ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥೋವಾಚಮಹಾತೇಜಾಹರಿರಾಜೋಮಹಾಬಲಃ ।
ಕಿಮಿಯಂವ್ಯಥಿತಾಸೇನಾಮೂಢವಾತೇವನೌರ್ಜಲೇ ॥ 1 ॥
ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾವಾಲಿಪುತ್ರೋಽಙ್ಗದೋಽಬ್ರವೀತ್ ।
ನತ್ವಮ್ಪಶ್ಯಸಿರಾಮಞ್ಚಲಕ್ಷ್ಮಣಞ್ಚಮಹಾರಥಮ್ ॥ 2 ॥
ಶರಜಾಲಚಿತೌವೀರಾವುಭೌದಶರಥಾತ್ಮಜೌ ।
ಶರತಲ್ಪೇಮಹಾತ್ಮಾನೌಶಯಾನೌರುಧಿರೋಕ್ಷಿತೌ ॥ 3 ॥
ಅಥಾಬ್ರವೀದ್ವಾನರೇನ್ದ್ರಸ್ಸುಗ್ರೀವಃಪುತ್ರಮಙ್ಗದಮ್ ।
ನಾನಿಮಿತ್ತಮಿದಮ್ಮನ್ಯೇಭವಿತವ್ಯಮ್ಭಯೇನತು ॥ 4 ॥
ವಿಷಣ್ಣವದನಾಹ್ಯೇತೇತ್ಯಕ್ತಪ್ರಹರಣಾದಿಶಃ ।
ಪ್ರಪಲಾಯನ್ತಿಹರಯಸ್ತ್ರಾಸಾದುತ್ಫುಲ್ಲಲೋಚನಾಃ ॥ 5 ॥
ಅನ್ಯೋನ್ಯಸ್ಯನಲಜ್ಜನ್ತೇನಿರೀಕ್ಷನ್ತಿಪೃಷ್ಠತಃ ।
ವಿಪ್ರಕರ್ಷನ್ತಿಚಾನ್ಯೋನ್ಯಮ್ಪತಿತಂಲಙ್ಘಯನ್ತಿಚ ॥ 6 ॥
ಏತಸ್ಮಿನ್ನನ್ತರೇವೀರೋಗದಾಪಾಣಿರ್ವಿಭೀಷಣಃ ।
ಸುಗ್ರೀವಂವರ್ಧಯಾಮಾಸರಾಘವಞ್ಚನಿರೈಕ್ಷತ ॥ 7 ॥
ವಿಭೀಷಣಞ್ಚಸುಗ್ರೀವೋದೃಷ್ಟವಾವಾನರಭೀಷಣಮ್ ।
ಋಕ್ಷರಾಜಮ್ಮಹಾತ್ಮಾನಂಸಮೀಪಸ್ಥಮುವಾಚಹ ॥ 8 ॥
ವಿಭೀಷಣೋಽಯಂಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ತೋಯನ್ದೃಷ್ಟವಾವಾನರರ್ಷಭಾಃ ।
ವಿದ್ರವನ್ತಿಪರಿತತ್ರಸರಾವಣಾತ್ಮಜಶಙ್ಕಯಾ ॥ 9 ॥
ಶೀಘ್ರಮೇತಾನ್ ಸುಸನ್ತ್ರಸ್ತಾನ್ಬಹುಧಾವಿಪ್ರಧಾವಿತಾನ್ ।
ಪರ್ಯವಸ್ಥಾಪಯಾಖ್ಯಾಹಿವಿಭೀಷಣಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 10 ॥
ಸುಗ್ರೀವೇಣೈವಮುಕ್ತಸ್ತುಜಾಮ್ಬವಾನೃಕ್ಷಪಾರ್ಥಿವಃ ।
ವಾನರಾನ್ಸಾನ್ತ್ವಯಾಮಾಸಸನ್ನಿರುಧ್ಯಪ್ರಧಾನತಃ ॥ 11 ॥
ತೇನಿವೃತ್ತಾಃಪುನಃಸರ್ವೇವಾನರಾಸ್ತ್ಯಕ್ತಸಮ್ಭ್ರಮಾಃ ।
ಋಕ್ಷರಾಜವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾತಞ್ಚದೃಷ್ಟವಾವಿಭೀಷಣಮ್ ॥ 12 ॥
ವಿಭೀಷಣಸ್ತುರಾಮಸ್ಯದೃಷ್ಟವಾಗಾತ್ರಂಶರೈಶ್ಚಿತಮ್ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯಚಧರ್ಮಾತ್ಮಾಬಭೂವವ್ಯಥಿತಸ್ತದಾ ॥ 13 ॥
ಜಲಕ್ಲಿನ್ನೇನಹಸ್ತೇನತಯೋರ್ನೇತ್ರೇಪ್ರಮೃಜ್ಯಚ ।
ಶೋಕಸಮ್ಪೀಡಿತಮನಾರುರೋದವಿಲಲಾಪಚ ॥ 14 ॥
ಇಮೌತೌಸತ್ತ್ವಸಮ್ಪನ್ನೌವಿಕ್ರಾನ್ತೌಪ್ರಿಯಸಮ್ಯುಗೌ ।
ಇಮಾಮವಸ್ಥಾಙ್ಗಮಿತೌರಾಕ್ಷಸೈಃಕೂಟಯೋಧಿಭಿಃ ॥ 15 ॥
ಭ್ರಾತುಃಪುತ್ರೇಣಮೇತೇನದುಷ್ಪುತ್ರೇಣದುರಾತ್ಮನಾ ।
ರಾಕ್ಷಸ್ಯಾಜಿಹ್ಮಯಾಬುಧ್ಯಾಚಾಲಿತಾವೃಜುವಿಕ್ರಮೌ ॥ 16 ॥
ಶರೈರಿಮಾವಲಂವಿದ್ಧೌರುಧಿರೇಣಸಮುಕ್ಷಿತೌ ।
ವಸುಧಾಯಾಮಿಮೌಸುಪ್ತೌದೃಶ್ಯೇತೇಶಲ್ಯಕಾವಿವ ॥ 17 ॥
ಯಯೋರ್ವೀರ್ಯಮುಪಾಶ್ರಿತ್ಯಪ್ರತಿಷ್ಠಾಕಾಙ್ಕ್ಷಿತಾಮಯಾ ।
ತಾವುಭೌದೇಹನಾಶಾಯಪ್ರಸುಪ್ತೌಪುರುಷರ್ಷಭೌ ॥ 18 ॥
ಜೀವನ್ನದ್ಯವಿಪನ್ನೋಽಸ್ಮಿನಷ್ಟರಾಜ್ಯಮನೋರಥಃ ।
ಪ್ರಾಪ್ತಪ್ರತಿಜ್ಞಶ್ಚರಿಪುಃಸಕಾಮೋರಾವಣಃಕೃತಃ ॥ 19 ॥
ಏವಂವಿಲಪಮಾನನ್ತಮ್ಪರಿಷ್ವಜ್ಯವಿಭೀಷಣಮ್ ।
ಸುಗ್ರೀವಃಸತ್ತ್ವಸಮ್ಪನ್ನೋಹರಿರಾಜೋಽಬ್ರವೀದಿದಮ್ ॥ 20 ॥
ರಾಜ್ಯಮ್ಪ್ರಾಪ್ಸ್ಯಸಿಧರ್ಮಜ್ಞ ಲಙ್ಕಾಯಾನ್ನಾತ್ರಸಂಶಯಃ ।
ರಾವಣಸ್ಸಹಪುತ್ರೇಣಸ್ವಕಾಮನ್ನೇಹಲಪ್ಸ್ಯತೇ ॥ 21 ॥
ನರುಜಾಪೀಡಿತಾವೇತಾವುಭೌರಾಘವಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ।
ತ್ಯಕ್ತ್ವಾಮೋಹಂವಧಿಷ್ಯೇತೇಸಗಣಂರಾವಣಂರಣೇ ॥ 22 ॥
ತಮೇವಂಸಾನ್ತ್ವಯಿತ್ವಾತುಸಮಾಶ್ವಾಸ್ಯಚರಾಕ್ಷಸಮ್ ।
ಸುಷೇಣಂಶ್ವಶುರಮ್ಪಾರ್ಶ್ವೇಸುಗ್ರೀವಸ್ತಮುವಾಚಹ ॥ 23 ॥
ಸಹಶೂರೈರ್ಹರಿಗಣೈರ್ಲಬ್ಧಸಞ್ಜ್ಞಾವರಿನ್ದಮೌ ।
ಗಚ್ಛತ್ವಮ್ಭ್ರಾತರಙ್ಗೃಹ್ಯಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಂರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ॥ 24 ॥
ಅಹನ್ತುರಾವಣಂಹತ್ವಾಸಪುತ್ರಂಸಹಬಾನ್ಧವಮ್ ।
ಮೈಥಿಲೀಮಾನಯಿಷ್ಯಾಮಿಶಕ್ರೋನಷ್ಟಾಮಿವಶ್ರಿಯಮ್ ॥ 25 ॥
ಶ್ರುತ್ವೈತದ್ವಾನರೇನ್ದ್ರಸ್ಯಸುಷೇಣೋವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ದೈವಾಸುರಮ್ಮಹದ್ಯುದ್ಧಮನುಭೂತಂಸುದಾರುಣಮ್ ॥ 26 ॥
ತದಾಸ್ಮದಾನವಾಶರಸಮ್ಸ್ಪರ್ಶಕೋವಿದಾಃ ।
ನಿಜಘ್ನುಶ್ಶಸ್ತ್ರವಿದುಷಶ್ಚಾದಯನ್ತೋಮುಹುರ್ಮುಹುಃ ॥ 27 ॥
ತಾನಾರ್ತಾನ್ನಷ್ಟಸಞ್ಜ್ಞಾಂಶ್ಚಗತಾಸೂಂಶ್ಚಬೃಹಸ್ಪತಿಃ ।
ವಿದ್ಯಾಭಿರ್ಮನ್ತ್ರಯುಕ್ತಾಭಿರೋಷಧೀಭಿಶ್ಚಿಕಿತ್ಸತಿ ॥ 28 ॥
ತಾನ್ಯೌಷಧಾನ್ಯಾನಯಿತುಙ್ಕ್ಷೀರೋದಂಯಾನ್ತುಸಾಗರಮ್ ।
ಜವೇನವಾನರಾಃಶೀಘ್ರಂಸಮ್ಪಾತಿಪನಸಾದಯಃ ॥ 29 ॥
ಹರಯಸ್ತುವಿಜಾನನ್ತಿಪಾರ್ವತೀಸ್ತಾಮಹೌಷಧೀಃ ।
ಸಞ್ಜೀವಕರಣೀನ್ದಿವ್ಯಾಂವಿಶಲ್ಯಾನ್ದೇವನಿರ್ಮಿತಾಮ್ ॥ 30 ॥
ಚನ್ದ್ರಶ್ಚನಾಮದ್ರೋಣಶ್ಚಕ್ಷೀರೋದೇಸಾಗರೋತ್ತಮೇ ।
ಅಮೃತಂಯತ್ರಮಥಿತನ್ತತ್ರತೇಪರಮೌಷಧೀ ॥ 31 ॥
