ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕೋನವಿಂಶತ್ಯಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಏವಮುಕ್ತಾತುವೈದೇಹಿಪರುಷಂರೋಮಹರ್ಷಣಮ್ ।
ರಾಘವೇಣಸರೋಷೇಣಶ್ರುತ್ವಾಪ್ರವ್ಯಥಿತಾಽಭವತ್ ॥ 1 ॥
ಸಾತದಶ್ರುತಪೂರ್ವಂಹಿಜನೇಮಹತಿಮೈಥಿಲೀ ।
ಶ್ರುತ್ವಾಭರ್ತೃರ್ವಚೋರೂಕ್ಷಂಲಜ್ಜಯಾವನತಾಭವತ್ ॥ 2 ॥
ಪ್ರವಿಶನ್ತೀವಗಾತ್ರಾಣಿಸ್ವಾನಿಸಾಜನಕಾತ್ಮಜಾ ।
ವಾಕ್ಷರೈಸ್ಸ್ಸೈಃಸಶಲ್ಯೇವಭೃಶಮಾಶ್ರೂಣ್ಯವರ್ತಯತ್ ॥ 3 ॥
ತತೋಬಾಷ್ಪಪರಿಕ್ಲಿನ್ನಮ್ಪ್ರಮಾರ್ಜನ್ತೀಸ್ವಮಾನನಮ್ ।
ಶನೈರ್ಗದ್ಗದಯಾವಾಚಾಭರ್ತಾರಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 4 ॥
ಕಿಮ್ಮಾಮಸದೃಶಂವಾಕ್ಯಮೀದೃಶಂಶ್ರೋತ್ರದಾರುಣಮ್ ।
ರೂಕ್ಷಂಶ್ರಾವಯಸೇವೀರ ಪ್ರಾಕೃತಃಪ್ರಾಕೃತಮಿವ ॥ 5 ॥
ನ ತಥಾಸ್ಮಿಮಹಾಬಾಹೋ ಯಥಾಮಾಮವಗಚ್ಛಸಿ ।
ಪ್ರತ್ಯಯಙ್ಗಚ್ಛಮೇಸ್ವೇನಚಾರಿತ್ರೇಣೈವತೇಶಪೇ ॥ 6 ॥
ಪೃಥಕಸ್ತ್ರೀಣಾಮ್ಪ್ರಚಾರೇಣಜಾತಿನ್ತ್ವಮ್ಪರಿಶಙ್ಕಸೇ ।
ಪರಿತ್ಯಜೈನಾಂಶಙ್ಕಾನ್ತುಯದಿತೇಽಹಮ್ಪರೀಕ್ಷಿತಾ ॥ 7 ॥
ಯದಹಙ್ಗಾತ್ರಸಮ್ಪರ್ಶಙ್ಗತಾಸ್ಮಿವಿಶವಾಪ್ರಭೋ ।
ಕಾಮಕಾರೋ ನ ಮೇತತ್ರದೈವನ್ತತ್ರಾಪರಾಧ್ಯತಿ ॥ 8 ॥
ಮದಧೀನನ್ತುಯತ್ತನ್ಮೇಹೃದಯನ್ತ್ವಯಿವರ್ತತೇ ।
ಪರಾಧೀನೇಷುಗಾತ್ರೇಷುಕಿಙ್ಕರಿಷ್ಯಾಮ್ಯನೀಶ್ವರೀ ॥ 9 ॥
ಸಹಸಮ್ವೃದ್ಧಭಾವೇನಸಂಸರ್ಗೇಣ ಚ ಮಾನದ ।
ಯದಿತೇಽಹಂ ನ ವಿಜ್ಞಾತಾಹತಾತೇನಾಸ್ಮಿಶಾಶ್ವತಮ್ ॥ 10 ॥
ಪ್ರೇಷಿತಸ್ತೇಮಹಾವೀರೋಹನುಮಾನವಲೋಕಕಃ ।
ಲಙ್ಕಾಸ್ಥಾಹನ್ತ್ವಯಾರಾಜನ್ಕಿನ್ತದಾ ನ ವಿಸರ್ಜಿತಾ ॥ 11 ॥
ಪ್ರತ್ಯಕ್ಷಂವಾನರಸ್ಯಾಸ್ಯತದ್ವಾಕ್ಯಸಮನನ್ತರಮ್ ।
ತ್ವಯಾಸನ್ತ್ಯಕ್ತಯಾವೀರತ್ಯಕ್ತಂಸ್ಯಾಜಜೀವಿತಮ್ಮಯಾ ॥ 12 ॥
ನ ವೃಥಾತೇಶ್ರಮೋಽಯಂಸ್ಯಾತ್ಸಂಶಯೇನ್ಯಸ್ಯಜೀವಿತಮ್ ।
ಸುಹೃಜ್ಜನಪರಿಕ್ಲೇಶೋ ನ ಚಾಯಂವಿಪುಲಸ್ತವ ॥ 13 ॥
ತ್ವಯಾತುನೃಪಶಾರ್ದೂಲದೋಷಮೇವಾನುವರ್ತತಾ ।
ಲಘುನೇವಮನುಷ್ಯೇಣಸ್ತ್ರೀತ್ವಮೇವಪುರಸ್ಕೃತಮ್ ॥ 14 ॥
ಅಪದೇಶೇನಜನಕಾದುತ್ಪತತಿರ್ವಸುಥಾತಲಾತ್ ।
ಮಮವೃತ್ತಂ ಚ ವೃತ್ತಜ್ಞಬಹುತೇ ನ ಪುರಸ್ಕೃತಮ್ ॥ 15 ॥
ನ ಪ್ರಮಾಣೀಕೃತಮ್ಪಾಣಿರ್ಭಾಲ್ಯೇಮಮನಿಪೀಡಿತಃ ।
ಮಮಭಕ್ತಿಶ್ಚಶೀಲಂ ಚ ಸರ್ವನ್ತೇಪೃಷ್ಠತಃಕೃತಮ್ ॥ 16 ॥
ಇತಿಬ್ರುವನ್ತೀರುದತೀಬಾಷ್ಪಗದ್ಗಗಭಾಷಿಣೀ ।
ಉವಾಚಲಕ್ಷ್ಮಣಂಸೀತಾದೀನನ್ಧ್ಯಾನಪರಾಯಣಮ್ ॥ 17 ॥
ಚಿತಾಮ್ಮೇಕುರುಸೌಮಿತ್ರೇವ್ಯವನಸ್ಯಾಸ್ಯಭೇಷಜಮ್ ।
ಮಿಧ್ಯಾಪವಾದೋಪಹತಾನಾಹಞ್ಜೀವಿತುಮುತ್ಸಹೇ ॥ 18 ॥
ಅಪ್ರೀತೇನಗುಣೈರ್ಭರ್ತ್ರಾತ್ಯಕ್ತಾಯಾಜನಸಂಸದಿ ।
