శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తతితమస్సర్గః ।
నరాన్తకంహతన్దృష్టవాచుక్రుశుర్నైరృతర్షభాః ।
దేవాన్తకస్త్రిమూర్ధా చ పౌలస్త్యశ్చమహోదరః ॥ 1 ॥
ఆరూఢోమేఘసఙ్కాశంవారణేన్ద్రమ్మహోదరః ।
వాలిపుత్రమ్మహావీర్యమభిదుద్రావవీర్యవాన్ ॥ 2 ॥
భ్రారాతృవ్యసనసన్తప్తస్తదాదేవాన్తకోబలీ ।
ఆదాయపరిఘన్దీప్తమఙ్గదంసమభిద్రవత్ ॥ 3 ॥
రథమాదిత్యసఙ్కాశంయుక్తమ్పరమవాజిభిః ।
ఆస్థాయత్రిశిరావీరోవాలిపుత్రమథాభ్యయాత్ ॥ 4 ॥
స త్రిభిర్దేవదర్పఘ్నేర్నేరృతీన్ద్రేరభిద్రుతః ।
వృక్షముత్పాటయామాసమహావిటపమఙ్గదః ॥ 5 ॥
దేవాన్తకాయతంవీరచ్శిక్షేపసహసాఙ్గదః ।
మహావృక్షమ్మహాశాఖంశక్రోదీప్తమివాశనిమ్ ॥ 6 ॥
స వవర్ష తతో వృక్షాన్ శిలాసఃచ కపి కున్జరః ।
తాన్ ప్రచిచ్చేద సమ్క్రుద్ధస్ త్రిశిరా నిశితైఃశరైః ॥ 7 ॥
స వవర్షతతోవృక్షాన్ శైలాశ్చకపికుఞ్జరః ।
తాన్ ప్రచిచ్ఛేదసఙ్కృద్ధస్త్రిశిరానిశితైశ్శరైః ॥ 8 ॥
పరిఘాగ్రేణతాన్ వృక్షాన్బభఞ్జ చ మహోదరః ।
త్రిశిరాశ్చాఙ్గదంవీరమభిదుద్రావసాయకైః ॥ 9 ॥
గజేనసమభిద్రుత్యవాలిపుత్రమ్మహోదరః ।
జఘానోరసిసఙ్కృద్ధస్తోమరైర్వజ్రసన్నిభైః ॥ 10 ॥
దేవాన్తకశ్చసఙ్కృద్ధఃపరిఘేణతదాఙ్గదమ్ ।
ఉపగమ్యాభిహత్యాశువ్యపచక్రామవేగవాన్ ॥ 11 ॥
సత్రిభిర్నైరృతశ్రేష్ఠైర్యుగతపత్సమభిద్రుతః ।
న వివ్యథేమహాతేజావాలిపుత్రఃప్రతాపవాన్ ॥ 12 ॥
స వేగవాన్మహావేగఙ్కృత్వాపరమదుర్జయః ।
తలేనభృశముత్పత్యజఘానాస్యమహాగజమ్ ॥ 13 ॥
తస్యతేనప్రహారేణనాగరాజస్యసంయుగే ।
పేతతుర్లోచనేతస్యవిననాద స వారణః ॥ 14 ॥
విషాణఞ్చాస్యసఃనిష్కృష్యవాలిపుత్రోమహాబలః ।
దేవాన్తకమభిప్లుత్యతాడయామాససంయుగే ॥ 15 ॥
పరిఘ అభిహతసఃచ అపి వానర ఇన్ద్ర ఆత్మజస్ తదా ।
జానుభ్యాం పతితో భూమౌ పునర్ ఏవ ఉత్పపాత హ ॥ 16 ॥
అథాశ్వస్యమహాతేజాఃకృచ్ఛ్రాద్దేవాన్తకోబలీ ।
ఆవిధ్యపరిఘంవేగాదాజఘానతదాఙ్గదమ్ ॥ 17 ॥
పరిఘాభిహతశ్చాపివానరేన్ద్రాత్మజస్తదా ।
జానుభ్యామ్పతితోబూమౌపునరేవోత్పపాత హ ॥ 18 ॥
తముత్పతన్తన్త్రిశిరాస్త్రిభిర్బాణైరజిహ్మగైః ।
ఘోరైర్హరిపతేఃపుత్రేంలలాటేఽభిజఘాన హ ॥ 19 ॥
తతోఽఙ్గదమ్పరిక్షిప్తన్త్రిభిర్నైరృతపుఙ్గవైః ।
హనూమానపివిజ్ఞాయనీలశ్చాపిప్రతస్థతుః ॥ 20 ॥
తశ్చిక్షేపశైలాగ్రన్నీలస్త్రిశిరసేతదా ।
