ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸೀತಾನ್ತುಮೋಹಿತಾನ್ದೃಷ್ಟವಾಸರಮಾನಾಮರಾಕ್ಷಸೀ ।
ಆಸಸಾದಾಥವೈದೇಹೀಮ್ಪ್ರಿಯಾಮ್ಪ್ರಣಯಿನೀಂಸಖೀ ॥ 1 ॥
ಮೋಹಿತಾಂರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರೇಣಸೀತಾಮ್ಪರಮದುಃಖಿತಾಮ್ ।
ಆಶ್ವಾಸಯಾಮಾಸತದಾಸರಮಾಮೃದುಭಾಷಿಣೀ ॥ 2 ॥
ಸಾಹಿತತ್ರಕೃತಾಮಿತ್ರಂಸೀತಯಾರಕ್ಷ್ಯಮಾಣಯಾ ।
ರಕ್ಷನ್ತೀರಾವಣಾದಿಷ್ಟಾಸಾನುಕ್ರೋಶಾದೃಢವ್ರತಾ ॥ 3 ॥
ಸಾದದರ್ಶಸಖೀಸೀತಾಂಸರಮಾನಷ್ಟಚೇತನಾಮ್ ।
ಉಪಾವೃತ್ತ್ಯೋತ್ಥಿತಾನ್ಧ್ವಸ್ತಾಮ್ಬಡಬಾಮಿವಪಾಂಸುಲಾಮ್ ॥ 4 ॥
ತಾಂಸಮಾಶ್ವಾಸಯಾಮಾಸಸಖೀಸ್ನೇಹೇನಸುವ್ರತಾ ।
ಸಮಾಶ್ವಸಿಹಿವೈದೇಹೀ ಮಾಭೂತ್ತೇಮವಸೋವ್ಯಥಾ ॥ 5 ॥
ಉಕ್ತಾಯದ್ರಾವಣೇನತ್ವಮ್ಪ್ರತ್ಯುಕ್ತಶ್ಚಸ್ವಯನ್ತ್ವಯಾ ।
ಸಖೀಸ್ನೇಹೇನತಭದೀರುಮಯಾಸರ್ವಮ್ಪ್ರತಿಶ್ರುತಮ್ ॥ 6 ॥
ಲೀನಯಾಗಹನೇಶೂನ್ಯೇಭಯಮುತ್ಸೃಜ್ಯರಾವಣಾತ್ ।
ತವಹೇತೋರ್ವಿಶಾಲಾಕ್ಷೀ ನಹಿಮೇಜೀವಿತಮ್ಪ್ರಿಯಮ್ ॥ 7 ॥
ಸಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತಶ್ಚನಿಷ್ಕ್ರಾನ್ತೋಯತ್ಕೃತೇರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಃ ।
ತಚ್ಚಮೇವಿದಿತಂಸರ್ವಮಭಿನಿಷ್ಕ್ರಮ್ಯಮೈಥಿಲಿಃ ॥ 8 ॥
ನಶಕ್ಯಂಸೌಪ್ತಿಕಙ್ಕರ್ತುಂರಾಮಸ್ಯವಿದಿತಾತ್ಮನಃ ।
ವಧಶ್ಚಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರೇತಸ್ಮಿನ್ನೈವೋಪಪದ್ಯತೇ ॥ 9 ॥
ನತ್ವೇವವಾನರಾಹನ್ತುಂಶಕ್ಯಾಃಪಾದಪಯೋಧಿಪಃ ।
ಸುರಾದೇವರ್ಷಭೇಣೇವರಾಮೇಣಹಿಸುರಕ್ಷಿತಾಃ ॥ 10 ॥
ದೀರ್ಘವೃತ್ತಭುಜ್ಶೀಮಾನ್ಮಹೋರಸ್ಕಃಪ್ರತಾಪವಾನ್ ।
ಧನ್ವೀಸಂಹನನೋಪೇತೋಧರ್ಮಾತ್ಮಾಭುವಿವಿಶ್ರುತಃ ॥ 11 ॥
ವಿಕ್ರಾನ್ತೋರಕ್ಷಿತಾನಿತ್ಯಮಾತ್ಮನಶ್ಚಪರಸ್ಯಚ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನಸಹಭ್ರಾತ್ರಾಕುಶಲೀನಯಶಾಸ್ತ್ರವಿತ್ ॥ 12 ॥
ಹನ್ತಾಪರಬಲೌಘನಾಮಚಿನ್ತ್ಯಬಲಪೌರುಷಃ ।
ನಹತೋರಾಘವಶ್ರಶೀಮಾನ್ಸೀತೇಃ ಶತ್ರುನಿಬರ್ಹಣಃ ॥ 13 ॥
ಅಯುಕ್ತಬುದ್ಧಿಕೃತ್ಯೇನಸರ್ವಭೂತವಿರೋಧಿನಾ ।
ಇಹಪ್ರಮುಕ್ತಾರೌದ್ರೇಣಮಾಯಾಮಾಯಾವಿದಾತ್ವಯಿ ॥ 14 ॥
