ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ನರಾನ್ತಕಂಹತನ್ದೃಷ್ಟವಾಚುಕ್ರುಶುರ್ನೈರೃತರ್ಷಭಾಃ ।
ದೇವಾನ್ತಕಸ್ತ್ರಿಮೂರ್ಧಾ ಚ ಪೌಲಸ್ತ್ಯಶ್ಚಮಹೋದರಃ ॥ 1 ॥
ಆರೂಢೋಮೇಘಸಙ್ಕಾಶಂವಾರಣೇನ್ದ್ರಮ್ಮಹೋದರಃ ।
ವಾಲಿಪುತ್ರಮ್ಮಹಾವೀರ್ಯಮಭಿದುದ್ರಾವವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 2 ॥
ಭ್ರಾರಾತೃವ್ಯಸನಸನ್ತಪ್ತಸ್ತದಾದೇವಾನ್ತಕೋಬಲೀ ।
ಆದಾಯಪರಿಘನ್ದೀಪ್ತಮಙ್ಗದಂಸಮಭಿದ್ರವತ್ ॥ 3 ॥
ರಥಮಾದಿತ್ಯಸಙ್ಕಾಶಂಯುಕ್ತಮ್ಪರಮವಾಜಿಭಿಃ ।
ಆಸ್ಥಾಯತ್ರಿಶಿರಾವೀರೋವಾಲಿಪುತ್ರಮಥಾಭ್ಯಯಾತ್ ॥ 4 ॥
ಸ ತ್ರಿಭಿರ್ದೇವದರ್ಪಘ್ನೇರ್ನೇರೃತೀನ್ದ್ರೇರಭಿದ್ರುತಃ ।
ವೃಕ್ಷಮುತ್ಪಾಟಯಾಮಾಸಮಹಾವಿಟಪಮಙ್ಗದಃ ॥ 5 ॥
ದೇವಾನ್ತಕಾಯತಂವೀರಚ್ಶಿಕ್ಷೇಪಸಹಸಾಙ್ಗದಃ ।
ಮಹಾವೃಕ್ಷಮ್ಮಹಾಶಾಖಂಶಕ್ರೋದೀಪ್ತಮಿವಾಶನಿಮ್ ॥ 6 ॥
ಸ ವವರ್ಷ ತತೋ ವೃಕ್ಷಾನ್ ಶಿಲಾಸಃಚ ಕಪಿ ಕುನ್ಜರಃ ।
ತಾನ್ ಪ್ರಚಿಚ್ಚೇದ ಸಮ್ಕ್ರುದ್ಧಸ್ ತ್ರಿಶಿರಾ ನಿಶಿತೈಃಶರೈಃ ॥ 7 ॥
ಸ ವವರ್ಷತತೋವೃಕ್ಷಾನ್ ಶೈಲಾಶ್ಚಕಪಿಕುಞ್ಜರಃ ।
ತಾನ್ ಪ್ರಚಿಚ್ಛೇದಸಙ್ಕೃದ್ಧಸ್ತ್ರಿಶಿರಾನಿಶಿತೈಶ್ಶರೈಃ ॥ 8 ॥
ಪರಿಘಾಗ್ರೇಣತಾನ್ ವೃಕ್ಷಾನ್ಬಭಞ್ಜ ಚ ಮಹೋದರಃ ।
ತ್ರಿಶಿರಾಶ್ಚಾಙ್ಗದಂವೀರಮಭಿದುದ್ರಾವಸಾಯಕೈಃ ॥ 9 ॥
ಗಜೇನಸಮಭಿದ್ರುತ್ಯವಾಲಿಪುತ್ರಮ್ಮಹೋದರಃ ।
ಜಘಾನೋರಸಿಸಙ್ಕೃದ್ಧಸ್ತೋಮರೈರ್ವಜ್ರಸನ್ನಿಭೈಃ ॥ 10 ॥
ದೇವಾನ್ತಕಶ್ಚಸಙ್ಕೃದ್ಧಃಪರಿಘೇಣತದಾಙ್ಗದಮ್ ।
ಉಪಗಮ್ಯಾಭಿಹತ್ಯಾಶುವ್ಯಪಚಕ್ರಾಮವೇಗವಾನ್ ॥ 11 ॥
ಸತ್ರಿಭಿರ್ನೈರೃತಶ್ರೇಷ್ಠೈರ್ಯುಗತಪತ್ಸಮಭಿದ್ರುತಃ ।
ನ ವಿವ್ಯಥೇಮಹಾತೇಜಾವಾಲಿಪುತ್ರಃಪ್ರತಾಪವಾನ್ ॥ 12 ॥
ಸ ವೇಗವಾನ್ಮಹಾವೇಗಙ್ಕೃತ್ವಾಪರಮದುರ್ಜಯಃ ।
ತಲೇನಭೃಶಮುತ್ಪತ್ಯಜಘಾನಾಸ್ಯಮಹಾಗಜಮ್ ॥ 13 ॥
ತಸ್ಯತೇನಪ್ರಹಾರೇಣನಾಗರಾಜಸ್ಯಸಂಯುಗೇ ।
ಪೇತತುರ್ಲೋಚನೇತಸ್ಯವಿನನಾದ ಸ ವಾರಣಃ ॥ 14 ॥
ವಿಷಾಣಞ್ಚಾಸ್ಯಸಃನಿಷ್ಕೃಷ್ಯವಾಲಿಪುತ್ರೋಮಹಾಬಲಃ ।
ದೇವಾನ್ತಕಮಭಿಪ್ಲುತ್ಯತಾಡಯಾಮಾಸಸಂಯುಗೇ ॥ 15 ॥
ಪರಿಘ ಅಭಿಹತಸಃಚ ಅಪಿ ವಾನರ ಇನ್ದ್ರ ಆತ್ಮಜಸ್ ತದಾ ।
ಜಾನುಭ್ಯಾಂ ಪತಿತೋ ಭೂಮೌ ಪುನರ್ ಏವ ಉತ್ಪಪಾತ ಹ ॥ 16 ॥
ಅಥಾಶ್ವಸ್ಯಮಹಾತೇಜಾಃಕೃಚ್ಛ್ರಾದ್ದೇವಾನ್ತಕೋಬಲೀ ।
ಆವಿಧ್ಯಪರಿಘಂವೇಗಾದಾಜಘಾನತದಾಙ್ಗದಮ್ ॥ 17 ॥
ಪರಿಘಾಭಿಹತಶ್ಚಾಪಿವಾನರೇನ್ದ್ರಾತ್ಮಜಸ್ತದಾ ।
ಜಾನುಭ್ಯಾಮ್ಪತಿತೋಬೂಮೌಪುನರೇವೋತ್ಪಪಾತ ಹ ॥ 18 ॥