ಯಾಕ್ಷಮಾಮೇಗತಿರ್ಗನ್ತುಮ್ಪ್ರವೇಕ್ಷ್ಯೇಹವ್ಯವಾಹನಮ್ ॥ 19 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತುವೈದೇಹ್ಯಾಲಕ್ಷ್ಮಣಃಪರವೀರಹಾ ।
ಅಮರ್ಷವಶಮಾಪನ್ನೋರಾಘವಂಸಮುದೈಕ್ಷತ ॥ 20 ॥
ಸ ವಿಜ್ಞಾಯತತಶ್ಛನ್ದಂರಾಮಸ್ಯಾಕಾರಸೂಚಿತಮ್ ।
ಚಿತಾಞ್ಚಕಾರಸೌಮಿತ್ರಿರ್ಮತೇರಾಮಸ್ಯವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 21 ॥
ನಹಿರಾಮನ್ತದಾಕಶ್ಚಿತ್ಕಾಲಾನ್ತಕಯಮೋಪಮಮ್ ।
ಅನುನೇತುಮಥೋವಕ್ತುನ್ದ್ರಷ್ಟುಂವಾಪ್ಯಶಕತ್ಸುಹೃತ್ ॥ 22 ॥
ಅಧೋಮುಖಂಸ್ಥಿತಂರಾಮನ್ತತಃಕೃತ್ವಾಪ್ರದಕ್ಷಿಣಮ್ ।
ಉಪಾವರ್ತತವೈದೇಹೀದೀಪ್ಯಮಾನಂಹುತಾಶನಮ್ ॥ 23 ॥
ಪ್ರಣಮ್ಯದೈವತೇಭ್ಯಶ್ಚಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಭ್ಯಶ್ಚಮೈಥಿಲೀ ।
ಬದ್ಧಾಞ್ಜಲಿಪುಟಾಚೇದಮುವಾಚಾನಗಿಸಮೀಪತಃ ॥ 24 ॥
ಯಥಾಮೇಹೃದಯನ್ನಿತ್ಯನ್ನಾಪಸರ್ಪತಿರಾಘವಾತ್ ।
ತಥಾಲೋಕಸ್ಯಸಾಕ್ಷೀಮಾಂಸರ್ವತಃಪಾತುಪಾವಕಃ ॥ 25 ॥
ಯಥಾಮಾಂಶುದ್ಧಚರಿತಾನ್ದುಷ್ಟಾಞ್ಜಾನಾತಿರಾಘವಃ ।
ತಥಾಲೋಕಸ್ಯಸಾಕ್ಷೀಮಾಂಸರ್ವತಃಪಾತುಪಾವಕಃ ॥ 26 ॥
ಕರ್ಮಣಾಮನಸಾವಾಚಾಯಥಾನಾತಿಚರಾಮ್ಯಹಮ್ ।
ರಾಘವಂಸರ್ವಧರ್ಮಜ್ಞನ್ತಥಾಮಾಮ್ಪಾತುಪಾವಕಃ ॥ 27 ॥
ಆದಿತ್ಯೋಭಗವಾನ್ವಾಯುರ್ಧಿಶಶ್ಚನ್ದ್ರಸ್ತಥೈವ ಚ ।
ಅಹಶ್ಚಾಪಿತಥಾಸನ್ಧ್ಯೇರಾತ್ರಿಶ್ಚಪೃಥಿವೀತಥಆ ॥ 28 ॥
ಯಥಾನ್ಯೇಽಪಿವಿಜಾನನ್ತಿತಥಾಚಾರಿತ್ರಸಂಯುತಾಮ್ ।
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾತುವೈದೇಹೀಪರಿಕ್ರಮ್ಯಹುತಾಶನಮ್ ।
ವಿವೇಶಜ್ವಲನನ್ದೀಪ್ತನ್ನಿಃಶಙ್ಕೇನಾನ್ತರಾತ್ಮನಾ ॥ 29 ॥
ನಶ್ಚಸುಮಹಾಂಸ್ತತ್ರಬಾಲವೃದ್ಧಸಮಾಕುಲಃ ॥ 30 ॥
ದದರ್ಶಮೈಥಿಲೀನ್ದೀಪ್ತಾಮ್ಪ್ರವಿಶನ್ತೀಂಹುತಾಶನಮ್ ।
ಸಾತಪ್ತನವಹೇಮಾಭಾತಪ್ತಕಾಞ್ಚನಭೂಷಣಾ ॥ 31 ॥
ಪಪಾತಜ್ವಲನನ್ದೀಪ್ತಂಸರ್ವಲೋಕಸ್ಯಸನ್ನಿಧೌ ।
ದದೃಶುಸ್ತಾಂವಿಶಾಲಾಕ್ಷೀಮ್ಪತನ್ತೀಂಹವ್ಯವಾಹನಮ್ ॥ 32 ॥
ಸೀತಾಂಸರ್ವಾಣಿರೂಪಾಣಿರುಕ್ಮವೇದಿನಿಭಾನ್ತದಾ ।
ದದೃಶುಸ್ತಾಮ್ಮಹಾಭಾಗಾಮ್ಪ್ರವಿಶನ್ತೀಂಹುತಾಶನಮ್ ॥ 33 ॥
ಸೀತಾಙ್ಕೃತ್ಸ್ನಾಸ್ತ್ರಯೋಲೋಕಾಃಪುಣ್ಯಾಮಾಜ್ಯಾಹುತೀಮಿವ ।
ಪ್ರಚುಕ್ರುಶುಃಸ್ತ್ರಿಯಃಸರ್ವಾಸ್ತಾನ್ದೃಷ್ಟವಾಹವ್ಯವಾಹವೇ ॥ 34 ॥
ಪತನ್ತೀಂಸಂಸ್ಕೃತಾಮ್ಮನ್ರನ್ಸ್ಸೈರ್ವಸೋರ್ದಾರಾಮಿವಾಧ್ವರೇ ।
ದದೃಶುಸ್ತಾನ್ತ್ರಯೋಲೋಕಾದೇವಗನ್ಧರ್ವದಾನವಾಃ ॥ 35 ॥
ಶಸ್ತಾಮ್ಪತನ್ತೀನ್ನಿರಯೇತ್ರಿವಿವಾದ್ಧೇವತಾಮಿವ ।