తద్రావణసుతోధీమాబనిభేదనిశితైశ్శరైః ॥ 21 ॥
తద్బాణశతనిర్భిన్నంవిదారితశిలాతలమ్ ।
సవిస్ఫులిఙ్గంసజ్వాలన్నిపపాతగిరేశశిరః ॥ 22 ॥
తతోజృమ్భితమాలోక్యహర్షాద్వేవాన్తకస్తదా ।
పరిఘేణాభిదుద్రావమారుతాత్మజమాహవే ॥ 23 ॥
తమాపతన్తముత్ప్లుత్యహనుమాన్మారుతాత్మజః ।
ఆజఘానతదామూర్ధ్నివజ్రకల్పేనముష్టినా ॥ 24 ॥
శిరసిప్రహరవనీరస్తదావాయుసుతోబలీ ।
నాదేనాకమ్పయచ్చైవరాక్షసాన్ స మహాకపిః ॥ 25 ॥
ముష్టినిష్పిష్టవిభిన్నమూర్ధానిర్వాన్తదన్తాక్షివిలమ్బిజివ్వాః ।
దేవాన్తకోరాక్షసరాజసూనుర్గతాసురుత్వ్యాంసహసాపపాత ॥ 26 ॥
తస్మిన్హతేరాక్షసయోధముఖ్యేమహాబలేసంయతిదేవశత్రౌ ।
క్రుద్ధస్త్రిమూర్ధానిశితాగ్రముగ్రంవవర్షనీలోరసిబాణవర్షమ్ ॥ 27 ॥
మహోదరస్తుసఙ్కృద్ధఃకుఞ్జరమ్పర్వతోపమమ్ ।
భూయస్సమధిరుహ్యాశుమన్దరంరమశిమానివ ॥ 28 ॥
తతోబాణమయంవర్షన్నీలస్యోరస్యపాతయత్ ।
గిరౌవర్షన్తడిచ్చక్రచాపవానివతోయదః ॥ 29 ॥
తతశ్శరౌఘేరభివర్ష్యమాణోవిభిన్నగాత్రఃకపిసైన్యపాలః ।
నీలోబభూవాథవిసృష్టగాత్రోవిష్టమ్భితస్తేనమహాబలేన ॥ 30 ॥
తతస్తునీలఃప్రతిలభ్యసఞ్జ్ఞాంశైలంసముత్పాట్యసవృక్షషంణ్డమ్ ।
తతస్సముత్పత్యభృశోగ్రవేశోమహాదరన్తేనజఘానమూర్ధ్ని ॥ 31 ॥
తతః స్సశైలేద్రనిపాతభగ్నోమహోదరస్తేనమహాద్విపేన ।
విపోథితోభూమితలేగతాసుఃపపాతవజ్రాభిహతోయథాద్రిః ॥ 32 ॥
పితృవ్యన్నిహతన్దృష్టవాత్రిశిరాశ్చాపమాదదే ।
హనూమన్తం చ సఙ్కృద్ధోవివ్యాథనిశితైశ్శరైః ॥ 33 ॥
స వాయుసునూఃకుపితశ్చిక్షేపశిఖరఙ్గిరేః ।
త్రిశిరాస్తచ్ఛరైస్తీక్ష్ణైర్బిభేదబహుధాబలీ ॥ 34 ॥
తద్వ్యర్థంశిఖరన్దృష్టవాద్రుమవర్షమ్మహాకపిః ।
విససర్జరణేతస్మిన్రావణస్యసుతమ్ప్రతి ॥ 35 ॥
తమాపతన్తమాకాశేద్రుమవర్షమ్ప్రతాపవాన్ ।
త్రిశిరానిశితైర్బాణైశ్చిచ్ఛేద చ ననాద చ ॥ 36 ॥
హనూమానుతోప్లుత్యహయంస్త్రీశిరసస్తదా ।
విదదారనఖైఃక్రుద్ధోనాగేన్ద్రమ్మృగరాడివ ॥ 37 ॥
తాం దృష్ట్వా ఘోర సమ్కాశాం శక్తిం భగ్నాం హనూమతా ।
ప్రహృష్టా వానర గణా వినేదుర్ జలదా;ఇవ ॥ 38 ॥
దివఃక్షిప్తామివోల్కాన్తాంశక్తిఙ్క్షిప్తామసఙ్గతామ్ ।
గృహీత్వాహరిశార్దూలోబభఞ్జ చ ననాద చ ॥ 39 ॥
తాన్దృష్టవాఘోరసఙ్కాశాంశక్తిమ్భగ్నాంహనూమతా ।
ప్రహృష్టావానరగణావినేదుర్జలదాఇవ ॥ 40 ॥
