ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥರಾಮಃಪ್ರಸನ್ನಾತ್ಮಾಶೃತ್ವಾವಾಯುಸುತಸ್ಯಹ ।
ಪ್ರತ್ಯಭಾಷತದುರ್ಧಷಶ್ರುತವಾನಾತ್ಮನಿಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 1 ॥
ಮಮಾಪಿತುವಿವಕ್ಷಾಽಸ್ತಿಕಾಚಿತ್ಪ್ರತಿವಿಭೀಷಣಮ್ ।
ಶ್ರೋತುಮಿಚ್ಛಾಮಿತತ್ಸರ್ವಮ್ಭವದ್ಭಿಶ್ಶ್ರೇಯಸಿಸ್ಥಿತೈಃ ॥ 2 ॥
ಮಿತ್ರಭಾವೇನಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ತನ್ನತ್ಯಜೇಯಙ್ಕಥಞ್ಚನ ।
ದೋಷೋಯದ್ಯಪಿತಸ್ಯಸ್ಯಾತ್ಸತಾಮೇತದಗರ್ಹಿತಮ್ ॥ 3 ॥
ಸುಗ್ರೀಸ್ತ್ವಥತದ್ವಾಕ್ಯಮಾಭಾಷ್ಯಚವಿಮೃಶ್ಯಚ ।
ತತಶ್ಶುಭತರಂವಾಕ್ಯಮುವಾಚಹರಿಪುಙ್ಗವಃ ॥ 4 ॥
ಸುದುಷ್ಟೋವಾಪ್ಯದುಷ್ಟೋವಾಕಿಮೇಷರಜನೀಚರಃ ।
ಈದೃಶಂವ್ಯಸನಮ್ಪ್ರಾಪ್ತಮ್ಭ್ರಾತರಂಯಃಪರಿತ್ಯಜೇತ್ ॥ 5 ॥
ಕೋನಾಮಸಭವೇತ್ತಸ್ಯಯಮೇಷನಪರಿತ್ಯಜೇತ್ ।
ವಾನರಾಧಿಪತೇರ್ವಾಕ್ಯಂಶ್ರುತ್ವಾಸರ್ವಾನುದೀಕ್ಷ್ಯಚ ॥ 6 ॥
ಈಷದುತ್ಸ್ಮಯಮಾನಸ್ತುಲಕ್ಷ್ಮಣಮ್ಪುಣ್ಯಲಕ್ಷಣಮ್ ।
ಇತಿಹೋವಾಚಕಾಕುತ್ಸ್ಥೋವಾಕ್ಯಂಸತ್ಯಪರಾಕ್ರಮಃ ॥ 7 ॥
ಅನಧೀತ್ಯಚಶಾಸ್ತ್ರಾಣಿವೃದ್ಧಾನನುಪಸೇವ್ಯಚ ।
ನಶಕ್ಯಮೀದೃಶಂವಕ್ತುಂಯದುವಾಚಹರೀಶ್ವರಃ ॥ 8 ॥
ಅಸ್ತಿಸೂಕ್ಷ್ಮತರಙ್ಕಿಞ್ಚಿದ್ಯದತ್ರಪ್ರತಿಭಾತಿಮೇ ।
ಪ್ರತ್ಯಕ್ಷಂಲೌಕಿಕಞ್ಚಾಪಿವಿದ್ಯತೇಸರ್ವರಾಜಸು ॥ 9 ॥
ಅಮಿತ್ರಾಸ್ತತ್ಕುಲೀನಾಶ್ಚಪ್ರಾತಿದೇಶ್ಯಾಶ್ಚಕೀರ್ತಿತಾಃ ।
ವ್ಯಸನೇಷುಪ್ರಹರ್ತಾರಸ್ತಸ್ಮಾದಯಮಿಹಾಗತಃ ॥ 10 ॥
ಅಪಾಪಾಸ್ತತ್ಕುಲೀನಾಶ್ಚಮಾನಯನ್ತಿಸ್ವಕಾನ್ಹಿತಾನ್ ।
ಏಷಪ್ರಾಯೋನರೇನ್ದ್ರಾಣಾಂಶಙ್ಕನೀಯಸ್ತುಶೋಭನಃ ॥ 11 ॥
ಯಸ್ತುದೋಷಸ್ತ್ವಯಾಪ್ರೋಕ್ತೋಹ್ಯಾದಾನೇಽರಿಬಲಸ್ಯಚ ।
ತತ್ರತೇಕೀರ್ತಯಿಷ್ಯಾಮಿಯಥಾಶಾಸ್ತ್ರಮಿದಂಶೃಣು ॥ 12 ॥
ನವಯನ್ತತ್ಕುಲೀನಾಶ್ಚರಾಜ್ಯಕಾಙ್ ಕ್ಷೀಚರಾಕ್ಷಸಃ ।
ಪಣ್ಡಿತಾಹಿಭವಿಷ್ಯನ್ತಿತಸ್ಮಾದ್ಗ್ರಾಹ್ಯೋವಿಭೀಷಣಃ ॥ 13 ॥
ಅವ್ಯಗ್ರಾಶ್ಚಪ್ರಹೃಷ್ಟಾಶ್ಚನಭವಿಷ್ಯನ್ತಿಸಙ್ಗತಾ ।
ಪ್ರಣಾದಶ್ಚಮಹಾನೇಷತತೋಽಸ್ಯಭಯಮಾಗತಮ್ ॥ 14 ॥
ಇತಿಭೇದಙ್ಗಮಿಷ್ಯನ್ತಿತಸ್ಮಾಗ್ರಾಹ್ಯೋವಿಭೀಷಣಃ ।
ನಸರ್ವೇಭ್ರಾತರಸ್ತಾತಭವನ್ತಿಭರತೋಪಮಾಃ ।
ಮದ್ವಿಥಾವಾಪಿತುಃಪುತ್ರಾಸ್ಸುಹೃದೋನಾಭವದ್ವಿಥಾಃ ॥ 15 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತುರಾಮೇಣಸುಗ್ರೀವಸ್ಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ಉತ್ಥಾಯೇದಮ್ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞಃಪ್ರಣತೋವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 16 ॥
ರಾವಣೇನಪ್ರಣಿಹಿತನ್ತಮವೇಹಿವಿಭೀಷಣಮ್ ।
ತಸ್ಯಾಹನ್ನಿಗ್ರಹಮ್ಮನ್ಯೇಕ್ಷಮಙ್ಕ್ಷಮವತಾಂವರ ॥ 17 ॥
ರಾಕ್ಷಸೋಜಿಹ್ಮಯಾಬುಧ್ಯಾಸನ್ದಿಷ್ಟೋಽಯಮಿಹಾಗತಃ ।
