃ ca śatena ca || 39 ||
mahāśaṅkusahasreṇatathābṛndaśatenaca |
mahābṛndasahasreṇatathāpadmaśatenaca || 40 ||
hāpadmasahasreṇatathākharvaśatenaca |
samudreṇacatenaivamahaughenatathaivaca || 41 ||
eṣakoṭimahaughenasamudrasadṛśenaca |
vibhīṣaṇenasacivaiḥrākṣasaiḥparivāritaḥ || 42 ||
sugrīvovānarendrastvāṃyuddhārthamamavartate |
mahābalavṛtonityammahābalaparākramaḥ || 43 ||
imāmmahārājasamīkṣyavāhinīmupasthitāmprajvalitagrahopamām |
tataḥprayatnaḥparamovidhīyatāṃyathājayassyānnaparaiḥparājayaḥ || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭāviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टाविंशस्सर्गः ।
साराणस्यवचश्श्रुत्वारावणंराक्षसाधिपम् ।
बलमादिश्यतत्सर्वंशुकोवाक्यमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
स्थितान्पश्यसियानेतान्मत्तानिवमहाद्विपान् ।
न्यग्रोधानिवगाङ्गेयान् सालान् हैमवतानिव ॥ 2 ॥
एतेदुष्प्रसहाराजन्बलिनःकामरूपिणः ।
दैत्यदानवसङ्काशायुद्धेदेवपराक्रमाः ॥ 3 ॥
एषाङ्कोटिसहस्राणिनवपञ्चचसप्तच ।
तथाशङ्खुसहस्राणितथाबृन्दशतानिच ॥ 4 ॥
एतेसुग्रीवसचिवाःकिष्किन्धानिलयास्सदा ।
हरयोदेवगन्धर्वैरुत्पन्नाःकामरूपिणः ॥ 5 ॥
यौतौपश्यसितिष्ठन्तौकुमारौदेवरूपिणौ ।
मैन्दश्चद्विविदश्चोभौताभ्यान्नास्तिसमोयुधि ॥ 6 ॥
ब्राह्मणासममज्ञातावमृतप्राशिनापुभौ ।
आशंसेतेयुथालङ्कामेतौमर्दितुमोजसा ॥ 7 ॥
यन्तुपश्यसितिष्टन्तम्प्रभिन्नमिवकुञ्जरम् ।
योबलात् क्षोभयेत् क्रुद्धस्समुद्रमपिवानरः ॥ 8 ॥
एषोऽभिगन्तालङ्कायावैदेह्यास्तवचप्रभोः ।
एनम्पश्यपुरादृष्टंवानरम्पुनरागतम् ॥ 9 ॥
ज्येष्ठः केसरिणः पुत्रो वात आत्मज इति श्रुतः ।
हनूमान् इति विख्यातो लन्घितो येन सागरः ॥ 10 ॥
कामरूपीहरिश्रेष्टोबलरूपसमन्वितः ।
अनिवार्यगतिश्चैवयथासततगःप्रभुः ॥ 11 ॥
उद्यन्तभास्करन्दृष्टवाबालःकिलपिपासितः ।
त्रियोजनसहस्रन्तुअध्वानमवतीर्यहि ॥ 12 ॥
आदित्यमाहरिष्यामिनमेक्षुत्प्रतियास्यति ।
इतिसञ्चिन्त्यमनसापुरैषबलदर्पितः ॥ 13 ॥
अनाधृष्यतमन्देवमपिदेवर्षिदानवैः ।
अनासाघैवपतितोभास्करोदयनेगिरौ ॥ 14 ॥
पतितस्यकपेरस्यहनुरेकाशिलातले ।
किञ्चिद्भिन्नादृढहनोर्हनूमानेषतेनवै ॥ 15 ॥
सत्यमागमयोगेनममैषविदितोहरिः ।
नास्यशक्यम्बलंरूपम्प्रभावोवाऽपिभाषितम् ॥ 16 ॥
एषआशंसतेलङ्कामेकोमर्दितुमोजसा ।
येवजाज्वल्यतेऽपौवैधूमकेतुस्तवाद्यवै ॥ 17 ॥
लङ्कायान्निहितश्चापिकथंविस्मरसेकपिम् ।
यश्चैषोऽनन्तरश्शूरश्श्यामःपद्मनिभेक्षणः ।
इक्ष्वाकूणामतिरथोलोकेविख्यातपौरुष ॥ 18 ॥