తఃఖడగంసముద్యమ్యత్రిశిరారాక్షసోత్తమః ।
నిజఘానతదావ్యూఢేవాయుపుత్రస్యవక్షసి ॥ 41 ॥
ఖడగప్రహారాభిహతోహనుమాన్మారుతాత్మజః ।
ఆజఘానతిశిరసన్తలేనోరసివీర్యవాన్ ॥ 42 ॥
సతలాభిహతస్తేనస్రస్తహస్తాయుధోభువి ।
నిపపాతమహాతేజాస్త్రిశిరాస్త్యక్తచేతనః ॥ 43 ॥
స తస్యపతతఃఖఙ్గన్తమాచ్ఛిద్యమహాకపిః ।
ననాదగిరిసఙ్కాశస్త్రాసయన్ సర్వనైరృతా ॥ 44 ॥
అమృష్యమాణస్తఙ్ఘోషముత్పపాతనిశాచరః ।
ఉత్పత్య చ హనూమన్తన్తాడయామాసముష్టినా ॥ 45 ॥
తేనముష్టిప్రహోరేణసఞ్చుకోపమహాకపిః ।
కుపితశ్చనిజగ్రాహకిరీటేరాక్షసర్షభమ్ ॥ 46 ॥
స తస్యశీర్షాణ్యసినాశితేనకిరీటజుష్టానిసకుణ్డలాని ।
క్రుద్ధఃప్రచిచ్ఛేదసుతోఽనిలస్యత్వష్టుస్సుతస్యేవశిరాంసిశక్రః ॥ 47 ॥
తాన్యాయతాక్షాణ్యగసన్నిభానిప్రదీప్తవైశ్వానరలోచనాని ।
పేతుశిరాంసీన్ద్రరిపోఃర్ధరణ్యాఞ్జ్యోతీంషిముక్తానియథార్కమార్గాత్ ॥ 48 ॥
తస్మిన్ న్హతేదేవరిపౌత్రిశీర్షేహనూమతాశక్రపరాక్రమేణ ।
నేదుఃప్లవఙ్గాఃప్రచచాలభూమీరక్షాంస్యథోదుద్రువిరేసమన్తాత్ ॥ 49 ॥
హతన్త్రిశిరసన్దృష్టవాతథైవచమహోదరమ్ ।
హతౌప్రేక్షయదురాధర్షౌదేవాన్తకనరాన్తకౌ ॥ 50 ॥
చుకోపపరమామర్షీమత్తోరాక్షసపుఙ్గవః ।
జగ్రాహార్చిష్మతీఙ్ఘోరాఙ్గదాంసర్వాయసీంశుభామ్ ॥ 51 ॥
హేమపట్టపరిక్షిప్తామ్మాంసశోణితఫేనిలామ్ ।
విరాజమానాంవపుషాంశత్రుశోణితరఞ్జితామ్ ॥ 52 ॥
తేజసాసమ్ప్రదీప్తాగ్రాంరక్తమాల్యవిభూషితామ్ ।
ఐరావతమహాపద్మసార్వభౌమభయావహామ్ ॥ 53 ॥
గదామాదాయసఙ్కృద్ధోమత్తోరాక్షసపుఙ్గవః ।
హరీన్ సమభిదుద్రావయుగాన్తానగిరివజ్వలన్ ॥ 54 ॥
అథర్షభస్సముత్పత్యవానరోరావణానుజమ్ ।
మత్తానీకముపాగమ్యతస్థౌతస్యాగ్రతోబలీ ॥ 55 ॥
తమ్పురస్తాత్ స్థితన్దృష్టవావానరమ్పర్వతోపమమ్ ।
ఆజఘానోరసిక్రుద్ధోగదయావజ్రకల్పయా ॥ 56 ॥
స తయాఽభిహతస్తేనగదయావానరర్షభః ।
భిన్నవక్షాస్సమాధూతస్సుస్రావరుధిరమ్బహు ॥ 57 ॥
స సఞ్జ్ఞామ్ప్రాప్యసుచిరాదృషభోవానరర్షభః ।
క్రుద్ధోవిస్ఫురమాణౌష్ఠోమహాపార్శ్వముదైక్షత ॥ 58 ॥
స వేగవాన్ వేగవదభ్యుపేత్యతంరాక్షసంవానరవీరముఖ్యః ।
సమ్వర్త్యముష్టింసహసాజఘానబాహ్వన్తరేశైలనికాశరూపః ॥ 59 ॥
స కృత్తమూలస్సహసేవవృక్షఃక్షితౌపపాతక్షతజోక్షితాఙ్గః ।
తాఞ్చాస్యఘోరాంయమదణ్డకల్పాఙ్గదామ్ప్రగృహ్యాశుతదాననాద ॥ 60 ॥