ಪ್ರಹರ್ತುನ್ತ್ವಯಿವಿಶ್ವಸ್ತೇಪ್ರಚ್ಛನ್ನೋಮಯಿವಾನಘ ॥ 18 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇವಾಮಹಾಬಾಹೋ ಸವಧ್ಯಸ್ಸಚಿವೈಸ್ಸಹಾ ।
ರಾವಣಸ್ಯನೃಶಂಸಸ್ಯಭ್ರಾತಾಹ್ಯೇಷವಿಭೀಷಣಃ ।
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾರಘುಶ್ರೇಷ್ಠಂಸುಗ್ರೀವೋವಾಹಿನೀಪತಿಃ ।
ವಾಕ್ಯಜ್ಞೋವಾಕ್ಯಕುಶಲನ್ತತೋಮೌನಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 19 ॥
ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯತುತದ್ವಾಕ್ಯಂರಾಮಶ್ರುತ್ವಾವಿಮೃಶ್ಯಚ ।
ತತಶ್ಶುಭತರಂವಾಕ್ಯಮುವಾಚಹರಿಪುಙ್ಗವಮ್ ॥ 20 ॥
ಸುದುಷ್ಟೋವಾಪ್ಯದುಷ್ಟೋವಾಕಿಮೇಷರಜನೀಚರಃ ।
ಸೂಕ್ಷ್ಮಮಪ್ಯಹಿತಙ್ಕರ್ತುಮ್ಮಮಾಶಕ್ತಃಕಥಞ್ಚನ ॥ 21 ॥
ತತಃ ಶುಭತರಂ ವಾಕ್ಯಂ ಉವಾಚ ಹರಿ ಪುಮ್ಗವಮ್ ।
ಸುದುಷ್ಟೋ ವಾ ಅಪಿ ಅದುಷ್ಟೋ ವಾ ಕಿಂ ಏಷ ರಜನೀ ಚರಃ ॥ 22 ॥
ಶ್ರೂಯತೇಹಿಕಪೋತೇನಶತ್ರುಶ್ಶರಣಮಾಗತಃ ।
ಅರ್ಚಿತಶ್ಚಯಥಾನ್ಯಾಯಂಸ್ವೈಶ್ಚಮಾಂಸೈರ್ನಿಮನ್ತ್ರಿತಃ ॥ 23 ॥
ಸಹಿತಮ್ಪ್ರತಿಜಗ್ರಾಹಭಾರ್ಯಾಹರ್ತಾರಮಾಗತಃ ।
ಕಪೋತೋವಾನರಶ್ರೇಷ್ಠಃ ಕಿಮ್ಪುನರ್ಮದ್ವಿಧೋಜನಃ ॥ 24 ॥
ಋಷೇಃಕಣ್ವಸ್ಯಪುತ್ರೇಣಕಣ್ಡುನಾಪರಮರ್ಷಿಣಾ ।
ಶೃಣುಗಾಥಾಮ್ಪುರಾಗೀತಾನ್ಧರ್ಮಿಷ್ಠಾಸತ್ಯವಾದಿನಾ ॥ 25 ॥
ಬದ್ಧಾಞ್ಜಲಿಪುಟನ್ದೀನಂಯಾಚನ್ತಂಶರಣಾಗತಮ್ ।
ನಹನ್ಯದಾನೃಶಂಸ್ಯಾರ್ಥಮಪಿಶತ್ರುಮ್ಪರನ್ತಪ ॥ 26 ॥
ಆರ್ತೋವಾಯದಿವಾದೃಪ್ತಃಪರೇಷಾಂಶರಣಾಙ್ಗತಃ ।
ಅರಿಃಪ್ರಾಣಾನ್ಪರಿತ್ಯಜ್ಯರಕ್ಷಿತವ್ಯಃಕೃತಾತ್ಮನಾ ॥ 27 ॥
ಸಚೇದ್ಭಯಾದ್ವಾಮೋಹಾದ್ವಾಕಾಮಾದ್ವಾಪಿನರಕ್ಷತಿ ।
ಸ್ವಯಾಶಕ್ತ್ಯಾಯಥಾಸತ್ತ್ವನ್ತತ್ಪಾಪಂಲೋಕಗರ್ಹಿತಮ್ ॥ 28 ॥
ವಿನಷ್ಟಃಪಶ್ಯತಸ್ತಸ್ಯಾರಕ್ಷಿಣಶ್ಶರಣಾಗತಃ ।
ಆದಾಯಸುಕೃತನ್ತಸ್ಯಸರ್ವಙ್ಗಚ್ಛೇದರಕ್ಷಿತಃ ॥ 29 ॥
ಏವನ್ದೋಷೋಮಹಾನತ್ರಪ್ರಪನ್ನಾನಾಮರಕ್ಷಣೇ ।
ಅಸ್ವರ್ಗ್ಯಞ್ಚಾಯಶಸ್ಯಞ್ಚಬಲವೀರ್ಯವಿನಾಶನಮ್ ॥ 30 ॥
ಕರಿಷ್ಯಾಮಿಯಥಾರ್ಥನ್ತುಕಣ್ಡೋರ್ವಚನಮುತ್ತಮಮ್ ।
ಧರ್ಮಿಷ್ಠಞ್ಚಯಶಸ್ಯಞ್ಚಸ್ವರ್ಗ್ಯಂಸ್ಯಾತ್ತುಫಲೋದಯೇ ॥ 31 ॥
ಸಕೃದೇವಪ್ರಪನ್ನಾಯತವಾಸ್ಮೀತಿಚಯಾಚತೇ ।
ಅಭಯಂಸರ್ವಭೂತೇಭ್ಯೋದದಾಮ್ಯೇತದ್ವ್ರತಮ್ಮಮ ॥ 32 ॥
ಅನಯೈನಂಹರಿಶ್ರೇಷ್ಠಃ ದತ್ತಮಸ್ಯಾಭಯಮ್ಮಯಾ ।
ವಿಭೀಷಣೋವಾಸುಗ್ರೀವಃ ಯದಿವಾರಾವಣಸ್ಸ್ವಯಮ್ ॥ 33 ॥
ರಾಮಸ್ಯತುವಚ್ಶುತ್ವಾಸುಗ್ರೀವಃಪ್ಲವಗೇಶ್ವರಃ ।
ಪ್ರತ್ಯಭಾಷತಕಾಕುತ್ಸ್ಥಂಸೌಹಾರ್ದೇನಪ್ರಚೋದಿತಃ ॥ 34 ॥
ಕಿಮತ್ರಚಿತ್ರನ್ಧರ್ಮಜ್ಞಃ ಲೋಕನಾಥಃ ಸುಖಾವಹಾಃ ।
ಯತ್ತ್ವಮಾರ್ಯಮ್ಪ್ರಭಾಷೇಥಾಸ್ಸತ್ತ್ವವಾನ್ ಸತ್ಪಥೇಸ್ಥಿತಃ ॥ 35 ॥
ಮಮಚಾಪ್ಯನ್ತರಾತ್ಮಾಯಂಶುದ್ಧಂವೇತ್ತಿವಿಭೀಷಣಮ್ ।
ಅನುಮಾನಾಚ್ಚಭಾವಾಚ್ಚಸರ್ವತಸ್ಸುಪರೀಕ್ಷಿತಃ ॥ 36 ॥
ತಸ್ಮಾತ್ ಕ್ಷಿಪ್ರಂಸಹಾಸ್ಮಾಭಿಸ್ತುಲ್ಯೋಭವತರಾಘವಃ ।
ವಿಭೀಷಣೋಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞಸ್ಸಖಿತ್ವಞ್ಚಾಭ್ಯುಪೈತುನಃ ॥ 37 ॥