ಶೋಕಸ್ತೇವಿಗತಸ್ಸರ್ವಃಕಲ್ಯಾಣನ್ತ್ವಾಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಧ್ರುವನ್ತ್ವಾಮ್ಭಜತೇಲಕ್ಷ್ಮೀಃಪ್ರಿಯನ್ತೇಪ್ರೀತಿಕರಂಶೃಣುಃ ॥ 15 ॥
ಉತ್ತೀರ್ಯಸಾಗರಂರಾಮಸ್ಸಹವಾನರಸೇನಯಾ ।
ಸನ್ನಿವಿಷ್ಟಃಸಮುದ್ರಸ್ಯತೀರಮಾಸಾದ್ಯದಕ್ಷಿಣಮ್ ॥ 16 ॥
ದೃಷ್ಟೋಮೇಪರಿಪೂರ್ಣಾರ್ಥಃಕಾಕುತ್ಸ್ಥಸ್ಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ಸಹಿತೈಸ್ಸಾಗರಾನ್ತಸ್ಥೈರ್ಬಲೈಸ್ತಿಷ್ಠತಿರಕ್ಷಿತಃ ॥ 17 ॥
ಸ ತಾಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ವಿಶಾಲ ಅಕ್ಷಿ ಪ್ರವೃತ್ತಿಂ ರಾಕ್ಷಸ ಅಧಿಪಃ ।
ಏಷ ಮನ್ತ್ರಯತೇ ಸರ್ವೈಃ ಸಚಿವೈಃ ಸಹ ರಾವಣಃ ॥ 18 ॥
ಸತಾಂಶ್ರುತ್ವಾವಿಶಾಲಾಕ್ಷೀಃ ಪ್ರವೃತ್ತಿಂರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಃ ।
ಏಷಮನ್ತ್ರಯತೇಸರ್ವೈಸ್ಸಚಿವೈಸ್ಸಹರಾವಣಃ ॥ 19 ॥
ಇತಿಬ್ರುವಾಣಾಸರಮಾರಾಕ್ಷಸೀಸೀತಯಾಸಹ ।
ಸರ್ವೋದ್ಯೋಗೇನಸೈನ್ಯಾನಾಂಶಬ್ದಂಶುಶ್ರಾವಭೈರವಮ್ ॥ 20 ॥
ದಣ್ಡನಿರ್ಘಾತವಾದಿನ್ಯಾಶ್ರುತ್ವಾಭೇರ್ಯಾಮಹಾಸ್ವನಮ್ ।
ಉವಾಚಸರಮಾಸೀತಾಮಿದಮ್ಮಧುರಭಾಷಿಣೀ ॥ 21 ॥
ಸನ್ನಾಹಜನನೀಹ್ಯೇಷಾಭೈರವಾಭೀರುಃ ಭೇರಿಕಾ ।
ಭೇರೀನಾದಞ್ಚಗಮ್ಭೀರಂಶೃಣುತೋಯದನಿಃಸ್ವನಮ್ ॥ 22 ॥
ಕಲ್ಪ್ಯನ್ತೇಮತ್ತಮಾತಙ್ಗಾಯುಜ್ಯನ್ತೇರಥವಾಜಿನ ।
ಹೃಷ್ಯನ್ತೇತುರಗಾರೂಢಾಃಪ್ರಾಸಹಸ್ತಸ್ಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 23 ॥
ತತ್ರತತ್ರಚಸನ್ನದ್ಧಾಸ್ಸಪತತನಿಪದಾತಯಃ ।
ಅಪೂರ್ಯನ್ತೇರಾಜಮಾರ್ಗಾಸ್ಸೈನ್ಯೈರದ್ಭುತದರ್ಶನೈಃ ॥ 24 ॥
ವೇಗವಭದಿನ್ನದಭದಿಶ್ಚತೋಯೌಘೈರಿವಸಾಗರಃ ।
ಶಸ್ತ್ರಾಣಾಞ್ಚಪ್ರಸನ್ನಾನಾಞ್ಚರ್ಮಣಾಂವರ್ಮಣಾನ್ತಥಾ ॥ 25 ॥
ರಥವಾಜಿಗಜಾನಾಞ್ಚಭೂಷಿತಾನಾಞ್ಚರಾಕ್ಷಸಾಮ್ ।
ಸಮ್ಭ್ರಮೋರಾಕ್ಷಸಾಮೇಷಹೃಷಿತಾನಾನ್ತರಸ್ವಿನಾಮ್ ॥ 26 ॥
ಪ್ರಭಾಂವಿಸೃಜತಾಮ್ಪಶ್ಯನಾನಾವರ್ಣಾಂಸಮುತ್ಥಿತಾಮ್ ।
ವನನ್ನಿರ್ಧಹತೋಘರ್ಮೇಯಥಾರೂಪಂವಿಭಾವಸೋಃ ॥ 27 ॥
ಘಣ್ಟಾನಾಂಶೃಣುನಿರ್ಘೋಷಂರಥಾನಾಂಶೃಣುನಿಃಸ್ವನಮ್ ।
ಹಯಾನಾಂಹೇಷಮಾಣಾನಾಂಶೃಣುತೂರ್ಯಧ್ವನಿಂಯಥಾ ॥ 28 ॥
ಉದ್ಯತಾಯುಧಹಸ್ತಾನಾಂರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಾನುಯಾಯಿನಾಮ್ ।
ಸಮ್ಭ್ರಮೋರಕ್ಷಸಾಮೇಷತುಮುಲೋರೋಮಹರ್ಷಣಃ ॥ 29 ॥
