6.31 যুদ্ধকাণ্ড - একত্রিংশ সর্গঃ

6.31 Yuddhakanda - Ekatrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একত্রিংশস্সর্গঃ ।
ততস্তমক্ষোভ্যবলংলঙ্কাধিপতযেচরাঃ ।
সুবেলেরাঘবংশৈলেনিবিষ্টম্প্রত্যবেদযন্ ॥ 1 ॥
চারাণাংরাবণশ্শ্রুত্বাপ্রাপ্তংরামম্মহাবলম্ ।
জাতোদ্বেগোঽভবত্কিঞ্চিত্সচিবানিদমব্রবীত্ ॥ 2 ॥
মন্ত্রিণশ্শীঘ্রমাযান্তুসর্বেবৈসুসমাহিতাঃ ।
অযন্নোমন্ত্রকালোহিসম্প্রপ্তাইতিরাক্ষসাঃ ॥ 3 ॥
তস্যতদ্বচনংশ্রুত্বামন্ত্রিণোঽভ্যাগমন্ দ্রুতম্ ।
ততস্সমন্ত্রযামাসরাক্ষসৈস্সচিবৈস্সহ ॥ 4 ॥
মন্ত্রযিত্বাসদুর্ধর্ষঃক্ষমংযত্সমনন্তরম্ ।
বিসর্জযিত্বাসচিবান্প্রবিবেশস্বমালযম্ ॥ 5 ॥
ততোরাক্ষসমাহূযবিদ্যুজ্জিহ্বম্মহাবলম্ ।
মাযাবিদম্মহামাযঃপ্রাবিশদ্যত্রমৈথিলী ॥ 6 ॥
বিদ্যুজ্জিহ্বঞ্চমাযাজ্ঞমব্রবীদ্রাক্ষসাধিপঃ ।
মোহযিষ্যাবহেসীতাম্মাযযাজনকাত্মজাম্ ॥ 7 ॥
শিরোমাযামযঙ্গৃহ্যরাঘবস্যনিশাচরঃ ।
ত্বম্মাংসমুতিষ্ঠস্বমহচ্চসশরন্ধনুঃ ॥ 8 ॥
এবমুক্তস্তথেত্যাহবিদ্যুজ্জিহ্বোনিশাচরঃ ।
দর্শযামাসতাম্মাযাংসুপ্রযুক্তাংসরাবণে ॥ 9 ॥
তস্যতুষ্টোঽভবদ্রাজাপ্রদদৌচবিভূষণম্ ।
অশোকবনিকাযান্তুসীতাদর্শনলালসঃ ।
বৈরৃতানামধিপতিস্সংবিবেশমহাবলঃ ॥ 10 ॥
ততোদীনামদৈন্যার্হান্দদর্শধনদানুজঃ ॥ 11 ॥
অধোমুখীংশোকপরামুপবিষ্টাম্মহীতলে ।
ভর্তারমেবধ্যাযন্তীমশোকববিকাঙ্গতাম্ ॥ 12 ॥
উপাস্যমানাঙ্ঘোরাভীরাক্ষসীভিরিতস্ততঃ ।
উপসৃত্যততস্সীতাম্প্রহর্ষন্নামকীর্তযন্ ॥ 13 ॥
ইদঞ্চবচনন্ধৃষ্টমুবাচজনকাত্মজাম্ ।
সান্ত্ব্যমানামযাভদ্রেযমুপাশ্রিত্যবল্গসে ।
খরহন্তাসতেভর্তারাঘবস্সমরেহতঃ ॥ 14 ॥
ছিন্নন্তেসর্বতোমূলন্দর্পস্তেনিহতোমযা ।
ব্যসনেনাত্মনস্সীতে মমভার্যাভবিষ্যসি ॥ 15 ॥
বিসৃজেমাম্মতিম্মূঢেঃ কিম্মৃতেনকরিষ্যসি ।
ভবস্বভদ্রেঃ ভার্যাণাংসর্বেসামীশ্বরীমম ॥ 16 ॥
অল্পপুণ্যেঃ নিবৃত্তার্থেঃ মূঢেঃ পণ্ডিতমানিনিঃ ।
শৃণুভর্তৃবধংসীতেঃ ঘোরংবৃত্রবধংযথা ॥ 17 ॥
সমাযাতস্সমুদ্রান্তম্মাংহন্তুঙ্কিলরাঘবঃ ।
বানরেন্দ্রপ্রণীতেনবলেনমহতাবৃতঃ ॥ 18 ॥
সন্নিবিষ্টস্সমুদ্রস্যপীড্যতীরমথোত্তরম্ ।
বলেনমহতারামোব্রজত্যস্তন্দিবাকরে ॥ 19 ॥
অথাধ্বনিপরিশ্রান্তমর্ধরাত্রেস্থিতম্বলম্ ।