ತತಸ್ತುಸುಗ್ರೀವವಚೋನಿಶಮ್ಯತದ್ದರೀಶ್ವರೇಣಾಭಿಹಿತನ್ನರೇಶ್ವರಃ ।
ವಿಭೀಷಣೇನಾಶುಜಗಾಮಸಙ್ಗಮಮ್ಪತತ್ತ್ರಿರಾಜೇನಯಥಾಪುರನ್ದರಃ ॥ 38 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
atharāmaḥprasannātmāśṛtvāvāyusutasyaha |
pratyabhāṣatadurdhaṣaśrutavānātmanisthitam || 1 ||
mamāpituvivakṣā'stikācitprativibhīṣaṇam |
śrotumicchāmitatsarvambhavadbhiśśreyasisthitaiḥ || 2 ||
mitrabhāvenasamprāptannatyajeyaṅkathañcana |
doṣoyadyapitasyasyātsatāmetadagarhitam || 3 ||
sugrīstvathatadvākyamābhāṣyacavimṛśyaca |
tataśśubhataraṃvākyamuvācaharipuṅgavaḥ || 4 ||
suduṣṭovāpyaduṣṭovākimeṣarajanīcaraḥ |
īdṛśaṃvyasanamprāptambhrātaraṃyaḥparityajet || 5 ||
konāmasabhavettasyayameṣanaparityajet |
vānarādhipatervākyaṃśrutvāsarvānudīkṣyaca || 6 ||
īṣadutsmayamānastulakṣmaṇampuṇyalakṣaṇam |
itihovācakākutsthovākyaṃsatyaparākramaḥ || 7 ||
anadhītyacaśāstrāṇivṛddhānanupasevyaca |
naśakyamīdṛśaṃvaktuṃyaduvācaharīśvaraḥ || 8 ||
astisūkṣmataraṅkiñcidyadatrapratibhātime |
pratyakṣaṃlaukikañcāpividyatesarvarājasu || 9 ||
amitrāstatkulīnāścaprātideśyāścakīrtitāḥ |
vyasaneṣuprahartārastasmādayamihāgataḥ || 10 ||
apāpāstatkulīnāścamānayantisvakānhitān |
eṣaprāyonarendrāṇāṃśaṅkanīyastuśobhanaḥ || 11 ||
yastudoṣastvayāproktohyādāne'ribalasyaca |
tatratekīrtayiṣyāmiyathāśāstramidaṃśṛṇu || 12 ||
navayantatkulīnāścarājyakāṅ kṣīcarākṣasaḥ |
paṇḍitāhibhaviṣyantitasmādgrāhyovibhīṣaṇaḥ || 13 ||
avyagrāścaprahṛṣṭāścanabhaviṣyantisaṅgatā |
praṇādaścamahāneṣatato'syabhayamāgatam || 14 ||
itibhedaṅgamiṣyantitasmāgrāhyovibhīṣaṇaḥ |
nasarvebhrātarastātabhavantibharatopamāḥ |
madvithāvāpituḥputrāssuhṛdonābhavadvithāḥ || 15 ||
evamuktasturāmeṇasugrīvassahalakṣmaṇaḥ |
utthāyedammahāprājñaḥpraṇatovākyamabravīt || 16 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 17 ||
rākṣasojihmayābudhyāsandiṣṭo'yamihāgataḥ |
prahartuntvayiviśvastepracchannomayivānagha || 18 ||
