శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకత్రింశస్సర్గః ।
తతస్తమక్షోభ్యబలంలఙ్కాధిపతయేచరాః ।
సువేలేరాఘవంశైలేనివిష్టమ్ప్రత్యవేదయన్ ॥ 1 ॥
చారాణాంరావణశ్శ్రుత్వాప్రాప్తంరామమ్మహాబలమ్ ।
జాతోద్వేగోఽభవత్కిఞ్చిత్సచివానిదమబ్రవీత్ ॥ 2 ॥
మన్త్రిణశ్శీఘ్రమాయాన్తుసర్వేవైసుసమాహితాః ।
అయన్నోమన్త్రకాలోహిసమ్ప్రప్తాఇతిరాక్షసాః ॥ 3 ॥
తస్యతద్వచనంశ్రుత్వామన్త్రిణోఽభ్యాగమన్ ద్రుతమ్ ।
తతస్సమన్త్రయామాసరాక్షసైస్సచివైస్సహ ॥ 4 ॥
మన్త్రయిత్వాసదుర్ధర్షఃక్షమంయత్సమనన్తరమ్ ।
విసర్జయిత్వాసచివాన్ప్రవివేశస్వమాలయమ్ ॥ 5 ॥
తతోరాక్షసమాహూయవిద్యుజ్జిహ్వమ్మహాబలమ్ ।
మాయావిదమ్మహామాయఃప్రావిశద్యత్రమైథిలీ ॥ 6 ॥
విద్యుజ్జిహ్వఞ్చమాయాజ్ఞమబ్రవీద్రాక్షసాధిపః ।
మోహయిష్యావహేసీతామ్మాయయాజనకాత్మజామ్ ॥ 7 ॥
శిరోమాయామయఙ్గృహ్యరాఘవస్యనిశాచరః ।
త్వమ్మాంసముతిష్ఠస్వమహచ్చసశరన్ధనుః ॥ 8 ॥
ఏవముక్తస్తథేత్యాహవిద్యుజ్జిహ్వోనిశాచరః ।
దర్శయామాసతామ్మాయాంసుప్రయుక్తాంసరావణే ॥ 9 ॥
తస్యతుష్టోఽభవద్రాజాప్రదదౌచవిభూషణమ్ ।
అశోకవనికాయాన్తుసీతాదర్శనలాలసః ।
వైరృతానామధిపతిస్సంవివేశమహాబలః ॥ 10 ॥
తతోదీనామదైన్యార్హాన్దదర్శధనదానుజః ॥ 11 ॥
అధోముఖీంశోకపరాముపవిష్టామ్మహీతలే ।
భర్తారమేవధ్యాయన్తీమశోకవవికాఙ్గతామ్ ॥ 12 ॥
ఉపాస్యమానాఙ్ఘోరాభీరాక్షసీభిరితస్తతః ।
ఉపసృత్యతతస్సీతామ్ప్రహర్షన్నామకీర్తయన్ ॥ 13 ॥
ఇదఞ్చవచనన్ధృష్టమువాచజనకాత్మజామ్ ।
సాన్త్వ్యమానామయాభద్రేయముపాశ్రిత్యవల్గసే ।
ఖరహన్తాసతేభర్తారాఘవస్సమరేహతః ॥ 14 ॥
ఛిన్నన్తేసర్వతోమూలన్దర్పస్తేనిహతోమయా ।
వ్యసనేనాత్మనస్సీతే మమభార్యాభవిష్యసి ॥ 15 ॥
విసృజేమామ్మతిమ్మూఢేః కిమ్మృతేనకరిష్యసి ।
భవస్వభద్రేః భార్యాణాంసర్వేసామీశ్వరీమమ ॥ 16 ॥
అల్పపుణ్యేః నివృత్తార్థేః మూఢేః పణ్డితమానినిః ।
శృణుభర్తృవధంసీతేః ఘోరంవృత్రవధంయథా ॥ 17 ॥
సమాయాతస్సముద్రాన్తమ్మాంహన్తుఙ్కిలరాఘవః ।
వానరేన్ద్రప్రణీతేనబలేనమహతావృతః ॥ 18 ॥