ತೌತತ್ರವಿಹಿತೇದೇವೈಃಪರ್ವತೌಮಹೋದಧೌ ।
ಅಯಂವಾಯುಸುತೋರಾಜನ್ ಹನೂಮಾಂಸ್ತತ್ರಗಚ್ಛತು ॥ 32 ॥
ಏತಸ್ಮಿನ್ನನ್ತರೇವಾಯುರ್ಮೇಗಾಂಶ್ಚಾಪಿಸವಿದ್ಯುತಃ ।
ಪರ್ಯಸ್ಯಸಾಗರೇತೋಯಙ್ಕಮ್ಪಯನನಿವಮೇದಿನೀಮ್ ॥ 33 ॥
ಮಹತಾಪಕ್ಷವಾತೇನಸರ್ವವದೀಪಮಹಾದ್ರುಮಾಃ ।
ನಿಪೇತುರ್ಭಗ್ನವಿಟಪಾಃಸಲಿಲೇಲವಣಾಮ್ಭಸಿ ॥ 34 ॥
ಅಭವನ್ ಪನ್ನಗಾಸ್ತ್ರಸ್ತಾಭೋಗಿನಸ್ತತ್ರವಾಸಿನಃ ।
ಶೀಘ್ರಂಸರ್ವಾಣಿಯಾದಾಂಸಿಜಗ್ಮುಶ್ಚಲವಣಾರ್ಣವಮ್ ॥ 35 ॥
ತತೋಮುಹೂರ್ತಾರ್ಗರುಡಂವೈನತೇಯಮ್ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ವಾನರಾದದೃಶುಃಸರ್ವೇಜ್ವಲನ್ತಮಿವಪಾವಕಮ್ ॥ 36 ॥
ತಮಾಗತಮಭಿಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯನಾಗಾಸ್ತೇಸಮ್ಪ್ರದುದ್ರುವುಃ ।
ಯೈಸ್ತೌಸತ್ಪುರುಷೌಬದ್ಧೌಶರಭೂತೈರ್ಮಹಾಬಲೌ ॥ 37 ॥
ತತಸ್ಸುಪರ್ಣಃಕಾಕುತ್ಸ್ಥೌಸ್ಪೃಷ್ಟವಾಪ್ರತ್ಯಭಿನದನಿತಃ ।
ವಿಮಮರ್ಶಚಪಾಣಿಭ್ಯಾಮ್ಮುಖೇಚನ್ದ್ರಸಮಪ್ರಭೇ ॥ 38 ॥
ವೈನತೇಯೇನಸಮ್ಸ್ಪೃಷ್ಟಾಸ್ತಯೋಃಸಮ್ರುರುಹುರ್ವ್ರಣಾಃ ।
ಸುವರ್ಣೇಚತನೂಸ್ನಿಗ್ಧೇತಯೋರಾಶುಬಭೂವತುಃ ॥ 39 ॥
ತೇಜೋ ವೀರ್ಯಂ ಬಲಂ ಚ ಓಜ;ಉತ್ಸಾಹಶ್ ಚ ಮಹಾ ಗುಣಾಃ ।
ಪ್ರದರ್ಶನಂ ಚ ಬುದ್ಧಿಶ್ ಚ ಸ್ಮೃತಿಶ್ ಚ ದ್ವಿಗುಣಂ ತಯೋಃ ॥ 40 ॥
ತಾವುತ್ಥಾಪ್ಯಮಹಾತೇಜಾಗರುಡೋವಾಸವೋಪಮೌ ।
ಉಭೌತೌಸಸ್ವಜೇಹೃಷ್ಟೋರಾಮಶ್ಚೈನಮುವಾಚಹ ॥ 41 ॥
ಭವತ್ಪ್ರಸಾದಾದ್ ವ್ಯಸನಂರಾವಣಿಪ್ರಭವಮ್ಮಹತ್ ।
ಆವಾಮಿಹವ್ಯತಿಕ್ರಾನ್ತೌಪೂರ್ವವದ್ ಬಲಿನೌಕೃತೌ ॥ 42 ॥
ಯಥಾತಾತನ್ದಶರಥಂಯಥಾಽಜಞ್ಚಪಿತಾಮಹಮ್ ।
ತಥಾಭವನ್ತಮಾಸಾದ್ಯಹೃದಯಮ್ಮೇಪ್ರಸೀದತಿ ॥ 43 ॥
ಕೋಭವಾನ್ರೂಪಸಮ್ಪನ್ನೋದಿವ್ಯಸ್ರಗನುಲೇಪನಃ ।
ವಸಾನೋವಿರಜೇವಸ್ತ್ರದಿವ್ಯಾಭರಣಭೂಷಿತಃ ॥ 44 ॥
ತಮುವಾಚಮಹಾತೇಜಾವೈನತೇಯೋಮಹಾಬಲಃ ।
ಪತತ್ತ್ರಿರಾಜಃಪ್ರೀತಾತ್ಮಾಹರ್ಷಪರ್ಯಾಕುಲೇಕ್ಷಣಃ ॥ 45 ॥
ಅಹಂಸಖಾತೇಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ಪ್ರಿಯಃಪ್ರಾಣೋಬಹಿಶ್ಚರಃ ।
ಗರುತ್ಮಾನಿಹಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ತೋಯುವಯೋಃಸಾಹ್ಯಕಾರಣಾತ್ ॥ 46 ॥
ಅಸುರಾವಾಮಹಾವೀರ್ಯಾವಾನರಾವಾಮಹಾಬಲಾಃ ।
ಸುರಾಶ್ಚಾಪಿಸಗನ್ಧ್ವರ್ವಾಃಪುರಸ್ಕೃತ್ಯಶತಕ್ರತುಮ್ ॥ 47 ॥
ನೇಮಮ್ಮೋಕ್ಷಯಿತುಂಶಕ್ತಾಶ್ಶರಬನ್ಧಂಸುದಾರುಣಮ್ ।
ಮಾಯಾಬಲಾದಿನ್ದ್ರಜಿತಾನಿರ್ಮಿತಙ್ಕ್ರೂರಕರ್ಮಣಾ ॥ 48 ॥
ಏತೇನಾಗಾಃಕಾದ್ರವೇಯಾಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣದಂಷ್ಟ್ರಾವಿಷೋಲ್ಬಣಾಃ ।
ರಕ್ಷೋಮಾಯಾಪ್ರಭಾವೇಣಶರಾಭೂತ್ವಾಸ್ತ್ವದಾಶ್ರಿತಾಃ ॥ 49 ॥
ಸಭಾಗ್ಯಶ್ಚಾಸಿಧರ್ಮಜ್ಞ ರಾಮ ಸತ್ಯಪರಾಕ್ರಮ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನಸಹಭ್ರಾತ್ರಾಸಮರೇರಿಪುಘಾತಿನಾ ॥ 50 ॥
ಇಮಂಶ್ರುತ್ವಾತುವೃತ್ತಾನ್ತನ್ತ್ವರಮಾಣೋಽಹಮಾಗತಃ ।
ಸಹಸಾಯುವಯೋಃಸ್ನೇಹಾತ್ಸಖಿತ್ವಮನುಪಾಲಯನ್ ॥ 51 ॥
ಮೋಕ್ಷಿತೌಚಮಹಾಘೋರಾದಸ್ಮಾತ್ಸಾಯಕಬನ್ಧನಾತ್ ।
ಅಪ್ರಮಾದಶ್ಚಕರ್ತವ್ಯೋಯುವಾಭ್ಯಾನ್ನಿತ್ಯಮೇವಚ ॥ 52 ॥
ಪ್ರಕೃತ್ಯಾರಾಕ್ಷಸಾಃಸರ್ವೇಸಙ್ಗ್ರಾಮೇಕೂಟಯೋಧಿನಃ ।
ಶೂರಾಣಾಂಶುದ್ಧಭಾವಾನಾಮ್ಭವತಾಮರಾರ್ಜವಮ್ಬಲಮ್ ॥ 53 ॥
ತನ್ನವಿಶ್ವಸನೀಯಂವೋರಾಕ್ಷಸಾನಾಂರಣಾಜಿರೇ ।
ಏತೇನೈವೋಪಮಾನೇನನಿತ್ಯಞ್ಜಿಹ್ಮಾಹಿರಾಕ್ಷಸಾಃ ॥ 54 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾತದಾರಾಮಂಸುಪರ್ಣಸ್ಸುಮಹಾಬಲಃ ।
ಪರಿಷ್ವಜ್ಯಚಸುಹೃತ್ಸ್ನಿಗ್ಧಮಾಪ್ರಷ್ಟುಮುಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 55 ॥
ಸಖೇ ರಾಘವ ಧರ್ಮಜ್ಞ ರಿಪೂಣಾಮಪಿವತ್ಸಲ ।
ಅಭ್ಯನುಜ್ಞಾತುಮಿಚ್ಛಾಮಿಗಮಿಷ್ಯಾಮಿಯಥಾಮತಮ್ ॥ 56 ॥
ನಚಕೌತೂಹಲಙ್ಕಾರ್ಯಂಸಖಿತ್ವಮ್ಪ್ರತಿರಾಘವ ।
ಕೃತಕರ್ಮಾರಣೇವೀರ ಸಖಿತ್ವಮ್ಪ್ರತಿವೇತ್ಸ್ಯಸಿ ॥ 57 ॥
ಬಾಲವೃದ್ಧಾವಶೇಷಾನ್ತುಕೃತ್ವಾಲಙ್ಕಾಂಶರೋರ್ಮಿಭಿಃ ।
ರಾವಣಞ್ಚರಿಪುಂಹತ್ವಾಸೀತಾನ್ತ್ವಂಸಮುಲಪ್ಸ್ಯತೇ ॥ 58 ॥
ಪ್ರದಕ್ಷಿಣನ್ತತಃಕೃತ್ವಾಪರಿಷ್ವಜ್ಯಚವೀರ್ಯವಾನ್ ।
ಜಗಾಮಾಕಾಶಮಾವಿಶ್ಯಸುಪರ್ಣಃಪವನೋಯಥಾ ॥ 59 ॥
ವಿರುಜೌರಾಘವೌದೃಷ್ಟವಾತತೋವಾನರಯೂಥಪಾಃ ।
ಸಿಂಹನಾದಾಂಸ್ತದಾನೇದುರ್ಲಙ್ಗೂಲನ್ನ್ದುಧುವುಸ್ತದಾ ॥ 60 ॥
ತತೋಭೇರೀಸ್ಸಮಾಜಘ್ನುರ್ಮೃದಙ್ಗಾಂಶ್ಚಾಪ್ಯನಾದಯನ್ ।
ದಧ್ಮುಶ್ಶಙ್ಖಾನ್ಸಮ್ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾಃಕ್ಷೇವಲನ್ತ್ಯಪಿಯಥಾಪುರಮ್ ॥ 61 ॥
ಆಸ್ಫೋಟ್ಯಾಃಸ್ಪೋಟ್ಯವಿಕ್ರಾನ್ತಾಃವಾನರಾಃನಗಯೋಧಿನಃ ।
ದ್ರುಮಾನುತ್ಪಟ್ಯವಿವಿಧಾಂಸ್ತಸ್ಥುಶ್ಶತಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 62 ॥