lakṣmaṇevāmahābāho savadhyassacivaissahā |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ |
evamuktvāraghuśreṣṭhaṃsugrīvovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 19 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃrāmaśrutvāvimṛśyaca |
tataśśubhataraṃvākyamuvācaharipuṅgavam || 20 ||
suduṣṭovāpyaduṣṭovākimeṣarajanīcaraḥ |
sūkṣmamapyahitaṅkartummamāśaktaḥkathañcana || 21 ||
tataḥ śubhataraṃ vākyaṃ uvāca hari pumgavam |
suduṣṭo vā api aduṣṭo vā kiṃ eṣa rajanī caraḥ || 22 ||
śrūyatehikapotenaśatruśśaraṇamāgataḥ |
arcitaścayathānyāyaṃsvaiścamāṃsairnimantritaḥ || 23 ||
sahitampratijagrāhabhāryāhartāramāgataḥ |
kapotovānaraśreṣṭhaḥ kimpunarmadvidhojanaḥ || 24 ||
ṛṣeḥkaṇvasyaputreṇakaṇḍunāparamarṣiṇā |
śṛṇugāthāmpurāgītāndharmiṣṭhāsatyavādinā || 25 ||
baddhāñjalipuṭandīnaṃyācantaṃśaraṇāgatam |
nahanyadānṛśaṃsyārthamapiśatrumparantapa || 26 ||
ārtovāyadivādṛptaḥpareṣāṃśaraṇāṅgataḥ |
ariḥprāṇānparityajyarakṣitavyaḥkṛtātmanā || 27 ||
sacedbhayādvāmohādvākāmādvāpinarakṣati |
svayāśaktyāyathāsattvantatpāpaṃlokagarhitam || 28 ||
vinaṣṭaḥpaśyatastasyārakṣiṇaśśaraṇāgataḥ |
ādāyasukṛtantasyasarvaṅgacchedarakṣitaḥ || 29 ||
evandoṣomahānatraprapannānāmarakṣaṇe |
asvargyañcāyaśasyañcabalavīryavināśanam || 30 ||
kariṣyāmiyathārthantukaṇḍorvacanamuttamam |
dharmiṣṭhañcayaśasyañcasvargyaṃsyāttuphalodaye || 31 ||
sakṛdevaprapannāyatavāsmīticayācate |
abhayaṃsarvabhūtebhyodadāmyetadvratammama || 32 ||
anayainaṃhariśreṣṭhaḥ dattamasyābhayammayā |
vibhīṣaṇovāsugrīvaḥ yadivārāvaṇassvayam || 33 ||
rāmasyatuvacśutvāsugrīvaḥplavageśvaraḥ |
pratyabhāṣatakākutsthaṃsauhārdenapracoditaḥ || 34 ||
kimatracitrandharmajñaḥ lokanāthaḥ sukhāvahāḥ |
yattvamāryamprabhāṣethāssattvavān satpathesthitaḥ || 35 ||
mamacāpyantarātmāyaṃśuddhaṃvettivibhīṣaṇam |
anumānāccabhāvāccasarvatassuparīkṣitaḥ || 36 ||
tasmāt kṣipraṃsahāsmābhistulyobhavatarāghavaḥ |