ತಮುತ್ಪತನ್ತನ್ತ್ರಿಶಿರಾಸ್ತ್ರಿಭಿರ್ಬಾಣೈರಜಿಹ್ಮಗೈಃ ।
ಘೋರೈರ್ಹರಿಪತೇಃಪುತ್ರೇಂಲಲಾಟೇಽಭಿಜಘಾನ ಹ ॥ 19 ॥
ತತೋಽಙ್ಗದಮ್ಪರಿಕ್ಷಿಪ್ತನ್ತ್ರಿಭಿರ್ನೈರೃತಪುಙ್ಗವೈಃ ।
ಹನೂಮಾನಪಿವಿಜ್ಞಾಯನೀಲಶ್ಚಾಪಿಪ್ರತಸ್ಥತುಃ ॥ 20 ॥
ತಶ್ಚಿಕ್ಷೇಪಶೈಲಾಗ್ರನ್ನೀಲಸ್ತ್ರಿಶಿರಸೇತದಾ ।
ತದ್ರಾವಣಸುತೋಧೀಮಾಬನಿಭೇದನಿಶಿತೈಶ್ಶರೈಃ ॥ 21 ॥
ತದ್ಬಾಣಶತನಿರ್ಭಿನ್ನಂವಿದಾರಿತಶಿಲಾತಲಮ್ ।
ಸವಿಸ್ಫುಲಿಙ್ಗಂಸಜ್ವಾಲನ್ನಿಪಪಾತಗಿರೇಶಶಿರಃ ॥ 22 ॥
ತತೋಜೃಮ್ಭಿತಮಾಲೋಕ್ಯಹರ್ಷಾದ್ವೇವಾನ್ತಕಸ್ತದಾ ।
ಪರಿಘೇಣಾಭಿದುದ್ರಾವಮಾರುತಾತ್ಮಜಮಾಹವೇ ॥ 23 ॥
ತಮಾಪತನ್ತಮುತ್ಪ್ಲುತ್ಯಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಆಜಘಾನತದಾಮೂರ್ಧ್ನಿವಜ್ರಕಲ್ಪೇನಮುಷ್ಟಿನಾ ॥ 24 ॥
ಶಿರಸಿಪ್ರಹರವನೀರಸ್ತದಾವಾಯುಸುತೋಬಲೀ ।
ನಾದೇನಾಕಮ್ಪಯಚ್ಚೈವರಾಕ್ಷಸಾನ್ ಸ ಮಹಾಕಪಿಃ ॥ 25 ॥
ಮುಷ್ಟಿನಿಷ್ಪಿಷ್ಟವಿಭಿನ್ನಮೂರ್ಧಾನಿರ್ವಾನ್ತದನ್ತಾಕ್ಷಿವಿಲಮ್ಬಿಜಿವ್ವಾಃ ।
ದೇವಾನ್ತಕೋರಾಕ್ಷಸರಾಜಸೂನುರ್ಗತಾಸುರುತ್ವ್ಯಾಂಸಹಸಾಪಪಾತ ॥ 26 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ಹತೇರಾಕ್ಷಸಯೋಧಮುಖ್ಯೇಮಹಾಬಲೇಸಂಯತಿದೇವಶತ್ರೌ ।
ಕ್ರುದ್ಧಸ್ತ್ರಿಮೂರ್ಧಾನಿಶಿತಾಗ್ರಮುಗ್ರಂವವರ್ಷನೀಲೋರಸಿಬಾಣವರ್ಷಮ್ ॥ 27 ॥
ಮಹೋದರಸ್ತುಸಙ್ಕೃದ್ಧಃಕುಞ್ಜರಮ್ಪರ್ವತೋಪಮಮ್ ।
ಭೂಯಸ್ಸಮಧಿರುಹ್ಯಾಶುಮನ್ದರಂರಮಶಿಮಾನಿವ ॥ 28 ॥
ತತೋಬಾಣಮಯಂವರ್ಷನ್ನೀಲಸ್ಯೋರಸ್ಯಪಾತಯತ್ ।
ಗಿರೌವರ್ಷನ್ತಡಿಚ್ಚಕ್ರಚಾಪವಾನಿವತೋಯದಃ ॥ 29 ॥
ತತಶ್ಶರೌಘೇರಭಿವರ್ಷ್ಯಮಾಣೋವಿಭಿನ್ನಗಾತ್ರಃಕಪಿಸೈನ್ಯಪಾಲಃ ।
ನೀಲೋಬಭೂವಾಥವಿಸೃಷ್ಟಗಾತ್ರೋವಿಷ್ಟಮ್ಭಿತಸ್ತೇನಮಹಾಬಲೇನ ॥ 30 ॥
ತತಸ್ತುನೀಲಃಪ್ರತಿಲಭ್ಯಸಞ್ಜ್ಞಾಂಶೈಲಂಸಮುತ್ಪಾಟ್ಯಸವೃಕ್ಷಷಂಣ್ಡಮ್ ।
ತತಸ್ಸಮುತ್ಪತ್ಯಭೃಶೋಗ್ರವೇಶೋಮಹಾದರನ್ತೇನಜಘಾನಮೂರ್ಧ್ನಿ ॥ 31 ॥
ತತಃ ಸ್ಸಶೈಲೇದ್ರನಿಪಾತಭಗ್ನೋಮಹೋದರಸ್ತೇನಮಹಾದ್ವಿಪೇನ ।
ವಿಪೋಥಿತೋಭೂಮಿತಲೇಗತಾಸುಃಪಪಾತವಜ್ರಾಭಿಹತೋಯಥಾದ್ರಿಃ ॥ 32 ॥
ಪಿತೃವ್ಯನ್ನಿಹತನ್ದೃಷ್ಟವಾತ್ರಿಶಿರಾಶ್ಚಾಪಮಾದದೇ ।
ಹನೂಮನ್ತಂ ಚ ಸಙ್ಕೃದ್ಧೋವಿವ್ಯಾಥನಿಶಿತೈಶ್ಶರೈಃ ॥ 33 ॥
ಸ ವಾಯುಸುನೂಃಕುಪಿತಶ್ಚಿಕ್ಷೇಪಶಿಖರಙ್ಗಿರೇಃ ।
ತ್ರಿಶಿರಾಸ್ತಚ್ಛರೈಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣೈರ್ಬಿಭೇದಬಹುಧಾಬಲೀ ॥ 34 ॥
ತದ್ವ್ಯರ್ಥಂಶಿಖರನ್ದೃಷ್ಟವಾದ್ರುಮವರ್ಷಮ್ಮಹಾಕಪಿಃ ।