সুখসুপ্তংসমাসাদ্যচারিত্রম্প্রথমঞ্চরৈঃ ॥ 20 ॥
তত্প্রহস্তপ্রণীতেনবলেনমহতামম ।
বলমস্যহতংরাত্রৌযত্ররামস্সলক্ষ্মণঃ ॥ 21 ॥
পট্টসান্পরিঘাংশ্চক্রান্দণ্ডান্মহাযশান্ ।
বাণজালানিশূলানিভাস্বরান্কূটমুদ্গরান্ ॥ 22 ॥
যষ্টীশ্চতোমরান্ শক্তীশ্চক্রাণিমুসলানিচ ।
উদ্যম্যোদ্যম্যরক্ষোভির্বানরেষুনিপাতিতাম্ ॥ 23 ॥
অথসুপ্তস্যরামস্যপ্রহস্তেনপ্রমাথিনা ।
অসক্তঙ্কৃতহস্তেনশিরশ্ছিন্নম্মহাসিনা ॥ 24 ॥
বিভীষণস্সমুত্পত্যনিগৃহীতোযদৃচ্ছযা ।
দিশঃপ্রব্রাজিতস্সর্বৈস্সর্লক্ষ্মণঃপ্লবগৈস্সহা ॥ 25 ॥
সুগ্রীবোগ্রীনযাসীতেভগ্নযাপ্লবগাধিপঃ ।
নিরস্তহনুকশ্শেতেহনুমান্রাক্ষসৈর্হতঃ ॥ 26 ॥
জাম্ববানথজানুভ্যামুত্পতন্নিহতোযুধি ।
পট্টসৈর্বহুভিশ্ছিন্নোনিকৃত্তঃপাদপোযথা ॥ 27 ॥
মৈন্দশ্চদ্বিবিদশ্চোভৌনিহতৌবানরর্ষভৌ ॥ 28 ॥
নিশ্শ্বসন্তৌরুদন্তৌচরুধিরেণসমুক্ষিতৌ ।
অসিনাব্যাযতৌছিন্নৌমধ্যেহ্যরিনিষূদনৌ ॥ 29 ॥
অনুতিষ্ঠতিমেদিন্যাম্পনসঃপনসোযথা ॥ 30 ॥
নারাচৈর্বহুভিশ্চিন্নশ্শেতেদর্যান্দরীমুখঃ ।
কুমুদস্তুমহাতেজানিষ্কূজন্সাযকৈঃ কৃতঃ ॥ 31 ॥
অঙ্গদোবহুভিশ্ছিন্নশ্শরৈরাসাদ্যরাক্ষসৈঃ ।
পতিতোরুধিরোদ্গারীক্ষিতৌনিপতিতাঙ্গদঃ ॥ 32 ॥
হরযোমথিতানাগৈরথজাতৈস্তথাপরে ।
শযিতামৃদিতাশ্চাশ্বৈর্যাযুবেগৈরিবাম্বুদাঃ ॥ 33 ॥
প্রহৃতাশ্চপরেত্রস্তাহস্যমানাজঘন্যতঃ ।
অভিদ্রুতাস্তুরক্ষোভিস্সিংহৈরিবমহাদ্বিপাঃ ॥ 34 ॥
সাগরেপতিতাঃকেচিত্কেচিগ্দগনমাশ্রিতাঃ ।
ঋক্ষাবৃক্ষানুপারূঢাবানরীংবৃত্তিমাশ্রিতাঃ ॥ 35 ॥
সাগরস্যচতীরেষুশৈলেষুচবনেষুচ ।
পিঙ্গলাস্তেবিরূপাক্ষৈর্বহুভির্বহবোহতাঃ ॥ 36 ॥
এবন্তবহতোভর্তাসসৈন্যোমমসেনযা ।
ক্ষতজার্দ্রংরজোধ্বস্তমিদঞ্চস্যাহৃতংশিরঃ ॥ 37 ॥
ততঃপরমদুর্ধর্ষোরাবণোরাক্ষসেশ্বরঃ ।
সীতাযামুপশন্ত্যাংরাক্ষসীমিদমব্রবীত্ ॥ 38 ॥
রাক্ষসঙ্ক্রূরকর্মাণংবিদ্যুজ্জিহ্বন্ত্বমানয ।
যেনতদ্রাঘবশিরস্সঙ্গ্রামাত্স্বযমাহৃতম্ ॥ 39 ॥
বিদ্যুজ্জিহ্বস্ততোগৃহ্যশিরস্তত্সশরাসনম্ ।
প্রণামংশিরসাকৃত্বারাবণস্যাগ্রতস্থিতঃ ॥ 40 ॥
তমব্রবীত্ততোরাজারাবণোরাক্ষসংস্থিতম্ ।
বিদ্যুজ্জিহ্বম্মহাজিহ্বংসমীপপরিবর্তিনম্ ॥ 41 ॥
অগ্রতঃকুরুসীতাযাশ্শীঘ্রন্দাশরধেশশিরঃ ।
