ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಸ್ತಮಕ್ಷೋಭ್ಯಬಲಂಲಙ್ಕಾಧಿಪತಯೇಚರಾಃ ।
ಸುವೇಲೇರಾಘವಂಶೈಲೇನಿವಿಷ್ಟಮ್ಪ್ರತ್ಯವೇದಯನ್ ॥ 1 ॥
ಚಾರಾಣಾಂರಾವಣಶ್ಶ್ರುತ್ವಾಪ್ರಾಪ್ತಂರಾಮಮ್ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಜಾತೋದ್ವೇಗೋಽಭವತ್ಕಿಞ್ಚಿತ್ಸಚಿವಾನಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 2 ॥
ಮನ್ತ್ರಿಣಶ್ಶೀಘ್ರಮಾಯಾನ್ತುಸರ್ವೇವೈಸುಸಮಾಹಿತಾಃ ।
ಅಯನ್ನೋಮನ್ತ್ರಕಾಲೋಹಿಸಮ್ಪ್ರಪ್ತಾಇತಿರಾಕ್ಷಸಾಃ ॥ 3 ॥
ತಸ್ಯತದ್ವಚನಂಶ್ರುತ್ವಾಮನ್ತ್ರಿಣೋಽಭ್ಯಾಗಮನ್ ದ್ರುತಮ್ ।
ತತಸ್ಸಮನ್ತ್ರಯಾಮಾಸರಾಕ್ಷಸೈಸ್ಸಚಿವೈಸ್ಸಹ ॥ 4 ॥
ಮನ್ತ್ರಯಿತ್ವಾಸದುರ್ಧರ್ಷಃಕ್ಷಮಂಯತ್ಸಮನನ್ತರಮ್ ।
ವಿಸರ್ಜಯಿತ್ವಾಸಚಿವಾನ್ಪ್ರವಿವೇಶಸ್ವಮಾಲಯಮ್ ॥ 5 ॥
ತತೋರಾಕ್ಷಸಮಾಹೂಯವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವಮ್ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಮಾಯಾವಿದಮ್ಮಹಾಮಾಯಃಪ್ರಾವಿಶದ್ಯತ್ರಮೈಥಿಲೀ ॥ 6 ॥
ವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವಞ್ಚಮಾಯಾಜ್ಞಮಬ್ರವೀದ್ರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಃ ।
ಮೋಹಯಿಷ್ಯಾವಹೇಸೀತಾಮ್ಮಾಯಯಾಜನಕಾತ್ಮಜಾಮ್ ॥ 7 ॥
ಶಿರೋಮಾಯಾಮಯಙ್ಗೃಹ್ಯರಾಘವಸ್ಯನಿಶಾಚರಃ ।
ತ್ವಮ್ಮಾಂಸಮುತಿಷ್ಠಸ್ವಮಹಚ್ಚಸಶರನ್ಧನುಃ ॥ 8 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತಥೇತ್ಯಾಹವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವೋನಿಶಾಚರಃ ।
ದರ್ಶಯಾಮಾಸತಾಮ್ಮಾಯಾಂಸುಪ್ರಯುಕ್ತಾಂಸರಾವಣೇ ॥ 9 ॥
ತಸ್ಯತುಷ್ಟೋಽಭವದ್ರಾಜಾಪ್ರದದೌಚವಿಭೂಷಣಮ್ ।
ಅಶೋಕವನಿಕಾಯಾನ್ತುಸೀತಾದರ್ಶನಲಾಲಸಃ ।
ವೈರೃತಾನಾಮಧಿಪತಿಸ್ಸಂವಿವೇಶಮಹಾಬಲಃ ॥ 10 ॥
ತತೋದೀನಾಮದೈನ್ಯಾರ್ಹಾನ್ದದರ್ಶಧನದಾನುಜಃ ॥ 11 ॥
ಅಧೋಮುಖೀಂಶೋಕಪರಾಮುಪವಿಷ್ಟಾಮ್ಮಹೀತಲೇ ।
ಭರ್ತಾರಮೇವಧ್ಯಾಯನ್ತೀಮಶೋಕವವಿಕಾಙ್ಗತಾಮ್ ॥ 12 ॥
ಉಪಾಸ್ಯಮಾನಾಙ್ಘೋರಾಭೀರಾಕ್ಷಸೀಭಿರಿತಸ್ತತಃ ।