ತಸ್ಯಾಮಗ್ನಿಂವಿಶನ್ತ್ಯಾನ್ತುಹಾಹೇತಿವಿಪುಲಃಸ್ವನಃ ॥ 36 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಏಕೋನವಿಂಶತ್ಯಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
evamuktātuvaidehiparuṣaṃromaharṣaṇam |
rāghaveṇasaroṣeṇaśrutvāpravyathitā'bhavat || 1 ||
sātadaśrutapūrvaṃhijanemahatimaithilī |
śrutvābhartṛrvacorūkṣaṃlajjayāvanatābhavat || 2 ||
praviśantīvagātrāṇisvānisājanakātmajā |
vākṣaraisssaiḥsaśalyevabhṛśamāśrūṇyavartayat || 3 ||
tatobāṣpapariklinnampramārjantīsvamānanam |
śanairgadgadayāvācābhartāramidamabravīt || 4 ||
kimmāmasadṛśaṃvākyamīdṛśaṃśrotradāruṇam |
rūkṣaṃśrāvayasevīra prākṛtaḥprākṛtamiva || 5 ||
na tathāsmimahābāho yathāmāmavagacchasi |
pratyayaṅgacchamesvenacāritreṇaivateśape || 6 ||
pṛthakastrīṇāmpracāreṇajātintvampariśaṅkase |
parityajaināṃśaṅkāntuyadite'hamparīkṣitā || 7 ||
yadahaṅgātrasamparśaṅgatāsmiviśavāprabho |
kāmakāro na metatradaivantatrāparādhyati || 8 ||
madadhīnantuyattanmehṛdayantvayivartate |
parādhīneṣugātreṣukiṅkariṣyāmyanīśvarī || 9 ||
sahasamvṛddhabhāvenasaṃsargeṇa ca mānada |
yadite'haṃ na vijñātāhatātenāsmiśāśvatam || 10 ||
preṣitastemahāvīrohanumānavalokakaḥ |
laṅkāsthāhantvayārājankintadā na visarjitā || 11 ||
pratyakṣaṃvānarasyāsyatadvākyasamanantaram |
tvayāsantyaktayāvīratyaktaṃsyājajīvitammayā || 12 ||
na vṛthāteśramo'yaṃsyātsaṃśayenyasyajīvitam |
suhṛjjanaparikleśo na cāyaṃvipulastava || 13 ||
tvayātunṛpaśārdūladoṣamevānuvartatā |
laghunevamanuṣyeṇastrītvamevapuraskṛtam || 14 ||
apadeśenajanakādutpatatirvasuthātalāt |
mamavṛttaṃ ca vṛttajñabahute na puraskṛtam || 15 ||
na pramāṇīkṛtampāṇirbhālyemamanipīḍitaḥ |
mamabhaktiścaśīlaṃ ca sarvantepṛṣṭhataḥkṛtam || 16 ||
itibruvantīrudatībāṣpagadgagabhāṣiṇī |
uvācalakṣmaṇaṃsītādīnandhyānaparāyaṇam || 17 ||