ముహూర్తమాసీత్సగతాసుకల్పఃప్రత్యాగతాత్మాసహసాసురారిః ।
ఉత్పత్యసన్ధ్యాభ్రసమానవర్ణస్తంవారిరాజాత్మజమాజఘాన ॥ 61 ॥
స మూర్భితోభూమితలేపపాతముహూర్తముత్పత్యపునస్ససఞ్జ్ఞః ।
తామేవతస్యాద్రివరాద్రికల్పాఙ్గదాంసమావిధ్యజఘానసఙ్ఖ్యే ॥ 62 ॥
మత్త అనీకం మహా పార్శ్వం జఘాన రణ మూర్ధని ।
స స్వయా గదయా భిన్నో వికీర్ణ దశన ఈక్షణః ।
నిపపాత మహా పార్శ్వో వజ్ర ఆహత;ఇవ అచలః ॥ 63 ॥
అభిదుద్రావవేగేనగదాన్తస్యమహాత్మనః ।
గృహీత్వాతాఙ్గదామ్భీమామావిధ్య చ పునఃపునః ॥ 64 ॥
మత్తానీకమ్మహాత్మానఞ్జఘానరణమూర్ధని ।
స స్వయాగదయాభగ్నోవిదీర్ణదశనేక్షణః ॥ 65 ॥
నిపపాతతతోమత్తోవజ్రాహతైవాచలః ।
విదీర్ణనయనేభూమౌగతసత్త్వేగతాయుషి ॥ 66 ॥
పతితేరాక్షసేతస్మిన్ విద్రుతంరాక్షసమ్బలమ్ ।
తస్మిన్న్హతేభ్రాతరిరావణస్యతన్నైరృతానామ్బలమర్ణవాభమ్ ।
త్యక్తాయుధఙ్కేవలజీవితార్థన్దుద్రావభిన్నార్ణవసన్నికాశమ్ ॥ 67 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే సప్తతితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
नरान्तकंहतन्दृष्टवाचुक्रुशुर्नैरृतर्षभाः ।
देवान्तकस्त्रिमूर्धा च पौलस्त्यश्चमहोदरः ॥ 1 ॥
आरूढोमेघसङ्काशंवारणेन्द्रम्महोदरः ।
वालिपुत्रम्महावीर्यमभिदुद्राववीर्यवान् ॥ 2 ॥
भ्रारातृव्यसनसन्तप्तस्तदादेवान्तकोबली ।
आदायपरिघन्दीप्तमङ्गदंसमभिद्रवत् ॥ 3 ॥
रथमादित्यसङ्काशंयुक्तम्परमवाजिभिः ।
आस्थायत्रिशिरावीरोवालिपुत्रमथाभ्ययात् ॥ 4 ॥
स त्रिभिर्देवदर्पघ्नेर्नेरृतीन्द्रेरभिद्रुतः ।
वृक्षमुत्पाटयामासमहाविटपमङ्गदः ॥ 5 ॥
देवान्तकायतंवीरच्शिक्षेपसहसाङ्गदः ।
महावृक्षम्महाशाखंशक्रोदीप्तमिवाशनिम् ॥ 6 ॥
स ववर्ष ततो वृक्षान् शिलासःच कपि कुन्जरः ।
तान् प्रचिच्चेद सम्क्रुद्धस् त्रिशिरा निशितैःशरैः ॥ 7 ॥
स ववर्षततोवृक्षान् शैलाश्चकपिकुञ्जरः ।
तान् प्रचिच्छेदसङ्कृद्धस्त्रिशिरानिशितैश्शरैः ॥ 8 ॥
परिघाग्रेणतान् वृक्षान्बभञ्ज च महोदरः ।
त्रिशिराश्चाङ्गदंवीरमभिदुद्रावसायकैः ॥ 9 ॥
गजेनसमभिद्रुत्यवालिपुत्रम्महोदरः ।
जघानोरसिसङ्कृद्धस्तोमरैर्वज्रसन्निभैः ॥ 10 ॥
देवान्तकश्चसङ्कृद्धःपरिघेणतदाङ्गदम् ।
उपगम्याभिहत्याशुव्यपचक्रामवेगवान् ॥ 11 ॥
