6.33 যুদ্ধকাণ্ড - ত্রযস্ত্রিংশ সর্গঃ

6.33 Yuddhakanda - Trayastrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
সীতান্তুমোহিতান্দৃষ্টবাসরমানামরাক্ষসী ।
আসসাদাথবৈদেহীম্প্রিযাম্প্রণযিনীংসখী ॥ 1 ॥
মোহিতাংরাক্ষসেন্দ্রেণসীতাম্পরমদুঃখিতাম্ ।
আশ্বাসযামাসতদাসরমামৃদুভাষিণী ॥ 2 ॥
সাহিতত্রকৃতামিত্রংসীতযারক্ষ্যমাণযা ।
রক্ষন্তীরাবণাদিষ্টাসানুক্রোশাদৃঢব্রতা ॥ 3 ॥
সাদদর্শসখীসীতাংসরমানষ্টচেতনাম্ ।
উপাবৃত্ত্যোত্থিতান্ধ্বস্তাম্বডবামিবপাংসুলাম্ ॥ 4 ॥
তাংসমাশ্বাসযামাসসখীস্নেহেনসুব্রতা ।
সমাশ্বসিহিবৈদেহী মাভূত্তেমবসোব্যথা ॥ 5 ॥
উক্তাযদ্রাবণেনত্বম্প্রত্যুক্তশ্চস্বযন্ত্বযা ।
সখীস্নেহেনতভদীরুমযাসর্বম্প্রতিশ্রুতম্ ॥ 6 ॥
লীনযাগহনেশূন্যেভযমুত্সৃজ্যরাবণাত্ ।
তবহেতোর্বিশালাক্ষী নহিমেজীবিতম্প্রিযম্ ॥ 7 ॥
সসম্ভ্রান্তশ্চনিষ্ক্রান্তোযত্কৃতেরাক্ষসাধিপঃ ।
তচ্চমেবিদিতংসর্বমভিনিষ্ক্রম্যমৈথিলিঃ ॥ 8 ॥
নশক্যংসৌপ্তিকঙ্কর্তুংরামস্যবিদিতাত্মনঃ ।
বধশ্চপুরুষব্যাঘ্রেতস্মিন্নৈবোপপদ্যতে ॥ 9 ॥
নত্বেববানরাহন্তুংশক্যাঃপাদপযোধিপঃ ।
সুরাদেবর্ষভেণেবরামেণহিসুরক্ষিতাঃ ॥ 10 ॥
দীর্ঘবৃত্তভুজ্শীমান্মহোরস্কঃপ্রতাপবান্ ।
ধন্বীসংহননোপেতোধর্মাত্মাভুবিবিশ্রুতঃ ॥ 11 ॥
বিক্রান্তোরক্ষিতানিত্যমাত্মনশ্চপরস্যচ ।
লক্ষ্মণেনসহভ্রাত্রাকুশলীনযশাস্ত্রবিত্ ॥ 12 ॥
হন্তাপরবলৌঘনামচিন্ত্যবলপৌরুষঃ ।
নহতোরাঘবশ্রশীমান্সীতেঃ শত্রুনিবর্হণঃ ॥ 13 ॥
অযুক্তবুদ্ধিকৃত্যেনসর্বভূতবিরোধিনা ।
ইহপ্রমুক্তারৌদ্রেণমাযামাযাবিদাত্বযি ॥ 14 ॥
শোকস্তেবিগতস্সর্বঃকল্যাণন্ত্বামুপস্থিতম্ ।
ধ্রুবন্ত্বাম্ভজতেলক্ষ্মীঃপ্রিযন্তেপ্রীতিকরংশৃণুঃ ॥ 15 ॥
উত্তীর্যসাগরংরামস্সহবানরসেনযা ।
সন্নিবিষ্টঃসমুদ্রস্যতীরমাসাদ্যদক্ষিণম্ ॥ 16 ॥
দৃষ্টোমেপরিপূর্ণার্থঃকাকুত্স্থস্সহলক্ষ্মণঃ ।
সহিতৈস্সাগরান্তস্থৈর্বলৈস্তিষ্ঠতিরক্ষিতঃ ॥ 17 ॥
স তাং শ্রুত্বা বিশাল অক্ষি প্রবৃত্তিং রাক্ষস অধিপঃ ।
এষ মন্ত্রযতে সর্বৈঃ সচিবৈঃ সহ রাবণঃ ॥ 18 ॥
সতাংশ্রুত্বাবিশালাক্ষীঃ প্রবৃত্তিংরাক্ষসাধিপঃ ।
এষমন্ত্রযতেসর্বৈস্সচিবৈস্সহরাবণঃ ॥ 19 ॥
ইতিব্রুবাণাসরমারাক্ষসীসীতযাসহ ।
