శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకోనవింశత్యధికశతతమస్సర్గః ।
ఏవముక్తాతువైదేహిపరుషంరోమహర్షణమ్ ।
రాఘవేణసరోషేణశ్రుత్వాప్రవ్యథితాఽభవత్ ॥ 1 ॥
సాతదశ్రుతపూర్వంహిజనేమహతిమైథిలీ ।
శ్రుత్వాభర్తృర్వచోరూక్షంలజ్జయావనతాభవత్ ॥ 2 ॥
ప్రవిశన్తీవగాత్రాణిస్వానిసాజనకాత్మజా ।
వాక్షరైస్స్సైఃసశల్యేవభృశమాశ్రూణ్యవర్తయత్ ॥ 3 ॥
తతోబాష్పపరిక్లిన్నమ్ప్రమార్జన్తీస్వమాననమ్ ।
శనైర్గద్గదయావాచాభర్తారమిదమబ్రవీత్ ॥ 4 ॥
కిమ్మామసదృశంవాక్యమీదృశంశ్రోత్రదారుణమ్ ।
రూక్షంశ్రావయసేవీర ప్రాకృతఃప్రాకృతమివ ॥ 5 ॥
న తథాస్మిమహాబాహో యథామామవగచ్ఛసి ।
ప్రత్యయఙ్గచ్ఛమేస్వేనచారిత్రేణైవతేశపే ॥ 6 ॥
పృథకస్త్రీణామ్ప్రచారేణజాతిన్త్వమ్పరిశఙ్కసే ।
పరిత్యజైనాంశఙ్కాన్తుయదితేఽహమ్పరీక్షితా ॥ 7 ॥
యదహఙ్గాత్రసమ్పర్శఙ్గతాస్మివిశవాప్రభో ।
కామకారో న మేతత్రదైవన్తత్రాపరాధ్యతి ॥ 8 ॥
మదధీనన్తుయత్తన్మేహృదయన్త్వయివర్తతే ।
పరాధీనేషుగాత్రేషుకిఙ్కరిష్యామ్యనీశ్వరీ ॥ 9 ॥
సహసమ్వృద్ధభావేనసంసర్గేణ చ మానద ।
యదితేఽహం న విజ్ఞాతాహతాతేనాస్మిశాశ్వతమ్ ॥ 10 ॥
ప్రేషితస్తేమహావీరోహనుమానవలోకకః ।
లఙ్కాస్థాహన్త్వయారాజన్కిన్తదా న విసర్జితా ॥ 11 ॥
ప్రత్యక్షంవానరస్యాస్యతద్వాక్యసమనన్తరమ్ ।
త్వయాసన్త్యక్తయావీరత్యక్తంస్యాజజీవితమ్మయా ॥ 12 ॥
న వృథాతేశ్రమోఽయంస్యాత్సంశయేన్యస్యజీవితమ్ ।
సుహృజ్జనపరిక్లేశో న చాయంవిపులస్తవ ॥ 13 ॥
త్వయాతునృపశార్దూలదోషమేవానువర్తతా ।
లఘునేవమనుష్యేణస్త్రీత్వమేవపురస్కృతమ్ ॥ 14 ॥
అపదేశేనజనకాదుత్పతతిర్వసుథాతలాత్ ।
మమవృత్తం చ వృత్తజ్ఞబహుతే న పురస్కృతమ్ ॥ 15 ॥
న ప్రమాణీకృతమ్పాణిర్భాల్యేమమనిపీడితః ।
మమభక్తిశ్చశీలం చ సర్వన్తేపృష్ఠతఃకృతమ్ ॥ 16 ॥
ఇతిబ్రువన్తీరుదతీబాష్పగద్గగభాషిణీ ।
ఉవాచలక్ష్మణంసీతాదీనన్ధ్యానపరాయణమ్ ॥ 17 ॥
చితామ్మేకురుసౌమిత్రేవ్యవనస్యాస్యభేషజమ్ ।
మిధ్యాపవాదోపహతానాహఞ్జీవితుముత్సహే ॥ 18 ॥
అప్రీతేనగుణైర్భర్త్రాత్యక్తాయాజనసంసది ।
యాక్షమామేగతిర్గన్తుమ్ప్రవేక్ష్యేహవ్యవాహనమ్ ॥ 19 ॥
ఏవముక్తస్తువైదేహ్యాలక్ష్మణఃపరవీరహా ।
అమర్షవశమాపన్నోరాఘవంసముదైక్షత ॥ 20 ॥
స విజ్ఞాయతతశ్ఛన్దంరామస్యాకారసూచితమ్ ।
చితాఞ్చకారసౌమిత్రిర్మతేరామస్యవీర్యవాన్ ॥ 21 ॥
నహిరామన్తదాకశ్చిత్కాలాన్తకయమోపమమ్ ।
అనునేతుమథోవక్తున్ద్రష్టుంవాప్యశకత్సుహృత్ ॥ 22 ॥
అధోముఖంస్థితంరామన్తతఃకృత్వాప్రదక్షిణమ్ ।
ఉపావర్తతవైదేహీదీప్యమానంహుతాశనమ్ ॥ 23 ॥
ప్రణమ్యదైవతేభ్యశ్చబ్రాహ్మణేభ్యశ్చమైథిలీ ।
బద్ధాఞ్జలిపుటాచేదమువాచానగిసమీపతః ॥ 24 ॥
యథామేహృదయన్నిత్యన్నాపసర్పతిరాఘవాత్ ।
తథాలోకస్యసాక్షీమాంసర్వతఃపాతుపావకః ॥ 25 ॥
యథామాంశుద్ధచరితాన్దుష్టాఞ్జానాతిరాఘవః ।
తథాలోకస్యసాక్షీమాంసర్వతఃపాతుపావకః ॥ 26 ॥