citāmmekurusaumitrevyavanasyāsyabheṣajam |
midhyāpavādopahatānāhañjīvitumutsahe || 18 ||
aprītenaguṇairbhartrātyaktāyājanasaṃsadi |
yākṣamāmegatirgantumpravekṣyehavyavāhanam || 19 ||
evamuktastuvaidehyālakṣmaṇaḥparavīrahā |
amarṣavaśamāpannorāghavaṃsamudaikṣata || 20 ||
sa vijñāyatataśchandaṃrāmasyākārasūcitam |
citāñcakārasaumitrirmaterāmasyavīryavān || 21 ||
nahirāmantadākaścitkālāntakayamopamam |
anunetumathovaktundraṣṭuṃvāpyaśakatsuhṛt || 22 ||
adhomukhaṃsthitaṃrāmantataḥkṛtvāpradakṣiṇam |
upāvartatavaidehīdīpyamānaṃhutāśanam || 23 ||
praṇamyadaivatebhyaścabrāhmaṇebhyaścamaithilī |
baddhāñjalipuṭācedamuvācānagisamīpataḥ || 24 ||
yathāmehṛdayannityannāpasarpatirāghavāt |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 25 ||
yathāmāṃśuddhacaritānduṣṭāñjānātirāghavaḥ |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 26 ||
karmaṇāmanasāvācāyathānāticarāmyaham |
rāghavaṃsarvadharmajñantathāmāmpātupāvakaḥ || 27 ||
ādityobhagavānvāyurdhiśaścandrastathaiva ca |
ahaścāpitathāsandhyerātriścapṛthivītathaā || 28 ||
yathānye'pivijānantitathācāritrasaṃyutām |
evamuktvātuvaidehīparikramyahutāśanam |
viveśajvalanandīptanniḥśaṅkenāntarātmanā || 29 ||
naścasumahāṃstatrabālavṛddhasamākulaḥ || 30 ||
dadarśamaithilīndīptāmpraviśantīṃhutāśanam |
sātaptanavahemābhātaptakāñcanabhūṣaṇā || 31 ||
papātajvalanandīptaṃsarvalokasyasannidhau |
dadṛśustāṃviśālākṣīmpatantīṃhavyavāhanam || 32 ||
sītāṃsarvāṇirūpāṇirukmavedinibhāntadā |
dadṛśustāmmahābhāgāmpraviśantīṃhutāśanam || 33 ||
sītāṅkṛtsnāstrayolokāḥpuṇyāmājyāhutīmiva |
pracukruśuḥstriyaḥsarvāstāndṛṣṭavāhavyavāhave || 34 ||
patantīṃsaṃskṛtāmmanranssairvasordārāmivādhvare |
dadṛśustāntrayolokādevagandharvadānavāḥ || 35 ||