ವಿಸಸರ್ಜರಣೇತಸ್ಮಿನ್ರಾವಣಸ್ಯಸುತಮ್ಪ್ರತಿ ॥ 35 ॥
ತಮಾಪತನ್ತಮಾಕಾಶೇದ್ರುಮವರ್ಷಮ್ಪ್ರತಾಪವಾನ್ ।
ತ್ರಿಶಿರಾನಿಶಿತೈರ್ಬಾಣೈಶ್ಚಿಚ್ಛೇದ ಚ ನನಾದ ಚ ॥ 36 ॥
ಹನೂಮಾನುತೋಪ್ಲುತ್ಯಹಯಂಸ್ತ್ರೀಶಿರಸಸ್ತದಾ ।
ವಿದದಾರನಖೈಃಕ್ರುದ್ಧೋನಾಗೇನ್ದ್ರಮ್ಮೃಗರಾಡಿವ ॥ 37 ॥
ತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಘೋರ ಸಮ್ಕಾಶಾಂ ಶಕ್ತಿಂ ಭಗ್ನಾಂ ಹನೂಮತಾ ।
ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾ ವಾನರ ಗಣಾ ವಿನೇದುರ್ ಜಲದಾ;ಇವ ॥ 38 ॥
ದಿವಃಕ್ಷಿಪ್ತಾಮಿವೋಲ್ಕಾನ್ತಾಂಶಕ್ತಿಙ್ಕ್ಷಿಪ್ತಾಮಸಙ್ಗತಾಮ್ ।
ಗೃಹೀತ್ವಾಹರಿಶಾರ್ದೂಲೋಬಭಞ್ಜ ಚ ನನಾದ ಚ ॥ 39 ॥
ತಾನ್ದೃಷ್ಟವಾಘೋರಸಙ್ಕಾಶಾಂಶಕ್ತಿಮ್ಭಗ್ನಾಂಹನೂಮತಾ ।
ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾವಾನರಗಣಾವಿನೇದುರ್ಜಲದಾಇವ ॥ 40 ॥
ತಃಖಡಗಂಸಮುದ್ಯಮ್ಯತ್ರಿಶಿರಾರಾಕ್ಷಸೋತ್ತಮಃ ।
ನಿಜಘಾನತದಾವ್ಯೂಢೇವಾಯುಪುತ್ರಸ್ಯವಕ್ಷಸಿ ॥ 41 ॥
ಖಡಗಪ್ರಹಾರಾಭಿಹತೋಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಆಜಘಾನತಿಶಿರಸನ್ತಲೇನೋರಸಿವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 42 ॥
ಸತಲಾಭಿಹತಸ್ತೇನಸ್ರಸ್ತಹಸ್ತಾಯುಧೋಭುವಿ ।
ನಿಪಪಾತಮಹಾತೇಜಾಸ್ತ್ರಿಶಿರಾಸ್ತ್ಯಕ್ತಚೇತನಃ ॥ 43 ॥
ಸ ತಸ್ಯಪತತಃಖಙ್ಗನ್ತಮಾಚ್ಛಿದ್ಯಮಹಾಕಪಿಃ ।
ನನಾದಗಿರಿಸಙ್ಕಾಶಸ್ತ್ರಾಸಯನ್ ಸರ್ವನೈರೃತಾ ॥ 44 ॥
ಅಮೃಷ್ಯಮಾಣಸ್ತಙ್ಘೋಷಮುತ್ಪಪಾತನಿಶಾಚರಃ ।
ಉತ್ಪತ್ಯ ಚ ಹನೂಮನ್ತನ್ತಾಡಯಾಮಾಸಮುಷ್ಟಿನಾ ॥ 45 ॥
ತೇನಮುಷ್ಟಿಪ್ರಹೋರೇಣಸಞ್ಚುಕೋಪಮಹಾಕಪಿಃ ।
ಕುಪಿತಶ್ಚನಿಜಗ್ರಾಹಕಿರೀಟೇರಾಕ್ಷಸರ್ಷಭಮ್ ॥ 46 ॥
ಸ ತಸ್ಯಶೀರ್ಷಾಣ್ಯಸಿನಾಶಿತೇನಕಿರೀಟಜುಷ್ಟಾನಿಸಕುಣ್ಡಲಾನಿ ।
ಕ್ರುದ್ಧಃಪ್ರಚಿಚ್ಛೇದಸುತೋಽನಿಲಸ್ಯತ್ವಷ್ಟುಸ್ಸುತಸ್ಯೇವಶಿರಾಂಸಿಶಕ್ರಃ ॥ 47 ॥
ತಾನ್ಯಾಯತಾಕ್ಷಾಣ್ಯಗಸನ್ನಿಭಾನಿಪ್ರದೀಪ್ತವೈಶ್ವಾನರಲೋಚನಾನಿ ।
ಪೇತುಶಿರಾಂಸೀನ್ದ್ರರಿಪೋಃರ್ಧರಣ್ಯಾಞ್ಜ್ಯೋತೀಂಷಿಮುಕ್ತಾನಿಯಥಾರ್ಕಮಾರ್ಗಾತ್ ॥ 48 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ ನ್ಹತೇದೇವರಿಪೌತ್ರಿಶೀರ್ಷೇಹನೂಮತಾಶಕ್ರಪರಾಕ್ರಮೇಣ ।
ನೇದುಃಪ್ಲವಙ್ಗಾಃಪ್ರಚಚಾಲಭೂಮೀರಕ್ಷಾಂಸ್ಯಥೋದುದ್ರುವಿರೇಸಮನ್ತಾತ್ ॥ 49 ॥
ಹತನ್ತ್ರಿಶಿರಸನ್ದೃಷ್ಟವಾತಥೈವಚಮಹೋದರಮ್ ।
