ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸੀਤਾਨ੍ਤੁਮੋਹਿਤਾਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਸਰਮਾਨਾਮਰਾਕ੍षਸੀ ।
ਆਸਸਾਦਾਥਵੈਦੇਹੀਮ੍ਪ੍ਰਿਯਾਮ੍ਪ੍ਰਣਯਿਨੀਂਸਖੀ ॥ 1 ॥
ਮੋਹਿਤਾਂਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰੇਣਸੀਤਾਮ੍ਪਰਮਦੁਃਖਿਤਾਮ੍ ।
ਆਸ਼੍ਵਾਸਯਾਮਾਸਤਦਾਸਰਮਾਮृਦੁਭਾषਿਣੀ ॥ 2 ॥
ਸਾਹਿਤਤ੍ਰਕृਤਾਮਿਤ੍ਰਂਸੀਤਯਾਰਕ੍ष੍ਯਮਾਣਯਾ ।
ਰਕ੍षਨ੍ਤੀਰਾਵਣਾਦਿष੍ਟਾਸਾਨੁਕ੍ਰੋਸ਼ਾਦृਢਵ੍ਰਤਾ ॥ 3 ॥
ਸਾਦਦਰ੍ਸ਼ਸਖੀਸੀਤਾਂਸਰਮਾਨष੍ਟਚੇਤਨਾਮ੍ ।
ਉਪਾਵृਤ੍ਤ੍ਯੋਤ੍ਥਿਤਾਨ੍ਧ੍ਵਸ੍ਤਾਮ੍ਬਡਬਾਮਿਵਪਾਂਸੁਲਾਮ੍ ॥ 4 ॥
ਤਾਂਸਮਾਸ਼੍ਵਾਸਯਾਮਾਸਸਖੀਸ੍ਨੇਹੇਨਸੁਵ੍ਰਤਾ ।
ਸਮਾਸ਼੍ਵਸਿਹਿਵੈਦੇਹੀ ਮਾਭੂਤ੍ਤੇਮਵਸੋਵ੍ਯਥਾ ॥ 5 ॥
ਉਕ੍ਤਾਯਦ੍ਰਾਵਣੇਨਤ੍ਵਮ੍ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਕ੍ਤਸ਼੍ਚਸ੍ਵਯਨ੍ਤ੍ਵਯਾ ।
ਸਖੀਸ੍ਨੇਹੇਨਤਭਦੀਰੁਮਯਾਸਰ੍ਵਮ੍ਪ੍ਰਤਿਸ਼੍ਰੁਤਮ੍ ॥ 6 ॥
ਲੀਨਯਾਗਹਨੇਸ਼ੂਨ੍ਯੇਭਯਮੁਤ੍ਸृਜ੍ਯਰਾਵਣਾਤ੍ ।
ਤਵਹੇਤੋਰ੍ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍षੀ ਨਹਿਮੇਜੀਵਿਤਮ੍ਪ੍ਰਿਯਮ੍ ॥ 7 ॥
ਸਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਸ਼੍ਚਨਿष੍ਕ੍ਰਾਨ੍ਤੋਯਤ੍ਕृਤੇਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਃ ।
ਤਚ੍ਚਮੇਵਿਦਿਤਂਸਰ੍ਵਮਭਿਨਿष੍ਕ੍ਰਮ੍ਯਮੈਥਿਲਿਃ ॥ 8 ॥
ਨਸ਼ਕ੍ਯਂਸੌਪ੍ਤਿਕਙ੍ਕਰ੍ਤੁਂਰਾਮਸ੍ਯਵਿਦਿਤਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਵਧਸ਼੍ਚਪੁਰੁषਵ੍ਯਾਘ੍ਰੇਤਸ੍ਮਿਨ੍ਨੈਵੋਪਪਦ੍ਯਤੇ ॥ 9 ॥
ਨਤ੍ਵੇਵਵਾਨਰਾਹਨ੍ਤੁਂਸ਼ਕ੍ਯਾਃਪਾਦਪਯੋਧਿਪਃ ।
ਸੁਰਾਦੇਵਰ੍षਭੇਣੇਵਰਾਮੇਣਹਿਸੁਰਕ੍षਿਤਾਃ ॥ 10 ॥
ਦੀਰ੍ਘਵृਤ੍ਤਭੁਜ੍ਸ਼ੀਮਾਨ੍ਮਹੋਰਸ੍ਕਃਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ।
ਧਨ੍ਵੀਸਂਹਨਨੋਪੇਤੋਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾਭੁਵਿਵਿਸ਼੍ਰੁਤਃ ॥ 11 ॥
ਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤੋਰਕ੍षਿਤਾਨਿਤ੍ਯਮਾਤ੍ਮਨਸ਼੍ਚਪਰਸ੍ਯਚ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨਸਹਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾਕੁਸ਼ਲੀਨਯਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਵਿਤ੍ ॥ 12 ॥
ਹਨ੍ਤਾਪਰਬਲੌਘਨਾਮਚਿਨ੍ਤ੍ਯਬਲਪੌਰੁषਃ ।
ਨਹਤੋਰਾਘਵਸ਼੍ਰਸ਼ੀਮਾਨ੍ਸੀਤੇਃ ਸ਼ਤ੍ਰੁਨਿਬਰ੍ਹਣਃ ॥ 13 ॥
ਅਯੁਕ੍ਤਬੁਦ੍ਧਿਕृਤ੍ਯੇਨਸਰ੍ਵਭੂਤਵਿਰੋਧਿਨਾ ।
ਇਹਪ੍ਰਮੁਕ੍ਤਾਰੌਦ੍ਰੇਣਮਾਯਾਮਾਯਾਵਿਦਾਤ੍ਵਯਿ ॥ 14 ॥
ਸ਼ੋਕਸ੍ਤੇਵਿਗਤਸ੍ਸਰ੍ਵਃਕਲ੍ਯਾਣਨ੍ਤ੍ਵਾਮੁਪਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਧ੍ਰੁਵਨ੍ਤ੍ਵਾਮ੍ਭਜਤੇਲਕ੍ष੍ਮੀਃਪ੍ਰਿਯਨ੍ਤੇਪ੍ਰੀਤਿਕਰਂਸ਼ृਣੁਃ ॥ 15 ॥
ਉਤ੍ਤੀਰ੍ਯਸਾਗਰਂਰਾਮਸ੍ਸਹਵਾਨਰਸੇਨਯਾ ।
ਸਨ੍ਨਿਵਿष੍ਟਃਸਮੁਦ੍ਰਸ੍ਯਤੀਰਮਾਸਾਦ੍ਯਦਕ੍षਿਣਮ੍ ॥ 16 ॥
ਦृष੍ਟੋਮੇਪਰਿਪੂਰ੍ਣਾਰ੍ਥਃਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਸ੍ਸਹਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਸਹਿਤੈਸ੍ਸਾਗਰਾਨ੍ਤਸ੍ਥੈਰ੍ਬਲੈਸ੍ਤਿष੍ਠਤਿਰਕ੍षਿਤਃ ॥ 17 ॥
ਸ ਤਾਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਵਿਸ਼ਾਲ ਅਕ੍षਿ ਪ੍ਰਵृਤ੍ਤਿਂ ਰਾਕ੍षਸ ਅਧਿਪਃ ।
ਏष ਮਨ੍ਤ੍ਰਯਤੇ ਸਰ੍ਵੈਃ ਸਚਿਵੈਃ ਸਹ ਰਾਵਣਃ ॥ 18 ॥
ਸਤਾਂਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍षੀਃ ਪ੍ਰਵृਤ੍ਤਿਂਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਃ ।
ਏषਮਨ੍ਤ੍ਰਯਤੇਸਰ੍ਵੈਸ੍ਸਚਿਵੈਸ੍ਸਹਰਾਵਣਃ ॥ 19 ॥
ਇਤਿਬ੍ਰੁਵਾਣਾਸਰਮਾਰਾਕ੍षਸੀਸੀਤਯਾਸਹ ।
ਸਰ੍ਵੋਦ੍ਯੋਗੇਨਸੈਨ੍ਯਾਨਾਂਸ਼ਬ੍ਦਂਸ਼ੁਸ਼੍ਰਾਵਭੈਰਵਮ੍ ॥ 20 ॥
ਦਣ੍ਡਨਿਰ੍ਘਾਤਵਾਦਿਨ੍ਯਾਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਭੇਰ੍ਯਾਮਹਾਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਉਵਾਚਸਰਮਾਸੀਤਾਮਿਦਮ੍ਮਧੁਰਭਾषਿਣੀ ॥ 21 ॥