সর্বোদ্যোগেনসৈন্যানাংশব্দংশুশ্রাবভৈরবম্ ॥ 20 ॥
দণ্ডনির্ঘাতবাদিন্যাশ্রুত্বাভের্যামহাস্বনম্ ।
উবাচসরমাসীতামিদম্মধুরভাষিণী ॥ 21 ॥
সন্নাহজননীহ্যেষাভৈরবাভীরুঃ ভেরিকা ।
ভেরীনাদঞ্চগম্ভীরংশৃণুতোযদনিঃস্বনম্ ॥ 22 ॥
কল্প্যন্তেমত্তমাতঙ্গাযুজ্যন্তেরথবাজিন ।
হৃষ্যন্তেতুরগারূঢাঃপ্রাসহস্তস্সহস্রশঃ ॥ 23 ॥
তত্রতত্রচসন্নদ্ধাস্সপততনিপদাতযঃ ।
অপূর্যন্তেরাজমার্গাস্সৈন্যৈরদ্ভুতদর্শনৈঃ ॥ 24 ॥
বেগবভদিন্নদভদিশ্চতোযৌঘৈরিবসাগরঃ ।
শস্ত্রাণাঞ্চপ্রসন্নানাঞ্চর্মণাংবর্মণান্তথা ॥ 25 ॥
রথবাজিগজানাঞ্চভূষিতানাঞ্চরাক্ষসাম্ ।
সম্ভ্রমোরাক্ষসামেষহৃষিতানান্তরস্বিনাম্ ॥ 26 ॥
প্রভাংবিসৃজতাম্পশ্যনানাবর্ণাংসমুত্থিতাম্ ।
বনন্নির্ধহতোঘর্মেযথারূপংবিভাবসোঃ ॥ 27 ॥
ঘণ্টানাংশৃণুনির্ঘোষংরথানাংশৃণুনিঃস্বনম্ ।
হযানাংহেষমাণানাংশৃণুতূর্যধ্বনিংযথা ॥ 28 ॥
উদ্যতাযুধহস্তানাংরাক্ষসেন্দ্রানুযাযিনাম্ ।
সম্ভ্রমোরক্ষসামেষতুমুলোরোমহর্ষণঃ ॥ 29 ॥
শ্রীস্ত্বাম্ভজতিশোকঘ্নীরক্ষসাম্ভযমাগতম্ ।
রামঃকমলপত্রাক্ষোদৈত্যানামিববাসবঃ ॥ 30 ॥
নির্জিত্যজিতক্রোধস্ত্বামচিন্তপরাক্রমঃ ।
রাবণংসমরেহত্বাভর্তাত্বাঽধিগমিষ্যতি ॥ 31 ॥
বিক্রমিষ্যতিরক্ষস্সুভর্তাতেসহলক্ষ্মণঃ ।
যথাশত্রুষুশত্রুঘ্নোবিষ্ণুনাসহবাসবঃ ॥ 32 ॥
হিরামস্যক্ষিপ্রমঙ্কাগতাংসতীম্ ।
অহন্দ্রক্ষ্যামিসিদ্ধার্ধান্ত্বাংশত্রৌবিনিপাতিতে ॥ 33 ॥
অশ্রূণ্যানন্দজানিত্বংবর্তযিষ্যসিশোভনে ।
সমাগম্যপরিষ্বজ্যতস্যোরসিমহোরসঃ ॥ 34 ॥
অচিরান্মোক্ষ্যতেসীতে দেবিতেজঘনঙ্গতাম্ ।
ধৃতামেতাম্বহূন্মাসান্বেণীংরামোমহাবলঃ ॥ 35 ॥
তস্যদৃষ্টবামুখন্দেবী পূর্ণচন্দ্রমিবোদিতম্ ।
মোক্ষ্যসেশোকজংবারিনির্মোকমিবপন্নগী ॥ 36 ॥
রাবণংসমরেহত্বানচিরাদ্ধেবীঃ মৈথিলীঃ ।
ত্বযাসমগ্রঃপ্রিযযাসুখার্হোলপ্স্যতেসুখম্ ॥ 37 ॥
সমাগতাত্বংবীর্যেণমোদিষ্যসিমহাত্মনা ।
সুবর্ষেণসমাযুক্তাযথাসস্যেনমেদিনী ॥ 38 ॥
গিরিবরমভিতোঽনুবর্তমানোহযৈবমণ্ডলমাশুযঃকরোতি ।
তমিহশরণমভ্যুপৈহিদেবন্দিবসকরম্প্রভবোহ্যযম্প্রজানাম্ ॥ 39 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
सीतान्तुमोहितान्दृष्टवासरमानामराक्षसी ।
आससादाथवैदेहीम्प्रियाम्प्रणयिनींसखी ॥ 1 ॥