ವಿಸೃಜನ್ತೋಮಹಾನಾದಾಂಸ್ತ್ರಾಸಯನ್ತೋನಿಶಾಚರಾನ್ ।
ಲಙ್ಕಾದ್ವಾರಾಣ್ಯುಪಾಜಗ್ಮುರ್ಯುದ್ಧಕಾಮಾಃಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ॥ 63 ॥
ತೇಷಾಂಸುಖೀಮಸ್ತುಮುಲೋನಿನಾದೋಬಭೂವಶಾಖಾಮೃಗಯೂಥಪಾನಾಮ್ ।
ಕ್ಷಯೇನಿದಾಘಸ್ಯಯಥಾಘನಾನಾನ್ನಾದಸ್ಸುಭೀಮೋನದತಾನ್ನಿಶೀಥೇ ॥ 64 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
athovācamahātejāharirājomahābalaḥ |
kimiyaṃvyathitāsenāmūḍhavātevanaurjale || 1 ||
sugrīvasyavacaśśrutvāvāliputro'ṅgado'bravīt |
natvampaśyasirāmañcalakṣmaṇañcamahāratham || 2 ||
śarajālacitauvīrāvubhaudaśarathātmajau |
śaratalpemahātmānauśayānaurudhirokṣitau || 3 ||
athābravīdvānarendrassugrīvaḥputramaṅgadam |
nānimittamidammanyebhavitavyambhayenatu || 4 ||
viṣaṇṇavadanāhyetetyaktapraharaṇādiśaḥ |
prapalāyantiharayastrāsādutphullalocanāḥ || 5 ||
anyonyasyanalajjantenirīkṣantipṛṣṭhataḥ |
viprakarṣanticānyonyampatitaṃlaṅghayantica || 6 ||
etasminnantarevīrogadāpāṇirvibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaṃvardhayāmāsarāghavañcaniraikṣata || 7 ||
vibhīṣaṇañcasugrīvodṛṣṭavāvānarabhīṣaṇam |
ṛkṣarājammahātmānaṃsamīpasthamuvācaha || 8 ||
vibhīṣaṇo'yaṃsamprāptoyandṛṣṭavāvānararṣabhāḥ |
vidravantiparitatrasarāvaṇātmajaśaṅkayā || 9 ||
śīghrametān susantrastānbahudhāvipradhāvitān |
paryavasthāpayākhyāhivibhīṣaṇamupasthitam || 10 ||
sugrīveṇaivamuktastujāmbavānṛkṣapārthivaḥ |
vānarānsāntvayāmāsasannirudhyapradhānataḥ || 11 ||
tenivṛttāḥpunaḥsarvevānarāstyaktasambhramāḥ |
ṛkṣarājavacaśśrutvātañcadṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 12 ||
vibhīṣaṇasturāmasyadṛṣṭavāgātraṃśaraiścitam |
lakṣmaṇasyacadharmātmābabhūvavyathitastadā || 13 ||
jalaklinnenahastenatayornetrepramṛjyaca |
śokasampīḍitamanārurodavilalāpaca || 14 ||
imautausattvasampannauvikrāntaupriyasamyugau |
imāmavasthāṅgamitaurākṣasaiḥkūṭayodhibhiḥ || 15 ||
bhrātuḥputreṇametenaduṣputreṇadurātmanā |
rākṣasyājihmayābudhyācālitāvṛjuvikramau || 16 ||
śarairimāvalaṃviddhaurudhireṇasamukṣitau |
vasudhāyāmimausuptaudṛśyeteśalyakāviva || 17 ||
yayorvīryamupāśrityapratiṣṭhākāṅkṣitāmayā |
tāvubhaudehanāśāyaprasuptaupuruṣarṣabhau || 18 ||
jīvannadyavipanno'sminaṣṭarājyamanorathaḥ |
prāptapratijñaścaripuḥsakāmorāvaṇaḥkṛtaḥ || 19 ||
evaṃvilapamānantampariṣvajyavibhīṣaṇam |
sugrīvaḥsattvasampannoharirājo'bravīdidam || 20 ||
rājyamprāpsyasidharmajña laṅkāyānnātrasaṃśayaḥ |
rāvaṇassahaputreṇasvakāmannehalapsyate || 21 ||
narujāpīḍitāvetāvubhaurāghavalakṣmaṇau |
tyaktvāmohaṃvadhiṣyetesagaṇaṃrāvaṇaṃraṇe || 22 ||
tamevaṃsāntvayitvātusamāśvāsyacarākṣasam |
suṣeṇaṃśvaśurampārśvesugrīvastamuvācaha || 23 ||
sahaśūrairharigaṇairlabdhasañjñāvarindamau |
gacchatvambhrātaraṅgṛhyakiṣkindhāṃrāmalakṣmaṇau || 24 ||
ahanturāvaṇaṃhatvāsaputraṃsahabāndhavam |
maithilīmānayiṣyāmiśakronaṣṭāmivaśriyam || 25 ||
śrutvaitadvānarendrasyasuṣeṇovākyamabravīt |
daivāsurammahadyuddhamanubhūtaṃsudāruṇam || 26 ||
tadāsmadānavāśarasamsparśakovidāḥ |
nijaghnuśśastraviduṣaścādayantomuhurmuhuḥ || 27 ||
tānārtānnaṣṭasañjñāṃścagatāsūṃścabṛhaspatiḥ |
vidyābhirmantrayuktābhiroṣadhībhiścikitsati || 28 ||