ಹತೌಪ್ರೇಕ್ಷಯದುರಾಧರ್ಷೌದೇವಾನ್ತಕನರಾನ್ತಕೌ ॥ 50 ॥
ಚುಕೋಪಪರಮಾಮರ್ಷೀಮತ್ತೋರಾಕ್ಷಸಪುಙ್ಗವಃ ।
ಜಗ್ರಾಹಾರ್ಚಿಷ್ಮತೀಙ್ಘೋರಾಙ್ಗದಾಂಸರ್ವಾಯಸೀಂಶುಭಾಮ್ ॥ 51 ॥
ಹೇಮಪಟ್ಟಪರಿಕ್ಷಿಪ್ತಾಮ್ಮಾಂಸಶೋಣಿತಫೇನಿಲಾಮ್ ।
ವಿರಾಜಮಾನಾಂವಪುಷಾಂಶತ್ರುಶೋಣಿತರಞ್ಜಿತಾಮ್ ॥ 52 ॥
ತೇಜಸಾಸಮ್ಪ್ರದೀಪ್ತಾಗ್ರಾಂರಕ್ತಮಾಲ್ಯವಿಭೂಷಿತಾಮ್ ।
ಐರಾವತಮಹಾಪದ್ಮಸಾರ್ವಭೌಮಭಯಾವಹಾಮ್ ॥ 53 ॥
ಗದಾಮಾದಾಯಸಙ್ಕೃದ್ಧೋಮತ್ತೋರಾಕ್ಷಸಪುಙ್ಗವಃ ।
ಹರೀನ್ ಸಮಭಿದುದ್ರಾವಯುಗಾನ್ತಾನಗಿರಿವಜ್ವಲನ್ ॥ 54 ॥
ಅಥರ್ಷಭಸ್ಸಮುತ್ಪತ್ಯವಾನರೋರಾವಣಾನುಜಮ್ ।
ಮತ್ತಾನೀಕಮುಪಾಗಮ್ಯತಸ್ಥೌತಸ್ಯಾಗ್ರತೋಬಲೀ ॥ 55 ॥
ತಮ್ಪುರಸ್ತಾತ್ ಸ್ಥಿತನ್ದೃಷ್ಟವಾವಾನರಮ್ಪರ್ವತೋಪಮಮ್ ।
ಆಜಘಾನೋರಸಿಕ್ರುದ್ಧೋಗದಯಾವಜ್ರಕಲ್ಪಯಾ ॥ 56 ॥
ಸ ತಯಾಽಭಿಹತಸ್ತೇನಗದಯಾವಾನರರ್ಷಭಃ ।
ಭಿನ್ನವಕ್ಷಾಸ್ಸಮಾಧೂತಸ್ಸುಸ್ರಾವರುಧಿರಮ್ಬಹು ॥ 57 ॥
ಸ ಸಞ್ಜ್ಞಾಮ್ಪ್ರಾಪ್ಯಸುಚಿರಾದೃಷಭೋವಾನರರ್ಷಭಃ ।
ಕ್ರುದ್ಧೋವಿಸ್ಫುರಮಾಣೌಷ್ಠೋಮಹಾಪಾರ್ಶ್ವಮುದೈಕ್ಷತ ॥ 58 ॥
ಸ ವೇಗವಾನ್ ವೇಗವದಭ್ಯುಪೇತ್ಯತಂರಾಕ್ಷಸಂವಾನರವೀರಮುಖ್ಯಃ ।
ಸಮ್ವರ್ತ್ಯಮುಷ್ಟಿಂಸಹಸಾಜಘಾನಬಾಹ್ವನ್ತರೇಶೈಲನಿಕಾಶರೂಪಃ ॥ 59 ॥
ಸ ಕೃತ್ತಮೂಲಸ್ಸಹಸೇವವೃಕ್ಷಃಕ್ಷಿತೌಪಪಾತಕ್ಷತಜೋಕ್ಷಿತಾಙ್ಗಃ ।
ತಾಞ್ಚಾಸ್ಯಘೋರಾಂಯಮದಣ್ಡಕಲ್ಪಾಙ್ಗದಾಮ್ಪ್ರಗೃಹ್ಯಾಶುತದಾನನಾದ ॥ 60 ॥
ಮುಹೂರ್ತಮಾಸೀತ್ಸಗತಾಸುಕಲ್ಪಃಪ್ರತ್ಯಾಗತಾತ್ಮಾಸಹಸಾಸುರಾರಿಃ ।
ಉತ್ಪತ್ಯಸನ್ಧ್ಯಾಭ್ರಸಮಾನವರ್ಣಸ್ತಂವಾರಿರಾಜಾತ್ಮಜಮಾಜಘಾನ ॥ 61 ॥
ಸ ಮೂರ್ಭಿತೋಭೂಮಿತಲೇಪಪಾತಮುಹೂರ್ತಮುತ್ಪತ್ಯಪುನಸ್ಸಸಞ್ಜ್ಞಃ ।
ತಾಮೇವತಸ್ಯಾದ್ರಿವರಾದ್ರಿಕಲ್ಪಾಙ್ಗದಾಂಸಮಾವಿಧ್ಯಜಘಾನಸಙ್ಖ್ಯೇ ॥ 62 ॥
ಮತ್ತ ಅನೀಕಂ ಮಹಾ ಪಾರ್ಶ್ವಂ ಜಘಾನ ರಣ ಮೂರ್ಧನಿ ।
ಸ ಸ್ವಯಾ ಗದಯಾ ಭಿನ್ನೋ ವಿಕೀರ್ಣ ದಶನ ಈಕ್ಷಣಃ ।
ನಿಪಪಾತ ಮಹಾ ಪಾರ್ಶ್ವೋ ವಜ್ರ ಆಹತ;ಇವ ಅಚಲಃ ॥ 63 ॥
ಅಭಿದುದ್ರಾವವೇಗೇನಗದಾನ್ತಸ್ಯಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಗೃಹೀತ್ವಾತಾಙ್ಗದಾಮ್ಭೀಮಾಮಾವಿಧ್ಯ ಚ ಪುನಃಪುನಃ ॥ 64 ॥
ಮತ್ತಾನೀಕಮ್ಮಹಾತ್ಮಾನಞ್ಜಘಾನರಣಮೂರ್ಧನಿ ।
ಸ ಸ್ವಯಾಗದಯಾಭಗ್ನೋವಿದೀರ್ಣದಶನೇಕ್ಷಣಃ ॥ 65 ॥
ನಿಪಪಾತತತೋಮತ್ತೋವಜ್ರಾಹತೈವಾಚಲಃ ।
ವಿದೀರ್ಣನಯನೇಭೂಮೌಗತಸತ್ತ್ವೇಗತಾಯುಷಿ ॥ 66 ॥
ಪತಿತೇರಾಕ್ಷಸೇತಸ್ಮಿನ್ ವಿದ್ರುತಂರಾಕ್ಷಸಮ್ಬಲಮ್ ।
