శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చాశస్సర్గః ।
అథోవాచమహాతేజాహరిరాజోమహాబలః ।
కిమియంవ్యథితాసేనామూఢవాతేవనౌర్జలే ॥ 1 ॥
సుగ్రీవస్యవచశ్శ్రుత్వావాలిపుత్రోఽఙ్గదోఽబ్రవీత్ ।
నత్వమ్పశ్యసిరామఞ్చలక్ష్మణఞ్చమహారథమ్ ॥ 2 ॥
శరజాలచితౌవీరావుభౌదశరథాత్మజౌ ।
శరతల్పేమహాత్మానౌశయానౌరుధిరోక్షితౌ ॥ 3 ॥
అథాబ్రవీద్వానరేన్ద్రస్సుగ్రీవఃపుత్రమఙ్గదమ్ ।
నానిమిత్తమిదమ్మన్యేభవితవ్యమ్భయేనతు ॥ 4 ॥
విషణ్ణవదనాహ్యేతేత్యక్తప్రహరణాదిశః ।
ప్రపలాయన్తిహరయస్త్రాసాదుత్ఫుల్లలోచనాః ॥ 5 ॥
అన్యోన్యస్యనలజ్జన్తేనిరీక్షన్తిపృష్ఠతః ।
విప్రకర్షన్తిచాన్యోన్యమ్పతితంలఙ్ఘయన్తిచ ॥ 6 ॥
ఏతస్మిన్నన్తరేవీరోగదాపాణిర్విభీషణః ।
సుగ్రీవంవర్ధయామాసరాఘవఞ్చనిరైక్షత ॥ 7 ॥
విభీషణఞ్చసుగ్రీవోదృష్టవావానరభీషణమ్ ।
ఋక్షరాజమ్మహాత్మానంసమీపస్థమువాచహ ॥ 8 ॥
విభీషణోఽయంసమ్ప్రాప్తోయన్దృష్టవావానరర్షభాః ।
విద్రవన్తిపరితత్రసరావణాత్మజశఙ్కయా ॥ 9 ॥
శీఘ్రమేతాన్ సుసన్త్రస్తాన్బహుధావిప్రధావితాన్ ।
పర్యవస్థాపయాఖ్యాహివిభీషణముపస్థితమ్ ॥ 10 ॥
సుగ్రీవేణైవముక్తస్తుజామ్బవానృక్షపార్థివః ।
వానరాన్సాన్త్వయామాససన్నిరుధ్యప్రధానతః ॥ 11 ॥
తేనివృత్తాఃపునఃసర్వేవానరాస్త్యక్తసమ్భ్రమాః ।
ఋక్షరాజవచశ్శ్రుత్వాతఞ్చదృష్టవావిభీషణమ్ ॥ 12 ॥
విభీషణస్తురామస్యదృష్టవాగాత్రంశరైశ్చితమ్ ।
లక్ష్మణస్యచధర్మాత్మాబభూవవ్యథితస్తదా ॥ 13 ॥
జలక్లిన్నేనహస్తేనతయోర్నేత్రేప్రమృజ్యచ ।
శోకసమ్పీడితమనారురోదవిలలాపచ ॥ 14 ॥
ఇమౌతౌసత్త్వసమ్పన్నౌవిక్రాన్తౌప్రియసమ్యుగౌ ।
ఇమామవస్థాఙ్గమితౌరాక్షసైఃకూటయోధిభిః ॥ 15 ॥
భ్రాతుఃపుత్రేణమేతేనదుష్పుత్రేణదురాత్మనా ।
రాక్షస్యాజిహ్మయాబుధ్యాచాలితావృజువిక్రమౌ ॥ 16 ॥
శరైరిమావలంవిద్ధౌరుధిరేణసముక్షితౌ ।
వసుధాయామిమౌసుప్తౌదృశ్యేతేశల్యకావివ ॥ 17 ॥
యయోర్వీర్యముపాశ్రిత్యప్రతిష్ఠాకాఙ్క్షితామయా ।
తావుభౌదేహనాశాయప్రసుప్తౌపురుషర్షభౌ ॥ 18 ॥
జీవన్నద్యవిపన్నోఽస్మినష్టరాజ్యమనోరథః ।
ప్రాప్తప్రతిజ్ఞశ్చరిపుఃసకామోరావణఃకృతః ॥ 19 ॥
ఏవంవిలపమానన్తమ్పరిష్వజ్యవిభీషణమ్ ।
సుగ్రీవఃసత్త్వసమ్పన్నోహరిరాజోఽబ్రవీదిదమ్ ॥ 20 ॥
రాజ్యమ్ప్రాప్స్యసిధర్మజ్ఞ లఙ్కాయాన్నాత్రసంశయః ।
రావణస్సహపుత్రేణస్వకామన్నేహలప్స్యతే ॥ 21 ॥
నరుజాపీడితావేతావుభౌరాఘవలక్ష్మణౌ ।
త్యక్త్వామోహంవధిష్యేతేసగణంరావణంరణే ॥ 22 ॥
తమేవంసాన్త్వయిత్వాతుసమాశ్వాస్యచరాక్షసమ్ ।
సుషేణంశ్వశురమ్పార్శ్వేసుగ్రీవస్తమువాచహ ॥ 23 ॥
సహశూరైర్హరిగణైర్లబ్ధసఞ్జ్ఞావరిన్దమౌ ।
గచ్ఛత్వమ్భ్రాతరఙ్గృహ్యకిష్కిన్ధాంరామలక్ష్మణౌ ॥ 24 ॥
అహన్తురావణంహత్వాసపుత్రంసహబాన్ధవమ్ ।
మైథిలీమానయిష్యామిశక్రోనష్టామివశ్రియమ్ ॥ 25 ॥
శ్రుత్వైతద్వానరేన్ద్రస్యసుషేణోవాక్యమబ్రవీత్ ।
దైవాసురమ్మహద్యుద్ధమనుభూతంసుదారుణమ్ ॥ 26 ॥
తదాస్మదానవాశరసమ్స్పర్శకోవిదాః ।
నిజఘ్నుశ్శస్త్రవిదుషశ్చాదయన్తోముహుర్ముహుః ॥ 27 ॥
తానార్తాన్నష్టసఞ్జ్ఞాంశ్చగతాసూంశ్చబృహస్పతిః ।
విద్యాభిర్మన్త్రయుక్తాభిరోషధీభిశ్చికిత్సతి ॥ 28 ॥
తాన్యౌషధాన్యానయితుఙ్క్షీరోదంయాన్తుసాగరమ్ ।
జవేనవానరాఃశీఘ్రంసమ్పాతిపనసాదయః ॥ 29 ॥
హరయస్తువిజానన్తిపార్వతీస్తామహౌషధీః ।
సఞ్జీవకరణీన్దివ్యాంవిశల్యాన్దేవనిర్మితామ్ ॥ 30 ॥
చన్ద్రశ్చనామద్రోణశ్చక్షీరోదేసాగరోత్తమే ।
అమృతంయత్రమథితన్తత్రతేపరమౌషధీ ॥ 31 ॥
తౌతత్రవిహితేదేవైఃపర్వతౌమహోదధౌ ।
అయంవాయుసుతోరాజన్ హనూమాంస్తత్రగచ్ఛతు ॥ 32 ॥
ఏతస్మిన్నన్తరేవాయుర్మేగాంశ్చాపిసవిద్యుతః ।
పర్యస్యసాగరేతోయఙ్కమ్పయననివమేదినీమ్ ॥ 33 ॥
మహతాపక్షవాతేనసర్వవదీపమహాద్రుమాః ।
నిపేతుర్భగ్నవిటపాఃసలిలేలవణామ్భసి ॥ 34 ॥
అభవన్ పన్నగాస్త్రస్తాభోగినస్తత్రవాసినః ।