অবস্থাম্পশ্চিমাম্ভর্তুঃকৃপণাসাধুপশ্যতু ॥ 42 ॥
এবমুক্তন্তুতদ্রক্ষশশিরস্তত্প্রিযদর্শনম্ ।
উপনিক্ষিপ্যসীতাযাঃক্ষিপ্রমন্তরধীযত ॥ 43 ॥
রাবণশ্চাপিচিক্ষেপভস্বরঙ্কার্মুকম্মহত্ ।
ত্রিষুলোকেষুবিখ্যাতংসীতামিদমুবাচহ ॥ 44 ॥
ইদন্তুতবরামস্যকার্মুকঞ্জ্যাসমাযুতম্ ।
ইহপ্রহস্তেনানীতংহত্বাতন্নিশিমানুষম্ ॥ 45 ॥
সবিদ্যুজ্জিহ্বেনসহৈবতচ্ছিরোধনুশ্চভূমৌবিনিকীর্যরাবণঃ ।
বিদেহরাজস্যসুতাংযশস্বিনীন্ততোঽব্রবীত্তাম্ভবমেবশানুগা ॥ 46 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशस्सर्गः ।
ततस्तमक्षोभ्यबलंलङ्काधिपतयेचराः ।
सुवेलेराघवंशैलेनिविष्टम्प्रत्यवेदयन् ॥ 1 ॥
चाराणांरावणश्श्रुत्वाप्राप्तंरामम्महाबलम् ।
जातोद्वेगोऽभवत्किञ्चित्सचिवानिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
मन्त्रिणश्शीघ्रमायान्तुसर्वेवैसुसमाहिताः ।
अयन्नोमन्त्रकालोहिसम्प्रप्ताइतिराक्षसाः ॥ 3 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामन्त्रिणोऽभ्यागमन् द्रुतम् ।
ततस्समन्त्रयामासराक्षसैस्सचिवैस्सह ॥ 4 ॥
मन्त्रयित्वासदुर्धर्षःक्षमंयत्समनन्तरम् ।
विसर्जयित्वासचिवान्प्रविवेशस्वमालयम् ॥ 5 ॥
ततोराक्षसमाहूयविद्युज्जिह्वम्महाबलम् ।
मायाविदम्महामायःप्राविशद्यत्रमैथिली ॥ 6 ॥
विद्युज्जिह्वञ्चमायाज्ञमब्रवीद्राक्षसाधिपः ।
मोहयिष्यावहेसीताम्माययाजनकात्मजाम् ॥ 7 ॥
शिरोमायामयङ्गृह्यराघवस्यनिशाचरः ।
त्वम्मांसमुतिष्ठस्वमहच्चसशरन्धनुः ॥ 8 ॥
एवमुक्तस्तथेत्याहविद्युज्जिह्वोनिशाचरः ।
दर्शयामासताम्मायांसुप्रयुक्तांसरावणे ॥ 9 ॥
तस्यतुष्टोऽभवद्राजाप्रददौचविभूषणम् ।
अशोकवनिकायान्तुसीतादर्शनलालसः ।
वैरृतानामधिपतिस्संविवेशमहाबलः ॥ 10 ॥
ततोदीनामदैन्यार्हान्ददर्शधनदानुजः ॥ 11 ॥
अधोमुखींशोकपरामुपविष्टाम्महीतले ।
भर्तारमेवध्यायन्तीमशोकवविकाङ्गताम् ॥ 12 ॥
उपास्यमानाङ्घोराभीराक्षसीभिरितस्ततः ।
उपसृत्यततस्सीताम्प्रहर्षन्नामकीर्तयन् ॥ 13 ॥
इदञ्चवचनन्धृष्टमुवाचजनकात्मजाम् ।
सान्त्व्यमानामयाभद्रेयमुपाश्रित्यवल्गसे ।
खरहन्तासतेभर्ताराघवस्समरेहतः ॥ 14 ॥
छिन्नन्तेसर्वतोमूलन्दर्पस्तेनिहतोमया ।