ತಸ್ಮಿನ್ನ್ಹತೇಭ್ರಾತರಿರಾವಣಸ್ಯತನ್ನೈರೃತಾನಾಮ್ಬಲಮರ್ಣವಾಭಮ್ ।
ತ್ಯಕ್ತಾಯುಧಙ್ಕೇವಲಜೀವಿತಾರ್ಥನ್ದುದ್ರಾವಭಿನ್ನಾರ್ಣವಸನ್ನಿಕಾಶಮ್ ॥ 67 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
नरान्तकंहतन्दृष्टवाचुक्रुशुर्नैरृतर्षभाः ।
देवान्तकस्त्रिमूर्धा च पौलस्त्यश्चमहोदरः ॥ 1 ॥
आरूढोमेघसङ्काशंवारणेन्द्रम्महोदरः ।
वालिपुत्रम्महावीर्यमभिदुद्राववीर्यवान् ॥ 2 ॥
भ्रारातृव्यसनसन्तप्तस्तदादेवान्तकोबली ।
आदायपरिघन्दीप्तमङ्गदंसमभिद्रवत् ॥ 3 ॥
रथमादित्यसङ्काशंयुक्तम्परमवाजिभिः ।
आस्थायत्रिशिरावीरोवालिपुत्रमथाभ्ययात् ॥ 4 ॥
स त्रिभिर्देवदर्पघ्नेर्नेरृतीन्द्रेरभिद्रुतः ।
वृक्षमुत्पाटयामासमहाविटपमङ्गदः ॥ 5 ॥
देवान्तकायतंवीरच्शिक्षेपसहसाङ्गदः ।
महावृक्षम्महाशाखंशक्रोदीप्तमिवाशनिम् ॥ 6 ॥
स ववर्ष ततो वृक्षान् शिलासःच कपि कुन्जरः ।
तान् प्रचिच्चेद सम्क्रुद्धस् त्रिशिरा निशितैःशरैः ॥ 7 ॥
स ववर्षततोवृक्षान् शैलाश्चकपिकुञ्जरः ।
तान् प्रचिच्छेदसङ्कृद्धस्त्रिशिरानिशितैश्शरैः ॥ 8 ॥
परिघाग्रेणतान् वृक्षान्बभञ्ज च महोदरः ।
त्रिशिराश्चाङ्गदंवीरमभिदुद्रावसायकैः ॥ 9 ॥
गजेनसमभिद्रुत्यवालिपुत्रम्महोदरः ।
जघानोरसिसङ्कृद्धस्तोमरैर्वज्रसन्निभैः ॥ 10 ॥
देवान्तकश्चसङ्कृद्धःपरिघेणतदाङ्गदम् ।
उपगम्याभिहत्याशुव्यपचक्रामवेगवान् ॥ 11 ॥
सत्रिभिर्नैरृतश्रेष्ठैर्युगतपत्समभिद्रुतः ।
न विव्यथेमहातेजावालिपुत्रःप्रतापवान् ॥ 12 ॥
स वेगवान्महावेगङ्कृत्वापरमदुर्जयः ।
तलेनभृशमुत्पत्यजघानास्यमहागजम् ॥ 13 ॥
तस्यतेनप्रहारेणनागराजस्यसंयुगे ।
पेततुर्लोचनेतस्यविननाद स वारणः ॥ 14 ॥
विषाणञ्चास्यसःनिष्कृष्यवालिपुत्रोमहाबलः ।
देवान्तकमभिप्लुत्यताडयामाससंयुगे ॥ 15 ॥
परिघ अभिहतसःच अपि वानर इन्द्र आत्मजस् तदा ।
जानुभ्यां पतितो भूमौ पुनर् एव उत्पपात ह ॥ 16 ॥
अथाश्वस्यमहातेजाःकृच्छ्राद्देवान्तकोबली ।
आविध्यपरिघंवेगादाजघानतदाङ्गदम् ॥ 17 ॥
परिघाभिहतश्चापिवानरेन्द्रात्मजस्तदा ।