సన్నివిష్టస్సముద్రస్యపీడ్యతీరమథోత్తరమ్ ।
బలేనమహతారామోవ్రజత్యస్తన్దివాకరే ॥ 19 ॥
అథాధ్వనిపరిశ్రాన్తమర్ధరాత్రేస్థితమ్బలమ్ ।
సుఖసుప్తంసమాసాద్యచారిత్రమ్ప్రథమఞ్చరైః ॥ 20 ॥
తత్ప్రహస్తప్రణీతేనబలేనమహతామమ ।
బలమస్యహతంరాత్రౌయత్రరామస్సలక్ష్మణః ॥ 21 ॥
పట్టసాన్పరిఘాంశ్చక్రాన్దణ్డాన్మహాయశాన్ ।
బాణజాలానిశూలానిభాస్వరాన్కూటముద్గరాన్ ॥ 22 ॥
యష్టీశ్చతోమరాన్ శక్తీశ్చక్రాణిముసలానిచ ।
ఉద్యమ్యోద్యమ్యరక్షోభిర్వానరేషునిపాతితామ్ ॥ 23 ॥
అథసుప్తస్యరామస్యప్రహస్తేనప్రమాథినా ।
అసక్తఙ్కృతహస్తేనశిరశ్ఛిన్నమ్మహాసినా ॥ 24 ॥
విభీషణస్సముత్పత్యనిగృహీతోయదృచ్ఛయా ।
దిశఃప్రవ్రాజితస్సర్వైస్సర్లక్ష్మణఃప్లవగైస్సహా ॥ 25 ॥
సుగ్రీవోగ్రీనయాసీతేభగ్నయాప్లవగాధిపః ।
నిరస్తహనుకశ్శేతేహనుమాన్రాక్షసైర్హతః ॥ 26 ॥
జామ్బవానథజానుభ్యాముత్పతన్నిహతోయుధి ।
పట్టసైర్బహుభిశ్ఛిన్నోనికృత్తఃపాదపోయథా ॥ 27 ॥
మైన్దశ్చద్వివిదశ్చోభౌనిహతౌవానరర్షభౌ ॥ 28 ॥
నిశ్శ్వసన్తౌరుదన్తౌచరుధిరేణసముక్షితౌ ।
అసినావ్యాయతౌఛిన్నౌమధ్యేహ్యరినిషూదనౌ ॥ 29 ॥
అనుతిష్ఠతిమేదిన్యామ్పనసఃపనసోయథా ॥ 30 ॥
నారాచైర్బహుభిశ్చిన్నశ్శేతేదర్యాన్దరీముఖః ।
కుముదస్తుమహాతేజానిష్కూజన్సాయకైః కృతః ॥ 31 ॥
అఙ్గదోబహుభిశ్ఛిన్నశ్శరైరాసాద్యరాక్షసైః ।
పతితోరుధిరోద్గారీక్షితౌనిపతితాఙ్గదః ॥ 32 ॥
హరయోమథితానాగైరథజాతైస్తథాపరే ।
శయితామృదితాశ్చాశ్వైర్యాయువేగైరివామ్బుదాః ॥ 33 ॥
ప్రహృతాశ్చపరేత్రస్తాహస్యమానాజఘన్యతః ।
అభిద్రుతాస్తురక్షోభిస్సింహైరివమహాద్విపాః ॥ 34 ॥
సాగరేపతితాఃకేచిత్కేచిగ్దగనమాశ్రితాః ।
ఋక్షావృక్షానుపారూఢావానరీంవృత్తిమాశ్రితాః ॥ 35 ॥
సాగరస్యచతీరేషుశైలేషుచవనేషుచ ।
పిఙ్గలాస్తేవిరూపాక్షైర్బహుభిర్బహవోహతాః ॥ 36 ॥
ఏవన్తవహతోభర్తాససైన్యోమమసేనయా ।
క్షతజార్ద్రంరజోధ్వస్తమిదఞ్చస్యాహృతంశిరః ॥ 37 ॥
తతఃపరమదుర్ధర్షోరావణోరాక్షసేశ్వరః ।
సీతాయాముపశన్త్యాంరాక్షసీమిదమబ్రవీత్ ॥ 38 ॥