శీఘ్రంసర్వాణియాదాంసిజగ్ముశ్చలవణార్ణవమ్ ॥ 35 ॥
తతోముహూర్తార్గరుడంవైనతేయమ్మహాబలమ్ ।
వానరాదదృశుఃసర్వేజ్వలన్తమివపావకమ్ ॥ 36 ॥
తమాగతమభిప్రేక్ష్యనాగాస్తేసమ్ప్రదుద్రువుః ।
యైస్తౌసత్పురుషౌబద్ధౌశరభూతైర్మహాబలౌ ॥ 37 ॥
తతస్సుపర్ణఃకాకుత్స్థౌస్పృష్టవాప్రత్యభినదనితః ।
విమమర్శచపాణిభ్యామ్ముఖేచన్ద్రసమప్రభే ॥ 38 ॥
వైనతేయేనసమ్స్పృష్టాస్తయోఃసమ్రురుహుర్వ్రణాః ।
సువర్ణేచతనూస్నిగ్ధేతయోరాశుబభూవతుః ॥ 39 ॥
తేజో వీర్యం బలం చ ఓజ;ఉత్సాహశ్ చ మహా గుణాః ।
ప్రదర్శనం చ బుద్ధిశ్ చ స్మృతిశ్ చ ద్విగుణం తయోః ॥ 40 ॥
తావుత్థాప్యమహాతేజాగరుడోవాసవోపమౌ ।
ఉభౌతౌసస్వజేహృష్టోరామశ్చైనమువాచహ ॥ 41 ॥
భవత్ప్రసాదాద్ వ్యసనంరావణిప్రభవమ్మహత్ ।
ఆవామిహవ్యతిక్రాన్తౌపూర్వవద్ బలినౌకృతౌ ॥ 42 ॥
యథాతాతన్దశరథంయథాఽజఞ్చపితామహమ్ ।
తథాభవన్తమాసాద్యహృదయమ్మేప్రసీదతి ॥ 43 ॥
కోభవాన్రూపసమ్పన్నోదివ్యస్రగనులేపనః ।
వసానోవిరజేవస్త్రదివ్యాభరణభూషితః ॥ 44 ॥
తమువాచమహాతేజావైనతేయోమహాబలః ।
పతత్త్రిరాజఃప్రీతాత్మాహర్షపర్యాకులేక్షణః ॥ 45 ॥
అహంసఖాతేకాకుత్స్థ ప్రియఃప్రాణోబహిశ్చరః ।
గరుత్మానిహసమ్ప్రాప్తోయువయోఃసాహ్యకారణాత్ ॥ 46 ॥
అసురావామహావీర్యావానరావామహాబలాః ।
సురాశ్చాపిసగన్ధ్వర్వాఃపురస్కృత్యశతక్రతుమ్ ॥ 47 ॥
నేమమ్మోక్షయితుంశక్తాశ్శరబన్ధంసుదారుణమ్ ।
మాయాబలాదిన్ద్రజితానిర్మితఙ్క్రూరకర్మణా ॥ 48 ॥
ఏతేనాగాఃకాద్రవేయాస్తీక్ష్ణదంష్ట్రావిషోల్బణాః ।
రక్షోమాయాప్రభావేణశరాభూత్వాస్త్వదాశ్రితాః ॥ 49 ॥
సభాగ్యశ్చాసిధర్మజ్ఞ రామ సత్యపరాక్రమ ।
లక్ష్మణేనసహభ్రాత్రాసమరేరిపుఘాతినా ॥ 50 ॥
ఇమంశ్రుత్వాతువృత్తాన్తన్త్వరమాణోఽహమాగతః ।
సహసాయువయోఃస్నేహాత్సఖిత్వమనుపాలయన్ ॥ 51 ॥
మోక్షితౌచమహాఘోరాదస్మాత్సాయకబన్ధనాత్ ।
అప్రమాదశ్చకర్తవ్యోయువాభ్యాన్నిత్యమేవచ ॥ 52 ॥
ప్రకృత్యారాక్షసాఃసర్వేసఙ్గ్రామేకూటయోధినః ।
శూరాణాంశుద్ధభావానామ్భవతామరార్జవమ్బలమ్ ॥ 53 ॥
తన్నవిశ్వసనీయంవోరాక్షసానాంరణాజిరే ।
ఏతేనైవోపమానేననిత్యఞ్జిహ్మాహిరాక్షసాః ॥ 54 ॥
ఏవముక్త్వాతదారామంసుపర్ణస్సుమహాబలః ।
పరిష్వజ్యచసుహృత్స్నిగ్ధమాప్రష్టుముపచక్రమే ॥ 55 ॥
సఖే రాఘవ ధర్మజ్ఞ రిపూణామపివత్సల ।
అభ్యనుజ్ఞాతుమిచ్ఛామిగమిష్యామియథామతమ్ ॥ 56 ॥
నచకౌతూహలఙ్కార్యంసఖిత్వమ్ప్రతిరాఘవ ।
కృతకర్మారణేవీర సఖిత్వమ్ప్రతివేత్స్యసి ॥ 57 ॥
బాలవృద్ధావశేషాన్తుకృత్వాలఙ్కాంశరోర్మిభిః ।
రావణఞ్చరిపుంహత్వాసీతాన్త్వంసములప్స్యతే ॥ 58 ॥
ప్రదక్షిణన్తతఃకృత్వాపరిష్వజ్యచవీర్యవాన్ ।
జగామాకాశమావిశ్యసుపర్ణఃపవనోయథా ॥ 59 ॥
విరుజౌరాఘవౌదృష్టవాతతోవానరయూథపాః ।
సింహనాదాంస్తదానేదుర్లఙ్గూలన్న్దుధువుస్తదా ॥ 60 ॥
తతోభేరీస్సమాజఘ్నుర్మృదఙ్గాంశ్చాప్యనాదయన్ ।
దధ్ముశ్శఙ్ఖాన్సమ్ప్రహృష్టాఃక్షేవలన్త్యపియథాపురమ్ ॥ 61 ॥
ఆస్ఫోట్యాఃస్పోట్యవిక్రాన్తాఃవానరాఃనగయోధినః ।
ద్రుమానుత్పట్యవివిధాంస్తస్థుశ్శతసహస్రశః ॥ 62 ॥
విసృజన్తోమహానాదాంస్త్రాసయన్తోనిశాచరాన్ ।
లఙ్కాద్వారాణ్యుపాజగ్ముర్యుద్ధకామాఃప్లవఙ్గమాః ॥ 63 ॥
తేషాంసుఖీమస్తుములోనినాదోబభూవశాఖామృగయూథపానామ్ ।
క్షయేనిదాఘస్యయథాఘనానాన్నాదస్సుభీమోనదతాన్నిశీథే ॥ 64 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే పఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
athovācamahātejāharirājomahābalaḥ |
kimiyaṃvyathitāsenāmūḍhavātevanaurjale || 1 ||
sugrīvasyavacaśśrutvāvāliputro'ṅgado'bravīt |
natvampaśyasirāmañcalakṣmaṇañcamahāratham || 2 ||
śarajālacitauvīrāvubhaudaśarathātmajau |
śaratalpemahātmānauśayānaurudhirokṣitau || 3 ||