ಉಪಸೃತ್ಯತತಸ್ಸೀತಾಮ್ಪ್ರಹರ್ಷನ್ನಾಮಕೀರ್ತಯನ್ ॥ 13 ॥
ಇದಞ್ಚವಚನನ್ಧೃಷ್ಟಮುವಾಚಜನಕಾತ್ಮಜಾಮ್ ।
ಸಾನ್ತ್ವ್ಯಮಾನಾಮಯಾಭದ್ರೇಯಮುಪಾಶ್ರಿತ್ಯವಲ್ಗಸೇ ।
ಖರಹನ್ತಾಸತೇಭರ್ತಾರಾಘವಸ್ಸಮರೇಹತಃ ॥ 14 ॥
ಛಿನ್ನನ್ತೇಸರ್ವತೋಮೂಲನ್ದರ್ಪಸ್ತೇನಿಹತೋಮಯಾ ।
ವ್ಯಸನೇನಾತ್ಮನಸ್ಸೀತೇ ಮಮಭಾರ್ಯಾಭವಿಷ್ಯಸಿ ॥ 15 ॥
ವಿಸೃಜೇಮಾಮ್ಮತಿಮ್ಮೂಢೇಃ ಕಿಮ್ಮೃತೇನಕರಿಷ್ಯಸಿ ।
ಭವಸ್ವಭದ್ರೇಃ ಭಾರ್ಯಾಣಾಂಸರ್ವೇಸಾಮೀಶ್ವರೀಮಮ ॥ 16 ॥
ಅಲ್ಪಪುಣ್ಯೇಃ ನಿವೃತ್ತಾರ್ಥೇಃ ಮೂಢೇಃ ಪಣ್ಡಿತಮಾನಿನಿಃ ।
ಶೃಣುಭರ್ತೃವಧಂಸೀತೇಃ ಘೋರಂವೃತ್ರವಧಂಯಥಾ ॥ 17 ॥
ಸಮಾಯಾತಸ್ಸಮುದ್ರಾನ್ತಮ್ಮಾಂಹನ್ತುಙ್ಕಿಲರಾಘವಃ ।
ವಾನರೇನ್ದ್ರಪ್ರಣೀತೇನಬಲೇನಮಹತಾವೃತಃ ॥ 18 ॥
ಸನ್ನಿವಿಷ್ಟಸ್ಸಮುದ್ರಸ್ಯಪೀಡ್ಯತೀರಮಥೋತ್ತರಮ್ ।
ಬಲೇನಮಹತಾರಾಮೋವ್ರಜತ್ಯಸ್ತನ್ದಿವಾಕರೇ ॥ 19 ॥
ಅಥಾಧ್ವನಿಪರಿಶ್ರಾನ್ತಮರ್ಧರಾತ್ರೇಸ್ಥಿತಮ್ಬಲಮ್ ।
ಸುಖಸುಪ್ತಂಸಮಾಸಾದ್ಯಚಾರಿತ್ರಮ್ಪ್ರಥಮಞ್ಚರೈಃ ॥ 20 ॥
ತತ್ಪ್ರಹಸ್ತಪ್ರಣೀತೇನಬಲೇನಮಹತಾಮಮ ।
ಬಲಮಸ್ಯಹತಂರಾತ್ರೌಯತ್ರರಾಮಸ್ಸಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ॥ 21 ॥
ಪಟ್ಟಸಾನ್ಪರಿಘಾಂಶ್ಚಕ್ರಾನ್ದಣ್ಡಾನ್ಮಹಾಯಶಾನ್ ।
ಬಾಣಜಾಲಾನಿಶೂಲಾನಿಭಾಸ್ವರಾನ್ಕೂಟಮುದ್ಗರಾನ್ ॥ 22 ॥
ಯಷ್ಟೀಶ್ಚತೋಮರಾನ್ ಶಕ್ತೀಶ್ಚಕ್ರಾಣಿಮುಸಲಾನಿಚ ।
ಉದ್ಯಮ್ಯೋದ್ಯಮ್ಯರಕ್ಷೋಭಿರ್ವಾನರೇಷುನಿಪಾತಿತಾಮ್ ॥ 23 ॥
ಅಥಸುಪ್ತಸ್ಯರಾಮಸ್ಯಪ್ರಹಸ್ತೇನಪ್ರಮಾಥಿನಾ ।
ಅಸಕ್ತಙ್ಕೃತಹಸ್ತೇನಶಿರಶ್ಛಿನ್ನಮ್ಮಹಾಸಿನಾ ॥ 24 ॥
ವಿಭೀಷಣಸ್ಸಮುತ್ಪತ್ಯನಿಗೃಹೀತೋಯದೃಚ್ಛಯಾ ।
ದಿಶಃಪ್ರವ್ರಾಜಿತಸ್ಸರ್ವೈಸ್ಸರ್ಲಕ್ಷ್ಮಣಃಪ್ಲವಗೈಸ್ಸಹಾ ॥ 25 ॥
ಸುಗ್ರೀವೋಗ್ರೀನಯಾಸೀತೇಭಗ್ನಯಾಪ್ಲವಗಾಧಿಪಃ ।
ನಿರಸ್ತಹನುಕಶ್ಶೇತೇಹನುಮಾನ್ರಾಕ್ಷಸೈರ್ಹತಃ ॥ 26 ॥
ಜಾಮ್ಬವಾನಥಜಾನುಭ್ಯಾಮುತ್ಪತನ್ನಿಹತೋಯುಧಿ ।
ಪಟ್ಟಸೈರ್ಬಹುಭಿಶ್ಛಿನ್ನೋನಿಕೃತ್ತಃಪಾದಪೋಯಥಾ ॥ 27 ॥
ಮೈನ್ದಶ್ಚದ್ವಿವಿದಶ್ಚೋಭೌನಿಹತೌವಾನರರ್ಷಭೌ ॥ 28 ॥
ನಿಶ್ಶ್ವಸನ್ತೌರುದನ್ತೌಚರುಧಿರೇಣಸಮುಕ್ಷಿತೌ ।
ಅಸಿನಾವ್ಯಾಯತೌಛಿನ್ನೌಮಧ್ಯೇಹ್ಯರಿನಿಷೂದನೌ ॥ 29 ॥
ಅನುತಿಷ್ಠತಿಮೇದಿನ್ಯಾಮ್ಪನಸಃಪನಸೋಯಥಾ ॥ 30 ॥