ਸਨ੍ਨਾਹਜਨਨੀਹ੍ਯੇषਾਭੈਰਵਾਭੀਰੁਃ ਭੇਰਿਕਾ ।
ਭੇਰੀਨਾਦਞ੍ਚਗਮ੍ਭੀਰਂਸ਼ृਣੁਤੋਯਦਨਿਃਸ੍ਵਨਮ੍ ॥ 22 ॥
ਕਲ੍ਪ੍ਯਨ੍ਤੇਮਤ੍ਤਮਾਤਙ੍ਗਾਯੁਜ੍ਯਨ੍ਤੇਰਥਵਾਜਿਨ ।
ਹृष੍ਯਨ੍ਤੇਤੁਰਗਾਰੂਢਾਃਪ੍ਰਾਸਹਸ੍ਤਸ੍ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ॥ 23 ॥
ਤਤ੍ਰਤਤ੍ਰਚਸਨ੍ਨਦ੍ਧਾਸ੍ਸਪਤਤਨਿਪਦਾਤਯਃ ।
ਅਪੂਰ੍ਯਨ੍ਤੇਰਾਜਮਾਰ੍ਗਾਸ੍ਸੈਨ੍ਯੈਰਦ੍ਭੁਤਦਰ੍ਸ਼ਨੈਃ ॥ 24 ॥
ਵੇਗਵਭਦਿਨ੍ਨਦਭਦਿਸ਼੍ਚਤੋਯੌਘੈਰਿਵਸਾਗਰਃ ।
ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਾਣਾਞ੍ਚਪ੍ਰਸਨ੍ਨਾਨਾਞ੍ਚਰ੍ਮਣਾਂਵਰ੍ਮਣਾਨ੍ਤਥਾ ॥ 25 ॥
ਰਥਵਾਜਿਗਜਾਨਾਞ੍ਚਭੂषਿਤਾਨਾਞ੍ਚਰਾਕ੍षਸਾਮ੍ ।
ਸਮ੍ਭ੍ਰਮੋਰਾਕ੍षਸਾਮੇषਹृषਿਤਾਨਾਨ੍ਤਰਸ੍ਵਿਨਾਮ੍ ॥ 26 ॥
ਪ੍ਰਭਾਂਵਿਸृਜਤਾਮ੍ਪਸ਼੍ਯਨਾਨਾਵਰ੍ਣਾਂਸਮੁਤ੍ਥਿਤਾਮ੍ ।
ਵਨਨ੍ਨਿਰ੍ਧਹਤੋਘਰ੍ਮੇਯਥਾਰੂਪਂਵਿਭਾਵਸੋਃ ॥ 27 ॥
ਘਣ੍ਟਾਨਾਂਸ਼ृਣੁਨਿਰ੍ਘੋषਂਰਥਾਨਾਂਸ਼ृਣੁਨਿਃਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਹਯਾਨਾਂਹੇषਮਾਣਾਨਾਂਸ਼ृਣੁਤੂਰ੍ਯਧ੍ਵਨਿਂਯਥਾ ॥ 28 ॥
ਉਦ੍ਯਤਾਯੁਧਹਸ੍ਤਾਨਾਂਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਾਨੁਯਾਯਿਨਾਮ੍ ।
ਸਮ੍ਭ੍ਰਮੋਰਕ੍षਸਾਮੇषਤੁਮੁਲੋਰੋਮਹਰ੍षਣਃ ॥ 29 ॥
ਸ਼੍ਰੀਸ੍ਤ੍ਵਾਮ੍ਭਜਤਿਸ਼ੋਕਘ੍ਨੀਰਕ੍षਸਾਮ੍ਭਯਮਾਗਤਮ੍ ।
ਰਾਮਃਕਮਲਪਤ੍ਰਾਕ੍षੋਦੈਤ੍ਯਾਨਾਮਿਵਵਾਸਵਃ ॥ 30 ॥
ਨਿਰ੍ਜਿਤ੍ਯਜਿਤਕ੍ਰੋਧਸ੍ਤ੍ਵਾਮਚਿਨ੍ਤਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਰਾਵਣਂਸਮਰੇਹਤ੍ਵਾਭਰ੍ਤਾਤ੍ਵਾऽਧਿਗਮਿष੍ਯਤਿ ॥ 31 ॥
ਵਿਕ੍ਰਮਿष੍ਯਤਿਰਕ੍षਸ੍ਸੁਭਰ੍ਤਾਤੇਸਹਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਯਥਾਸ਼ਤ੍ਰੁषੁਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨੋਵਿष੍ਣੁਨਾਸਹਵਾਸਵਃ ॥ 32 ॥
ਹਿਰਾਮਸ੍ਯਕ੍षਿਪ੍ਰਮਙ੍ਕਾਗਤਾਂਸਤੀਮ੍ ।
ਅਹਨ੍ਦ੍ਰਕ੍ष੍ਯਾਮਿਸਿਦ੍ਧਾਰ੍ਧਾਨ੍ਤ੍ਵਾਂਸ਼ਤ੍ਰੌਵਿਨਿਪਾਤਿਤੇ ॥ 33 ॥