सत्रिभिर्नैरृतश्रेष्ठैर्युगतपत्समभिद्रुतः ।
न विव्यथेमहातेजावालिपुत्रःप्रतापवान् ॥ 12 ॥
स वेगवान्महावेगङ्कृत्वापरमदुर्जयः ।
तलेनभृशमुत्पत्यजघानास्यमहागजम् ॥ 13 ॥
तस्यतेनप्रहारेणनागराजस्यसंयुगे ।
पेततुर्लोचनेतस्यविननाद स वारणः ॥ 14 ॥
विषाणञ्चास्यसःनिष्कृष्यवालिपुत्रोमहाबलः ।
देवान्तकमभिप्लुत्यताडयामाससंयुगे ॥ 15 ॥
परिघ अभिहतसःच अपि वानर इन्द्र आत्मजस् तदा ।
जानुभ्यां पतितो भूमौ पुनर् एव उत्पपात ह ॥ 16 ॥
अथाश्वस्यमहातेजाःकृच्छ्राद्देवान्तकोबली ।
आविध्यपरिघंवेगादाजघानतदाङ्गदम् ॥ 17 ॥
परिघाभिहतश्चापिवानरेन्द्रात्मजस्तदा ।
जानुभ्याम्पतितोबूमौपुनरेवोत्पपात ह ॥ 18 ॥
तमुत्पतन्तन्त्रिशिरास्त्रिभिर्बाणैरजिह्मगैः ।
घोरैर्हरिपतेःपुत्रेंललाटेऽभिजघान ह ॥ 19 ॥
ततोऽङ्गदम्परिक्षिप्तन्त्रिभिर्नैरृतपुङ्गवैः ।
हनूमानपिविज्ञायनीलश्चापिप्रतस्थतुः ॥ 20 ॥
तश्चिक्षेपशैलाग्रन्नीलस्त्रिशिरसेतदा ।
तद्रावणसुतोधीमाबनिभेदनिशितैश्शरैः ॥ 21 ॥
तद्बाणशतनिर्भिन्नंविदारितशिलातलम् ।
सविस्फुलिङ्गंसज्वालन्निपपातगिरेशशिरः ॥ 22 ॥
ततोजृम्भितमालोक्यहर्षाद्वेवान्तकस्तदा ।
परिघेणाभिदुद्रावमारुतात्मजमाहवे ॥ 23 ॥
तमापतन्तमुत्प्लुत्यहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतदामूर्ध्निवज्रकल्पेनमुष्टिना ॥ 24 ॥
शिरसिप्रहरवनीरस्तदावायुसुतोबली ।
नादेनाकम्पयच्चैवराक्षसान् स महाकपिः ॥ 25 ॥
मुष्टिनिष्पिष्टविभिन्नमूर्धानिर्वान्तदन्ताक्षिविलम्बिजिव्वाः ।
देवान्तकोराक्षसराजसूनुर्गतासुरुत्व्यांसहसापपात ॥ 26 ॥
तस्मिन्हतेराक्षसयोधमुख्येमहाबलेसंयतिदेवशत्रौ ।
क्रुद्धस्त्रिमूर्धानिशिताग्रमुग्रंववर्षनीलोरसिबाणवर्षम् ॥ 27 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धःकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
भूयस्समधिरुह्याशुमन्दरंरमशिमानिव ॥ 28 ॥
ततोबाणमयंवर्षन्नीलस्योरस्यपातयत् ।
गिरौवर्षन्तडिच्चक्रचापवानिवतोयदः ॥ 29 ॥
ततश्शरौघेरभिवर्ष्यमाणोविभिन्नगात्रःकपिसैन्यपालः ।
नीलोबभूवाथविसृष्टगात्रोविष्टम्भितस्तेनमहाबलेन ॥ 30 ॥
ततस्तुनीलःप्रतिलभ्यसञ्ज्ञांशैलंसमुत्पाट्यसवृक्षषंण्डम् ।