जानुभ्याम्पतितोबूमौपुनरेवोत्पपात ह ॥ 18 ॥
तमुत्पतन्तन्त्रिशिरास्त्रिभिर्बाणैरजिह्मगैः ।
घोरैर्हरिपतेःपुत्रेंललाटेऽभिजघान ह ॥ 19 ॥
ततोऽङ्गदम्परिक्षिप्तन्त्रिभिर्नैरृतपुङ्गवैः ।
हनूमानपिविज्ञायनीलश्चापिप्रतस्थतुः ॥ 20 ॥
तश्चिक्षेपशैलाग्रन्नीलस्त्रिशिरसेतदा ।
तद्रावणसुतोधीमाबनिभेदनिशितैश्शरैः ॥ 21 ॥
तद्बाणशतनिर्भिन्नंविदारितशिलातलम् ।
सविस्फुलिङ्गंसज्वालन्निपपातगिरेशशिरः ॥ 22 ॥
ततोजृम्भितमालोक्यहर्षाद्वेवान्तकस्तदा ।
परिघेणाभिदुद्रावमारुतात्मजमाहवे ॥ 23 ॥
तमापतन्तमुत्प्लुत्यहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतदामूर्ध्निवज्रकल्पेनमुष्टिना ॥ 24 ॥
शिरसिप्रहरवनीरस्तदावायुसुतोबली ।
नादेनाकम्पयच्चैवराक्षसान् स महाकपिः ॥ 25 ॥
मुष्टिनिष्पिष्टविभिन्नमूर्धानिर्वान्तदन्ताक्षिविलम्बिजिव्वाः ।
देवान्तकोराक्षसराजसूनुर्गतासुरुत्व्यांसहसापपात ॥ 26 ॥
तस्मिन्हतेराक्षसयोधमुख्येमहाबलेसंयतिदेवशत्रौ ।
क्रुद्धस्त्रिमूर्धानिशिताग्रमुग्रंववर्षनीलोरसिबाणवर्षम् ॥ 27 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धःकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
भूयस्समधिरुह्याशुमन्दरंरमशिमानिव ॥ 28 ॥
ततोबाणमयंवर्षन्नीलस्योरस्यपातयत् ।
गिरौवर्षन्तडिच्चक्रचापवानिवतोयदः ॥ 29 ॥
ततश्शरौघेरभिवर्ष्यमाणोविभिन्नगात्रःकपिसैन्यपालः ।
नीलोबभूवाथविसृष्टगात्रोविष्टम्भितस्तेनमहाबलेन ॥ 30 ॥
ततस्तुनीलःप्रतिलभ्यसञ्ज्ञांशैलंसमुत्पाट्यसवृक्षषंण्डम् ।
ततस्समुत्पत्यभृशोग्रवेशोमहादरन्तेनजघानमूर्ध्नि ॥ 31 ॥
ततः स्सशैलेद्रनिपातभग्नोमहोदरस्तेनमहाद्विपेन ।
विपोथितोभूमितलेगतासुःपपातवज्राभिहतोयथाद्रिः ॥ 32 ॥
पितृव्यन्निहतन्दृष्टवात्रिशिराश्चापमाददे ।
हनूमन्तं च सङ्कृद्धोविव्याथनिशितैश्शरैः ॥ 33 ॥
स वायुसुनूःकुपितश्चिक्षेपशिखरङ्गिरेः ।
त्रिशिरास्तच्छरैस्तीक्ष्णैर्बिभेदबहुधाबली ॥ 34 ॥