मोहितांराक्षसेन्द्रेणसीताम्परमदुःखिताम् ।
आश्वासयामासतदासरमामृदुभाषिणी ॥ 2 ॥
साहितत्रकृतामित्रंसीतयारक्ष्यमाणया ।
रक्षन्तीरावणादिष्टासानुक्रोशादृढव्रता ॥ 3 ॥
साददर्शसखीसीतांसरमानष्टचेतनाम् ।
उपावृत्त्योत्थितान्ध्वस्ताम्बडबामिवपांसुलाम् ॥ 4 ॥
तांसमाश्वासयामाससखीस्नेहेनसुव्रता ।
समाश्वसिहिवैदेही माभूत्तेमवसोव्यथा ॥ 5 ॥
उक्तायद्रावणेनत्वम्प्रत्युक्तश्चस्वयन्त्वया ।
सखीस्नेहेनतभदीरुमयासर्वम्प्रतिश्रुतम् ॥ 6 ॥
लीनयागहनेशून्येभयमुत्सृज्यरावणात् ।
तवहेतोर्विशालाक्षी नहिमेजीवितम्प्रियम् ॥ 7 ॥
ससम्भ्रान्तश्चनिष्क्रान्तोयत्कृतेराक्षसाधिपः ।
तच्चमेविदितंसर्वमभिनिष्क्रम्यमैथिलिः ॥ 8 ॥
नशक्यंसौप्तिकङ्कर्तुंरामस्यविदितात्मनः ।
वधश्चपुरुषव्याघ्रेतस्मिन्नैवोपपद्यते ॥ 9 ॥
नत्वेववानराहन्तुंशक्याःपादपयोधिपः ।
सुरादेवर्षभेणेवरामेणहिसुरक्षिताः ॥ 10 ॥
दीर्घवृत्तभुज्शीमान्महोरस्कःप्रतापवान् ।
धन्वीसंहननोपेतोधर्मात्माभुविविश्रुतः ॥ 11 ॥
विक्रान्तोरक्षितानित्यमात्मनश्चपरस्यच ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्राकुशलीनयशास्त्रवित् ॥ 12 ॥
हन्तापरबलौघनामचिन्त्यबलपौरुषः ।
नहतोराघवश्रशीमान्सीतेः शत्रुनिबर्हणः ॥ 13 ॥
अयुक्तबुद्धिकृत्येनसर्वभूतविरोधिना ।
इहप्रमुक्तारौद्रेणमायामायाविदात्वयि ॥ 14 ॥
शोकस्तेविगतस्सर्वःकल्याणन्त्वामुपस्थितम् ।
ध्रुवन्त्वाम्भजतेलक्ष्मीःप्रियन्तेप्रीतिकरंशृणुः ॥ 15 ॥
उत्तीर्यसागरंरामस्सहवानरसेनया ।
सन्निविष्टःसमुद्रस्यतीरमासाद्यदक्षिणम् ॥ 16 ॥
दृष्टोमेपरिपूर्णार्थःकाकुत्स्थस्सहलक्ष्मणः ।
सहितैस्सागरान्तस्थैर्बलैस्तिष्ठतिरक्षितः ॥ 17 ॥
स तां श्रुत्वा विशाल अक्षि प्रवृत्तिं राक्षस अधिपः ।
एष मन्त्रयते सर्वैः सचिवैः सह रावणः ॥ 18 ॥
सतांश्रुत्वाविशालाक्षीः प्रवृत्तिंराक्षसाधिपः ।
एषमन्त्रयतेसर्वैस्सचिवैस्सहरावणः ॥ 19 ॥
इतिब्रुवाणासरमाराक्षसीसीतयासह ।
सर्वोद्योगेनसैन्यानांशब्दंशुश्रावभैरवम् ॥ 20 ॥
दण्डनिर्घातवादिन्याश्रुत्वाभेर्यामहास्वनम् ।
उवाचसरमासीतामिदम्मधुरभाषिणी ॥ 21 ॥
सन्नाहजननीह्येषाभैरवाभीरुः भेरिका ।