vibhīṣaṇomahāprājñassakhitvañcābhyupaitunaḥ || 37 ||
tatastusugrīvavaconiśamyataddarīśvareṇābhihitannareśvaraḥ |
vibhīṣaṇenāśujagāmasaṅgamampatattrirājenayathāpurandaraḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टादशस्सर्गः ।
अथरामःप्रसन्नात्माशृत्वावायुसुतस्यह ।
प्रत्यभाषतदुर्धषश्रुतवानात्मनिस्थितम् ॥ 1 ॥
ममापितुविवक्षाऽस्तिकाचित्प्रतिविभीषणम् ।
श्रोतुमिच्छामितत्सर्वम्भवद्भिश्श्रेयसिस्थितैः ॥ 2 ॥
मित्रभावेनसम्प्राप्तन्नत्यजेयङ्कथञ्चन ।
दोषोयद्यपितस्यस्यात्सतामेतदगर्हितम् ॥ 3 ॥
सुग्रीस्त्वथतद्वाक्यमाभाष्यचविमृश्यच ।
ततश्शुभतरंवाक्यमुवाचहरिपुङ्गवः ॥ 4 ॥
सुदुष्टोवाप्यदुष्टोवाकिमेषरजनीचरः ।
ईदृशंव्यसनम्प्राप्तम्भ्रातरंयःपरित्यजेत् ॥ 5 ॥
कोनामसभवेत्तस्ययमेषनपरित्यजेत् ।
वानराधिपतेर्वाक्यंश्रुत्वासर्वानुदीक्ष्यच ॥ 6 ॥
ईषदुत्स्मयमानस्तुलक्ष्मणम्पुण्यलक्षणम् ।
इतिहोवाचकाकुत्स्थोवाक्यंसत्यपराक्रमः ॥ 7 ॥
अनधीत्यचशास्त्राणिवृद्धाननुपसेव्यच ।
नशक्यमीदृशंवक्तुंयदुवाचहरीश्वरः ॥ 8 ॥
अस्तिसूक्ष्मतरङ्किञ्चिद्यदत्रप्रतिभातिमे ।
प्रत्यक्षंलौकिकञ्चापिविद्यतेसर्वराजसु ॥ 9 ॥
अमित्रास्तत्कुलीनाश्चप्रातिदेश्याश्चकीर्तिताः ।
व्यसनेषुप्रहर्तारस्तस्मादयमिहागतः ॥ 10 ॥
अपापास्तत्कुलीनाश्चमानयन्तिस्वकान्हितान् ।
एषप्रायोनरेन्द्राणांशङ्कनीयस्तुशोभनः ॥ 11 ॥
यस्तुदोषस्त्वयाप्रोक्तोह्यादानेऽरिबलस्यच ।
तत्रतेकीर्तयिष्यामियथाशास्त्रमिदंशृणु ॥ 12 ॥
नवयन्तत्कुलीनाश्चराज्यकाङ् क्षीचराक्षसः ।
पण्डिताहिभविष्यन्तितस्माद्ग्राह्योविभीषणः ॥ 13 ॥
अव्यग्राश्चप्रहृष्टाश्चनभविष्यन्तिसङ्गता ।
प्रणादश्चमहानेषततोऽस्यभयमागतम् ॥ 14 ॥
इतिभेदङ्गमिष्यन्तितस्माग्राह्योविभीषणः ।
नसर्वेभ्रातरस्तातभवन्तिभरतोपमाः ।
मद्विथावापितुःपुत्रास्सुहृदोनाभवद्विथाः ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणसुग्रीवस्सहलक्ष्मणः ।
उत्थायेदम्महाप्राज्ञःप्रणतोवाक्यमब्रवीत् ॥ 16 ॥
रावणेनप्रणिहितन्तमवेहिविभीषणम् ।
तस्याहन्निग्रहम्मन्येक्षमङ्क्षमवतांवर ॥ 17 ॥
राक्षसोजिह्मयाबुध्यासन्दिष्टोऽयमिहागतः ।
प्रहर्तुन्त्वयिविश्वस्तेप्रच्छन्नोमयिवानघ ॥ 18 ॥