ಶ್ರೀಸ್ತ್ವಾಮ್ಭಜತಿಶೋಕಘ್ನೀರಕ್ಷಸಾಮ್ಭಯಮಾಗತಮ್ ।
ರಾಮಃಕಮಲಪತ್ರಾಕ್ಷೋದೈತ್ಯಾನಾಮಿವವಾಸವಃ ॥ 30 ॥
ನಿರ್ಜಿತ್ಯಜಿತಕ್ರೋಧಸ್ತ್ವಾಮಚಿನ್ತಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ರಾವಣಂಸಮರೇಹತ್ವಾಭರ್ತಾತ್ವಾಽಧಿಗಮಿಷ್ಯತಿ ॥ 31 ॥
ವಿಕ್ರಮಿಷ್ಯತಿರಕ್ಷಸ್ಸುಭರ್ತಾತೇಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ಯಥಾಶತ್ರುಷುಶತ್ರುಘ್ನೋವಿಷ್ಣುನಾಸಹವಾಸವಃ ॥ 32 ॥
ಹಿರಾಮಸ್ಯಕ್ಷಿಪ್ರಮಙ್ಕಾಗತಾಂಸತೀಮ್ ।
ಅಹನ್ದ್ರಕ್ಷ್ಯಾಮಿಸಿದ್ಧಾರ್ಧಾನ್ತ್ವಾಂಶತ್ರೌವಿನಿಪಾತಿತೇ ॥ 33 ॥
ಅಶ್ರೂಣ್ಯಾನನ್ದಜಾನಿತ್ವಂವರ್ತಯಿಷ್ಯಸಿಶೋಭನೇ ।
ಸಮಾಗಮ್ಯಪರಿಷ್ವಜ್ಯತಸ್ಯೋರಸಿಮಹೋರಸಃ ॥ 34 ॥
ಅಚಿರಾನ್ಮೋಕ್ಷ್ಯತೇಸೀತೇ ದೇವಿತೇಜಘನಙ್ಗತಾಮ್ ।
ಧೃತಾಮೇತಾಮ್ಬಹೂನ್ಮಾಸಾನ್ವೇಣೀಂರಾಮೋಮಹಾಬಲಃ ॥ 35 ॥
ತಸ್ಯದೃಷ್ಟವಾಮುಖನ್ದೇವೀ ಪೂರ್ಣಚನ್ದ್ರಮಿವೋದಿತಮ್ ।
ಮೋಕ್ಷ್ಯಸೇಶೋಕಜಂವಾರಿನಿರ್ಮೋಕಮಿವಪನ್ನಗೀ ॥ 36 ॥
ರಾವಣಂಸಮರೇಹತ್ವಾನಚಿರಾದ್ಧೇವೀಃ ಮೈಥಿಲೀಃ ।
ತ್ವಯಾಸಮಗ್ರಃಪ್ರಿಯಯಾಸುಖಾರ್ಹೋಲಪ್ಸ್ಯತೇಸುಖಮ್ ॥ 37 ॥
ಸಮಾಗತಾತ್ವಂವೀರ್ಯೇಣಮೋದಿಷ್ಯಸಿಮಹಾತ್ಮನಾ ।
ಸುವರ್ಷೇಣಸಮಾಯುಕ್ತಾಯಥಾಸಸ್ಯೇನಮೇದಿನೀ ॥ 38 ॥
ಗಿರಿವರಮಭಿತೋಽನುವರ್ತಮಾನೋಹಯೈವಮಣ್ಡಲಮಾಶುಯಃಕರೋತಿ ।
ತಮಿಹಶರಣಮಭ್ಯುಪೈಹಿದೇವನ್ದಿವಸಕರಮ್ಪ್ರಭವೋಹ್ಯಯಮ್ಪ್ರಜಾನಾಮ್ ॥ 39 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
सीतान्तुमोहितान्दृष्टवासरमानामराक्षसी ।
आससादाथवैदेहीम्प्रियाम्प्रणयिनींसखी ॥ 1 ॥
मोहितांराक्षसेन्द्रेणसीताम्परमदुःखिताम् ।
आश्वासयामासतदासरमामृदुभाषिणी ॥ 2 ॥
साहितत्रकृतामित्रंसीतयारक्ष्यमाणया ।
रक्षन्तीरावणादिष्टासानुक्रोशादृढव्रता ॥ 3 ॥
साददर्शसखीसीतांसरमानष्टचेतनाम् ।
उपावृत्त्योत्थितान्ध्वस्ताम्बडबामिवपांसुलाम् ॥ 4 ॥
तांसमाश्वासयामाससखीस्नेहेनसुव्रता ।
समाश्वसिहिवैदेही माभूत्तेमवसोव्यथा ॥ 5 ॥
उक्तायद्रावणेनत्वम्प्रत्युक्तश्चस्वयन्त्वया ।
सखीस्नेहेनतभदीरुमयासर्वम्प्रतिश्रुतम् ॥ 6 ॥