भेरीनादञ्चगम्भीरंशृणुतोयदनिःस्वनम् ॥ 22 ॥
कल्प्यन्तेमत्तमातङ्गायुज्यन्तेरथवाजिन ।
हृष्यन्तेतुरगारूढाःप्रासहस्तस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
तत्रतत्रचसन्नद्धास्सपततनिपदातयः ।
अपूर्यन्तेराजमार्गास्सैन्यैरद्भुतदर्शनैः ॥ 24 ॥
वेगवभदिन्नदभदिश्चतोयौघैरिवसागरः ।
शस्त्राणाञ्चप्रसन्नानाञ्चर्मणांवर्मणान्तथा ॥ 25 ॥
रथवाजिगजानाञ्चभूषितानाञ्चराक्षसाम् ।
सम्भ्रमोराक्षसामेषहृषितानान्तरस्विनाम् ॥ 26 ॥
प्रभांविसृजताम्पश्यनानावर्णांसमुत्थिताम् ।
वनन्निर्धहतोघर्मेयथारूपंविभावसोः ॥ 27 ॥
घण्टानांशृणुनिर्घोषंरथानांशृणुनिःस्वनम् ।
हयानांहेषमाणानांशृणुतूर्यध्वनिंयथा ॥ 28 ॥
उद्यतायुधहस्तानांराक्षसेन्द्रानुयायिनाम् ।
सम्भ्रमोरक्षसामेषतुमुलोरोमहर्षणः ॥ 29 ॥
श्रीस्त्वाम्भजतिशोकघ्नीरक्षसाम्भयमागतम् ।
रामःकमलपत्राक्षोदैत्यानामिववासवः ॥ 30 ॥
निर्जित्यजितक्रोधस्त्वामचिन्तपराक्रमः ।
रावणंसमरेहत्वाभर्तात्वाऽधिगमिष्यति ॥ 31 ॥
विक्रमिष्यतिरक्षस्सुभर्तातेसहलक्ष्मणः ।
यथाशत्रुषुशत्रुघ्नोविष्णुनासहवासवः ॥ 32 ॥
हिरामस्यक्षिप्रमङ्कागतांसतीम् ।
अहन्द्रक्ष्यामिसिद्धार्धान्त्वांशत्रौविनिपातिते ॥ 33 ॥
अश्रूण्यानन्दजानित्वंवर्तयिष्यसिशोभने ।
समागम्यपरिष्वज्यतस्योरसिमहोरसः ॥ 34 ॥
अचिरान्मोक्ष्यतेसीते देवितेजघनङ्गताम् ।
धृतामेताम्बहून्मासान्वेणींरामोमहाबलः ॥ 35 ॥
तस्यदृष्टवामुखन्देवी पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ।
मोक्ष्यसेशोकजंवारिनिर्मोकमिवपन्नगी ॥ 36 ॥
रावणंसमरेहत्वानचिराद्धेवीः मैथिलीः ।
त्वयासमग्रःप्रिययासुखार्होलप्स्यतेसुखम् ॥ 37 ॥
समागतात्वंवीर्येणमोदिष्यसिमहात्मना ।
सुवर्षेणसमायुक्तायथासस्येनमेदिनी ॥ 38 ॥
गिरिवरमभितोऽनुवर्तमानोहयैवमण्डलमाशुयःकरोति ।
तमिहशरणमभ्युपैहिदेवन्दिवसकरम्प्रभवोह्ययम्प्रजानाम् ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
sītāntumohitāndṛṣṭavāsaramānāmarākṣasī |
āsasādāthavaidehīmpriyāmpraṇayinīṃsakhī || 1 ||
mohitāṃrākṣasendreṇasītāmparamaduḥkhitām |
āśvāsayāmāsatadāsaramāmṛdubhāṣiṇī || 2 ||