కర్మణామనసావాచాయథానాతిచరామ్యహమ్ ।
రాఘవంసర్వధర్మజ్ఞన్తథామామ్పాతుపావకః ॥ 27 ॥
ఆదిత్యోభగవాన్వాయుర్ధిశశ్చన్ద్రస్తథైవ చ ।
అహశ్చాపితథాసన్ధ్యేరాత్రిశ్చపృథివీతథఆ ॥ 28 ॥
యథాన్యేఽపివిజానన్తితథాచారిత్రసంయుతామ్ ।
ఏవముక్త్వాతువైదేహీపరిక్రమ్యహుతాశనమ్ ।
వివేశజ్వలనన్దీప్తన్నిఃశఙ్కేనాన్తరాత్మనా ॥ 29 ॥
నశ్చసుమహాంస్తత్రబాలవృద్ధసమాకులః ॥ 30 ॥
దదర్శమైథిలీన్దీప్తామ్ప్రవిశన్తీంహుతాశనమ్ ।
సాతప్తనవహేమాభాతప్తకాఞ్చనభూషణా ॥ 31 ॥
పపాతజ్వలనన్దీప్తంసర్వలోకస్యసన్నిధౌ ।
దదృశుస్తాంవిశాలాక్షీమ్పతన్తీంహవ్యవాహనమ్ ॥ 32 ॥
సీతాంసర్వాణిరూపాణిరుక్మవేదినిభాన్తదా ।
దదృశుస్తామ్మహాభాగామ్ప్రవిశన్తీంహుతాశనమ్ ॥ 33 ॥
సీతాఙ్కృత్స్నాస్త్రయోలోకాఃపుణ్యామాజ్యాహుతీమివ ।
ప్రచుక్రుశుఃస్త్రియఃసర్వాస్తాన్దృష్టవాహవ్యవాహవే ॥ 34 ॥
పతన్తీంసంస్కృతామ్మన్రన్స్సైర్వసోర్దారామివాధ్వరే ।
దదృశుస్తాన్త్రయోలోకాదేవగన్ధర్వదానవాః ॥ 35 ॥
శస్తామ్పతన్తీన్నిరయేత్రివివాద్ధేవతామివ ।
తస్యామగ్నింవిశన్త్యాన్తుహాహేతివిపులఃస్వనః ॥ 36 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే ఏకోనవింశత్యధికశతతమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
evamuktātuvaidehiparuṣaṃromaharṣaṇam |
rāghaveṇasaroṣeṇaśrutvāpravyathitā'bhavat || 1 ||
sātadaśrutapūrvaṃhijanemahatimaithilī |
śrutvābhartṛrvacorūkṣaṃlajjayāvanatābhavat || 2 ||
praviśantīvagātrāṇisvānisājanakātmajā |
vākṣaraisssaiḥsaśalyevabhṛśamāśrūṇyavartayat || 3 ||
tatobāṣpapariklinnampramārjantīsvamānanam |
śanairgadgadayāvācābhartāramidamabravīt || 4 ||
kimmāmasadṛśaṃvākyamīdṛśaṃśrotradāruṇam |
rūkṣaṃśrāvayasevīra prākṛtaḥprākṛtamiva || 5 ||
na tathāsmimahābāho yathāmāmavagacchasi |
pratyayaṅgacchamesvenacāritreṇaivateśape || 6 ||
pṛthakastrīṇāmpracāreṇajātintvampariśaṅkase |
parityajaināṃśaṅkāntuyadite'hamparīkṣitā || 7 ||
yadahaṅgātrasamparśaṅgatāsmiviśavāprabho |
kāmakāro na metatradaivantatrāparādhyati || 8 ||
madadhīnantuyattanmehṛdayantvayivartate |
parādhīneṣugātreṣukiṅkariṣyāmyanīśvarī || 9 ||
sahasamvṛddhabhāvenasaṃsargeṇa ca mānada |
yadite'haṃ na vijñātāhatātenāsmiśāśvatam || 10 ||
preṣitastemahāvīrohanumānavalokakaḥ |
laṅkāsthāhantvayārājankintadā na visarjitā || 11 ||
pratyakṣaṃvānarasyāsyatadvākyasamanantaram |
tvayāsantyaktayāvīratyaktaṃsyājajīvitammayā || 12 ||
na vṛthāteśramo'yaṃsyātsaṃśayenyasyajīvitam |
suhṛjjanaparikleśo na cāyaṃvipulastava || 13 ||