athābravīdvānarendrassugrīvaḥputramaṅgadam |
nānimittamidammanyebhavitavyambhayenatu || 4 ||
viṣaṇṇavadanāhyetetyaktapraharaṇādiśaḥ |
prapalāyantiharayastrāsādutphullalocanāḥ || 5 ||
anyonyasyanalajjantenirīkṣantipṛṣṭhataḥ |
viprakarṣanticānyonyampatitaṃlaṅghayantica || 6 ||
etasminnantarevīrogadāpāṇirvibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaṃvardhayāmāsarāghavañcaniraikṣata || 7 ||
vibhīṣaṇañcasugrīvodṛṣṭavāvānarabhīṣaṇam |
ṛkṣarājammahātmānaṃsamīpasthamuvācaha || 8 ||
vibhīṣaṇo'yaṃsamprāptoyandṛṣṭavāvānararṣabhāḥ |
vidravantiparitatrasarāvaṇātmajaśaṅkayā || 9 ||
śīghrametān susantrastānbahudhāvipradhāvitān |
paryavasthāpayākhyāhivibhīṣaṇamupasthitam || 10 ||
sugrīveṇaivamuktastujāmbavānṛkṣapārthivaḥ |
vānarānsāntvayāmāsasannirudhyapradhānataḥ || 11 ||
tenivṛttāḥpunaḥsarvevānarāstyaktasambhramāḥ |
ṛkṣarājavacaśśrutvātañcadṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 12 ||
vibhīṣaṇasturāmasyadṛṣṭavāgātraṃśaraiścitam |
lakṣmaṇasyacadharmātmābabhūvavyathitastadā || 13 ||
jalaklinnenahastenatayornetrepramṛjyaca |
śokasampīḍitamanārurodavilalāpaca || 14 ||
imautausattvasampannauvikrāntaupriyasamyugau |
imāmavasthāṅgamitaurākṣasaiḥkūṭayodhibhiḥ || 15 ||
bhrātuḥputreṇametenaduṣputreṇadurātmanā |
rākṣasyājihmayābudhyācālitāvṛjuvikramau || 16 ||
śarairimāvalaṃviddhaurudhireṇasamukṣitau |
vasudhāyāmimausuptaudṛśyeteśalyakāviva || 17 ||
yayorvīryamupāśrityapratiṣṭhākāṅkṣitāmayā |
tāvubhaudehanāśāyaprasuptaupuruṣarṣabhau || 18 ||
jīvannadyavipanno'sminaṣṭarājyamanorathaḥ |
prāptapratijñaścaripuḥsakāmorāvaṇaḥkṛtaḥ || 19 ||
evaṃvilapamānantampariṣvajyavibhīṣaṇam |
sugrīvaḥsattvasampannoharirājo'bravīdidam || 20 ||
rājyamprāpsyasidharmajña laṅkāyānnātrasaṃśayaḥ |
rāvaṇassahaputreṇasvakāmannehalapsyate || 21 ||
narujāpīḍitāvetāvubhaurāghavalakṣmaṇau |
tyaktvāmohaṃvadhiṣyetesagaṇaṃrāvaṇaṃraṇe || 22 ||
tamevaṃsāntvayitvātusamāśvāsyacarākṣasam |
suṣeṇaṃśvaśurampārśvesugrīvastamuvācaha || 23 ||
sahaśūrairharigaṇairlabdhasañjñāvarindamau |
gacchatvambhrātaraṅgṛhyakiṣkindhāṃrāmalakṣmaṇau || 24 ||
ahanturāvaṇaṃhatvāsaputraṃsahabāndhavam |
maithilīmānayiṣyāmiśakronaṣṭāmivaśriyam || 25 ||
śrutvaitadvānarendrasyasuṣeṇovākyamabravīt |
daivāsurammahadyuddhamanubhūtaṃsudāruṇam || 26 ||
tadāsmadānavāśarasamsparśakovidāḥ |
nijaghnuśśastraviduṣaścādayantomuhurmuhuḥ || 27 ||
tānārtānnaṣṭasañjñāṃścagatāsūṃścabṛhaspatiḥ |
vidyābhirmantrayuktābhiroṣadhībhiścikitsati || 28 ||
tānyauṣadhānyānayituṅkṣīrodaṃyāntusāgaram |
javenavānarāḥśīghraṃsampātipanasādayaḥ || 29 ||
harayastuvijānantipārvatīstāmahauṣadhīḥ |
sañjīvakaraṇīndivyāṃviśalyāndevanirmitām || 30 ||
candraścanāmadroṇaścakṣīrodesāgarottame |
amṛtaṃyatramathitantatrateparamauṣadhī || 31 ||
tautatravihitedevaiḥparvataumahodadhau |
ayaṃvāyusutorājan hanūmāṃstatragacchatu || 32 ||
etasminnantarevāyurmegāṃścāpisavidyutaḥ |
paryasyasāgaretoyaṅkampayananivamedinīm || 33 ||
mahatāpakṣavātenasarvavadīpamahādrumāḥ |