śastāmpatantīnnirayetrivivāddhevatāmiva |
tasyāmagniṃviśantyāntuhāhetivipulaḥsvanaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ।
एवमुक्तातुवैदेहिपरुषंरोमहर्षणम् ।
राघवेणसरोषेणश्रुत्वाप्रव्यथिताऽभवत् ॥ 1 ॥
सातदश्रुतपूर्वंहिजनेमहतिमैथिली ।
श्रुत्वाभर्तृर्वचोरूक्षंलज्जयावनताभवत् ॥ 2 ॥
प्रविशन्तीवगात्राणिस्वानिसाजनकात्मजा ।
वाक्षरैस्स्सैःसशल्येवभृशमाश्रूण्यवर्तयत् ॥ 3 ॥
ततोबाष्पपरिक्लिन्नम्प्रमार्जन्तीस्वमाननम् ।
शनैर्गद्गदयावाचाभर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 4 ॥
किम्मामसदृशंवाक्यमीदृशंश्रोत्रदारुणम् ।
रूक्षंश्रावयसेवीर प्राकृतःप्राकृतमिव ॥ 5 ॥
न तथास्मिमहाबाहो यथामामवगच्छसि ।
प्रत्ययङ्गच्छमेस्वेनचारित्रेणैवतेशपे ॥ 6 ॥
पृथकस्त्रीणाम्प्रचारेणजातिन्त्वम्परिशङ्कसे ।
परित्यजैनांशङ्कान्तुयदितेऽहम्परीक्षिता ॥ 7 ॥
यदहङ्गात्रसम्पर्शङ्गतास्मिविशवाप्रभो ।
कामकारो न मेतत्रदैवन्तत्रापराध्यति ॥ 8 ॥
मदधीनन्तुयत्तन्मेहृदयन्त्वयिवर्तते ।
पराधीनेषुगात्रेषुकिङ्करिष्याम्यनीश्वरी ॥ 9 ॥
सहसम्वृद्धभावेनसंसर्गेण च मानद ।
यदितेऽहं न विज्ञाताहतातेनास्मिशाश्वतम् ॥ 10 ॥
प्रेषितस्तेमहावीरोहनुमानवलोककः ।
लङ्कास्थाहन्त्वयाराजन्किन्तदा न विसर्जिता ॥ 11 ॥
प्रत्यक्षंवानरस्यास्यतद्वाक्यसमनन्तरम् ।
त्वयासन्त्यक्तयावीरत्यक्तंस्याजजीवितम्मया ॥ 12 ॥
न वृथातेश्रमोऽयंस्यात्संशयेन्यस्यजीवितम् ।
सुहृज्जनपरिक्लेशो न चायंविपुलस्तव ॥ 13 ॥
त्वयातुनृपशार्दूलदोषमेवानुवर्तता ।
लघुनेवमनुष्येणस्त्रीत्वमेवपुरस्कृतम् ॥ 14 ॥
अपदेशेनजनकादुत्पततिर्वसुथातलात् ।
ममवृत्तं च वृत्तज्ञबहुते न पुरस्कृतम् ॥ 15 ॥
न प्रमाणीकृतम्पाणिर्भाल्येममनिपीडितः ।
ममभक्तिश्चशीलं च सर्वन्तेपृष्ठतःकृतम् ॥ 16 ॥
इतिब्रुवन्तीरुदतीबाष्पगद्गगभाषिणी ।
उवाचलक्ष्मणंसीतादीनन्ध्यानपरायणम् ॥ 17 ॥
चिताम्मेकुरुसौमित्रेव्यवनस्यास्यभेषजम् ।
मिध्यापवादोपहतानाहञ्जीवितुमुत्सहे ॥ 18 ॥