sāhitatrakṛtāmitraṃsītayārakṣyamāṇayā |
rakṣantīrāvaṇādiṣṭāsānukrośādṛḍhavratā || 3 ||
sādadarśasakhīsītāṃsaramānaṣṭacetanām |
upāvṛttyotthitāndhvastāmbaḍabāmivapāṃsulām || 4 ||
tāṃsamāśvāsayāmāsasakhīsnehenasuvratā |
samāśvasihivaidehī mābhūttemavasovyathā || 5 ||
uktāyadrāvaṇenatvampratyuktaścasvayantvayā |
sakhīsnehenatabhadīrumayāsarvampratiśrutam || 6 ||
līnayāgahaneśūnyebhayamutsṛjyarāvaṇāt |
tavahetorviśālākṣī nahimejīvitampriyam || 7 ||
sasambhrāntaścaniṣkrāntoyatkṛterākṣasādhipaḥ |
taccameviditaṃsarvamabhiniṣkramyamaithiliḥ || 8 ||
naśakyaṃsauptikaṅkartuṃrāmasyaviditātmanaḥ |
vadhaścapuruṣavyāghretasminnaivopapadyate || 9 ||
natvevavānarāhantuṃśakyāḥpādapayodhipaḥ |
surādevarṣabheṇevarāmeṇahisurakṣitāḥ || 10 ||
dīrghavṛttabhujśīmānmahoraskaḥpratāpavān |
dhanvīsaṃhananopetodharmātmābhuviviśrutaḥ || 11 ||
vikrāntorakṣitānityamātmanaścaparasyaca |
lakṣmaṇenasahabhrātrākuśalīnayaśāstravit || 12 ||
hantāparabalaughanāmacintyabalapauruṣaḥ |
nahatorāghavaśraśīmānsīteḥ śatrunibarhaṇaḥ || 13 ||
ayuktabuddhikṛtyenasarvabhūtavirodhinā |
ihapramuktāraudreṇamāyāmāyāvidātvayi || 14 ||
śokastevigatassarvaḥkalyāṇantvāmupasthitam |
dhruvantvāmbhajatelakṣmīḥpriyanteprītikaraṃśṛṇuḥ || 15 ||
uttīryasāgaraṃrāmassahavānarasenayā |
sanniviṣṭaḥsamudrasyatīramāsādyadakṣiṇam || 16 ||
dṛṣṭomeparipūrṇārthaḥkākutsthassahalakṣmaṇaḥ |
sahitaissāgarāntasthairbalaistiṣṭhatirakṣitaḥ || 17 ||
sa tāṃ śrutvā viśāla akṣi pravṛttiṃ rākṣasa adhipaḥ |
eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ || 18 ||
satāṃśrutvāviśālākṣīḥ pravṛttiṃrākṣasādhipaḥ |
eṣamantrayatesarvaissacivaissaharāvaṇaḥ || 19 ||
itibruvāṇāsaramārākṣasīsītayāsaha |
sarvodyogenasainyānāṃśabdaṃśuśrāvabhairavam || 20 ||
daṇḍanirghātavādinyāśrutvābheryāmahāsvanam |
uvācasaramāsītāmidammadhurabhāṣiṇī || 21 ||