nipeturbhagnaviṭapāḥsalilelavaṇāmbhasi || 34 ||
abhavan pannagāstrastābhoginastatravāsinaḥ |
śīghraṃsarvāṇiyādāṃsijagmuścalavaṇārṇavam || 35 ||
tatomuhūrtārgaruḍaṃvainateyammahābalam |
vānarādadṛśuḥsarvejvalantamivapāvakam || 36 ||
tamāgatamabhiprekṣyanāgāstesampradudruvuḥ |
yaistausatpuruṣaubaddhauśarabhūtairmahābalau || 37 ||
tatassuparṇaḥkākutsthauspṛṣṭavāpratyabhinadanitaḥ |
vimamarśacapāṇibhyāmmukhecandrasamaprabhe || 38 ||
vainateyenasamspṛṣṭāstayoḥsamruruhurvraṇāḥ |
suvarṇecatanūsnigdhetayorāśubabhūvatuḥ || 39 ||
tejo vīryaṃ balaṃ ca oja;utsāhaś ca mahā guṇāḥ |
pradarśanaṃ ca buddhiś ca smṛtiś ca dviguṇaṃ tayoḥ || 40 ||
tāvutthāpyamahātejāgaruḍovāsavopamau |
ubhautausasvajehṛṣṭorāmaścainamuvācaha || 41 ||
bhavatprasādād vyasanaṃrāvaṇiprabhavammahat |
āvāmihavyatikrāntaupūrvavad balinaukṛtau || 42 ||
yathātātandaśarathaṃyathā'jañcapitāmaham |
tathābhavantamāsādyahṛdayammeprasīdati || 43 ||
kobhavānrūpasampannodivyasraganulepanaḥ |
vasānovirajevastradivyābharaṇabhūṣitaḥ || 44 ||
tamuvācamahātejāvainateyomahābalaḥ |
patattrirājaḥprītātmāharṣaparyākulekṣaṇaḥ || 45 ||
ahaṃsakhātekākutstha priyaḥprāṇobahiścaraḥ |
garutmānihasamprāptoyuvayoḥsāhyakāraṇāt || 46 ||
asurāvāmahāvīryāvānarāvāmahābalāḥ |
surāścāpisagandhvarvāḥpuraskṛtyaśatakratum || 47 ||
nemammokṣayituṃśaktāśśarabandhaṃsudāruṇam |
māyābalādindrajitānirmitaṅkrūrakarmaṇā || 48 ||
etenāgāḥkādraveyāstīkṣṇadaṃṣṭrāviṣolbaṇāḥ |
rakṣomāyāprabhāveṇaśarābhūtvāstvadāśritāḥ || 49 ||
sabhāgyaścāsidharmajña rāma satyaparākrama |
lakṣmaṇenasahabhrātrāsamareripughātinā || 50 ||
imaṃśrutvātuvṛttāntantvaramāṇo'hamāgataḥ |
sahasāyuvayoḥsnehātsakhitvamanupālayan || 51 ||
mokṣitaucamahāghorādasmātsāyakabandhanāt |
apramādaścakartavyoyuvābhyānnityamevaca || 52 ||
prakṛtyārākṣasāḥsarvesaṅgrāmekūṭayodhinaḥ |
śūrāṇāṃśuddhabhāvānāmbhavatāmarārjavambalam || 53 ||
tannaviśvasanīyaṃvorākṣasānāṃraṇājire |
etenaivopamānenanityañjihmāhirākṣasāḥ || 54 ||
evamuktvātadārāmaṃsuparṇassumahābalaḥ |
pariṣvajyacasuhṛtsnigdhamāpraṣṭumupacakrame || 55 ||
sakhe rāghava dharmajña ripūṇāmapivatsala |
abhyanujñātumicchāmigamiṣyāmiyathāmatam || 56 ||
nacakautūhalaṅkāryaṃsakhitvampratirāghava |
kṛtakarmāraṇevīra sakhitvamprativetsyasi || 57 ||
bālavṛddhāvaśeṣāntukṛtvālaṅkāṃśarormibhiḥ |
rāvaṇañcaripuṃhatvāsītāntvaṃsamulapsyate || 58 ||
pradakṣiṇantataḥkṛtvāpariṣvajyacavīryavān |
jagāmākāśamāviśyasuparṇaḥpavanoyathā || 59 ||
virujaurāghavaudṛṣṭavātatovānarayūthapāḥ |
siṃhanādāṃstadānedurlaṅgūlanndudhuvustadā || 60 ||
tatobherīssamājaghnurmṛdaṅgāṃścāpyanādayan |
dadhmuśśaṅkhānsamprahṛṣṭāḥkṣevalantyapiyathāpuram || 61 ||
āsphoṭyāḥspoṭyavikrāntāḥvānarāḥnagayodhinaḥ |
drumānutpaṭyavividhāṃstasthuśśatasahasraśaḥ || 62 ||
visṛjantomahānādāṃstrāsayantoniśācarān |
laṅkādvārāṇyupājagmuryuddhakāmāḥplavaṅgamāḥ || 63 ||
teṣāṃsukhīmastumuloninādobabhūvaśākhāmṛgayūthapānām |
kṣayenidāghasyayathāghanānānnādassubhīmonadatānniśīthe || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