రాక్షసఙ్క్రూరకర్మాణంవిద్యుజ్జిహ్వన్త్వమానయ ।
యేనతద్రాఘవశిరస్సఙ్గ్రామాత్స్వయమాహృతమ్ ॥ 39 ॥
విద్యుజ్జిహ్వస్తతోగృహ్యశిరస్తత్సశరాసనమ్ ।
ప్రణామంశిరసాకృత్వారావణస్యాగ్రతస్థితః ॥ 40 ॥
తమబ్రవీత్తతోరాజారావణోరాక్షసంస్థితమ్ ।
విద్యుజ్జిహ్వమ్మహాజిహ్వంసమీపపరివర్తినమ్ ॥ 41 ॥
అగ్రతఃకురుసీతాయాశ్శీఘ్రన్దాశరధేశశిరః ।
అవస్థామ్పశ్చిమామ్భర్తుఃకృపణాసాధుపశ్యతు ॥ 42 ॥
ఏవముక్తన్తుతద్రక్షశశిరస్తత్ప్రియదర్శనమ్ ।
ఉపనిక్షిప్యసీతాయాఃక్షిప్రమన్తరధీయత ॥ 43 ॥
రావణశ్చాపిచిక్షేపభస్వరఙ్కార్ముకమ్మహత్ ।
త్రిషులోకేషువిఖ్యాతంసీతామిదమువాచహ ॥ 44 ॥
ఇదన్తుతవరామస్యకార్ముకఞ్జ్యాసమాయుతమ్ ।
ఇహప్రహస్తేనానీతంహత్వాతన్నిశిమానుషమ్ ॥ 45 ॥
సవిద్యుజ్జిహ్వేనసహైవతచ్ఛిరోధనుశ్చభూమౌవినికీర్యరావణః ।
విదేహరాజస్యసుతాంయశస్వినీన్తతోఽబ్రవీత్తామ్భవమేవశానుగా ॥ 46 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే ఏకత్రింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशस्सर्गः ।
ततस्तमक्षोभ्यबलंलङ्काधिपतयेचराः ।
सुवेलेराघवंशैलेनिविष्टम्प्रत्यवेदयन् ॥ 1 ॥
चाराणांरावणश्श्रुत्वाप्राप्तंरामम्महाबलम् ।
जातोद्वेगोऽभवत्किञ्चित्सचिवानिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
मन्त्रिणश्शीघ्रमायान्तुसर्वेवैसुसमाहिताः ।
अयन्नोमन्त्रकालोहिसम्प्रप्ताइतिराक्षसाः ॥ 3 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामन्त्रिणोऽभ्यागमन् द्रुतम् ।
ततस्समन्त्रयामासराक्षसैस्सचिवैस्सह ॥ 4 ॥
मन्त्रयित्वासदुर्धर्षःक्षमंयत्समनन्तरम् ।
विसर्जयित्वासचिवान्प्रविवेशस्वमालयम् ॥ 5 ॥
ततोराक्षसमाहूयविद्युज्जिह्वम्महाबलम् ।
मायाविदम्महामायःप्राविशद्यत्रमैथिली ॥ 6 ॥
विद्युज्जिह्वञ्चमायाज्ञमब्रवीद्राक्षसाधिपः ।
मोहयिष्यावहेसीताम्माययाजनकात्मजाम् ॥ 7 ॥
शिरोमायामयङ्गृह्यराघवस्यनिशाचरः ।
त्वम्मांसमुतिष्ठस्वमहच्चसशरन्धनुः ॥ 8 ॥