ततस्समुत्पत्यभृशोग्रवेशोमहादरन्तेनजघानमूर्ध्नि ॥ 31 ॥
ततः स्सशैलेद्रनिपातभग्नोमहोदरस्तेनमहाद्विपेन ।
विपोथितोभूमितलेगतासुःपपातवज्राभिहतोयथाद्रिः ॥ 32 ॥
पितृव्यन्निहतन्दृष्टवात्रिशिराश्चापमाददे ।
हनूमन्तं च सङ्कृद्धोविव्याथनिशितैश्शरैः ॥ 33 ॥
स वायुसुनूःकुपितश्चिक्षेपशिखरङ्गिरेः ।
त्रिशिरास्तच्छरैस्तीक्ष्णैर्बिभेदबहुधाबली ॥ 34 ॥
तद्व्यर्थंशिखरन्दृष्टवाद्रुमवर्षम्महाकपिः ।
विससर्जरणेतस्मिन्रावणस्यसुतम्प्रति ॥ 35 ॥
तमापतन्तमाकाशेद्रुमवर्षम्प्रतापवान् ।
त्रिशिरानिशितैर्बाणैश्चिच्छेद च ननाद च ॥ 36 ॥
हनूमानुतोप्लुत्यहयंस्त्रीशिरसस्तदा ।
विददारनखैःक्रुद्धोनागेन्द्रम्मृगराडिव ॥ 37 ॥
तां दृष्ट्वा घोर सम्काशां शक्तिं भग्नां हनूमता ।
प्रहृष्टा वानर गणा विनेदुर् जलदा;इव ॥ 38 ॥
दिवःक्षिप्तामिवोल्कान्तांशक्तिङ्क्षिप्तामसङ्गताम् ।
गृहीत्वाहरिशार्दूलोबभञ्ज च ननाद च ॥ 39 ॥
तान्दृष्टवाघोरसङ्काशांशक्तिम्भग्नांहनूमता ।
प्रहृष्टावानरगणाविनेदुर्जलदाइव ॥ 40 ॥
तःखडगंसमुद्यम्यत्रिशिराराक्षसोत्तमः ।
निजघानतदाव्यूढेवायुपुत्रस्यवक्षसि ॥ 41 ॥
खडगप्रहाराभिहतोहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतिशिरसन्तलेनोरसिवीर्यवान् ॥ 42 ॥
सतलाभिहतस्तेनस्रस्तहस्तायुधोभुवि ।
निपपातमहातेजास्त्रिशिरास्त्यक्तचेतनः ॥ 43 ॥
स तस्यपततःखङ्गन्तमाच्छिद्यमहाकपिः ।
ननादगिरिसङ्काशस्त्रासयन् सर्वनैरृता ॥ 44 ॥
अमृष्यमाणस्तङ्घोषमुत्पपातनिशाचरः ।
उत्पत्य च हनूमन्तन्ताडयामासमुष्टिना ॥ 45 ॥
तेनमुष्टिप्रहोरेणसञ्चुकोपमहाकपिः ।
कुपितश्चनिजग्राहकिरीटेराक्षसर्षभम् ॥ 46 ॥
स तस्यशीर्षाण्यसिनाशितेनकिरीटजुष्टानिसकुण्डलानि ।
क्रुद्धःप्रचिच्छेदसुतोऽनिलस्यत्वष्टुस्सुतस्येवशिरांसिशक्रः ॥ 47 ॥
तान्यायताक्षाण्यगसन्निभानिप्रदीप्तवैश्वानरलोचनानि ।
पेतुशिरांसीन्द्ररिपोःर्धरण्याञ्ज्योतींषिमुक्तानियथार्कमार्गात् ॥ 48 ॥
तस्मिन् न्हतेदेवरिपौत्रिशीर्षेहनूमताशक्रपराक्रमेण ।
नेदुःप्लवङ्गाःप्रचचालभूमीरक्षांस्यथोदुद्रुविरेसमन्तात् ॥ 49 ॥
हतन्त्रिशिरसन्दृष्टवातथैवचमहोदरम् ।