अथोवाचमहातेजाहरिराजोमहाबलः ।
किमियंव्यथितासेनामूढवातेवनौर्जले ॥ 1 ॥
सुग्रीवस्यवचश्श्रुत्वावालिपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नत्वम्पश्यसिरामञ्चलक्ष्मणञ्चमहारथम् ॥ 2 ॥
शरजालचितौवीरावुभौदशरथात्मजौ ।
शरतल्पेमहात्मानौशयानौरुधिरोक्षितौ ॥ 3 ॥
अथाब्रवीद्वानरेन्द्रस्सुग्रीवःपुत्रमङ्गदम् ।
नानिमित्तमिदम्मन्येभवितव्यम्भयेनतु ॥ 4 ॥
विषण्णवदनाह्येतेत्यक्तप्रहरणादिशः ।
प्रपलायन्तिहरयस्त्रासादुत्फुल्ललोचनाः ॥ 5 ॥
अन्योन्यस्यनलज्जन्तेनिरीक्षन्तिपृष्ठतः ।
विप्रकर्षन्तिचान्योन्यम्पतितंलङ्घयन्तिच ॥ 6 ॥
एतस्मिन्नन्तरेवीरोगदापाणिर्विभीषणः ।
सुग्रीवंवर्धयामासराघवञ्चनिरैक्षत ॥ 7 ॥
विभीषणञ्चसुग्रीवोदृष्टवावानरभीषणम् ।
ऋक्षराजम्महात्मानंसमीपस्थमुवाचह ॥ 8 ॥
विभीषणोऽयंसम्प्राप्तोयन्दृष्टवावानरर्षभाः ।
विद्रवन्तिपरितत्रसरावणात्मजशङ्कया ॥ 9 ॥
शीघ्रमेतान् सुसन्त्रस्तान्बहुधाविप्रधावितान् ।
पर्यवस्थापयाख्याहिविभीषणमुपस्थितम् ॥ 10 ॥
सुग्रीवेणैवमुक्तस्तुजाम्बवानृक्षपार्थिवः ।
वानरान्सान्त्वयामाससन्निरुध्यप्रधानतः ॥ 11 ॥
तेनिवृत्ताःपुनःसर्वेवानरास्त्यक्तसम्भ्रमाः ।
ऋक्षराजवचश्श्रुत्वातञ्चदृष्टवाविभीषणम् ॥ 12 ॥
विभीषणस्तुरामस्यदृष्टवागात्रंशरैश्चितम् ।
लक्ष्मणस्यचधर्मात्माबभूवव्यथितस्तदा ॥ 13 ॥
जलक्लिन्नेनहस्तेनतयोर्नेत्रेप्रमृज्यच ।
शोकसम्पीडितमनारुरोदविललापच ॥ 14 ॥
इमौतौसत्त्वसम्पन्नौविक्रान्तौप्रियसम्युगौ ।
इमामवस्थाङ्गमितौराक्षसैःकूटयोधिभिः ॥ 15 ॥
भ्रातुःपुत्रेणमेतेनदुष्पुत्रेणदुरात्मना ।
राक्षस्याजिह्मयाबुध्याचालितावृजुविक्रमौ ॥ 16 ॥
शरैरिमावलंविद्धौरुधिरेणसमुक्षितौ ।
वसुधायामिमौसुप्तौदृश्येतेशल्यकाविव ॥ 17 ॥
ययोर्वीर्यमुपाश्रित्यप्रतिष्ठाकाङ्क्षितामया ।
तावुभौदेहनाशायप्रसुप्तौपुरुषर्षभौ ॥ 18 ॥
जीवन्नद्यविपन्नोऽस्मिनष्टराज्यमनोरथः ।
प्राप्तप्रतिज्ञश्चरिपुःसकामोरावणःकृतः ॥ 19 ॥
एवंविलपमानन्तम्परिष्वज्यविभीषणम् ।
सुग्रीवःसत्त्वसम्पन्नोहरिराजोऽब्रवीदिदम् ॥ 20 ॥
राज्यम्प्राप्स्यसिधर्मज्ञ लङ्कायान्नात्रसंशयः ।
रावणस्सहपुत्रेणस्वकामन्नेहलप्स्यते ॥ 21 ॥
नरुजापीडितावेतावुभौराघवलक्ष्मणौ ।
त्यक्त्वामोहंवधिष्येतेसगणंरावणंरणे ॥ 22 ॥
तमेवंसान्त्वयित्वातुसमाश्वास्यचराक्षसम् ।
सुषेणंश्वशुरम्पार्श्वेसुग्रीवस्तमुवाचह ॥ 23 ॥
सहशूरैर्हरिगणैर्लब्धसञ्ज्ञावरिन्दमौ ।
गच्छत्वम्भ्रातरङ्गृह्यकिष्किन्धांरामलक्ष्मणौ ॥ 24 ॥
अहन्तुरावणंहत्वासपुत्रंसहबान्धवम् ।
मैथिलीमानयिष्यामिशक्रोनष्टामिवश्रियम् ॥ 25 ॥
श्रुत्वैतद्वानरेन्द्रस्यसुषेणोवाक्यमब्रवीत् ।
दैवासुरम्महद्युद्धमनुभूतंसुदारुणम् ॥ 26 ॥
तदास्मदानवाशरसम्स्पर्शकोविदाः ।
निजघ्नुश्शस्त्रविदुषश्चादयन्तोमुहुर्मुहुः ॥ 27 ॥
तानार्तान्नष्टसञ्ज्ञांश्चगतासूंश्चबृहस्पतिः ।
विद्याभिर्मन्त्रयुक्ताभिरोषधीभिश्चिकित्सति ॥ 28 ॥
तान्यौषधान्यानयितुङ्क्षीरोदंयान्तुसागरम् ।
जवेनवानराःशीघ्रंसम्पातिपनसादयः ॥ 29 ॥
हरयस्तुविजानन्तिपार्वतीस्तामहौषधीः ।
सञ्जीवकरणीन्दिव्यांविशल्यान्देवनिर्मिताम् ॥ 30 ॥
चन्द्रश्चनामद्रोणश्चक्षीरोदेसागरोत्तमे ।
अमृतंयत्रमथितन्तत्रतेपरमौषधी ॥ 31 ॥
तौतत्रविहितेदेवैःपर्वतौमहोदधौ ।
अयंवायुसुतोराजन् हनूमांस्तत्रगच्छतु ॥ 32 ॥
एतस्मिन्नन्तरेवायुर्मेगांश्चापिसविद्युतः ।
पर्यस्यसागरेतोयङ्कम्पयननिवमेदिनीम् ॥ 33 ॥
महतापक्षवातेनसर्ववदीपमहाद्रुमाः ।
निपेतुर्भग्नविटपाःसलिलेलवणाम्भसि ॥ 34 ॥
अभवन् पन्नगास्त्रस्ताभोगिनस्तत्रवासिनः ।