अप्रीतेनगुणैर्भर्त्रात्यक्तायाजनसंसदि ।
याक्षमामेगतिर्गन्तुम्प्रवेक्ष्येहव्यवाहनम् ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तुवैदेह्यालक्ष्मणःपरवीरहा ।
अमर्षवशमापन्नोराघवंसमुदैक्षत ॥ 20 ॥
स विज्ञायततश्छन्दंरामस्याकारसूचितम् ।
चिताञ्चकारसौमित्रिर्मतेरामस्यवीर्यवान् ॥ 21 ॥
नहिरामन्तदाकश्चित्कालान्तकयमोपमम् ।
अनुनेतुमथोवक्तुन्द्रष्टुंवाप्यशकत्सुहृत् ॥ 22 ॥
अधोमुखंस्थितंरामन्ततःकृत्वाप्रदक्षिणम् ।
उपावर्ततवैदेहीदीप्यमानंहुताशनम् ॥ 23 ॥
प्रणम्यदैवतेभ्यश्चब्राह्मणेभ्यश्चमैथिली ।
बद्धाञ्जलिपुटाचेदमुवाचानगिसमीपतः ॥ 24 ॥
यथामेहृदयन्नित्यन्नापसर्पतिराघवात् ।
तथालोकस्यसाक्षीमांसर्वतःपातुपावकः ॥ 25 ॥
यथामांशुद्धचरितान्दुष्टाञ्जानातिराघवः ।
तथालोकस्यसाक्षीमांसर्वतःपातुपावकः ॥ 26 ॥
कर्मणामनसावाचायथानातिचराम्यहम् ।
राघवंसर्वधर्मज्ञन्तथामाम्पातुपावकः ॥ 27 ॥
आदित्योभगवान्वायुर्धिशश्चन्द्रस्तथैव च ।
अहश्चापितथासन्ध्येरात्रिश्चपृथिवीतथआ ॥ 28 ॥
यथान्येऽपिविजानन्तितथाचारित्रसंयुताम् ।
एवमुक्त्वातुवैदेहीपरिक्रम्यहुताशनम् ।
विवेशज्वलनन्दीप्तन्निःशङ्केनान्तरात्मना ॥ 29 ॥
नश्चसुमहांस्तत्रबालवृद्धसमाकुलः ॥ 30 ॥
ददर्शमैथिलीन्दीप्ताम्प्रविशन्तींहुताशनम् ।
सातप्तनवहेमाभातप्तकाञ्चनभूषणा ॥ 31 ॥
पपातज्वलनन्दीप्तंसर्वलोकस्यसन्निधौ ।
ददृशुस्तांविशालाक्षीम्पतन्तींहव्यवाहनम् ॥ 32 ॥
सीतांसर्वाणिरूपाणिरुक्मवेदिनिभान्तदा ।
ददृशुस्ताम्महाभागाम्प्रविशन्तींहुताशनम् ॥ 33 ॥
सीताङ्कृत्स्नास्त्रयोलोकाःपुण्यामाज्याहुतीमिव ।
प्रचुक्रुशुःस्त्रियःसर्वास्तान्दृष्टवाहव्यवाहवे ॥ 34 ॥
पतन्तींसंस्कृताम्मन्रन्स्सैर्वसोर्दारामिवाध्वरे ।
ददृशुस्तान्त्रयोलोकादेवगन्धर्वदानवाः ॥ 35 ॥
शस्ताम्पतन्तीन्निरयेत्रिविवाद्धेवतामिव ।
तस्यामग्निंविशन्त्यान्तुहाहेतिविपुलःस्वनः ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोनविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
evamuktātuvaidehiparuṣaṃromaharṣaṇam |