एवमुक्तस्तथेत्याहविद्युज्जिह्वोनिशाचरः ।
दर्शयामासताम्मायांसुप्रयुक्तांसरावणे ॥ 9 ॥
तस्यतुष्टोऽभवद्राजाप्रददौचविभूषणम् ।
अशोकवनिकायान्तुसीतादर्शनलालसः ।
वैरृतानामधिपतिस्संविवेशमहाबलः ॥ 10 ॥
ततोदीनामदैन्यार्हान्ददर्शधनदानुजः ॥ 11 ॥
अधोमुखींशोकपरामुपविष्टाम्महीतले ।
भर्तारमेवध्यायन्तीमशोकवविकाङ्गताम् ॥ 12 ॥
उपास्यमानाङ्घोराभीराक्षसीभिरितस्ततः ।
उपसृत्यततस्सीताम्प्रहर्षन्नामकीर्तयन् ॥ 13 ॥
इदञ्चवचनन्धृष्टमुवाचजनकात्मजाम् ।
सान्त्व्यमानामयाभद्रेयमुपाश्रित्यवल्गसे ।
खरहन्तासतेभर्ताराघवस्समरेहतः ॥ 14 ॥
छिन्नन्तेसर्वतोमूलन्दर्पस्तेनिहतोमया ।
व्यसनेनात्मनस्सीते ममभार्याभविष्यसि ॥ 15 ॥
विसृजेमाम्मतिम्मूढेः किम्मृतेनकरिष्यसि ।
भवस्वभद्रेः भार्याणांसर्वेसामीश्वरीमम ॥ 16 ॥
अल्पपुण्येः निवृत्तार्थेः मूढेः पण्डितमानिनिः ।
शृणुभर्तृवधंसीतेः घोरंवृत्रवधंयथा ॥ 17 ॥
समायातस्समुद्रान्तम्मांहन्तुङ्किलराघवः ।
वानरेन्द्रप्रणीतेनबलेनमहतावृतः ॥ 18 ॥
सन्निविष्टस्समुद्रस्यपीड्यतीरमथोत्तरम् ।
बलेनमहतारामोव्रजत्यस्तन्दिवाकरे ॥ 19 ॥
अथाध्वनिपरिश्रान्तमर्धरात्रेस्थितम्बलम् ।
सुखसुप्तंसमासाद्यचारित्रम्प्रथमञ्चरैः ॥ 20 ॥
तत्प्रहस्तप्रणीतेनबलेनमहतामम ।
बलमस्यहतंरात्रौयत्ररामस्सलक्ष्मणः ॥ 21 ॥
पट्टसान्परिघांश्चक्रान्दण्डान्महायशान् ।
बाणजालानिशूलानिभास्वरान्कूटमुद्गरान् ॥ 22 ॥
यष्टीश्चतोमरान् शक्तीश्चक्राणिमुसलानिच ।
उद्यम्योद्यम्यरक्षोभिर्वानरेषुनिपातिताम् ॥ 23 ॥
अथसुप्तस्यरामस्यप्रहस्तेनप्रमाथिना ।
असक्तङ्कृतहस्तेनशिरश्छिन्नम्महासिना ॥ 24 ॥
विभीषणस्समुत्पत्यनिगृहीतोयदृच्छया ।
दिशःप्रव्राजितस्सर्वैस्सर्लक्ष्मणःप्लवगैस्सहा ॥ 25 ॥
सुग्रीवोग्रीनयासीतेभग्नयाप्लवगाधिपः ।
निरस्तहनुकश्शेतेहनुमान्राक्षसैर्हतः ॥ 26 ॥
जाम्बवानथजानुभ्यामुत्पतन्निहतोयुधि ।
पट्टसैर्बहुभिश्छिन्नोनिकृत्तःपादपोयथा ॥ 27 ॥