व्यसनेनात्मनस्सीते ममभार्याभविष्यसि ॥ 15 ॥
विसृजेमाम्मतिम्मूढेः किम्मृतेनकरिष्यसि ।
भवस्वभद्रेः भार्याणांसर्वेसामीश्वरीमम ॥ 16 ॥
अल्पपुण्येः निवृत्तार्थेः मूढेः पण्डितमानिनिः ।
शृणुभर्तृवधंसीतेः घोरंवृत्रवधंयथा ॥ 17 ॥
समायातस्समुद्रान्तम्मांहन्तुङ्किलराघवः ।
वानरेन्द्रप्रणीतेनबलेनमहतावृतः ॥ 18 ॥
सन्निविष्टस्समुद्रस्यपीड्यतीरमथोत्तरम् ।
बलेनमहतारामोव्रजत्यस्तन्दिवाकरे ॥ 19 ॥
अथाध्वनिपरिश्रान्तमर्धरात्रेस्थितम्बलम् ।
सुखसुप्तंसमासाद्यचारित्रम्प्रथमञ्चरैः ॥ 20 ॥
तत्प्रहस्तप्रणीतेनबलेनमहतामम ।
बलमस्यहतंरात्रौयत्ररामस्सलक्ष्मणः ॥ 21 ॥
पट्टसान्परिघांश्चक्रान्दण्डान्महायशान् ।
बाणजालानिशूलानिभास्वरान्कूटमुद्गरान् ॥ 22 ॥
यष्टीश्चतोमरान् शक्तीश्चक्राणिमुसलानिच ।
उद्यम्योद्यम्यरक्षोभिर्वानरेषुनिपातिताम् ॥ 23 ॥
अथसुप्तस्यरामस्यप्रहस्तेनप्रमाथिना ।
असक्तङ्कृतहस्तेनशिरश्छिन्नम्महासिना ॥ 24 ॥
विभीषणस्समुत्पत्यनिगृहीतोयदृच्छया ।
दिशःप्रव्राजितस्सर्वैस्सर्लक्ष्मणःप्लवगैस्सहा ॥ 25 ॥
सुग्रीवोग्रीनयासीतेभग्नयाप्लवगाधिपः ।
निरस्तहनुकश्शेतेहनुमान्राक्षसैर्हतः ॥ 26 ॥
जाम्बवानथजानुभ्यामुत्पतन्निहतोयुधि ।
पट्टसैर्बहुभिश्छिन्नोनिकृत्तःपादपोयथा ॥ 27 ॥
मैन्दश्चद्विविदश्चोभौनिहतौवानरर्षभौ ॥ 28 ॥
निश्श्वसन्तौरुदन्तौचरुधिरेणसमुक्षितौ ।
असिनाव्यायतौछिन्नौमध्येह्यरिनिषूदनौ ॥ 29 ॥
अनुतिष्ठतिमेदिन्याम्पनसःपनसोयथा ॥ 30 ॥
नाराचैर्बहुभिश्चिन्नश्शेतेदर्यान्दरीमुखः ।
कुमुदस्तुमहातेजानिष्कूजन्सायकैः कृतः ॥ 31 ॥
अङ्गदोबहुभिश्छिन्नश्शरैरासाद्यराक्षसैः ।
पतितोरुधिरोद्गारीक्षितौनिपतिताङ्गदः ॥ 32 ॥
हरयोमथितानागैरथजातैस्तथापरे ।
शयितामृदिताश्चाश्वैर्यायुवेगैरिवाम्बुदाः ॥ 33 ॥
प्रहृताश्चपरेत्रस्ताहस्यमानाजघन्यतः ।
अभिद्रुतास्तुरक्षोभिस्सिंहैरिवमहाद्विपाः ॥ 34 ॥
सागरेपतिताःकेचित्केचिग्दगनमाश्रिताः ।
ऋक्षावृक्षानुपारूढावानरींवृत्तिमाश्रिताः ॥ 35 ॥
सागरस्यचतीरेषुशैलेषुचवनेषुच ।
पिङ्गलास्तेविरूपाक्षैर्बहुभिर्बहवोहताः ॥ 36 ॥
एवन्तवहतोभर्ताससैन्योममसेनया ।