शीघ्रंसर्वाणियादांसिजग्मुश्चलवणार्णवम् ॥ 35 ॥
ततोमुहूर्तार्गरुडंवैनतेयम्महाबलम् ।
वानराददृशुःसर्वेज्वलन्तमिवपावकम् ॥ 36 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्यनागास्तेसम्प्रदुद्रुवुः ।
यैस्तौसत्पुरुषौबद्धौशरभूतैर्महाबलौ ॥ 37 ॥
ततस्सुपर्णःकाकुत्स्थौस्पृष्टवाप्रत्यभिनदनितः ।
विममर्शचपाणिभ्याम्मुखेचन्द्रसमप्रभे ॥ 38 ॥
वैनतेयेनसम्स्पृष्टास्तयोःसम्रुरुहुर्व्रणाः ।
सुवर्णेचतनूस्निग्धेतयोराशुबभूवतुः ॥ 39 ॥
तेजो वीर्यं बलं च ओज;उत्साहश् च महा गुणाः ।
प्रदर्शनं च बुद्धिश् च स्मृतिश् च द्विगुणं तयोः ॥ 40 ॥
तावुत्थाप्यमहातेजागरुडोवासवोपमौ ।
उभौतौसस्वजेहृष्टोरामश्चैनमुवाचह ॥ 41 ॥
भवत्प्रसादाद् व्यसनंरावणिप्रभवम्महत् ।
आवामिहव्यतिक्रान्तौपूर्ववद् बलिनौकृतौ ॥ 42 ॥
यथातातन्दशरथंयथाऽजञ्चपितामहम् ।
तथाभवन्तमासाद्यहृदयम्मेप्रसीदति ॥ 43 ॥
कोभवान्रूपसम्पन्नोदिव्यस्रगनुलेपनः ।
वसानोविरजेवस्त्रदिव्याभरणभूषितः ॥ 44 ॥
तमुवाचमहातेजावैनतेयोमहाबलः ।
पतत्त्रिराजःप्रीतात्माहर्षपर्याकुलेक्षणः ॥ 45 ॥
अहंसखातेकाकुत्स्थ प्रियःप्राणोबहिश्चरः ।
गरुत्मानिहसम्प्राप्तोयुवयोःसाह्यकारणात् ॥ 46 ॥
असुरावामहावीर्यावानरावामहाबलाः ।
सुराश्चापिसगन्ध्वर्वाःपुरस्कृत्यशतक्रतुम् ॥ 47 ॥
नेमम्मोक्षयितुंशक्ताश्शरबन्धंसुदारुणम् ।
मायाबलादिन्द्रजितानिर्मितङ्क्रूरकर्मणा ॥ 48 ॥
एतेनागाःकाद्रवेयास्तीक्ष्णदंष्ट्राविषोल्बणाः ।
रक्षोमायाप्रभावेणशराभूत्वास्त्वदाश्रिताः ॥ 49 ॥
सभाग्यश्चासिधर्मज्ञ राम सत्यपराक्रम ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्रासमरेरिपुघातिना ॥ 50 ॥
इमंश्रुत्वातुवृत्तान्तन्त्वरमाणोऽहमागतः ।
सहसायुवयोःस्नेहात्सखित्वमनुपालयन् ॥ 51 ॥
मोक्षितौचमहाघोरादस्मात्सायकबन्धनात् ।
अप्रमादश्चकर्तव्योयुवाभ्यान्नित्यमेवच ॥ 52 ॥
प्रकृत्याराक्षसाःसर्वेसङ्ग्रामेकूटयोधिनः ।
शूराणांशुद्धभावानाम्भवतामरार्जवम्बलम् ॥ 53 ॥
तन्नविश्वसनीयंवोराक्षसानांरणाजिरे ।
एतेनैवोपमानेननित्यञ्जिह्माहिराक्षसाः ॥ 54 ॥
एवमुक्त्वातदारामंसुपर्णस्सुमहाबलः ।
परिष्वज्यचसुहृत्स्निग्धमाप्रष्टुमुपचक्रमे ॥ 55 ॥
सखे राघव धर्मज्ञ रिपूणामपिवत्सल ।
अभ्यनुज्ञातुमिच्छामिगमिष्यामियथामतम् ॥ 56 ॥
नचकौतूहलङ्कार्यंसखित्वम्प्रतिराघव ।
कृतकर्मारणेवीर सखित्वम्प्रतिवेत्स्यसि ॥ 57 ॥
बालवृद्धावशेषान्तुकृत्वालङ्कांशरोर्मिभिः ।
रावणञ्चरिपुंहत्वासीतान्त्वंसमुलप्स्यते ॥ 58 ॥
प्रदक्षिणन्ततःकृत्वापरिष्वज्यचवीर्यवान् ।
जगामाकाशमाविश्यसुपर्णःपवनोयथा ॥ 59 ॥
विरुजौराघवौदृष्टवाततोवानरयूथपाः ।
सिंहनादांस्तदानेदुर्लङ्गूलन्न्दुधुवुस्तदा ॥ 60 ॥
ततोभेरीस्समाजघ्नुर्मृदङ्गांश्चाप्यनादयन् ।
दध्मुश्शङ्खान्सम्प्रहृष्टाःक्षेवलन्त्यपियथापुरम् ॥ 61 ॥
आस्फोट्याःस्पोट्यविक्रान्ताःवानराःनगयोधिनः ।
द्रुमानुत्पट्यविविधांस्तस्थुश्शतसहस्रशः ॥ 62 ॥
विसृजन्तोमहानादांस्त्रासयन्तोनिशाचरान् ।
लङ्काद्वाराण्युपाजग्मुर्युद्धकामाःप्लवङ्गमाः ॥ 63 ॥
तेषांसुखीमस्तुमुलोनिनादोबभूवशाखामृगयूथपानाम् ।
क्षयेनिदाघस्ययथाघनानान्नादस्सुभीमोनदतान्निशीथे ॥ 64 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
athovācamahātejāharirājomahābalaḥ |
kimiyaṃvyathitāsenāmūḍhavātevanaurjale || 1 ||
sugrīvasyavacaśśrutvāvāliputro'ṅgado'bravīt |
natvampaśyasirāmañcalakṣmaṇañcamahāratham || 2 ||
śarajālacitauvīrāvubhaudaśarathātmajau |
śaratalpemahātmānauśayānaurudhirokṣitau || 3 ||