ਅਸ਼੍ਰੂਣ੍ਯਾਨਨ੍ਦਜਾਨਿਤ੍ਵਂਵਰ੍ਤਯਿष੍ਯਸਿਸ਼ੋਭਨੇ ।
ਸਮਾਗਮ੍ਯਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯਤਸ੍ਯੋਰਸਿਮਹੋਰਸਃ ॥ 34 ॥
ਅਚਿਰਾਨ੍ਮੋਕ੍ष੍ਯਤੇਸੀਤੇ ਦੇਵਿਤੇਜਘਨਙ੍ਗਤਾਮ੍ ।
ਧृਤਾਮੇਤਾਮ੍ਬਹੂਨ੍ਮਾਸਾਨ੍ਵੇਣੀਂਰਾਮੋਮਹਾਬਲਃ ॥ 35 ॥
ਤਸ੍ਯਦृष੍ਟਵਾਮੁਖਨ੍ਦੇਵੀ ਪੂਰ੍ਣਚਨ੍ਦ੍ਰਮਿਵੋਦਿਤਮ੍ ।
ਮੋਕ੍ष੍ਯਸੇਸ਼ੋਕਜਂਵਾਰਿਨਿਰ੍ਮੋਕਮਿਵਪਨ੍ਨਗੀ ॥ 36 ॥
ਰਾਵਣਂਸਮਰੇਹਤ੍ਵਾਨਚਿਰਾਦ੍ਧੇਵੀਃ ਮੈਥਿਲੀਃ ।
ਤ੍ਵਯਾਸਮਗ੍ਰਃਪ੍ਰਿਯਯਾਸੁਖਾਰ੍ਹੋਲਪ੍ਸ੍ਯਤੇਸੁਖਮ੍ ॥ 37 ॥
ਸਮਾਗਤਾਤ੍ਵਂਵੀਰ੍ਯੇਣਮੋਦਿष੍ਯਸਿਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ।
ਸੁਵਰ੍षੇਣਸਮਾਯੁਕ੍ਤਾਯਥਾਸਸ੍ਯੇਨਮੇਦਿਨੀ ॥ 38 ॥
ਗਿਰਿਵਰਮਭਿਤੋऽਨੁਵਰ੍ਤਮਾਨੋਹਯੈਵਮਣ੍ਡਲਮਾਸ਼ੁਯਃਕਰੋਤਿ ।
ਤਮਿਹਸ਼ਰਣਮਭ੍ਯੁਪੈਹਿਦੇਵਨ੍ਦਿਵਸਕਰਮ੍ਪ੍ਰਭਵੋਹ੍ਯਯਮ੍ਪ੍ਰਜਾਨਾਮ੍ ॥ 39 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
सीतान्तुमोहितान्दृष्टवासरमानामराक्षसी ।
आससादाथवैदेहीम्प्रियाम्प्रणयिनींसखी ॥ 1 ॥
मोहितांराक्षसेन्द्रेणसीताम्परमदुःखिताम् ।
आश्वासयामासतदासरमामृदुभाषिणी ॥ 2 ॥
साहितत्रकृतामित्रंसीतयारक्ष्यमाणया ।
रक्षन्तीरावणादिष्टासानुक्रोशादृढव्रता ॥ 3 ॥
साददर्शसखीसीतांसरमानष्टचेतनाम् ।
उपावृत्त्योत्थितान्ध्वस्ताम्बडबामिवपांसुलाम् ॥ 4 ॥
तांसमाश्वासयामाससखीस्नेहेनसुव्रता ।
समाश्वसिहिवैदेही माभूत्तेमवसोव्यथा ॥ 5 ॥
उक्तायद्रावणेनत्वम्प्रत्युक्तश्चस्वयन्त्वया ।
सखीस्नेहेनतभदीरुमयासर्वम्प्रतिश्रुतम् ॥ 6 ॥
लीनयागहनेशून्येभयमुत्सृज्यरावणात् ।
तवहेतोर्विशालाक्षी नहिमेजीवितम्प्रियम् ॥ 7 ॥
ससम्भ्रान्तश्चनिष्क्रान्तोयत्कृतेराक्षसाधिपः ।
तच्चमेविदितंसर्वमभिनिष्क्रम्यमैथिलिः ॥ 8 ॥
नशक्यंसौप्तिकङ्कर्तुंरामस्यविदितात्मनः ।