ನಾರಾಚೈರ್ಬಹುಭಿಶ್ಚಿನ್ನಶ್ಶೇತೇದರ್ಯಾನ್ದರೀಮುಖಃ ।
ಕುಮುದಸ್ತುಮಹಾತೇಜಾನಿಷ್ಕೂಜನ್ಸಾಯಕೈಃ ಕೃತಃ ॥ 31 ॥
ಅಙ್ಗದೋಬಹುಭಿಶ್ಛಿನ್ನಶ್ಶರೈರಾಸಾದ್ಯರಾಕ್ಷಸೈಃ ।
ಪತಿತೋರುಧಿರೋದ್ಗಾರೀಕ್ಷಿತೌನಿಪತಿತಾಙ್ಗದಃ ॥ 32 ॥
ಹರಯೋಮಥಿತಾನಾಗೈರಥಜಾತೈಸ್ತಥಾಪರೇ ।
ಶಯಿತಾಮೃದಿತಾಶ್ಚಾಶ್ವೈರ್ಯಾಯುವೇಗೈರಿವಾಮ್ಬುದಾಃ ॥ 33 ॥
ಪ್ರಹೃತಾಶ್ಚಪರೇತ್ರಸ್ತಾಹಸ್ಯಮಾನಾಜಘನ್ಯತಃ ।
ಅಭಿದ್ರುತಾಸ್ತುರಕ್ಷೋಭಿಸ್ಸಿಂಹೈರಿವಮಹಾದ್ವಿಪಾಃ ॥ 34 ॥
ಸಾಗರೇಪತಿತಾಃಕೇಚಿತ್ಕೇಚಿಗ್ದಗನಮಾಶ್ರಿತಾಃ ।
ಋಕ್ಷಾವೃಕ್ಷಾನುಪಾರೂಢಾವಾನರೀಂವೃತ್ತಿಮಾಶ್ರಿತಾಃ ॥ 35 ॥
ಸಾಗರಸ್ಯಚತೀರೇಷುಶೈಲೇಷುಚವನೇಷುಚ ।
ಪಿಙ್ಗಲಾಸ್ತೇವಿರೂಪಾಕ್ಷೈರ್ಬಹುಭಿರ್ಬಹವೋಹತಾಃ ॥ 36 ॥
ಏವನ್ತವಹತೋಭರ್ತಾಸಸೈನ್ಯೋಮಮಸೇನಯಾ ।
ಕ್ಷತಜಾರ್ದ್ರಂರಜೋಧ್ವಸ್ತಮಿದಞ್ಚಸ್ಯಾಹೃತಂಶಿರಃ ॥ 37 ॥
ತತಃಪರಮದುರ್ಧರ್ಷೋರಾವಣೋರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರಃ ।
ಸೀತಾಯಾಮುಪಶನ್ತ್ಯಾಂರಾಕ್ಷಸೀಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 38 ॥
ರಾಕ್ಷಸಙ್ಕ್ರೂರಕರ್ಮಾಣಂವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವನ್ತ್ವಮಾನಯ ।
ಯೇನತದ್ರಾಘವಶಿರಸ್ಸಙ್ಗ್ರಾಮಾತ್ಸ್ವಯಮಾಹೃತಮ್ ॥ 39 ॥
ವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವಸ್ತತೋಗೃಹ್ಯಶಿರಸ್ತತ್ಸಶರಾಸನಮ್ ।
ಪ್ರಣಾಮಂಶಿರಸಾಕೃತ್ವಾರಾವಣಸ್ಯಾಗ್ರತಸ್ಥಿತಃ ॥ 40 ॥
ತಮಬ್ರವೀತ್ತತೋರಾಜಾರಾವಣೋರಾಕ್ಷಸಂಸ್ಥಿತಮ್ ।
ವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವಮ್ಮಹಾಜಿಹ್ವಂಸಮೀಪಪರಿವರ್ತಿನಮ್ ॥ 41 ॥
ಅಗ್ರತಃಕುರುಸೀತಾಯಾಶ್ಶೀಘ್ರನ್ದಾಶರಧೇಶಶಿರಃ ।
ಅವಸ್ಥಾಮ್ಪಶ್ಚಿಮಾಮ್ಭರ್ತುಃಕೃಪಣಾಸಾಧುಪಶ್ಯತು ॥ 42 ॥
ಏವಮುಕ್ತನ್ತುತದ್ರಕ್ಷಶಶಿರಸ್ತತ್ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಮ್ ।
ಉಪನಿಕ್ಷಿಪ್ಯಸೀತಾಯಾಃಕ್ಷಿಪ್ರಮನ್ತರಧೀಯತ ॥ 43 ॥
ರಾವಣಶ್ಚಾಪಿಚಿಕ್ಷೇಪಭಸ್ವರಙ್ಕಾರ್ಮುಕಮ್ಮಹತ್ ।
ತ್ರಿಷುಲೋಕೇಷುವಿಖ್ಯಾತಂಸೀತಾಮಿದಮುವಾಚಹ ॥ 44 ॥