यस्मिन्नचलतेधर्मोयोधर्मन्नातिवर्तते ।
योब्राह्ममस्त्रंवेदांश्चवेदवेदविदांवरः ॥ 19 ॥
योभिन्द्याद्गगनम्बाणैःपर्वतांश्चापिदारयेत् ।
यस्यमृत्योरिवक्रोधश्शक्रस्येवपराक्रमः ॥ 20 ॥
यस्यभार्याजनस्थानात्सीताचापिहृतात्वया ।
सएषरामस्त्वांयोद्धुंराजन्समभिवर्तते ॥ 21 ॥
यस्यैषदक्षिणेपार्श्वेशुद्धजाम्बूनदप्रभः ।
विशालवक्षास्ताम्राक्षोनीलकुञ्जितमूर्धजः ॥ 22 ॥
एषोऽस्यलक्ष्मणोनामभ्राताप्राणसमःप्रियः ।
नयेयुद्धेचकुशलस्सर्वशस्त्रभृतंवरः ॥ 23 ॥
अमर्षीदुर्जयोजेताविक्रान्तोबुद्धिमान् बली ।
रामस्यदक्षिणोबाहुर्नित्यम्प्राणोबहिश्चरः ॥ 24 ॥
नह्येषराघवस्यार्थेजीवितम्परिरक्षति ।
एषैवाशंसतेयुद्धेनिहन्तुंसर्वराक्षसान् ॥ 25 ॥
यस्तुसव्यमसौपक्षंरामस्याश्रित्यतिष्ठति ।
रक्षोगणपरिक्षिप्तोराजाह्येषविभीषणः ॥ 26 ॥
श्रीमताराजराजेनलङ्कायामभिषेचितः ।
त्वामेवप्रतिसंरब्दोयुद्धायैषोऽभिवर्तते ॥ 27 ॥
यन्तुपस्यसितिष्ठन्तम्मध्येगिरिमिवाचलम् ।
सर्वशाखामृगेन्द्राणाम्भर्तारममितौजसम् ॥ 28 ॥
तेजयशसाबुद् ध्याज्ञानेनाभिजनेनच ।
यःकपीनतिबभ्राजहिमवानिवपर्वतान् ॥ 29 ॥
किष्किन्धांयस्समध्यास्तेगुहांसगहनद्रुमाम् ।
दुर्गाम्पर्वतदुर्गस्ताम्प्रधानैस्सहयूथपैः ॥ 30 ॥
यस्यैषाकाञ्चनीमालाशोभितेशतपुष्करा ।
कान्तादेवमनुष्याणांयस्यांलक्ष्मीप्रतिष्ठिता ॥ 31 ॥
एताञ्चमालान्ताराञ्चकपिराज्यञ्चशाश्वतम् ।
सुग्रीवोवालिनंहत्वारामेणप्रतिपादितः ॥ 32 ॥
शतंशतसहस्राणाङ्कोटिमाहुर्मनीषिणः ।
शतङ्कोटिसहस्राणांशङ्कुः इत्यभिधीयते ॥ 33 ॥
शतंशङ्कुसहस्राणाम्महाशङ्कुः इतिस्मृतः ॥ 34 ॥
महाशङ्कुसहस्राणांशतम्बृन्दमिहोच्यते ।
शतम्बृन्दसहस्राणाम्महावृन्दमितिस्मृतम् ॥ 35 ॥
महाबृन्दसहस्राणांशतम्पद्ममिहोच्यते ।
शतम्पद्मसहस्राणाम्महापद्ममितिस्मृतिम् ॥ 36 ॥
महापद्मसहस्राणांशतङ्खर्वमिहोच्यते ।
शतङ्खर्वसहस्राणाम्महाखर्वमिवोच्यते ॥ 37 ॥
महाखर्वसहस्राणां समुद्रमभिधीयते ।
शतं समुद्रसाहस्रमोघ इत्यभिधीयते ॥ 38 ॥
शतमोघसहस्राणां महौघ इति विश्रुतः ।
एवं कोटि सहस्रेण शन्कूनां च शतेन च ॥ 39 ॥
महाशङ्कुसहस्रेणतथाबृन्दशतेनच ।
महाबृन्दसहस्रेणतथापद्मशतेनच ॥ 40 ॥
हापद्मसहस्रेणतथाखर्वशतेनच ।
समुद्रेणचतेनैवमहौघेनतथैवच ॥ 41 ॥
एषकोटिमहौघेनसमुद्रसदृशेनच ।
विभीषणेनसचिवैःराक्षसैःपरिवारितः ॥ 42 ॥
सुग्रीवोवानरेन्द्रस्त्वांयुद्धार्थममवर्तते ।
महाबलवृतोनित्यम्महाबलपराक्रमः ॥ 43 ॥
इमाम्महाराजसमीक्ष्यवाहिनीमुपस्थिताम्प्रज्वलितग्रहोपमाम् ।
ततःप्रयत्नःपरमोविधीयतांयथाजयस्स्यान्नपरैःपराजयः ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टाविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭāviṃśassargaḥ |
sārāṇasyavacaśśrutvārāvaṇaṃrākṣasādhipam |
balamādiśyatatsarvaṃśukovākyamathābravīt || 1 ||
sthitānpaśyasiyānetānmattānivamahādvipān |
nyagrodhānivagāṅgeyān sālān haimavatāniva || 2 ||
eteduṣprasahārājanbalinaḥkāmarūpiṇaḥ |
daityadānavasaṅkāśāyuddhedevaparākramāḥ || 3 ||
eṣāṅkoṭisahasrāṇinavapañcacasaptaca |
tathāśaṅkhusahasrāṇitathābṛndaśatānica || 4 ||
etesugrīvasacivāḥkiṣkindhānilayāssadā |
harayodevagandharvairutpannāḥkāmarūpiṇaḥ || 5 ||
yautaupaśyasitiṣṭhantaukumāraudevarūpiṇau |
maindaścadvividaścobhautābhyānnāstisamoyudhi || 6 ||
brāhmaṇāsamamajñātāvamṛtaprāśināpubhau |
āśaṃseteyuthālaṅkāmetaumarditumojasā || 7 ||
yantupaśyasitiṣṭantamprabhinnamivakuñjaram |
yobalāt kṣobhayet kruddhassamudramapivānaraḥ || 8 ||
eṣo'bhigantālaṅkāyāvaidehyāstavacaprabhoḥ |
enampaśyapurādṛṣṭaṃvānarampunarāgatam || 9 ||
jyeṣṭhaḥ kesariṇaḥ putro vāta ātmaja iti śrutaḥ |
hanūmān iti vikhyāto langhito yena sāgaraḥ || 10 ||
kāmarūpīhariśreṣṭobalarūpasamanvitaḥ |
anivāryagatiścaivayathāsatatagaḥprabhuḥ || 11 ||
udyantabhāskarandṛṣṭavābālaḥkilapipāsitaḥ |
triyojanasahasrantuadhvānamavatīryahi || 12 ||
ādityamāhariṣyāminamekṣutpratiyāsyati |
itisañcintyamanasāpuraiṣabaladarpitaḥ || 13 ||
anādhṛṣyatamandevamapidevarṣidānavaiḥ |
anāsāghaivapatitobhāskarodayanegirau || 14 ||
patitasyakaperasyahanurekāśilātale |
kiñcidbhinnādṛḍhahanorhanūmāneṣatenavai || 15 ||
satyamāgamayogenamamaiṣaviditohariḥ |
nāsyaśakyambalaṃrūpamprabhāvovā'pibhāṣitam || 16 ||
eṣaāśaṃsatelaṅkāmekomarditumojasā |
yevajājvalyate'pauvaidhūmaketustavādyavai || 17 ||
laṅkāyānnihitaścāpikathaṃvismarasekapim |
yaścaiṣo'nantaraśśūraśśyāmaḥpadmanibhekṣaṇaḥ |
ikṣvākūṇāmatiratholokevikhyātapauruṣa || 18 ||
yasminnacalatedharmoyodharmannātivartate |
yobrāhmamastraṃvedāṃścavedavedavidāṃvaraḥ || 19 ||
yobhindyādgaganambāṇaiḥparvatāṃścāpidārayet |
yasyamṛtyorivakrodhaśśakrasyevaparākramaḥ || 20 ||
yasyabhāryājanasthānātsītācāpihṛtātvayā |
saeṣarāmastvāṃyoddhuṃrājansamabhivartate || 21 ||
yasyaiṣadakṣiṇepārśveśuddhajāmbūnadaprabhaḥ |
viśālavakṣāstāmrākṣonīlakuñjitamūrdhajaḥ || 22 ||