rāghaveṇasaroṣeṇaśrutvāpravyathitā'bhavat || 1 ||
sātadaśrutapūrvaṃhijanemahatimaithilī |
śrutvābhartṛrvacorūkṣaṃlajjayāvanatābhavat || 2 ||
praviśantīvagātrāṇisvānisājanakātmajā |
vākṣaraisssaiḥsaśalyevabhṛśamāśrūṇyavartayat || 3 ||
tatobāṣpapariklinnampramārjantīsvamānanam |
śanairgadgadayāvācābhartāramidamabravīt || 4 ||
kimmāmasadṛśaṃvākyamīdṛśaṃśrotradāruṇam |
rūkṣaṃśrāvayasevīra prākṛtaḥprākṛtamiva || 5 ||
na tathāsmimahābāho yathāmāmavagacchasi |
pratyayaṅgacchamesvenacāritreṇaivateśape || 6 ||
pṛthakastrīṇāmpracāreṇajātintvampariśaṅkase |
parityajaināṃśaṅkāntuyadite'hamparīkṣitā || 7 ||
yadahaṅgātrasamparśaṅgatāsmiviśavāprabho |
kāmakāro na metatradaivantatrāparādhyati || 8 ||
madadhīnantuyattanmehṛdayantvayivartate |
parādhīneṣugātreṣukiṅkariṣyāmyanīśvarī || 9 ||
sahasamvṛddhabhāvenasaṃsargeṇa ca mānada |
yadite'haṃ na vijñātāhatātenāsmiśāśvatam || 10 ||
preṣitastemahāvīrohanumānavalokakaḥ |
laṅkāsthāhantvayārājankintadā na visarjitā || 11 ||
pratyakṣaṃvānarasyāsyatadvākyasamanantaram |
tvayāsantyaktayāvīratyaktaṃsyājajīvitammayā || 12 ||
na vṛthāteśramo'yaṃsyātsaṃśayenyasyajīvitam |
suhṛjjanaparikleśo na cāyaṃvipulastava || 13 ||
tvayātunṛpaśārdūladoṣamevānuvartatā |
laghunevamanuṣyeṇastrītvamevapuraskṛtam || 14 ||
apadeśenajanakādutpatatirvasuthātalāt |
mamavṛttaṃ ca vṛttajñabahute na puraskṛtam || 15 ||
na pramāṇīkṛtampāṇirbhālyemamanipīḍitaḥ |
mamabhaktiścaśīlaṃ ca sarvantepṛṣṭhataḥkṛtam || 16 ||
itibruvantīrudatībāṣpagadgagabhāṣiṇī |
uvācalakṣmaṇaṃsītādīnandhyānaparāyaṇam || 17 ||
citāmmekurusaumitrevyavanasyāsyabheṣajam |
midhyāpavādopahatānāhañjīvitumutsahe || 18 ||
aprītenaguṇairbhartrātyaktāyājanasaṃsadi |