ಇದನ್ತುತವರಾಮಸ್ಯಕಾರ್ಮುಕಞ್ಜ್ಯಾಸಮಾಯುತಮ್ ।
ಇಹಪ್ರಹಸ್ತೇನಾನೀತಂಹತ್ವಾತನ್ನಿಶಿಮಾನುಷಮ್ ॥ 45 ॥
ಸವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವೇನಸಹೈವತಚ್ಛಿರೋಧನುಶ್ಚಭೂಮೌವಿನಿಕೀರ್ಯರಾವಣಃ ।
ವಿದೇಹರಾಜಸ್ಯಸುತಾಂಯಶಸ್ವಿನೀನ್ತತೋಽಬ್ರವೀತ್ತಾಮ್ಭವಮೇವಶಾನುಗಾ ॥ 46 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಏಕತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशस्सर्गः ।
ततस्तमक्षोभ्यबलंलङ्काधिपतयेचराः ।
सुवेलेराघवंशैलेनिविष्टम्प्रत्यवेदयन् ॥ 1 ॥
चाराणांरावणश्श्रुत्वाप्राप्तंरामम्महाबलम् ।
जातोद्वेगोऽभवत्किञ्चित्सचिवानिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
मन्त्रिणश्शीघ्रमायान्तुसर्वेवैसुसमाहिताः ।
अयन्नोमन्त्रकालोहिसम्प्रप्ताइतिराक्षसाः ॥ 3 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामन्त्रिणोऽभ्यागमन् द्रुतम् ।
ततस्समन्त्रयामासराक्षसैस्सचिवैस्सह ॥ 4 ॥
मन्त्रयित्वासदुर्धर्षःक्षमंयत्समनन्तरम् ।
विसर्जयित्वासचिवान्प्रविवेशस्वमालयम् ॥ 5 ॥
ततोराक्षसमाहूयविद्युज्जिह्वम्महाबलम् ।
मायाविदम्महामायःप्राविशद्यत्रमैथिली ॥ 6 ॥
विद्युज्जिह्वञ्चमायाज्ञमब्रवीद्राक्षसाधिपः ।
मोहयिष्यावहेसीताम्माययाजनकात्मजाम् ॥ 7 ॥
शिरोमायामयङ्गृह्यराघवस्यनिशाचरः ।
त्वम्मांसमुतिष्ठस्वमहच्चसशरन्धनुः ॥ 8 ॥
एवमुक्तस्तथेत्याहविद्युज्जिह्वोनिशाचरः ।
दर्शयामासताम्मायांसुप्रयुक्तांसरावणे ॥ 9 ॥
तस्यतुष्टोऽभवद्राजाप्रददौचविभूषणम् ।
अशोकवनिकायान्तुसीतादर्शनलालसः ।
वैरृतानामधिपतिस्संविवेशमहाबलः ॥ 10 ॥
ततोदीनामदैन्यार्हान्ददर्शधनदानुजः ॥ 11 ॥
अधोमुखींशोकपरामुपविष्टाम्महीतले ।
भर्तारमेवध्यायन्तीमशोकवविकाङ्गताम् ॥ 12 ॥