तद्व्यर्थंशिखरन्दृष्टवाद्रुमवर्षम्महाकपिः ।
विससर्जरणेतस्मिन्रावणस्यसुतम्प्रति ॥ 35 ॥
तमापतन्तमाकाशेद्रुमवर्षम्प्रतापवान् ।
त्रिशिरानिशितैर्बाणैश्चिच्छेद च ननाद च ॥ 36 ॥
हनूमानुतोप्लुत्यहयंस्त्रीशिरसस्तदा ।
विददारनखैःक्रुद्धोनागेन्द्रम्मृगराडिव ॥ 37 ॥
तां दृष्ट्वा घोर सम्काशां शक्तिं भग्नां हनूमता ।
प्रहृष्टा वानर गणा विनेदुर् जलदा;इव ॥ 38 ॥
दिवःक्षिप्तामिवोल्कान्तांशक्तिङ्क्षिप्तामसङ्गताम् ।
गृहीत्वाहरिशार्दूलोबभञ्ज च ननाद च ॥ 39 ॥
तान्दृष्टवाघोरसङ्काशांशक्तिम्भग्नांहनूमता ।
प्रहृष्टावानरगणाविनेदुर्जलदाइव ॥ 40 ॥
तःखडगंसमुद्यम्यत्रिशिराराक्षसोत्तमः ।
निजघानतदाव्यूढेवायुपुत्रस्यवक्षसि ॥ 41 ॥
खडगप्रहाराभिहतोहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतिशिरसन्तलेनोरसिवीर्यवान् ॥ 42 ॥
सतलाभिहतस्तेनस्रस्तहस्तायुधोभुवि ।
निपपातमहातेजास्त्रिशिरास्त्यक्तचेतनः ॥ 43 ॥
स तस्यपततःखङ्गन्तमाच्छिद्यमहाकपिः ।
ननादगिरिसङ्काशस्त्रासयन् सर्वनैरृता ॥ 44 ॥
अमृष्यमाणस्तङ्घोषमुत्पपातनिशाचरः ।
उत्पत्य च हनूमन्तन्ताडयामासमुष्टिना ॥ 45 ॥
तेनमुष्टिप्रहोरेणसञ्चुकोपमहाकपिः ।
कुपितश्चनिजग्राहकिरीटेराक्षसर्षभम् ॥ 46 ॥
स तस्यशीर्षाण्यसिनाशितेनकिरीटजुष्टानिसकुण्डलानि ।
क्रुद्धःप्रचिच्छेदसुतोऽनिलस्यत्वष्टुस्सुतस्येवशिरांसिशक्रः ॥ 47 ॥
तान्यायताक्षाण्यगसन्निभानिप्रदीप्तवैश्वानरलोचनानि ।
पेतुशिरांसीन्द्ररिपोःर्धरण्याञ्ज्योतींषिमुक्तानियथार्कमार्गात् ॥ 48 ॥
तस्मिन् न्हतेदेवरिपौत्रिशीर्षेहनूमताशक्रपराक्रमेण ।
नेदुःप्लवङ्गाःप्रचचालभूमीरक्षांस्यथोदुद्रुविरेसमन्तात् ॥ 49 ॥
हतन्त्रिशिरसन्दृष्टवातथैवचमहोदरम् ।
हतौप्रेक्षयदुराधर्षौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 50 ॥
चुकोपपरमामर्षीमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
जग्राहार्चिष्मतीङ्घोराङ्गदांसर्वायसींशुभाम् ॥ 51 ॥