क्षतजार्द्रंरजोध्वस्तमिदञ्चस्याहृतंशिरः ॥ 37 ॥
ततःपरमदुर्धर्षोरावणोराक्षसेश्वरः ।
सीतायामुपशन्त्यांराक्षसीमिदमब्रवीत् ॥ 38 ॥
राक्षसङ्क्रूरकर्माणंविद्युज्जिह्वन्त्वमानय ।
येनतद्राघवशिरस्सङ्ग्रामात्स्वयमाहृतम् ॥ 39 ॥
विद्युज्जिह्वस्ततोगृह्यशिरस्तत्सशरासनम् ।
प्रणामंशिरसाकृत्वारावणस्याग्रतस्थितः ॥ 40 ॥
तमब्रवीत्ततोराजारावणोराक्षसंस्थितम् ।
विद्युज्जिह्वम्महाजिह्वंसमीपपरिवर्तिनम् ॥ 41 ॥
अग्रतःकुरुसीतायाश्शीघ्रन्दाशरधेशशिरः ।
अवस्थाम्पश्चिमाम्भर्तुःकृपणासाधुपश्यतु ॥ 42 ॥
एवमुक्तन्तुतद्रक्षशशिरस्तत्प्रियदर्शनम् ।
उपनिक्षिप्यसीतायाःक्षिप्रमन्तरधीयत ॥ 43 ॥
रावणश्चापिचिक्षेपभस्वरङ्कार्मुकम्महत् ।
त्रिषुलोकेषुविख्यातंसीतामिदमुवाचह ॥ 44 ॥
इदन्तुतवरामस्यकार्मुकञ्ज्यासमायुतम् ।
इहप्रहस्तेनानीतंहत्वातन्निशिमानुषम् ॥ 45 ॥
सविद्युज्जिह्वेनसहैवतच्छिरोधनुश्चभूमौविनिकीर्यरावणः ।
विदेहराजस्यसुतांयशस्विनीन्ततोऽब्रवीत्ताम्भवमेवशानुगा ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
tatastamakṣobhyabalaṃlaṅkādhipatayecarāḥ |
suvelerāghavaṃśaileniviṣṭampratyavedayan || 1 ||
cārāṇāṃrāvaṇaśśrutvāprāptaṃrāmammahābalam |
jātodvego'bhavatkiñcitsacivānidamabravīt || 2 ||
mantriṇaśśīghramāyāntusarvevaisusamāhitāḥ |
ayannomantrakālohisampraptāitirākṣasāḥ || 3 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmantriṇo'bhyāgaman drutam |
tatassamantrayāmāsarākṣasaissacivaissaha || 4 ||
mantrayitvāsadurdharṣaḥkṣamaṃyatsamanantaram |
visarjayitvāsacivānpraviveśasvamālayam || 5 ||
tatorākṣasamāhūyavidyujjihvammahābalam |
māyāvidammahāmāyaḥprāviśadyatramaithilī || 6 ||
vidyujjihvañcamāyājñamabravīdrākṣasādhipaḥ |
mohayiṣyāvahesītāmmāyayājanakātmajām || 7 ||
śiromāyāmayaṅgṛhyarāghavasyaniśācaraḥ |
tvammāṃsamutiṣṭhasvamahaccasaśarandhanuḥ || 8 ||
evamuktastathetyāhavidyujjihvoniśācaraḥ |
darśayāmāsatāmmāyāṃsuprayuktāṃsarāvaṇe || 9 ||