उपास्यमानाङ्घोराभीराक्षसीभिरितस्ततः ।
उपसृत्यततस्सीताम्प्रहर्षन्नामकीर्तयन् ॥ 13 ॥
इदञ्चवचनन्धृष्टमुवाचजनकात्मजाम् ।
सान्त्व्यमानामयाभद्रेयमुपाश्रित्यवल्गसे ।
खरहन्तासतेभर्ताराघवस्समरेहतः ॥ 14 ॥
छिन्नन्तेसर्वतोमूलन्दर्पस्तेनिहतोमया ।
व्यसनेनात्मनस्सीते ममभार्याभविष्यसि ॥ 15 ॥
विसृजेमाम्मतिम्मूढेः किम्मृतेनकरिष्यसि ।
भवस्वभद्रेः भार्याणांसर्वेसामीश्वरीमम ॥ 16 ॥
अल्पपुण्येः निवृत्तार्थेः मूढेः पण्डितमानिनिः ।
शृणुभर्तृवधंसीतेः घोरंवृत्रवधंयथा ॥ 17 ॥
समायातस्समुद्रान्तम्मांहन्तुङ्किलराघवः ।
वानरेन्द्रप्रणीतेनबलेनमहतावृतः ॥ 18 ॥
सन्निविष्टस्समुद्रस्यपीड्यतीरमथोत्तरम् ।
बलेनमहतारामोव्रजत्यस्तन्दिवाकरे ॥ 19 ॥
अथाध्वनिपरिश्रान्तमर्धरात्रेस्थितम्बलम् ।
सुखसुप्तंसमासाद्यचारित्रम्प्रथमञ्चरैः ॥ 20 ॥
तत्प्रहस्तप्रणीतेनबलेनमहतामम ।
बलमस्यहतंरात्रौयत्ररामस्सलक्ष्मणः ॥ 21 ॥
पट्टसान्परिघांश्चक्रान्दण्डान्महायशान् ।
बाणजालानिशूलानिभास्वरान्कूटमुद्गरान् ॥ 22 ॥
यष्टीश्चतोमरान् शक्तीश्चक्राणिमुसलानिच ।
उद्यम्योद्यम्यरक्षोभिर्वानरेषुनिपातिताम् ॥ 23 ॥
अथसुप्तस्यरामस्यप्रहस्तेनप्रमाथिना ।
असक्तङ्कृतहस्तेनशिरश्छिन्नम्महासिना ॥ 24 ॥
विभीषणस्समुत्पत्यनिगृहीतोयदृच्छया ।
दिशःप्रव्राजितस्सर्वैस्सर्लक्ष्मणःप्लवगैस्सहा ॥ 25 ॥
सुग्रीवोग्रीनयासीतेभग्नयाप्लवगाधिपः ।
निरस्तहनुकश्शेतेहनुमान्राक्षसैर्हतः ॥ 26 ॥
जाम्बवानथजानुभ्यामुत्पतन्निहतोयुधि ।
पट्टसैर्बहुभिश्छिन्नोनिकृत्तःपादपोयथा ॥ 27 ॥
मैन्दश्चद्विविदश्चोभौनिहतौवानरर्षभौ ॥ 28 ॥
निश्श्वसन्तौरुदन्तौचरुधिरेणसमुक्षितौ ।
असिनाव्यायतौछिन्नौमध्येह्यरिनिषूदनौ ॥ 29 ॥
अनुतिष्ठतिमेदिन्याम्पनसःपनसोयथा ॥ 30 ॥