हतौप्रेक्षयदुराधर्षौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 50 ॥
चुकोपपरमामर्षीमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
जग्राहार्चिष्मतीङ्घोराङ्गदांसर्वायसींशुभाम् ॥ 51 ॥
हेमपट्टपरिक्षिप्ताम्मांसशोणितफेनिलाम् ।
विराजमानांवपुषांशत्रुशोणितरञ्जिताम् ॥ 52 ॥
तेजसासम्प्रदीप्ताग्रांरक्तमाल्यविभूषिताम् ।
ऐरावतमहापद्मसार्वभौमभयावहाम् ॥ 53 ॥
गदामादायसङ्कृद्धोमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
हरीन् समभिदुद्रावयुगान्तानगिरिवज्वलन् ॥ 54 ॥
अथर्षभस्समुत्पत्यवानरोरावणानुजम् ।
मत्तानीकमुपागम्यतस्थौतस्याग्रतोबली ॥ 55 ॥
तम्पुरस्तात् स्थितन्दृष्टवावानरम्पर्वतोपमम् ।
आजघानोरसिक्रुद्धोगदयावज्रकल्पया ॥ 56 ॥
स तयाऽभिहतस्तेनगदयावानरर्षभः ।
भिन्नवक्षास्समाधूतस्सुस्रावरुधिरम्बहु ॥ 57 ॥
स सञ्ज्ञाम्प्राप्यसुचिरादृषभोवानरर्षभः ।
क्रुद्धोविस्फुरमाणौष्ठोमहापार्श्वमुदैक्षत ॥ 58 ॥
स वेगवान् वेगवदभ्युपेत्यतंराक्षसंवानरवीरमुख्यः ।
सम्वर्त्यमुष्टिंसहसाजघानबाह्वन्तरेशैलनिकाशरूपः ॥ 59 ॥
स कृत्तमूलस्सहसेववृक्षःक्षितौपपातक्षतजोक्षिताङ्गः ।
ताञ्चास्यघोरांयमदण्डकल्पाङ्गदाम्प्रगृह्याशुतदाननाद ॥ 60 ॥
मुहूर्तमासीत्सगतासुकल्पःप्रत्यागतात्मासहसासुरारिः ।
उत्पत्यसन्ध्याभ्रसमानवर्णस्तंवारिराजात्मजमाजघान ॥ 61 ॥
स मूर्भितोभूमितलेपपातमुहूर्तमुत्पत्यपुनस्ससञ्ज्ञः ।
तामेवतस्याद्रिवराद्रिकल्पाङ्गदांसमाविध्यजघानसङ्ख्ये ॥ 62 ॥
मत्त अनीकं महा पार्श्वं जघान रण मूर्धनि ।
स स्वया गदया भिन्नो विकीर्ण दशन ईक्षणः ।
निपपात महा पार्श्वो वज्र आहत;इव अचलः ॥ 63 ॥
अभिदुद्राववेगेनगदान्तस्यमहात्मनः ।
गृहीत्वाताङ्गदाम्भीमामाविध्य च पुनःपुनः ॥ 64 ॥
मत्तानीकम्महात्मानञ्जघानरणमूर्धनि ।
स स्वयागदयाभग्नोविदीर्णदशनेक्षणः ॥ 65 ॥
निपपातततोमत्तोवज्राहतैवाचलः ।
विदीर्णनयनेभूमौगतसत्त्वेगतायुषि ॥ 66 ॥
पतितेराक्षसेतस्मिन् विद्रुतंराक्षसम्बलम् ।
तस्मिन्न्हतेभ्रातरिरावणस्यतन्नैरृतानाम्बलमर्णवाभम् ।
त्यक्तायुधङ्केवलजीवितार्थन्दुद्रावभिन्नार्णवसन्निकाशम् ॥ 67 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.