eṣo'syalakṣmaṇonāmabhrātāprāṇasamaḥpriyaḥ |
nayeyuddhecakuśalassarvaśastrabhṛtaṃvaraḥ || 23 ||
amarṣīdurjayojetāvikrāntobuddhimān balī |
rāmasyadakṣiṇobāhurnityamprāṇobahiścaraḥ || 24 ||
nahyeṣarāghavasyārthejīvitamparirakṣati |
eṣaivāśaṃsateyuddhenihantuṃsarvarākṣasān || 25 ||
yastusavyamasaupakṣaṃrāmasyāśrityatiṣṭhati |
rakṣogaṇaparikṣiptorājāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 26 ||
śrīmatārājarājenalaṅkāyāmabhiṣecitaḥ |
tvāmevapratisaṃrabdoyuddhāyaiṣo'bhivartate || 27 ||
yantupasyasitiṣṭhantammadhyegirimivācalam |
sarvaśākhāmṛgendrāṇāmbhartāramamitaujasam || 28 ||
tejayaśasābud dhyājñānenābhijanenaca |
yaḥkapīnatibabhrājahimavānivaparvatān || 29 ||
kiṣkindhāṃyassamadhyāsteguhāṃsagahanadrumām |
durgāmparvatadurgastāmpradhānaissahayūthapaiḥ || 30 ||
yasyaiṣākāñcanīmālāśobhiteśatapuṣkarā |
kāntādevamanuṣyāṇāṃyasyāṃlakṣmīpratiṣṭhitā || 31 ||
etāñcamālāntārāñcakapirājyañcaśāśvatam |
sugrīvovālinaṃhatvārāmeṇapratipāditaḥ || 32 ||
śataṃśatasahasrāṇāṅkoṭimāhurmanīṣiṇaḥ |
śataṅkoṭisahasrāṇāṃśaṅkuḥ ityabhidhīyate || 33 ||
śataṃśaṅkusahasrāṇāmmahāśaṅkuḥ itismṛtaḥ || 34 ||
mahāśaṅkusahasrāṇāṃśatambṛndamihocyate |
śatambṛndasahasrāṇāmmahāvṛndamitismṛtam || 35 ||
mahābṛndasahasrāṇāṃśatampadmamihocyate |
śatampadmasahasrāṇāmmahāpadmamitismṛtim || 36 ||
mahāpadmasahasrāṇāṃśataṅkharvamihocyate |
śataṅkharvasahasrāṇāmmahākharvamivocyate || 37 ||
mahākharvasahasrāṇāṃ samudramabhidhīyate |
śataṃ samudrasāhasramogha ityabhidhīyate || 38 ||
śatamoghasahasrāṇāṃ mahaugha iti viśrutaḥ |
evaṃ koṭi sahasreṇa śankūnāṃ ca śatena ca || 39 ||
mahāśaṅkusahasreṇatathābṛndaśatenaca |
mahābṛndasahasreṇatathāpadmaśatenaca || 40 ||
hāpadmasahasreṇatathākharvaśatenaca |
samudreṇacatenaivamahaughenatathaivaca || 41 ||
eṣakoṭimahaughenasamudrasadṛśenaca |
vibhīṣaṇenasacivaiḥrākṣasaiḥparivāritaḥ || 42 ||
sugrīvovānarendrastvāṃyuddhārthamamavartate |
mahābalavṛtonityammahābalaparākramaḥ || 43 ||
imāmmahārājasamīkṣyavāhinīmupasthitāmprajvalitagrahopamām |
tataḥprayatnaḥparamovidhīyatāṃyathājayassyānnaparaiḥparājayaḥ || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭāviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.