tānyauṣadhānyānayituṅkṣīrodaṃyāntusāgaram |
javenavānarāḥśīghraṃsampātipanasādayaḥ || 29 ||
harayastuvijānantipārvatīstāmahauṣadhīḥ |
sañjīvakaraṇīndivyāṃviśalyāndevanirmitām || 30 ||
candraścanāmadroṇaścakṣīrodesāgarottame |
amṛtaṃyatramathitantatrateparamauṣadhī || 31 ||
tautatravihitedevaiḥparvataumahodadhau |
ayaṃvāyusutorājan hanūmāṃstatragacchatu || 32 ||
etasminnantarevāyurmegāṃścāpisavidyutaḥ |
paryasyasāgaretoyaṅkampayananivamedinīm || 33 ||
mahatāpakṣavātenasarvavadīpamahādrumāḥ |
nipeturbhagnaviṭapāḥsalilelavaṇāmbhasi || 34 ||
abhavan pannagāstrastābhoginastatravāsinaḥ |
śīghraṃsarvāṇiyādāṃsijagmuścalavaṇārṇavam || 35 ||
tatomuhūrtārgaruḍaṃvainateyammahābalam |
vānarādadṛśuḥsarvejvalantamivapāvakam || 36 ||
tamāgatamabhiprekṣyanāgāstesampradudruvuḥ |
yaistausatpuruṣaubaddhauśarabhūtairmahābalau || 37 ||
tatassuparṇaḥkākutsthauspṛṣṭavāpratyabhinadanitaḥ |
vimamarśacapāṇibhyāmmukhecandrasamaprabhe || 38 ||
vainateyenasamspṛṣṭāstayoḥsamruruhurvraṇāḥ |
suvarṇecatanūsnigdhetayorāśubabhūvatuḥ || 39 ||
tejo vīryaṃ balaṃ ca oja;utsāhaś ca mahā guṇāḥ |
pradarśanaṃ ca buddhiś ca smṛtiś ca dviguṇaṃ tayoḥ || 40 ||
tāvutthāpyamahātejāgaruḍovāsavopamau |
ubhautausasvajehṛṣṭorāmaścainamuvācaha || 41 ||
bhavatprasādād vyasanaṃrāvaṇiprabhavammahat |
āvāmihavyatikrāntaupūrvavad balinaukṛtau || 42 ||
yathātātandaśarathaṃyathā'jañcapitāmaham |
tathābhavantamāsādyahṛdayammeprasīdati || 43 ||
kobhavānrūpasampannodivyasraganulepanaḥ |
vasānovirajevastradivyābharaṇabhūṣitaḥ || 44 ||
tamuvācamahātejāvainateyomahābalaḥ |
patattrirājaḥprītātmāharṣaparyākulekṣaṇaḥ || 45 ||
ahaṃsakhātekākutstha priyaḥprāṇobahiścaraḥ |
garutmānihasamprāptoyuvayoḥsāhyakāraṇāt || 46 ||
asurāvāmahāvīryāvānarāvāmahābalāḥ |
surāścāpisagandhvarvāḥpuraskṛtyaśatakratum || 47 ||
nemammokṣayituṃśaktāśśarabandhaṃsudāruṇam |
māyābalādindrajitānirmitaṅkrūrakarmaṇā || 48 ||
etenāgāḥkādraveyāstīkṣṇadaṃṣṭrāviṣolbaṇāḥ |
rakṣomāyāprabhāveṇaśarābhūtvāstvadāśritāḥ || 49 ||
sabhāgyaścāsidharmajña rāma satyaparākrama |
lakṣmaṇenasahabhrātrāsamareripughātinā || 50 ||
imaṃśrutvātuvṛttāntantvaramāṇo'hamāgataḥ |
sahasāyuvayoḥsnehātsakhitvamanupālayan || 51 ||
mokṣitaucamahāghorādasmātsāyakabandhanāt |
apramādaścakartavyoyuvābhyānnityamevaca || 52 ||
prakṛtyārākṣasāḥsarvesaṅgrāmekūṭayodhinaḥ |
śūrāṇāṃśuddhabhāvānāmbhavatāmarārjavambalam || 53 ||
tannaviśvasanīyaṃvorākṣasānāṃraṇājire |
etenaivopamānenanityañjihmāhirākṣasāḥ || 54 ||
evamuktvātadārāmaṃsuparṇassumahābalaḥ |
pariṣvajyacasuhṛtsnigdhamāpraṣṭumupacakrame || 55 ||
sakhe rāghava dharmajña ripūṇāmapivatsala |
abhyanujñātumicchāmigamiṣyāmiyathāmatam || 56 ||
nacakautūhalaṅkāryaṃsakhitvampratirāghava |
kṛtakarmāraṇevīra sakhitvamprativetsyasi || 57 ||
bālavṛddhāvaśeṣāntukṛtvālaṅkāṃśarormibhiḥ |
rāvaṇañcaripuṃhatvāsītāntvaṃsamulapsyate || 58 ||
pradakṣiṇantataḥkṛtvāpariṣvajyacavīryavān |
jagāmākāśamāviśyasuparṇaḥpavanoyathā || 59 ||
virujaurāghavaudṛṣṭavātatovānarayūthapāḥ |
siṃhanādāṃstadānedurlaṅgūlanndudhuvustadā || 60 ||
tatobherīssamājaghnurmṛdaṅgāṃścāpyanādayan |