tvayātunṛpaśārdūladoṣamevānuvartatā |
laghunevamanuṣyeṇastrītvamevapuraskṛtam || 14 ||
apadeśenajanakādutpatatirvasuthātalāt |
mamavṛttaṃ ca vṛttajñabahute na puraskṛtam || 15 ||
na pramāṇīkṛtampāṇirbhālyemamanipīḍitaḥ |
mamabhaktiścaśīlaṃ ca sarvantepṛṣṭhataḥkṛtam || 16 ||
itibruvantīrudatībāṣpagadgagabhāṣiṇī |
uvācalakṣmaṇaṃsītādīnandhyānaparāyaṇam || 17 ||
citāmmekurusaumitrevyavanasyāsyabheṣajam |
midhyāpavādopahatānāhañjīvitumutsahe || 18 ||
aprītenaguṇairbhartrātyaktāyājanasaṃsadi |
yākṣamāmegatirgantumpravekṣyehavyavāhanam || 19 ||
evamuktastuvaidehyālakṣmaṇaḥparavīrahā |
amarṣavaśamāpannorāghavaṃsamudaikṣata || 20 ||
sa vijñāyatataśchandaṃrāmasyākārasūcitam |
citāñcakārasaumitrirmaterāmasyavīryavān || 21 ||
nahirāmantadākaścitkālāntakayamopamam |
anunetumathovaktundraṣṭuṃvāpyaśakatsuhṛt || 22 ||
adhomukhaṃsthitaṃrāmantataḥkṛtvāpradakṣiṇam |
upāvartatavaidehīdīpyamānaṃhutāśanam || 23 ||
praṇamyadaivatebhyaścabrāhmaṇebhyaścamaithilī |
baddhāñjalipuṭācedamuvācānagisamīpataḥ || 24 ||
yathāmehṛdayannityannāpasarpatirāghavāt |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 25 ||
yathāmāṃśuddhacaritānduṣṭāñjānātirāghavaḥ |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 26 ||
karmaṇāmanasāvācāyathānāticarāmyaham |
rāghavaṃsarvadharmajñantathāmāmpātupāvakaḥ || 27 ||
ādityobhagavānvāyurdhiśaścandrastathaiva ca |
ahaścāpitathāsandhyerātriścapṛthivītathaā || 28 ||
yathānye'pivijānantitathācāritrasaṃyutām |
evamuktvātuvaidehīparikramyahutāśanam |
viveśajvalanandīptanniḥśaṅkenāntarātmanā || 29 ||
naścasumahāṃstatrabālavṛddhasamākulaḥ || 30 ||
dadarśamaithilīndīptāmpraviśantīṃhutāśanam |
sātaptanavahemābhātaptakāñcanabhūṣaṇā || 31 ||
papātajvalanandīptaṃsarvalokasyasannidhau |
dadṛśustāṃviśālākṣīmpatantīṃhavyavāhanam || 32 ||
sītāṃsarvāṇirūpāṇirukmavedinibhāntadā |
dadṛśustāmmahābhāgāmpraviśantīṃhutāśanam || 33 ||
sītāṅkṛtsnāstrayolokāḥpuṇyāmājyāhutīmiva |
pracukruśuḥstriyaḥsarvāstāndṛṣṭavāhavyavāhave || 34 ||
patantīṃsaṃskṛtāmmanranssairvasordārāmivādhvare |
dadṛśustāntrayolokādevagandharvadānavāḥ || 35 ||
śastāmpatantīnnirayetrivivāddhevatāmiva |
tasyāmagniṃviśantyāntuhāhetivipulaḥsvanaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ।