वधश्चपुरुषव्याघ्रेतस्मिन्नैवोपपद्यते ॥ 9 ॥
नत्वेववानराहन्तुंशक्याःपादपयोधिपः ।
सुरादेवर्षभेणेवरामेणहिसुरक्षिताः ॥ 10 ॥
दीर्घवृत्तभुज्शीमान्महोरस्कःप्रतापवान् ।
धन्वीसंहननोपेतोधर्मात्माभुविविश्रुतः ॥ 11 ॥
विक्रान्तोरक्षितानित्यमात्मनश्चपरस्यच ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्राकुशलीनयशास्त्रवित् ॥ 12 ॥
हन्तापरबलौघनामचिन्त्यबलपौरुषः ।
नहतोराघवश्रशीमान्सीतेः शत्रुनिबर्हणः ॥ 13 ॥
अयुक्तबुद्धिकृत्येनसर्वभूतविरोधिना ।
इहप्रमुक्तारौद्रेणमायामायाविदात्वयि ॥ 14 ॥
शोकस्तेविगतस्सर्वःकल्याणन्त्वामुपस्थितम् ।
ध्रुवन्त्वाम्भजतेलक्ष्मीःप्रियन्तेप्रीतिकरंशृणुः ॥ 15 ॥
उत्तीर्यसागरंरामस्सहवानरसेनया ।
सन्निविष्टःसमुद्रस्यतीरमासाद्यदक्षिणम् ॥ 16 ॥
दृष्टोमेपरिपूर्णार्थःकाकुत्स्थस्सहलक्ष्मणः ।
सहितैस्सागरान्तस्थैर्बलैस्तिष्ठतिरक्षितः ॥ 17 ॥
स तां श्रुत्वा विशाल अक्षि प्रवृत्तिं राक्षस अधिपः ।
एष मन्त्रयते सर्वैः सचिवैः सह रावणः ॥ 18 ॥
सतांश्रुत्वाविशालाक्षीः प्रवृत्तिंराक्षसाधिपः ।
एषमन्त्रयतेसर्वैस्सचिवैस्सहरावणः ॥ 19 ॥
इतिब्रुवाणासरमाराक्षसीसीतयासह ।
सर्वोद्योगेनसैन्यानांशब्दंशुश्रावभैरवम् ॥ 20 ॥
दण्डनिर्घातवादिन्याश्रुत्वाभेर्यामहास्वनम् ।
उवाचसरमासीतामिदम्मधुरभाषिणी ॥ 21 ॥
सन्नाहजननीह्येषाभैरवाभीरुः भेरिका ।
भेरीनादञ्चगम्भीरंशृणुतोयदनिःस्वनम् ॥ 22 ॥
कल्प्यन्तेमत्तमातङ्गायुज्यन्तेरथवाजिन ।
हृष्यन्तेतुरगारूढाःप्रासहस्तस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
तत्रतत्रचसन्नद्धास्सपततनिपदातयः ।
अपूर्यन्तेराजमार्गास्सैन्यैरद्भुतदर्शनैः ॥ 24 ॥