dadhmuśśaṅkhānsamprahṛṣṭāḥkṣevalantyapiyathāpuram || 61 ||
āsphoṭyāḥspoṭyavikrāntāḥvānarāḥnagayodhinaḥ |
drumānutpaṭyavividhāṃstasthuśśatasahasraśaḥ || 62 ||
visṛjantomahānādāṃstrāsayantoniśācarān |
laṅkādvārāṇyupājagmuryuddhakāmāḥplavaṅgamāḥ || 63 ||
teṣāṃsukhīmastumuloninādobabhūvaśākhāmṛgayūthapānām |
kṣayenidāghasyayathāghanānānnādassubhīmonadatānniśīthe || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
अथोवाचमहातेजाहरिराजोमहाबलः ।
किमियंव्यथितासेनामूढवातेवनौर्जले ॥ 1 ॥
सुग्रीवस्यवचश्श्रुत्वावालिपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नत्वम्पश्यसिरामञ्चलक्ष्मणञ्चमहारथम् ॥ 2 ॥
शरजालचितौवीरावुभौदशरथात्मजौ ।
शरतल्पेमहात्मानौशयानौरुधिरोक्षितौ ॥ 3 ॥
अथाब्रवीद्वानरेन्द्रस्सुग्रीवःपुत्रमङ्गदम् ।
नानिमित्तमिदम्मन्येभवितव्यम्भयेनतु ॥ 4 ॥
विषण्णवदनाह्येतेत्यक्तप्रहरणादिशः ।
प्रपलायन्तिहरयस्त्रासादुत्फुल्ललोचनाः ॥ 5 ॥
अन्योन्यस्यनलज्जन्तेनिरीक्षन्तिपृष्ठतः ।
विप्रकर्षन्तिचान्योन्यम्पतितंलङ्घयन्तिच ॥ 6 ॥
एतस्मिन्नन्तरेवीरोगदापाणिर्विभीषणः ।
सुग्रीवंवर्धयामासराघवञ्चनिरैक्षत ॥ 7 ॥
विभीषणञ्चसुग्रीवोदृष्टवावानरभीषणम् ।
ऋक्षराजम्महात्मानंसमीपस्थमुवाचह ॥ 8 ॥
विभीषणोऽयंसम्प्राप्तोयन्दृष्टवावानरर्षभाः ।
विद्रवन्तिपरितत्रसरावणात्मजशङ्कया ॥ 9 ॥
शीघ्रमेतान् सुसन्त्रस्तान्बहुधाविप्रधावितान् ।
पर्यवस्थापयाख्याहिविभीषणमुपस्थितम् ॥ 10 ॥
सुग्रीवेणैवमुक्तस्तुजाम्बवानृक्षपार्थिवः ।
वानरान्सान्त्वयामाससन्निरुध्यप्रधानतः ॥ 11 ॥
तेनिवृत्ताःपुनःसर्वेवानरास्त्यक्तसम्भ्रमाः ।
ऋक्षराजवचश्श्रुत्वातञ्चदृष्टवाविभीषणम् ॥ 12 ॥
विभीषणस्तुरामस्यदृष्टवागात्रंशरैश्चितम् ।
लक्ष्मणस्यचधर्मात्माबभूवव्यथितस्तदा ॥ 13 ॥
जलक्लिन्नेनहस्तेनतयोर्नेत्रेप्रमृज्यच ।
शोकसम्पीडितमनारुरोदविललापच ॥ 14 ॥
इमौतौसत्त्वसम्पन्नौविक्रान्तौप्रियसम्युगौ ।
इमामवस्थाङ्गमितौराक्षसैःकूटयोधिभिः ॥ 15 ॥
भ्रातुःपुत्रेणमेतेनदुष्पुत्रेणदुरात्मना ।
राक्षस्याजिह्मयाबुध्याचालितावृजुविक्रमौ ॥ 16 ॥
शरैरिमावलंविद्धौरुधिरेणसमुक्षितौ ।
वसुधायामिमौसुप्तौदृश्येतेशल्यकाविव ॥ 17 ॥
ययोर्वीर्यमुपाश्रित्यप्रतिष्ठाकाङ्क्षितामया ।
तावुभौदेहनाशायप्रसुप्तौपुरुषर्षभौ ॥ 18 ॥
जीवन्नद्यविपन्नोऽस्मिनष्टराज्यमनोरथः ।
प्राप्तप्रतिज्ञश्चरिपुःसकामोरावणःकृतः ॥ 19 ॥
एवंविलपमानन्तम्परिष्वज्यविभीषणम् ।
सुग्रीवःसत्त्वसम्पन्नोहरिराजोऽब्रवीदिदम् ॥ 20 ॥
राज्यम्प्राप्स्यसिधर्मज्ञ लङ्कायान्नात्रसंशयः ।
रावणस्सहपुत्रेणस्वकामन्नेहलप्स्यते ॥ 21 ॥
नरुजापीडितावेतावुभौराघवलक्ष्मणौ ।
त्यक्त्वामोहंवधिष्येतेसगणंरावणंरणे ॥ 22 ॥
तमेवंसान्त्वयित्वातुसमाश्वास्यचराक्षसम् ।
सुषेणंश्वशुरम्पार्श्वेसुग्रीवस्तमुवाचह ॥ 23 ॥
सहशूरैर्हरिगणैर्लब्धसञ्ज्ञावरिन्दमौ ।
गच्छत्वम्भ्रातरङ्गृह्यकिष्किन्धांरामलक्ष्मणौ ॥ 24 ॥
अहन्तुरावणंहत्वासपुत्रंसहबान्धवम् ।
मैथिलीमानयिष्यामिशक्रोनष्टामिवश्रियम् ॥ 25 ॥
श्रुत्वैतद्वानरेन्द्रस्यसुषेणोवाक्यमब्रवीत् ।
दैवासुरम्महद्युद्धमनुभूतंसुदारुणम् ॥ 26 ॥
तदास्मदानवाशरसम्स्पर्शकोविदाः ।
निजघ्नुश्शस्त्रविदुषश्चादयन्तोमुहुर्मुहुः ॥ 27 ॥
तानार्तान्नष्टसञ्ज्ञांश्चगतासूंश्चबृहस्पतिः ।
विद्याभिर्मन्त्रयुक्ताभिरोषधीभिश्चिकित्सति ॥ 28 ॥
तान्यौषधान्यानयितुङ्क्षीरोदंयान्तुसागरम् ।
जवेनवानराःशीघ्रंसम्पातिपनसादयः ॥ 29 ॥
हरयस्तुविजानन्तिपार्वतीस्तामहौषधीः ।
सञ्जीवकरणीन्दिव्यांविशल्यान्देवनिर्मिताम् ॥ 30 ॥
चन्द्रश्चनामद्रोणश्चक्षीरोदेसागरोत्तमे ।
अमृतंयत्रमथितन्तत्रतेपरमौषधी ॥ 31 ॥