नाराचैर्बहुभिश्चिन्नश्शेतेदर्यान्दरीमुखः ।
कुमुदस्तुमहातेजानिष्कूजन्सायकैः कृतः ॥ 31 ॥
अङ्गदोबहुभिश्छिन्नश्शरैरासाद्यराक्षसैः ।
पतितोरुधिरोद्गारीक्षितौनिपतिताङ्गदः ॥ 32 ॥
हरयोमथितानागैरथजातैस्तथापरे ।
शयितामृदिताश्चाश्वैर्यायुवेगैरिवाम्बुदाः ॥ 33 ॥
प्रहृताश्चपरेत्रस्ताहस्यमानाजघन्यतः ।
अभिद्रुतास्तुरक्षोभिस्सिंहैरिवमहाद्विपाः ॥ 34 ॥
सागरेपतिताःकेचित्केचिग्दगनमाश्रिताः ।
ऋक्षावृक्षानुपारूढावानरींवृत्तिमाश्रिताः ॥ 35 ॥
सागरस्यचतीरेषुशैलेषुचवनेषुच ।
पिङ्गलास्तेविरूपाक्षैर्बहुभिर्बहवोहताः ॥ 36 ॥
एवन्तवहतोभर्ताससैन्योममसेनया ।
क्षतजार्द्रंरजोध्वस्तमिदञ्चस्याहृतंशिरः ॥ 37 ॥
ततःपरमदुर्धर्षोरावणोराक्षसेश्वरः ।
सीतायामुपशन्त्यांराक्षसीमिदमब्रवीत् ॥ 38 ॥
राक्षसङ्क्रूरकर्माणंविद्युज्जिह्वन्त्वमानय ।
येनतद्राघवशिरस्सङ्ग्रामात्स्वयमाहृतम् ॥ 39 ॥
विद्युज्जिह्वस्ततोगृह्यशिरस्तत्सशरासनम् ।
प्रणामंशिरसाकृत्वारावणस्याग्रतस्थितः ॥ 40 ॥
तमब्रवीत्ततोराजारावणोराक्षसंस्थितम् ।
विद्युज्जिह्वम्महाजिह्वंसमीपपरिवर्तिनम् ॥ 41 ॥
अग्रतःकुरुसीतायाश्शीघ्रन्दाशरधेशशिरः ।
अवस्थाम्पश्चिमाम्भर्तुःकृपणासाधुपश्यतु ॥ 42 ॥
एवमुक्तन्तुतद्रक्षशशिरस्तत्प्रियदर्शनम् ।
उपनिक्षिप्यसीतायाःक्षिप्रमन्तरधीयत ॥ 43 ॥
रावणश्चापिचिक्षेपभस्वरङ्कार्मुकम्महत् ।
त्रिषुलोकेषुविख्यातंसीतामिदमुवाचह ॥ 44 ॥
इदन्तुतवरामस्यकार्मुकञ्ज्यासमायुतम् ।
इहप्रहस्तेनानीतंहत्वातन्निशिमानुषम् ॥ 45 ॥
सविद्युज्जिह्वेनसहैवतच्छिरोधनुश्चभूमौविनिकीर्यरावणः ।
विदेहराजस्यसुतांयशस्विनीन्ततोऽब्रवीत्ताम्भवमेवशानुगा ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.