वेगवभदिन्नदभदिश्चतोयौघैरिवसागरः ।
शस्त्राणाञ्चप्रसन्नानाञ्चर्मणांवर्मणान्तथा ॥ 25 ॥
रथवाजिगजानाञ्चभूषितानाञ्चराक्षसाम् ।
सम्भ्रमोराक्षसामेषहृषितानान्तरस्विनाम् ॥ 26 ॥
प्रभांविसृजताम्पश्यनानावर्णांसमुत्थिताम् ।
वनन्निर्धहतोघर्मेयथारूपंविभावसोः ॥ 27 ॥
घण्टानांशृणुनिर्घोषंरथानांशृणुनिःस्वनम् ।
हयानांहेषमाणानांशृणुतूर्यध्वनिंयथा ॥ 28 ॥
उद्यतायुधहस्तानांराक्षसेन्द्रानुयायिनाम् ।
सम्भ्रमोरक्षसामेषतुमुलोरोमहर्षणः ॥ 29 ॥
श्रीस्त्वाम्भजतिशोकघ्नीरक्षसाम्भयमागतम् ।
रामःकमलपत्राक्षोदैत्यानामिववासवः ॥ 30 ॥
निर्जित्यजितक्रोधस्त्वामचिन्तपराक्रमः ।
रावणंसमरेहत्वाभर्तात्वाऽधिगमिष्यति ॥ 31 ॥
विक्रमिष्यतिरक्षस्सुभर्तातेसहलक्ष्मणः ।
यथाशत्रुषुशत्रुघ्नोविष्णुनासहवासवः ॥ 32 ॥
हिरामस्यक्षिप्रमङ्कागतांसतीम् ।
अहन्द्रक्ष्यामिसिद्धार्धान्त्वांशत्रौविनिपातिते ॥ 33 ॥
अश्रूण्यानन्दजानित्वंवर्तयिष्यसिशोभने ।
समागम्यपरिष्वज्यतस्योरसिमहोरसः ॥ 34 ॥
अचिरान्मोक्ष्यतेसीते देवितेजघनङ्गताम् ।
धृतामेताम्बहून्मासान्वेणींरामोमहाबलः ॥ 35 ॥
तस्यदृष्टवामुखन्देवी पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ।
मोक्ष्यसेशोकजंवारिनिर्मोकमिवपन्नगी ॥ 36 ॥
रावणंसमरेहत्वानचिराद्धेवीः मैथिलीः ।
त्वयासमग्रःप्रिययासुखार्होलप्स्यतेसुखम् ॥ 37 ॥
समागतात्वंवीर्येणमोदिष्यसिमहात्मना ।
सुवर्षेणसमायुक्तायथासस्येनमेदिनी ॥ 38 ॥
गिरिवरमभितोऽनुवर्तमानोहयैवमण्डलमाशुयःकरोति ।
तमिहशरणमभ्युपैहिदेवन्दिवसकरम्प्रभवोह्ययम्प्रजानाम् ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.