तौतत्रविहितेदेवैःपर्वतौमहोदधौ ।
अयंवायुसुतोराजन् हनूमांस्तत्रगच्छतु ॥ 32 ॥
एतस्मिन्नन्तरेवायुर्मेगांश्चापिसविद्युतः ।
पर्यस्यसागरेतोयङ्कम्पयननिवमेदिनीम् ॥ 33 ॥
महतापक्षवातेनसर्ववदीपमहाद्रुमाः ।
निपेतुर्भग्नविटपाःसलिलेलवणाम्भसि ॥ 34 ॥
अभवन् पन्नगास्त्रस्ताभोगिनस्तत्रवासिनः ।
शीघ्रंसर्वाणियादांसिजग्मुश्चलवणार्णवम् ॥ 35 ॥
ततोमुहूर्तार्गरुडंवैनतेयम्महाबलम् ।
वानराददृशुःसर्वेज्वलन्तमिवपावकम् ॥ 36 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्यनागास्तेसम्प्रदुद्रुवुः ।
यैस्तौसत्पुरुषौबद्धौशरभूतैर्महाबलौ ॥ 37 ॥
ततस्सुपर्णःकाकुत्स्थौस्पृष्टवाप्रत्यभिनदनितः ।
विममर्शचपाणिभ्याम्मुखेचन्द्रसमप्रभे ॥ 38 ॥
वैनतेयेनसम्स्पृष्टास्तयोःसम्रुरुहुर्व्रणाः ।
सुवर्णेचतनूस्निग्धेतयोराशुबभूवतुः ॥ 39 ॥
तेजो वीर्यं बलं च ओज;उत्साहश् च महा गुणाः ।
प्रदर्शनं च बुद्धिश् च स्मृतिश् च द्विगुणं तयोः ॥ 40 ॥
तावुत्थाप्यमहातेजागरुडोवासवोपमौ ।
उभौतौसस्वजेहृष्टोरामश्चैनमुवाचह ॥ 41 ॥
भवत्प्रसादाद् व्यसनंरावणिप्रभवम्महत् ।
आवामिहव्यतिक्रान्तौपूर्ववद् बलिनौकृतौ ॥ 42 ॥
यथातातन्दशरथंयथाऽजञ्चपितामहम् ।
तथाभवन्तमासाद्यहृदयम्मेप्रसीदति ॥ 43 ॥
कोभवान्रूपसम्पन्नोदिव्यस्रगनुलेपनः ।
वसानोविरजेवस्त्रदिव्याभरणभूषितः ॥ 44 ॥
तमुवाचमहातेजावैनतेयोमहाबलः ।
पतत्त्रिराजःप्रीतात्माहर्षपर्याकुलेक्षणः ॥ 45 ॥
अहंसखातेकाकुत्स्थ प्रियःप्राणोबहिश्चरः ।
गरुत्मानिहसम्प्राप्तोयुवयोःसाह्यकारणात् ॥ 46 ॥
असुरावामहावीर्यावानरावामहाबलाः ।
सुराश्चापिसगन्ध्वर्वाःपुरस्कृत्यशतक्रतुम् ॥ 47 ॥
नेमम्मोक्षयितुंशक्ताश्शरबन्धंसुदारुणम् ।
मायाबलादिन्द्रजितानिर्मितङ्क्रूरकर्मणा ॥ 48 ॥
एतेनागाःकाद्रवेयास्तीक्ष्णदंष्ट्राविषोल्बणाः ।
रक्षोमायाप्रभावेणशराभूत्वास्त्वदाश्रिताः ॥ 49 ॥
सभाग्यश्चासिधर्मज्ञ राम सत्यपराक्रम ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्रासमरेरिपुघातिना ॥ 50 ॥
इमंश्रुत्वातुवृत्तान्तन्त्वरमाणोऽहमागतः ।
सहसायुवयोःस्नेहात्सखित्वमनुपालयन् ॥ 51 ॥
मोक्षितौचमहाघोरादस्मात्सायकबन्धनात् ।
अप्रमादश्चकर्तव्योयुवाभ्यान्नित्यमेवच ॥ 52 ॥
प्रकृत्याराक्षसाःसर्वेसङ्ग्रामेकूटयोधिनः ।
शूराणांशुद्धभावानाम्भवतामरार्जवम्बलम् ॥ 53 ॥
तन्नविश्वसनीयंवोराक्षसानांरणाजिरे ।
एतेनैवोपमानेननित्यञ्जिह्माहिराक्षसाः ॥ 54 ॥
एवमुक्त्वातदारामंसुपर्णस्सुमहाबलः ।
परिष्वज्यचसुहृत्स्निग्धमाप्रष्टुमुपचक्रमे ॥ 55 ॥
सखे राघव धर्मज्ञ रिपूणामपिवत्सल ।
अभ्यनुज्ञातुमिच्छामिगमिष्यामियथामतम् ॥ 56 ॥
नचकौतूहलङ्कार्यंसखित्वम्प्रतिराघव ।
कृतकर्मारणेवीर सखित्वम्प्रतिवेत्स्यसि ॥ 57 ॥
बालवृद्धावशेषान्तुकृत्वालङ्कांशरोर्मिभिः ।
रावणञ्चरिपुंहत्वासीतान्त्वंसमुलप्स्यते ॥ 58 ॥
प्रदक्षिणन्ततःकृत्वापरिष्वज्यचवीर्यवान् ।
जगामाकाशमाविश्यसुपर्णःपवनोयथा ॥ 59 ॥
विरुजौराघवौदृष्टवाततोवानरयूथपाः ।
सिंहनादांस्तदानेदुर्लङ्गूलन्न्दुधुवुस्तदा ॥ 60 ॥
ततोभेरीस्समाजघ्नुर्मृदङ्गांश्चाप्यनादयन् ।
दध्मुश्शङ्खान्सम्प्रहृष्टाःक्षेवलन्त्यपियथापुरम् ॥ 61 ॥
आस्फोट्याःस्पोट्यविक्रान्ताःवानराःनगयोधिनः ।
द्रुमानुत्पट्यविविधांस्तस्थुश्शतसहस्रशः ॥ 62 ॥
विसृजन्तोमहानादांस्त्रासयन्तोनिशाचरान् ।
लङ्काद्वाराण्युपाजग्मुर्युद्धकामाःप्लवङ्गमाः ॥ 63 ॥
तेषांसुखीमस्तुमुलोनिनादोबभूवशाखामृगयूथपानाम् ।
क्षयेनिदाघस्ययथाघनानान्नादस्सुभीमोनदतान्निशीथे ॥ 64 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
athovācamahātejāharirājomahābalaḥ |
kimiyaṃvyathitāsenāmūḍhavātevanaurjale || 1 ||