tasyatuṣṭo'bhavadrājāpradadaucavibhūṣaṇam |
aśokavanikāyāntusītādarśanalālasaḥ |
vairṛtānāmadhipatissaṃviveśamahābalaḥ || 10 ||
tatodīnāmadainyārhāndadarśadhanadānujaḥ || 11 ||
adhomukhīṃśokaparāmupaviṣṭāmmahītale |
bhartāramevadhyāyantīmaśokavavikāṅgatām || 12 ||
upāsyamānāṅghorābhīrākṣasībhiritastataḥ |
upasṛtyatatassītāmpraharṣannāmakīrtayan || 13 ||
idañcavacanandhṛṣṭamuvācajanakātmajām |
sāntvyamānāmayābhadreyamupāśrityavalgase |
kharahantāsatebhartārāghavassamarehataḥ || 14 ||
chinnantesarvatomūlandarpastenihatomayā |
vyasanenātmanassīte mamabhāryābhaviṣyasi || 15 ||
visṛjemāmmatimmūḍheḥ kimmṛtenakariṣyasi |
bhavasvabhadreḥ bhāryāṇāṃsarvesāmīśvarīmama || 16 ||
alpapuṇyeḥ nivṛttārtheḥ mūḍheḥ paṇḍitamāniniḥ |
śṛṇubhartṛvadhaṃsīteḥ ghoraṃvṛtravadhaṃyathā || 17 ||
samāyātassamudrāntammāṃhantuṅkilarāghavaḥ |
vānarendrapraṇītenabalenamahatāvṛtaḥ || 18 ||
sanniviṣṭassamudrasyapīḍyatīramathottaram |
balenamahatārāmovrajatyastandivākare || 19 ||
athādhvanipariśrāntamardharātresthitambalam |
sukhasuptaṃsamāsādyacāritramprathamañcaraiḥ || 20 ||
tatprahastapraṇītenabalenamahatāmama |
balamasyahataṃrātrauyatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 21 ||
paṭṭasānparighāṃścakrāndaṇḍānmahāyaśān |
bāṇajālāniśūlānibhāsvarānkūṭamudgarān || 22 ||
yaṣṭīścatomarān śaktīścakrāṇimusalānica |
udyamyodyamyarakṣobhirvānareṣunipātitām || 23 ||
athasuptasyarāmasyaprahastenapramāthinā |
asaktaṅkṛtahastenaśiraśchinnammahāsinā || 24 ||
vibhīṣaṇassamutpatyanigṛhītoyadṛcchayā |
diśaḥpravrājitassarvaissarlakṣmaṇaḥplavagaissahā || 25 ||
sugrīvogrīnayāsītebhagnayāplavagādhipaḥ |
nirastahanukaśśetehanumānrākṣasairhataḥ || 26 ||
jāmbavānathajānubhyāmutpatannihatoyudhi |
paṭṭasairbahubhiśchinnonikṛttaḥpādapoyathā || 27 ||
maindaścadvividaścobhaunihatauvānararṣabhau || 28 ||