athābravīdvānarendrassugrīvaḥputramaṅgadam |
nānimittamidammanyebhavitavyambhayenatu || 4 ||
viṣaṇṇavadanāhyetetyaktapraharaṇādiśaḥ |
prapalāyantiharayastrāsādutphullalocanāḥ || 5 ||
anyonyasyanalajjantenirīkṣantipṛṣṭhataḥ |
viprakarṣanticānyonyampatitaṃlaṅghayantica || 6 ||
etasminnantarevīrogadāpāṇirvibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaṃvardhayāmāsarāghavañcaniraikṣata || 7 ||
vibhīṣaṇañcasugrīvodṛṣṭavāvānarabhīṣaṇam |
ṛkṣarājammahātmānaṃsamīpasthamuvācaha || 8 ||
vibhīṣaṇo'yaṃsamprāptoyandṛṣṭavāvānararṣabhāḥ |
vidravantiparitatrasarāvaṇātmajaśaṅkayā || 9 ||
śīghrametān susantrastānbahudhāvipradhāvitān |
paryavasthāpayākhyāhivibhīṣaṇamupasthitam || 10 ||
sugrīveṇaivamuktastujāmbavānṛkṣapārthivaḥ |
vānarānsāntvayāmāsasannirudhyapradhānataḥ || 11 ||
tenivṛttāḥpunaḥsarvevānarāstyaktasambhramāḥ |
ṛkṣarājavacaśśrutvātañcadṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 12 ||
vibhīṣaṇasturāmasyadṛṣṭavāgātraṃśaraiścitam |
lakṣmaṇasyacadharmātmābabhūvavyathitastadā || 13 ||
jalaklinnenahastenatayornetrepramṛjyaca |
śokasampīḍitamanārurodavilalāpaca || 14 ||
imautausattvasampannauvikrāntaupriyasamyugau |
imāmavasthāṅgamitaurākṣasaiḥkūṭayodhibhiḥ || 15 ||
bhrātuḥputreṇametenaduṣputreṇadurātmanā |
rākṣasyājihmayābudhyācālitāvṛjuvikramau || 16 ||
śarairimāvalaṃviddhaurudhireṇasamukṣitau |
vasudhāyāmimausuptaudṛśyeteśalyakāviva || 17 ||
yayorvīryamupāśrityapratiṣṭhākāṅkṣitāmayā |
tāvubhaudehanāśāyaprasuptaupuruṣarṣabhau || 18 ||
jīvannadyavipanno'sminaṣṭarājyamanorathaḥ |
prāptapratijñaścaripuḥsakāmorāvaṇaḥkṛtaḥ || 19 ||
evaṃvilapamānantampariṣvajyavibhīṣaṇam |
sugrīvaḥsattvasampannoharirājo'bravīdidam || 20 ||
rājyamprāpsyasidharmajña laṅkāyānnātrasaṃśayaḥ |
rāvaṇassahaputreṇasvakāmannehalapsyate || 21 ||
narujāpīḍitāvetāvubhaurāghavalakṣmaṇau |
tyaktvāmohaṃvadhiṣyetesagaṇaṃrāvaṇaṃraṇe || 22 ||
tamevaṃsāntvayitvātusamāśvāsyacarākṣasam |
suṣeṇaṃśvaśurampārśvesugrīvastamuvācaha || 23 ||
sahaśūrairharigaṇairlabdhasañjñāvarindamau |
gacchatvambhrātaraṅgṛhyakiṣkindhāṃrāmalakṣmaṇau || 24 ||
ahanturāvaṇaṃhatvāsaputraṃsahabāndhavam |
maithilīmānayiṣyāmiśakronaṣṭāmivaśriyam || 25 ||
śrutvaitadvānarendrasyasuṣeṇovākyamabravīt |
daivāsurammahadyuddhamanubhūtaṃsudāruṇam || 26 ||
tadāsmadānavāśarasamsparśakovidāḥ |
nijaghnuśśastraviduṣaścādayantomuhurmuhuḥ || 27 ||
tānārtānnaṣṭasañjñāṃścagatāsūṃścabṛhaspatiḥ |
vidyābhirmantrayuktābhiroṣadhībhiścikitsati || 28 ||
tānyauṣadhānyānayituṅkṣīrodaṃyāntusāgaram |
javenavānarāḥśīghraṃsampātipanasādayaḥ || 29 ||
harayastuvijānantipārvatīstāmahauṣadhīḥ |
sañjīvakaraṇīndivyāṃviśalyāndevanirmitām || 30 ||
candraścanāmadroṇaścakṣīrodesāgarottame |
amṛtaṃyatramathitantatrateparamauṣadhī || 31 ||
tautatravihitedevaiḥparvataumahodadhau |
ayaṃvāyusutorājan hanūmāṃstatragacchatu || 32 ||
etasminnantarevāyurmegāṃścāpisavidyutaḥ |
paryasyasāgaretoyaṅkampayananivamedinīm || 33 ||
mahatāpakṣavātenasarvavadīpamahādrumāḥ |
nipeturbhagnaviṭapāḥsalilelavaṇāmbhasi || 34 ||