एवमुक्तातुवैदेहिपरुषंरोमहर्षणम् ।
राघवेणसरोषेणश्रुत्वाप्रव्यथिताऽभवत् ॥ 1 ॥
सातदश्रुतपूर्वंहिजनेमहतिमैथिली ।
श्रुत्वाभर्तृर्वचोरूक्षंलज्जयावनताभवत् ॥ 2 ॥
प्रविशन्तीवगात्राणिस्वानिसाजनकात्मजा ।
वाक्षरैस्स्सैःसशल्येवभृशमाश्रूण्यवर्तयत् ॥ 3 ॥
ततोबाष्पपरिक्लिन्नम्प्रमार्जन्तीस्वमाननम् ।
शनैर्गद्गदयावाचाभर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 4 ॥
किम्मामसदृशंवाक्यमीदृशंश्रोत्रदारुणम् ।
रूक्षंश्रावयसेवीर प्राकृतःप्राकृतमिव ॥ 5 ॥
न तथास्मिमहाबाहो यथामामवगच्छसि ।
प्रत्ययङ्गच्छमेस्वेनचारित्रेणैवतेशपे ॥ 6 ॥
पृथकस्त्रीणाम्प्रचारेणजातिन्त्वम्परिशङ्कसे ।
परित्यजैनांशङ्कान्तुयदितेऽहम्परीक्षिता ॥ 7 ॥
यदहङ्गात्रसम्पर्शङ्गतास्मिविशवाप्रभो ।
कामकारो न मेतत्रदैवन्तत्रापराध्यति ॥ 8 ॥
मदधीनन्तुयत्तन्मेहृदयन्त्वयिवर्तते ।
पराधीनेषुगात्रेषुकिङ्करिष्याम्यनीश्वरी ॥ 9 ॥
सहसम्वृद्धभावेनसंसर्गेण च मानद ।
यदितेऽहं न विज्ञाताहतातेनास्मिशाश्वतम् ॥ 10 ॥
प्रेषितस्तेमहावीरोहनुमानवलोककः ।
लङ्कास्थाहन्त्वयाराजन्किन्तदा न विसर्जिता ॥ 11 ॥
प्रत्यक्षंवानरस्यास्यतद्वाक्यसमनन्तरम् ।
त्वयासन्त्यक्तयावीरत्यक्तंस्याजजीवितम्मया ॥ 12 ॥
न वृथातेश्रमोऽयंस्यात्संशयेन्यस्यजीवितम् ।
सुहृज्जनपरिक्लेशो न चायंविपुलस्तव ॥ 13 ॥
त्वयातुनृपशार्दूलदोषमेवानुवर्तता ।
लघुनेवमनुष्येणस्त्रीत्वमेवपुरस्कृतम् ॥ 14 ॥
अपदेशेनजनकादुत्पततिर्वसुथातलात् ।
ममवृत्तं च वृत्तज्ञबहुते न पुरस्कृतम् ॥ 15 ॥
न प्रमाणीकृतम्पाणिर्भाल्येममनिपीडितः ।
ममभक्तिश्चशीलं च सर्वन्तेपृष्ठतःकृतम् ॥ 16 ॥
इतिब्रुवन्तीरुदतीबाष्पगद्गगभाषिणी ।
उवाचलक्ष्मणंसीतादीनन्ध्यानपरायणम् ॥ 17 ॥
चिताम्मेकुरुसौमित्रेव्यवनस्यास्यभेषजम् ।
मिध्यापवादोपहतानाहञ्जीवितुमुत्सहे ॥ 18 ॥
अप्रीतेनगुणैर्भर्त्रात्यक्तायाजनसंसदि ।
याक्षमामेगतिर्गन्तुम्प्रवेक्ष्येहव्यवाहनम् ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तुवैदेह्यालक्ष्मणःपरवीरहा ।
अमर्षवशमापन्नोराघवंसमुदैक्षत ॥ 20 ॥
स विज्ञायततश्छन्दंरामस्याकारसूचितम् ।
चिताञ्चकारसौमित्रिर्मतेरामस्यवीर्यवान् ॥ 21 ॥
नहिरामन्तदाकश्चित्कालान्तकयमोपमम् ।
अनुनेतुमथोवक्तुन्द्रष्टुंवाप्यशकत्सुहृत् ॥ 22 ॥
अधोमुखंस्थितंरामन्ततःकृत्वाप्रदक्षिणम् ।
उपावर्ततवैदेहीदीप्यमानंहुताशनम् ॥ 23 ॥
प्रणम्यदैवतेभ्यश्चब्राह्मणेभ्यश्चमैथिली ।
बद्धाञ्जलिपुटाचेदमुवाचानगिसमीपतः ॥ 24 ॥
यथामेहृदयन्नित्यन्नापसर्पतिराघवात् ।
तथालोकस्यसाक्षीमांसर्वतःपातुपावकः ॥ 25 ॥
यथामांशुद्धचरितान्दुष्टाञ्जानातिराघवः ।