लीनयागहनेशून्येभयमुत्सृज्यरावणात् ।
तवहेतोर्विशालाक्षी नहिमेजीवितम्प्रियम् ॥ 7 ॥
ससम्भ्रान्तश्चनिष्क्रान्तोयत्कृतेराक्षसाधिपः ।
तच्चमेविदितंसर्वमभिनिष्क्रम्यमैथिलिः ॥ 8 ॥
नशक्यंसौप्तिकङ्कर्तुंरामस्यविदितात्मनः ।
वधश्चपुरुषव्याघ्रेतस्मिन्नैवोपपद्यते ॥ 9 ॥
नत्वेववानराहन्तुंशक्याःपादपयोधिपः ।
सुरादेवर्षभेणेवरामेणहिसुरक्षिताः ॥ 10 ॥
दीर्घवृत्तभुज्शीमान्महोरस्कःप्रतापवान् ।
धन्वीसंहननोपेतोधर्मात्माभुविविश्रुतः ॥ 11 ॥
विक्रान्तोरक्षितानित्यमात्मनश्चपरस्यच ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्राकुशलीनयशास्त्रवित् ॥ 12 ॥
हन्तापरबलौघनामचिन्त्यबलपौरुषः ।
नहतोराघवश्रशीमान्सीतेः शत्रुनिबर्हणः ॥ 13 ॥
अयुक्तबुद्धिकृत्येनसर्वभूतविरोधिना ।
इहप्रमुक्तारौद्रेणमायामायाविदात्वयि ॥ 14 ॥
शोकस्तेविगतस्सर्वःकल्याणन्त्वामुपस्थितम् ।
ध्रुवन्त्वाम्भजतेलक्ष्मीःप्रियन्तेप्रीतिकरंशृणुः ॥ 15 ॥
उत्तीर्यसागरंरामस्सहवानरसेनया ।
सन्निविष्टःसमुद्रस्यतीरमासाद्यदक्षिणम् ॥ 16 ॥
दृष्टोमेपरिपूर्णार्थःकाकुत्स्थस्सहलक्ष्मणः ।
सहितैस्सागरान्तस्थैर्बलैस्तिष्ठतिरक्षितः ॥ 17 ॥
स तां श्रुत्वा विशाल अक्षि प्रवृत्तिं राक्षस अधिपः ।
एष मन्त्रयते सर्वैः सचिवैः सह रावणः ॥ 18 ॥
सतांश्रुत्वाविशालाक्षीः प्रवृत्तिंराक्षसाधिपः ।
एषमन्त्रयतेसर्वैस्सचिवैस्सहरावणः ॥ 19 ॥
इतिब्रुवाणासरमाराक्षसीसीतयासह ।
सर्वोद्योगेनसैन्यानांशब्दंशुश्रावभैरवम् ॥ 20 ॥
दण्डनिर्घातवादिन्याश्रुत्वाभेर्यामहास्वनम् ।
उवाचसरमासीतामिदम्मधुरभाषिणी ॥ 21 ॥
सन्नाहजननीह्येषाभैरवाभीरुः भेरिका ।
भेरीनादञ्चगम्भीरंशृणुतोयदनिःस्वनम् ॥ 22 ॥
कल्प्यन्तेमत्तमातङ्गायुज्यन्तेरथवाजिन ।