sugrīvasyavacaśśrutvāvāliputro'ṅgado'bravīt |
natvampaśyasirāmañcalakṣmaṇañcamahāratham || 2 ||
śarajālacitauvīrāvubhaudaśarathātmajau |
śaratalpemahātmānauśayānaurudhirokṣitau || 3 ||
athābravīdvānarendrassugrīvaḥputramaṅgadam |
nānimittamidammanyebhavitavyambhayenatu || 4 ||
viṣaṇṇavadanāhyetetyaktapraharaṇādiśaḥ |
prapalāyantiharayastrāsādutphullalocanāḥ || 5 ||
anyonyasyanalajjantenirīkṣantipṛṣṭhataḥ |
viprakarṣanticānyonyampatitaṃlaṅghayantica || 6 ||
etasminnantarevīrogadāpāṇirvibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaṃvardhayāmāsarāghavañcaniraikṣata || 7 ||
vibhīṣaṇañcasugrīvodṛṣṭavāvānarabhīṣaṇam |
ṛkṣarājammahātmānaṃsamīpasthamuvācaha || 8 ||
vibhīṣaṇo'yaṃsamprāptoyandṛṣṭavāvānararṣabhāḥ |
vidravantiparitatrasarāvaṇātmajaśaṅkayā || 9 ||
śīghrametān susantrastānbahudhāvipradhāvitān |
paryavasthāpayākhyāhivibhīṣaṇamupasthitam || 10 ||
sugrīveṇaivamuktastujāmbavānṛkṣapārthivaḥ |
vānarānsāntvayāmāsasannirudhyapradhānataḥ || 11 ||
tenivṛttāḥpunaḥsarvevānarāstyaktasambhramāḥ |
ṛkṣarājavacaśśrutvātañcadṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 12 ||
vibhīṣaṇasturāmasyadṛṣṭavāgātraṃśaraiścitam |
lakṣmaṇasyacadharmātmābabhūvavyathitastadā || 13 ||
jalaklinnenahastenatayornetrepramṛjyaca |
śokasampīḍitamanārurodavilalāpaca || 14 ||
imautausattvasampannauvikrāntaupriyasamyugau |
imāmavasthāṅgamitaurākṣasaiḥkūṭayodhibhiḥ || 15 ||
bhrātuḥputreṇametenaduṣputreṇadurātmanā |
rākṣasyājihmayābudhyācālitāvṛjuvikramau || 16 ||
śarairimāvalaṃviddhaurudhireṇasamukṣitau |
vasudhāyāmimausuptaudṛśyeteśalyakāviva || 17 ||
yayorvīryamupāśrityapratiṣṭhākāṅkṣitāmayā |
tāvubhaudehanāśāyaprasuptaupuruṣarṣabhau || 18 ||
jīvannadyavipanno'sminaṣṭarājyamanorathaḥ |
prāptapratijñaścaripuḥsakāmorāvaṇaḥkṛtaḥ || 19 ||
evaṃvilapamānantampariṣvajyavibhīṣaṇam |
sugrīvaḥsattvasampannoharirājo'bravīdidam || 20 ||
rājyamprāpsyasidharmajña laṅkāyānnātrasaṃśayaḥ |
rāvaṇassahaputreṇasvakāmannehalapsyate || 21 ||
narujāpīḍitāvetāvubhaurāghavalakṣmaṇau |
tyaktvāmohaṃvadhiṣyetesagaṇaṃrāvaṇaṃraṇe || 22 ||
tamevaṃsāntvayitvātusamāśvāsyacarākṣasam |
suṣeṇaṃśvaśurampārśvesugrīvastamuvācaha || 23 ||
sahaśūrairharigaṇairlabdhasañjñāvarindamau |
gacchatvambhrātaraṅgṛhyakiṣkindhāṃrāmalakṣmaṇau || 24 ||
ahanturāvaṇaṃhatvāsaputraṃsahabāndhavam |
maithilīmānayiṣyāmiśakronaṣṭāmivaśriyam || 25 ||
śrutvaitadvānarendrasyasuṣeṇovākyamabravīt |
daivāsurammahadyuddhamanubhūtaṃsudāruṇam || 26 ||
tadāsmadānavāśarasamsparśakovidāḥ |
nijaghnuśśastraviduṣaścādayantomuhurmuhuḥ || 27 ||
tānārtānnaṣṭasañjñāṃścagatāsūṃścabṛhaspatiḥ |
vidyābhirmantrayuktābhiroṣadhībhiścikitsati || 28 ||
tānyauṣadhānyānayituṅkṣīrodaṃyāntusāgaram |
javenavānarāḥśīghraṃsampātipanasādayaḥ || 29 ||
harayastuvijānantipārvatīstāmahauṣadhīḥ |
sañjīvakaraṇīndivyāṃviśalyāndevanirmitām || 30 ||
candraścanāmadroṇaścakṣīrodesāgarottame |
amṛtaṃyatramathitantatrateparamauṣadhī || 31 ||
tautatravihitedevaiḥparvataumahodadhau |
ayaṃvāyusutorājan hanūmāṃstatragacchatu || 32 ||
etasminnantarevāyurmegāṃścāpisavidyutaḥ |