हेमपट्टपरिक्षिप्ताम्मांसशोणितफेनिलाम् ।
विराजमानांवपुषांशत्रुशोणितरञ्जिताम् ॥ 52 ॥
तेजसासम्प्रदीप्ताग्रांरक्तमाल्यविभूषिताम् ।
ऐरावतमहापद्मसार्वभौमभयावहाम् ॥ 53 ॥
गदामादायसङ्कृद्धोमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
हरीन् समभिदुद्रावयुगान्तानगिरिवज्वलन् ॥ 54 ॥
अथर्षभस्समुत्पत्यवानरोरावणानुजम् ।
मत्तानीकमुपागम्यतस्थौतस्याग्रतोबली ॥ 55 ॥
तम्पुरस्तात् स्थितन्दृष्टवावानरम्पर्वतोपमम् ।
आजघानोरसिक्रुद्धोगदयावज्रकल्पया ॥ 56 ॥
स तयाऽभिहतस्तेनगदयावानरर्षभः ।
भिन्नवक्षास्समाधूतस्सुस्रावरुधिरम्बहु ॥ 57 ॥
स सञ्ज्ञाम्प्राप्यसुचिरादृषभोवानरर्षभः ।
क्रुद्धोविस्फुरमाणौष्ठोमहापार्श्वमुदैक्षत ॥ 58 ॥
स वेगवान् वेगवदभ्युपेत्यतंराक्षसंवानरवीरमुख्यः ।
सम्वर्त्यमुष्टिंसहसाजघानबाह्वन्तरेशैलनिकाशरूपः ॥ 59 ॥
स कृत्तमूलस्सहसेववृक्षःक्षितौपपातक्षतजोक्षिताङ्गः ।
ताञ्चास्यघोरांयमदण्डकल्पाङ्गदाम्प्रगृह्याशुतदाननाद ॥ 60 ॥
मुहूर्तमासीत्सगतासुकल्पःप्रत्यागतात्मासहसासुरारिः ।
उत्पत्यसन्ध्याभ्रसमानवर्णस्तंवारिराजात्मजमाजघान ॥ 61 ॥
स मूर्भितोभूमितलेपपातमुहूर्तमुत्पत्यपुनस्ससञ्ज्ञः ।
तामेवतस्याद्रिवराद्रिकल्पाङ्गदांसमाविध्यजघानसङ्ख्ये ॥ 62 ॥
मत्त अनीकं महा पार्श्वं जघान रण मूर्धनि ।
स स्वया गदया भिन्नो विकीर्ण दशन ईक्षणः ।
निपपात महा पार्श्वो वज्र आहत;इव अचलः ॥ 63 ॥
अभिदुद्राववेगेनगदान्तस्यमहात्मनः ।
गृहीत्वाताङ्गदाम्भीमामाविध्य च पुनःपुनः ॥ 64 ॥
मत्तानीकम्महात्मानञ्जघानरणमूर्धनि ।
स स्वयागदयाभग्नोविदीर्णदशनेक्षणः ॥ 65 ॥
निपपातततोमत्तोवज्राहतैवाचलः ।
विदीर्णनयनेभूमौगतसत्त्वेगतायुषि ॥ 66 ॥
पतितेराक्षसेतस्मिन् विद्रुतंराक्षसम्बलम् ।
तस्मिन्न्हतेभ्रातरिरावणस्यतन्नैरृतानाम्बलमर्णवाभम् ।
त्यक्तायुधङ्केवलजीवितार्थन्दुद्रावभिन्नार्णवसन्निकाशम् ॥ 67 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.