लक्ष्मणेवामहाबाहो सवध्यस्सचिवैस्सहा ।
रावणस्यनृशंसस्यभ्राताह्येषविभीषणः ।
एवमुक्त्वारघुश्रेष्ठंसुग्रीवोवाहिनीपतिः ।
वाक्यज्ञोवाक्यकुशलन्ततोमौनमुपागमत् ॥ 19 ॥
सुग्रीवस्यतुतद्वाक्यंरामश्रुत्वाविमृश्यच ।
ततश्शुभतरंवाक्यमुवाचहरिपुङ्गवम् ॥ 20 ॥
सुदुष्टोवाप्यदुष्टोवाकिमेषरजनीचरः ।
सूक्ष्ममप्यहितङ्कर्तुम्ममाशक्तःकथञ्चन ॥ 21 ॥
ततः शुभतरं वाक्यं उवाच हरि पुम्गवम् ।
सुदुष्टो वा अपि अदुष्टो वा किं एष रजनी चरः ॥ 22 ॥
श्रूयतेहिकपोतेनशत्रुश्शरणमागतः ।
अर्चितश्चयथान्यायंस्वैश्चमांसैर्निमन्त्रितः ॥ 23 ॥
सहितम्प्रतिजग्राहभार्याहर्तारमागतः ।
कपोतोवानरश्रेष्ठः किम्पुनर्मद्विधोजनः ॥ 24 ॥
ऋषेःकण्वस्यपुत्रेणकण्डुनापरमर्षिणा ।
शृणुगाथाम्पुरागीतान्धर्मिष्ठासत्यवादिना ॥ 25 ॥
बद्धाञ्जलिपुटन्दीनंयाचन्तंशरणागतम् ।
नहन्यदानृशंस्यार्थमपिशत्रुम्परन्तप ॥ 26 ॥
आर्तोवायदिवादृप्तःपरेषांशरणाङ्गतः ।
अरिःप्राणान्परित्यज्यरक्षितव्यःकृतात्मना ॥ 27 ॥
सचेद्भयाद्वामोहाद्वाकामाद्वापिनरक्षति ।
स्वयाशक्त्यायथासत्त्वन्तत्पापंलोकगर्हितम् ॥ 28 ॥
विनष्टःपश्यतस्तस्यारक्षिणश्शरणागतः ।
आदायसुकृतन्तस्यसर्वङ्गच्छेदरक्षितः ॥ 29 ॥
एवन्दोषोमहानत्रप्रपन्नानामरक्षणे ।
अस्वर्ग्यञ्चायशस्यञ्चबलवीर्यविनाशनम् ॥ 30 ॥
करिष्यामियथार्थन्तुकण्डोर्वचनमुत्तमम् ।
धर्मिष्ठञ्चयशस्यञ्चस्वर्ग्यंस्यात्तुफलोदये ॥ 31 ॥
सकृदेवप्रपन्नायतवास्मीतिचयाचते ।
अभयंसर्वभूतेभ्योददाम्येतद्व्रतम्मम ॥ 32 ॥
अनयैनंहरिश्रेष्ठः दत्तमस्याभयम्मया ।
विभीषणोवासुग्रीवः यदिवारावणस्स्वयम् ॥ 33 ॥
रामस्यतुवच्शुत्वासुग्रीवःप्लवगेश्वरः ।
प्रत्यभाषतकाकुत्स्थंसौहार्देनप्रचोदितः ॥ 34 ॥
किमत्रचित्रन्धर्मज्ञः लोकनाथः सुखावहाः ।
यत्त्वमार्यम्प्रभाषेथास्सत्त्ववान् सत्पथेस्थितः ॥ 35 ॥
ममचाप्यन्तरात्मायंशुद्धंवेत्तिविभीषणम् ।
अनुमानाच्चभावाच्चसर्वतस्सुपरीक्षितः ॥ 36 ॥
तस्मात् क्षिप्रंसहास्माभिस्तुल्योभवतराघवः ।
विभीषणोमहाप्राज्ञस्सखित्वञ्चाभ्युपैतुनः ॥ 37 ॥
ततस्तुसुग्रीववचोनिशम्यतद्दरीश्वरेणाभिहितन्नरेश्वरः ।
विभीषणेनाशुजगामसङ्गमम्पतत्त्रिराजेनयथापुरन्दरः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
atharāmaḥprasannātmāśṛtvāvāyusutasyaha |