paryasyasāgaretoyaṅkampayananivamedinīm || 33 ||
mahatāpakṣavātenasarvavadīpamahādrumāḥ |
nipeturbhagnaviṭapāḥsalilelavaṇāmbhasi || 34 ||
abhavan pannagāstrastābhoginastatravāsinaḥ |
śīghraṃsarvāṇiyādāṃsijagmuścalavaṇārṇavam || 35 ||
tatomuhūrtārgaruḍaṃvainateyammahābalam |
vānarādadṛśuḥsarvejvalantamivapāvakam || 36 ||
tamāgatamabhiprekṣyanāgāstesampradudruvuḥ |
yaistausatpuruṣaubaddhauśarabhūtairmahābalau || 37 ||
tatassuparṇaḥkākutsthauspṛṣṭavāpratyabhinadanitaḥ |
vimamarśacapāṇibhyāmmukhecandrasamaprabhe || 38 ||
vainateyenasamspṛṣṭāstayoḥsamruruhurvraṇāḥ |
suvarṇecatanūsnigdhetayorāśubabhūvatuḥ || 39 ||
tejo vīryaṃ balaṃ ca oja;utsāhaś ca mahā guṇāḥ |
pradarśanaṃ ca buddhiś ca smṛtiś ca dviguṇaṃ tayoḥ || 40 ||
tāvutthāpyamahātejāgaruḍovāsavopamau |
ubhautausasvajehṛṣṭorāmaścainamuvācaha || 41 ||
bhavatprasādād vyasanaṃrāvaṇiprabhavammahat |
āvāmihavyatikrāntaupūrvavad balinaukṛtau || 42 ||
yathātātandaśarathaṃyathā'jañcapitāmaham |
tathābhavantamāsādyahṛdayammeprasīdati || 43 ||
kobhavānrūpasampannodivyasraganulepanaḥ |
vasānovirajevastradivyābharaṇabhūṣitaḥ || 44 ||
tamuvācamahātejāvainateyomahābalaḥ |
patattrirājaḥprītātmāharṣaparyākulekṣaṇaḥ || 45 ||
ahaṃsakhātekākutstha priyaḥprāṇobahiścaraḥ |
garutmānihasamprāptoyuvayoḥsāhyakāraṇāt || 46 ||
asurāvāmahāvīryāvānarāvāmahābalāḥ |
surāścāpisagandhvarvāḥpuraskṛtyaśatakratum || 47 ||
nemammokṣayituṃśaktāśśarabandhaṃsudāruṇam |
māyābalādindrajitānirmitaṅkrūrakarmaṇā || 48 ||
etenāgāḥkādraveyāstīkṣṇadaṃṣṭrāviṣolbaṇāḥ |
rakṣomāyāprabhāveṇaśarābhūtvāstvadāśritāḥ || 49 ||
sabhāgyaścāsidharmajña rāma satyaparākrama |
lakṣmaṇenasahabhrātrāsamareripughātinā || 50 ||
imaṃśrutvātuvṛttāntantvaramāṇo'hamāgataḥ |
sahasāyuvayoḥsnehātsakhitvamanupālayan || 51 ||
mokṣitaucamahāghorādasmātsāyakabandhanāt |
apramādaścakartavyoyuvābhyānnityamevaca || 52 ||
prakṛtyārākṣasāḥsarvesaṅgrāmekūṭayodhinaḥ |
śūrāṇāṃśuddhabhāvānāmbhavatāmarārjavambalam || 53 ||
tannaviśvasanīyaṃvorākṣasānāṃraṇājire |
etenaivopamānenanityañjihmāhirākṣasāḥ || 54 ||
evamuktvātadārāmaṃsuparṇassumahābalaḥ |
pariṣvajyacasuhṛtsnigdhamāpraṣṭumupacakrame || 55 ||
sakhe rāghava dharmajña ripūṇāmapivatsala |
abhyanujñātumicchāmigamiṣyāmiyathāmatam || 56 ||
nacakautūhalaṅkāryaṃsakhitvampratirāghava |
kṛtakarmāraṇevīra sakhitvamprativetsyasi || 57 ||
bālavṛddhāvaśeṣāntukṛtvālaṅkāṃśarormibhiḥ |
rāvaṇañcaripuṃhatvāsītāntvaṃsamulapsyate || 58 ||
pradakṣiṇantataḥkṛtvāpariṣvajyacavīryavān |
jagāmākāśamāviśyasuparṇaḥpavanoyathā || 59 ||
virujaurāghavaudṛṣṭavātatovānarayūthapāḥ |
siṃhanādāṃstadānedurlaṅgūlanndudhuvustadā || 60 ||
tatobherīssamājaghnurmṛdaṅgāṃścāpyanādayan |
dadhmuśśaṅkhānsamprahṛṣṭāḥkṣevalantyapiyathāpuram || 61 ||
āsphoṭyāḥspoṭyavikrāntāḥvānarāḥnagayodhinaḥ |
drumānutpaṭyavividhāṃstasthuśśatasahasraśaḥ || 62 ||
visṛjantomahānādāṃstrāsayantoniśācarān |
laṅkādvārāṇyupājagmuryuddhakāmāḥplavaṅgamāḥ || 63 ||
teṣāṃsukhīmastumuloninādobabhūvaśākhāmṛgayūthapānām |
kṣayenidāghasyayathāghanānānnādassubhīmonadatānniśīthe || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.