sannāhajananīhyeṣābhairavābhīruḥ bherikā |
bherīnādañcagambhīraṃśṛṇutoyadaniḥsvanam || 22 ||
kalpyantemattamātaṅgāyujyanterathavājina |
hṛṣyanteturagārūḍhāḥprāsahastassahasraśaḥ || 23 ||
tatratatracasannaddhāssapatatanipadātayaḥ |
apūryanterājamārgāssainyairadbhutadarśanaiḥ || 24 ||
vegavabhadinnadabhadiścatoyaughairivasāgaraḥ |
śastrāṇāñcaprasannānāñcarmaṇāṃvarmaṇāntathā || 25 ||
rathavājigajānāñcabhūṣitānāñcarākṣasām |
sambhramorākṣasāmeṣahṛṣitānāntarasvinām || 26 ||
prabhāṃvisṛjatāmpaśyanānāvarṇāṃsamutthitām |
vanannirdhahatogharmeyathārūpaṃvibhāvasoḥ || 27 ||
ghaṇṭānāṃśṛṇunirghoṣaṃrathānāṃśṛṇuniḥsvanam |
hayānāṃheṣamāṇānāṃśṛṇutūryadhvaniṃyathā || 28 ||
udyatāyudhahastānāṃrākṣasendrānuyāyinām |
sambhramorakṣasāmeṣatumuloromaharṣaṇaḥ || 29 ||
śrīstvāmbhajatiśokaghnīrakṣasāmbhayamāgatam |
rāmaḥkamalapatrākṣodaityānāmivavāsavaḥ || 30 ||
nirjityajitakrodhastvāmacintaparākramaḥ |
rāvaṇaṃsamarehatvābhartātvā'dhigamiṣyati || 31 ||
vikramiṣyatirakṣassubhartātesahalakṣmaṇaḥ |
yathāśatruṣuśatrughnoviṣṇunāsahavāsavaḥ || 32 ||
hirāmasyakṣipramaṅkāgatāṃsatīm |
ahandrakṣyāmisiddhārdhāntvāṃśatrauvinipātite || 33 ||
aśrūṇyānandajānitvaṃvartayiṣyasiśobhane |
samāgamyapariṣvajyatasyorasimahorasaḥ || 34 ||
acirānmokṣyatesīte devitejaghanaṅgatām |
dhṛtāmetāmbahūnmāsānveṇīṃrāmomahābalaḥ || 35 ||
tasyadṛṣṭavāmukhandevī pūrṇacandramivoditam |
mokṣyaseśokajaṃvārinirmokamivapannagī || 36 ||
rāvaṇaṃsamarehatvānacirāddhevīḥ maithilīḥ |
tvayāsamagraḥpriyayāsukhārholapsyatesukham || 37 ||
samāgatātvaṃvīryeṇamodiṣyasimahātmanā |
suvarṣeṇasamāyuktāyathāsasyenamedinī || 38 ||
girivaramabhito'nuvartamānohayaivamaṇḍalamāśuyaḥkaroti |
tamihaśaraṇamabhyupaihidevandivasakaramprabhavohyayamprajānām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in