pratyabhāṣatadurdhaṣaśrutavānātmanisthitam || 1 ||
mamāpituvivakṣā'stikācitprativibhīṣaṇam |
śrotumicchāmitatsarvambhavadbhiśśreyasisthitaiḥ || 2 ||
mitrabhāvenasamprāptannatyajeyaṅkathañcana |
doṣoyadyapitasyasyātsatāmetadagarhitam || 3 ||
sugrīstvathatadvākyamābhāṣyacavimṛśyaca |
tataśśubhataraṃvākyamuvācaharipuṅgavaḥ || 4 ||
suduṣṭovāpyaduṣṭovākimeṣarajanīcaraḥ |
īdṛśaṃvyasanamprāptambhrātaraṃyaḥparityajet || 5 ||
konāmasabhavettasyayameṣanaparityajet |
vānarādhipatervākyaṃśrutvāsarvānudīkṣyaca || 6 ||
īṣadutsmayamānastulakṣmaṇampuṇyalakṣaṇam |
itihovācakākutsthovākyaṃsatyaparākramaḥ || 7 ||
anadhītyacaśāstrāṇivṛddhānanupasevyaca |
naśakyamīdṛśaṃvaktuṃyaduvācaharīśvaraḥ || 8 ||
astisūkṣmataraṅkiñcidyadatrapratibhātime |
pratyakṣaṃlaukikañcāpividyatesarvarājasu || 9 ||
amitrāstatkulīnāścaprātideśyāścakīrtitāḥ |
vyasaneṣuprahartārastasmādayamihāgataḥ || 10 ||
apāpāstatkulīnāścamānayantisvakānhitān |
eṣaprāyonarendrāṇāṃśaṅkanīyastuśobhanaḥ || 11 ||
yastudoṣastvayāproktohyādāne'ribalasyaca |
tatratekīrtayiṣyāmiyathāśāstramidaṃśṛṇu || 12 ||
navayantatkulīnāścarājyakāṅ kṣīcarākṣasaḥ |
paṇḍitāhibhaviṣyantitasmādgrāhyovibhīṣaṇaḥ || 13 ||
avyagrāścaprahṛṣṭāścanabhaviṣyantisaṅgatā |
praṇādaścamahāneṣatato'syabhayamāgatam || 14 ||
itibhedaṅgamiṣyantitasmāgrāhyovibhīṣaṇaḥ |
nasarvebhrātarastātabhavantibharatopamāḥ |
madvithāvāpituḥputrāssuhṛdonābhavadvithāḥ || 15 ||
evamuktasturāmeṇasugrīvassahalakṣmaṇaḥ |
utthāyedammahāprājñaḥpraṇatovākyamabravīt || 16 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 17 ||
rākṣasojihmayābudhyāsandiṣṭo'yamihāgataḥ |
prahartuntvayiviśvastepracchannomayivānagha || 18 ||
lakṣmaṇevāmahābāho savadhyassacivaissahā |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ |
evamuktvāraghuśreṣṭhaṃsugrīvovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 19 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃrāmaśrutvāvimṛśyaca |
tataśśubhataraṃvākyamuvācaharipuṅgavam || 20 ||
suduṣṭovāpyaduṣṭovākimeṣarajanīcaraḥ |
sūkṣmamapyahitaṅkartummamāśaktaḥkathañcana || 21 ||
tataḥ śubhataraṃ vākyaṃ uvāca hari pumgavam |
suduṣṭo vā api aduṣṭo vā kiṃ eṣa rajanī caraḥ || 22 ||
śrūyatehikapotenaśatruśśaraṇamāgataḥ |
arcitaścayathānyāyaṃsvaiścamāṃsairnimantritaḥ || 23 ||
sahitampratijagrāhabhāryāhartāramāgataḥ |
kapotovānaraśreṣṭhaḥ kimpunarmadvidhojanaḥ || 24 ||
ṛṣeḥkaṇvasyaputreṇakaṇḍunāparamarṣiṇā |
śṛṇugāthāmpurāgītāndharmiṣṭhāsatyavādinā || 25 ||
baddhāñjalipuṭandīnaṃyācantaṃśaraṇāgatam |
nahanyadānṛśaṃsyārthamapiśatrumparantapa || 26 ||
ārtovāyadivādṛptaḥpareṣāṃśaraṇāṅgataḥ |
ariḥprāṇānparityajyarakṣitavyaḥkṛtātmanā || 27 ||
sacedbhayādvāmohādvākāmādvāpinarakṣati |
svayāśaktyāyathāsattvantatpāpaṃlokagarhitam || 28 ||
vinaṣṭaḥpaśyatastasyārakṣiṇaśśaraṇāgataḥ |
ādāyasukṛtantasyasarvaṅgacchedarakṣitaḥ || 29 ||
evandoṣomahānatraprapannānāmarakṣaṇe |
asvargyañcāyaśasyañcabalavīryavināśanam || 30 ||
kariṣyāmiyathārthantukaṇḍorvacanamuttamam |
dharmiṣṭhañcayaśasyañcasvargyaṃsyāttuphalodaye || 31 ||
sakṛdevaprapannāyatavāsmīticayācate |
abhayaṃsarvabhūtebhyodadāmyetadvratammama || 32 ||
anayainaṃhariśreṣṭhaḥ dattamasyābhayammayā |
vibhīṣaṇovāsugrīvaḥ yadivārāvaṇassvayam || 33 ||
rāmasyatuvacśutvāsugrīvaḥplavageśvaraḥ |
pratyabhāṣatakākutsthaṃsauhārdenapracoditaḥ || 34 ||
kimatracitrandharmajñaḥ lokanāthaḥ sukhāvahāḥ |
yattvamāryamprabhāṣethāssattvavān satpathesthitaḥ || 35 ||
mamacāpyantarātmāyaṃśuddhaṃvettivibhīṣaṇam |
anumānāccabhāvāccasarvatassuparīkṣitaḥ || 36 ||
tasmāt kṣipraṃsahāsmābhistulyobhavatarāghavaḥ |
vibhīṣaṇomahāprājñassakhitvañcābhyupaitunaḥ || 37 ||
tatastusugrīvavaconiśamyataddarīśvareṇābhihitannareśvaraḥ |
vibhīṣaṇenāśujagāmasaṅgamampatattrirājenayathāpurandaraḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.