तथालोकस्यसाक्षीमांसर्वतःपातुपावकः ॥ 26 ॥
कर्मणामनसावाचायथानातिचराम्यहम् ।
राघवंसर्वधर्मज्ञन्तथामाम्पातुपावकः ॥ 27 ॥
आदित्योभगवान्वायुर्धिशश्चन्द्रस्तथैव च ।
अहश्चापितथासन्ध्येरात्रिश्चपृथिवीतथआ ॥ 28 ॥
यथान्येऽपिविजानन्तितथाचारित्रसंयुताम् ।
एवमुक्त्वातुवैदेहीपरिक्रम्यहुताशनम् ।
विवेशज्वलनन्दीप्तन्निःशङ्केनान्तरात्मना ॥ 29 ॥
नश्चसुमहांस्तत्रबालवृद्धसमाकुलः ॥ 30 ॥
ददर्शमैथिलीन्दीप्ताम्प्रविशन्तींहुताशनम् ।
सातप्तनवहेमाभातप्तकाञ्चनभूषणा ॥ 31 ॥
पपातज्वलनन्दीप्तंसर्वलोकस्यसन्निधौ ।
ददृशुस्तांविशालाक्षीम्पतन्तींहव्यवाहनम् ॥ 32 ॥
सीतांसर्वाणिरूपाणिरुक्मवेदिनिभान्तदा ।
ददृशुस्ताम्महाभागाम्प्रविशन्तींहुताशनम् ॥ 33 ॥
सीताङ्कृत्स्नास्त्रयोलोकाःपुण्यामाज्याहुतीमिव ।
प्रचुक्रुशुःस्त्रियःसर्वास्तान्दृष्टवाहव्यवाहवे ॥ 34 ॥
पतन्तींसंस्कृताम्मन्रन्स्सैर्वसोर्दारामिवाध्वरे ।
ददृशुस्तान्त्रयोलोकादेवगन्धर्वदानवाः ॥ 35 ॥
शस्ताम्पतन्तीन्निरयेत्रिविवाद्धेवतामिव ।
तस्यामग्निंविशन्त्यान्तुहाहेतिविपुलःस्वनः ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोनविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
evamuktātuvaidehiparuṣaṃromaharṣaṇam |
rāghaveṇasaroṣeṇaśrutvāpravyathitā'bhavat || 1 ||
sātadaśrutapūrvaṃhijanemahatimaithilī |
śrutvābhartṛrvacorūkṣaṃlajjayāvanatābhavat || 2 ||
praviśantīvagātrāṇisvānisājanakātmajā |
vākṣaraisssaiḥsaśalyevabhṛśamāśrūṇyavartayat || 3 ||
tatobāṣpapariklinnampramārjantīsvamānanam |
śanairgadgadayāvācābhartāramidamabravīt || 4 ||
kimmāmasadṛśaṃvākyamīdṛśaṃśrotradāruṇam |
rūkṣaṃśrāvayasevīra prākṛtaḥprākṛtamiva || 5 ||
na tathāsmimahābāho yathāmāmavagacchasi |
pratyayaṅgacchamesvenacāritreṇaivateśape || 6 ||
pṛthakastrīṇāmpracāreṇajātintvampariśaṅkase |
parityajaināṃśaṅkāntuyadite'hamparīkṣitā || 7 ||
yadahaṅgātrasamparśaṅgatāsmiviśavāprabho |
kāmakāro na metatradaivantatrāparādhyati || 8 ||
madadhīnantuyattanmehṛdayantvayivartate |
parādhīneṣugātreṣukiṅkariṣyāmyanīśvarī || 9 ||
sahasamvṛddhabhāvenasaṃsargeṇa ca mānada |
yadite'haṃ na vijñātāhatātenāsmiśāśvatam || 10 ||
preṣitastemahāvīrohanumānavalokakaḥ |
laṅkāsthāhantvayārājankintadā na visarjitā || 11 ||
pratyakṣaṃvānarasyāsyatadvākyasamanantaram |
tvayāsantyaktayāvīratyaktaṃsyājajīvitammayā || 12 ||
na vṛthāteśramo'yaṃsyātsaṃśayenyasyajīvitam |
suhṛjjanaparikleśo na cāyaṃvipulastava || 13 ||