yākṣamāmegatirgantumpravekṣyehavyavāhanam || 19 ||
evamuktastuvaidehyālakṣmaṇaḥparavīrahā |
amarṣavaśamāpannorāghavaṃsamudaikṣata || 20 ||
sa vijñāyatataśchandaṃrāmasyākārasūcitam |
citāñcakārasaumitrirmaterāmasyavīryavān || 21 ||
nahirāmantadākaścitkālāntakayamopamam |
anunetumathovaktundraṣṭuṃvāpyaśakatsuhṛt || 22 ||
adhomukhaṃsthitaṃrāmantataḥkṛtvāpradakṣiṇam |
upāvartatavaidehīdīpyamānaṃhutāśanam || 23 ||
praṇamyadaivatebhyaścabrāhmaṇebhyaścamaithilī |
baddhāñjalipuṭācedamuvācānagisamīpataḥ || 24 ||
yathāmehṛdayannityannāpasarpatirāghavāt |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 25 ||
yathāmāṃśuddhacaritānduṣṭāñjānātirāghavaḥ |
tathālokasyasākṣīmāṃsarvataḥpātupāvakaḥ || 26 ||
karmaṇāmanasāvācāyathānāticarāmyaham |
rāghavaṃsarvadharmajñantathāmāmpātupāvakaḥ || 27 ||
ādityobhagavānvāyurdhiśaścandrastathaiva ca |
ahaścāpitathāsandhyerātriścapṛthivītathaā || 28 ||
yathānye'pivijānantitathācāritrasaṃyutām |
evamuktvātuvaidehīparikramyahutāśanam |
viveśajvalanandīptanniḥśaṅkenāntarātmanā || 29 ||
naścasumahāṃstatrabālavṛddhasamākulaḥ || 30 ||
dadarśamaithilīndīptāmpraviśantīṃhutāśanam |
sātaptanavahemābhātaptakāñcanabhūṣaṇā || 31 ||
papātajvalanandīptaṃsarvalokasyasannidhau |
dadṛśustāṃviśālākṣīmpatantīṃhavyavāhanam || 32 ||
sītāṃsarvāṇirūpāṇirukmavedinibhāntadā |
dadṛśustāmmahābhāgāmpraviśantīṃhutāśanam || 33 ||
sītāṅkṛtsnāstrayolokāḥpuṇyāmājyāhutīmiva |
pracukruśuḥstriyaḥsarvāstāndṛṣṭavāhavyavāhave || 34 ||
patantīṃsaṃskṛtāmmanranssairvasordārāmivādhvare |
dadṛśustāntrayolokādevagandharvadānavāḥ || 35 ||
śastāmpatantīnnirayetrivivāddhevatāmiva |
tasyāmagniṃviśantyāntuhāhetivipulaḥsvanaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.