abhavan pannagāstrastābhoginastatravāsinaḥ |
śīghraṃsarvāṇiyādāṃsijagmuścalavaṇārṇavam || 35 ||
tatomuhūrtārgaruḍaṃvainateyammahābalam |
vānarādadṛśuḥsarvejvalantamivapāvakam || 36 ||
tamāgatamabhiprekṣyanāgāstesampradudruvuḥ |
yaistausatpuruṣaubaddhauśarabhūtairmahābalau || 37 ||
tatassuparṇaḥkākutsthauspṛṣṭavāpratyabhinadanitaḥ |
vimamarśacapāṇibhyāmmukhecandrasamaprabhe || 38 ||
vainateyenasamspṛṣṭāstayoḥsamruruhurvraṇāḥ |
suvarṇecatanūsnigdhetayorāśubabhūvatuḥ || 39 ||
tejo vīryaṃ balaṃ ca oja;utsāhaś ca mahā guṇāḥ |
pradarśanaṃ ca buddhiś ca smṛtiś ca dviguṇaṃ tayoḥ || 40 ||
tāvutthāpyamahātejāgaruḍovāsavopamau |
ubhautausasvajehṛṣṭorāmaścainamuvācaha || 41 ||
bhavatprasādād vyasanaṃrāvaṇiprabhavammahat |
āvāmihavyatikrāntaupūrvavad balinaukṛtau || 42 ||
yathātātandaśarathaṃyathā'jañcapitāmaham |
tathābhavantamāsādyahṛdayammeprasīdati || 43 ||
kobhavānrūpasampannodivyasraganulepanaḥ |
vasānovirajevastradivyābharaṇabhūṣitaḥ || 44 ||
tamuvācamahātejāvainateyomahābalaḥ |
patattrirājaḥprītātmāharṣaparyākulekṣaṇaḥ || 45 ||
ahaṃsakhātekākutstha priyaḥprāṇobahiścaraḥ |
garutmānihasamprāptoyuvayoḥsāhyakāraṇāt || 46 ||
asurāvāmahāvīryāvānarāvāmahābalāḥ |
surāścāpisagandhvarvāḥpuraskṛtyaśatakratum || 47 ||
nemammokṣayituṃśaktāśśarabandhaṃsudāruṇam |
māyābalādindrajitānirmitaṅkrūrakarmaṇā || 48 ||
etenāgāḥkādraveyāstīkṣṇadaṃṣṭrāviṣolbaṇāḥ |
rakṣomāyāprabhāveṇaśarābhūtvāstvadāśritāḥ || 49 ||
sabhāgyaścāsidharmajña rāma satyaparākrama |
lakṣmaṇenasahabhrātrāsamareripughātinā || 50 ||
imaṃśrutvātuvṛttāntantvaramāṇo'hamāgataḥ |
sahasāyuvayoḥsnehātsakhitvamanupālayan || 51 ||
mokṣitaucamahāghorādasmātsāyakabandhanāt |
apramādaścakartavyoyuvābhyānnityamevaca || 52 ||
prakṛtyārākṣasāḥsarvesaṅgrāmekūṭayodhinaḥ |
śūrāṇāṃśuddhabhāvānāmbhavatāmarārjavambalam || 53 ||
tannaviśvasanīyaṃvorākṣasānāṃraṇājire |
etenaivopamānenanityañjihmāhirākṣasāḥ || 54 ||
evamuktvātadārāmaṃsuparṇassumahābalaḥ |
pariṣvajyacasuhṛtsnigdhamāpraṣṭumupacakrame || 55 ||
sakhe rāghava dharmajña ripūṇāmapivatsala |
abhyanujñātumicchāmigamiṣyāmiyathāmatam || 56 ||
nacakautūhalaṅkāryaṃsakhitvampratirāghava |
kṛtakarmāraṇevīra sakhitvamprativetsyasi || 57 ||
bālavṛddhāvaśeṣāntukṛtvālaṅkāṃśarormibhiḥ |
rāvaṇañcaripuṃhatvāsītāntvaṃsamulapsyate || 58 ||
pradakṣiṇantataḥkṛtvāpariṣvajyacavīryavān |
jagāmākāśamāviśyasuparṇaḥpavanoyathā || 59 ||
virujaurāghavaudṛṣṭavātatovānarayūthapāḥ |
siṃhanādāṃstadānedurlaṅgūlanndudhuvustadā || 60 ||
tatobherīssamājaghnurmṛdaṅgāṃścāpyanādayan |
dadhmuśśaṅkhānsamprahṛṣṭāḥkṣevalantyapiyathāpuram || 61 ||
āsphoṭyāḥspoṭyavikrāntāḥvānarāḥnagayodhinaḥ |
drumānutpaṭyavividhāṃstasthuśśatasahasraśaḥ || 62 ||
visṛjantomahānādāṃstrāsayantoniśācarān |
laṅkādvārāṇyupājagmuryuddhakāmāḥplavaṅgamāḥ || 63 ||
teṣāṃsukhīmastumuloninādobabhūvaśākhāmṛgayūthapānām |
kṣayenidāghasyayathāghanānānnādassubhīmonadatānniśīthe || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.