मैन्दश्चद्विविदश्चोभौनिहतौवानरर्षभौ ॥ 28 ॥
निश्श्वसन्तौरुदन्तौचरुधिरेणसमुक्षितौ ।
असिनाव्यायतौछिन्नौमध्येह्यरिनिषूदनौ ॥ 29 ॥
अनुतिष्ठतिमेदिन्याम्पनसःपनसोयथा ॥ 30 ॥
नाराचैर्बहुभिश्चिन्नश्शेतेदर्यान्दरीमुखः ।
कुमुदस्तुमहातेजानिष्कूजन्सायकैः कृतः ॥ 31 ॥
अङ्गदोबहुभिश्छिन्नश्शरैरासाद्यराक्षसैः ।
पतितोरुधिरोद्गारीक्षितौनिपतिताङ्गदः ॥ 32 ॥
हरयोमथितानागैरथजातैस्तथापरे ।
शयितामृदिताश्चाश्वैर्यायुवेगैरिवाम्बुदाः ॥ 33 ॥
प्रहृताश्चपरेत्रस्ताहस्यमानाजघन्यतः ।
अभिद्रुतास्तुरक्षोभिस्सिंहैरिवमहाद्विपाः ॥ 34 ॥
सागरेपतिताःकेचित्केचिग्दगनमाश्रिताः ।
ऋक्षावृक्षानुपारूढावानरींवृत्तिमाश्रिताः ॥ 35 ॥
सागरस्यचतीरेषुशैलेषुचवनेषुच ।
पिङ्गलास्तेविरूपाक्षैर्बहुभिर्बहवोहताः ॥ 36 ॥
एवन्तवहतोभर्ताससैन्योममसेनया ।
क्षतजार्द्रंरजोध्वस्तमिदञ्चस्याहृतंशिरः ॥ 37 ॥
ततःपरमदुर्धर्षोरावणोराक्षसेश्वरः ।
सीतायामुपशन्त्यांराक्षसीमिदमब्रवीत् ॥ 38 ॥
राक्षसङ्क्रूरकर्माणंविद्युज्जिह्वन्त्वमानय ।
येनतद्राघवशिरस्सङ्ग्रामात्स्वयमाहृतम् ॥ 39 ॥
विद्युज्जिह्वस्ततोगृह्यशिरस्तत्सशरासनम् ।
प्रणामंशिरसाकृत्वारावणस्याग्रतस्थितः ॥ 40 ॥
तमब्रवीत्ततोराजारावणोराक्षसंस्थितम् ।
विद्युज्जिह्वम्महाजिह्वंसमीपपरिवर्तिनम् ॥ 41 ॥
अग्रतःकुरुसीतायाश्शीघ्रन्दाशरधेशशिरः ।
अवस्थाम्पश्चिमाम्भर्तुःकृपणासाधुपश्यतु ॥ 42 ॥
एवमुक्तन्तुतद्रक्षशशिरस्तत्प्रियदर्शनम् ।
उपनिक्षिप्यसीतायाःक्षिप्रमन्तरधीयत ॥ 43 ॥
रावणश्चापिचिक्षेपभस्वरङ्कार्मुकम्महत् ।
त्रिषुलोकेषुविख्यातंसीतामिदमुवाचह ॥ 44 ॥
इदन्तुतवरामस्यकार्मुकञ्ज्यासमायुतम् ।
इहप्रहस्तेनानीतंहत्वातन्निशिमानुषम् ॥ 45 ॥
सविद्युज्जिह्वेनसहैवतच्छिरोधनुश्चभूमौविनिकीर्यरावणः ।
विदेहराजस्यसुतांयशस्विनीन्ततोऽब्रवीत्ताम्भवमेवशानुगा ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.