tvayātunṛpaśārdūladoṣamevānuvartatā |
laghunevamanuṣyeṇastrītvamevapuraskṛtam || 14 ||
apadeśenajanakādutpatatirvasuthātalāt |
mamavṛttaṃ ca vṛttajñabahute na puraskṛtam || 15 ||
na pramāṇīkṛtampāṇirbhālyemamanipīḍitaḥ |
mamabhaktiścaśīlaṃ ca sarvantepṛṣṭhataḥkṛtam || 16 ||
itibruvantīrudatībāṣpagadgagabhāṣiṇī |
uvācalakṣmaṇaṃsītādīnandhyānaparāyaṇam || 17 ||
citāmmekurusaumitrevyavanasyāsyabheṣajam |
midhyāpavādopahatānāhañjīvitumutsahe || 18 ||
aprītenaguṇairbhartrātyaktāyājanasaṃsadi |
yākṣamāmegatirgantumpravekṣyehavyavāhanam || 19 ||
evamuktastuvaidehyālakṣmaṇaḥparavīrahā |
amarṣavaśamāpannorāghavaṃsamudaikṣata || 20 ||
sa vijñāyatataśchandaṃrāmasyākārasūcitam |
citāñcakārasaumitrirmaterāmasyavīryavān || 21 ||
nahirāmantadākaścitkālāntakayamopamam |
anunetumathovaktundraṣṭuṃvāpyaśakatsuhṛt || 22 ||
adhomukhaṃsthitaṃrāmantataḥkṛtvāpradakṣiṇam |
upāvartatavaidehīdīpyamānaṃhutāśanam || 23 ||
praṇamyadaivatebhyaścabrāhmaṇebhyaścamaithilī |
baddhāñjalipuṭācedamuvācānagisamīpataḥ || 24 ||
yathāmehṛdayannityannāpasarpatirāghavāt |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 25 ||
yathāmāṃśuddhacaritānduṣṭāñjānātirāghavaḥ |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 26 ||
karmaṇāmanasāvācāyathānāticarāmyaham |
rāghavaṃsarvadharmajñantathāmāmpātupāvakaḥ || 27 ||
ādityobhagavānvāyurdhiśaścandrastathaiva ca |
ahaścāpitathāsandhyerātriścapṛthivītathaā || 28 ||
yathānye'pivijānantitathācāritrasaṃyutām |
evamuktvātuvaidehīparikramyahutāśanam |
viveśajvalanandīptanniḥśaṅkenāntarātmanā || 29 ||
naścasumahāṃstatrabālavṛddhasamākulaḥ || 30 ||
dadarśamaithilīndīptāmpraviśantīṃhutāśanam |
sātaptanavahemābhātaptakāñcanabhūṣaṇā || 31 ||
papātajvalanandīptaṃsarvalokasyasannidhau |
dadṛśustāṃviśālākṣīmpatantīṃhavyavāhanam || 32 ||
sītāṃsarvāṇirūpāṇirukmavedinibhāntadā |
dadṛśustāmmahābhāgāmpraviśantīṃhutāśanam || 33 ||
sītāṅkṛtsnāstrayolokāḥpuṇyāmājyāhutīmiva |
pracukruśuḥstriyaḥsarvāstāndṛṣṭavāhavyavāhave || 34 ||
patantīṃsaṃskṛtāmmanranssairvasordārāmivādhvare |
dadṛśustāntrayolokādevagandharvadānavāḥ || 35 ||
śastāmpatantīnnirayetrivivāddhevatāmiva |
tasyāmagniṃviśantyāntuhāhetivipulaḥsvanaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.