niśśvasantaurudantaucarudhireṇasamukṣitau |
asināvyāyatauchinnaumadhyehyariniṣūdanau || 29 ||
anutiṣṭhatimedinyāmpanasaḥpanasoyathā || 30 ||
nārācairbahubhiścinnaśśetedaryāndarīmukhaḥ |
kumudastumahātejāniṣkūjansāyakaiḥ kṛtaḥ || 31 ||
aṅgadobahubhiśchinnaśśarairāsādyarākṣasaiḥ |
patitorudhirodgārīkṣitaunipatitāṅgadaḥ || 32 ||
harayomathitānāgairathajātaistathāpare |
śayitāmṛditāścāśvairyāyuvegairivāmbudāḥ || 33 ||
prahṛtāścaparetrastāhasyamānājaghanyataḥ |
abhidrutāsturakṣobhissiṃhairivamahādvipāḥ || 34 ||
sāgarepatitāḥkecitkecigdaganamāśritāḥ |
ṛkṣāvṛkṣānupārūḍhāvānarīṃvṛttimāśritāḥ || 35 ||
sāgarasyacatīreṣuśaileṣucavaneṣuca |
piṅgalāstevirūpākṣairbahubhirbahavohatāḥ || 36 ||
evantavahatobhartāsasainyomamasenayā |
kṣatajārdraṃrajodhvastamidañcasyāhṛtaṃśiraḥ || 37 ||
tataḥparamadurdharṣorāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sītāyāmupaśantyāṃrākṣasīmidamabravīt || 38 ||
rākṣasaṅkrūrakarmāṇaṃvidyujjihvantvamānaya |
yenatadrāghavaśirassaṅgrāmātsvayamāhṛtam || 39 ||
vidyujjihvastatogṛhyaśirastatsaśarāsanam |
praṇāmaṃśirasākṛtvārāvaṇasyāgratasthitaḥ || 40 ||
tamabravīttatorājārāvaṇorākṣasaṃsthitam |
vidyujjihvammahājihvaṃsamīpaparivartinam || 41 ||
agrataḥkurusītāyāśśīghrandāśaradheśaśiraḥ |
avasthāmpaścimāmbhartuḥkṛpaṇāsādhupaśyatu || 42 ||
evamuktantutadrakṣaśaśirastatpriyadarśanam |
upanikṣipyasītāyāḥkṣipramantaradhīyata || 43 ||
rāvaṇaścāpicikṣepabhasvaraṅkārmukammahat |
triṣulokeṣuvikhyātaṃsītāmidamuvācaha || 44 ||
idantutavarāmasyakārmukañjyāsamāyutam |
ihaprahastenānītaṃhatvātanniśimānuṣam || 45 ||
savidyujjihvenasahaivatacchirodhanuścabhūmauvinikīryarāvaṇaḥ |
videharājasyasutāṃyaśasvinīntato'bravīttāmbhavamevaśānugā || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in