हृष्यन्तेतुरगारूढाःप्रासहस्तस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
तत्रतत्रचसन्नद्धास्सपततनिपदातयः ।
अपूर्यन्तेराजमार्गास्सैन्यैरद्भुतदर्शनैः ॥ 24 ॥
वेगवभदिन्नदभदिश्चतोयौघैरिवसागरः ।
शस्त्राणाञ्चप्रसन्नानाञ्चर्मणांवर्मणान्तथा ॥ 25 ॥
रथवाजिगजानाञ्चभूषितानाञ्चराक्षसाम् ।
सम्भ्रमोराक्षसामेषहृषितानान्तरस्विनाम् ॥ 26 ॥
प्रभांविसृजताम्पश्यनानावर्णांसमुत्थिताम् ।
वनन्निर्धहतोघर्मेयथारूपंविभावसोः ॥ 27 ॥
घण्टानांशृणुनिर्घोषंरथानांशृणुनिःस्वनम् ।
हयानांहेषमाणानांशृणुतूर्यध्वनिंयथा ॥ 28 ॥
उद्यतायुधहस्तानांराक्षसेन्द्रानुयायिनाम् ।
सम्भ्रमोरक्षसामेषतुमुलोरोमहर्षणः ॥ 29 ॥
श्रीस्त्वाम्भजतिशोकघ्नीरक्षसाम्भयमागतम् ।
रामःकमलपत्राक्षोदैत्यानामिववासवः ॥ 30 ॥
निर्जित्यजितक्रोधस्त्वामचिन्तपराक्रमः ।
रावणंसमरेहत्वाभर्तात्वाऽधिगमिष्यति ॥ 31 ॥
विक्रमिष्यतिरक्षस्सुभर्तातेसहलक्ष्मणः ।
यथाशत्रुषुशत्रुघ्नोविष्णुनासहवासवः ॥ 32 ॥
हिरामस्यक्षिप्रमङ्कागतांसतीम् ।
अहन्द्रक्ष्यामिसिद्धार्धान्त्वांशत्रौविनिपातिते ॥ 33 ॥
अश्रूण्यानन्दजानित्वंवर्तयिष्यसिशोभने ।
समागम्यपरिष्वज्यतस्योरसिमहोरसः ॥ 34 ॥
अचिरान्मोक्ष्यतेसीते देवितेजघनङ्गताम् ।
धृतामेताम्बहून्मासान्वेणींरामोमहाबलः ॥ 35 ॥
तस्यदृष्टवामुखन्देवी पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ।
मोक्ष्यसेशोकजंवारिनिर्मोकमिवपन्नगी ॥ 36 ॥
रावणंसमरेहत्वानचिराद्धेवीः मैथिलीः ।
त्वयासमग्रःप्रिययासुखार्होलप्स्यतेसुखम् ॥ 37 ॥
समागतात्वंवीर्येणमोदिष्यसिमहात्मना ।
सुवर्षेणसमायुक्तायथासस्येनमेदिनी ॥ 38 ॥
गिरिवरमभितोऽनुवर्तमानोहयैवमण्डलमाशुयःकरोति ।
तमिहशरणमभ्युपैहिदेवन्दिवसकरम्प्रभवोह्ययम्प्रजानाम् ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.