శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ చతుర్వింశస్సర్గః ।
సావీరసమితీరాజ్ఞావిరరాజవ్యవస్థితా ।
శశినాశుభనక్షత్రాపౌర్ణమాసీవశారదీ ॥ 1 ॥
ప్రచచాలచవేగేనత్రస్తాచైవవసున్ధరా ।
పీడ్యమానాబలౌఘేనతేనసాగరవర్చసా ॥ 2 ॥
తతశ్శుశ్రువురాక్రుష్టంలఙ్కాయాఙ్కాననౌకసః ।
భేరీమృదఙ్గసఙ్ఘుష్టన్తుములంరోమహర్షణమ్ ॥ 3 ॥
బభూవుస్తేనఘోషేణసంహృష్టాహరియూథపాః ।
అమృష్యమాణాస్తఙ్ఘోషంవినేదుర్ఘోషవత్తరమ్ ॥ 4 ॥
రాక్షసాస్తుప్లవఙ్గానాంశుశ్రువుశ్చాఽపిగర్జితమ్ ।
నర్దతామివదృప్తానామ్మేఘానామమ్బరేస్వనమ్ ॥ 5 ॥
దృష్టవాదాశరథిర్లఙ్కాఞ్చిత్రధ్వజపతాకినీమ్ ।
జగామమనసాసీతన్దూయమానేనచేతసా ॥ 6 ॥
అత్రసామృగశాబాక్షీరావణేనోపరుధ్యతే ।
అభిభూతాగ్రహేణేవలోహితాఙ్గేనరోహిణీ ॥ 7 ॥
దీర్ఘముష్ణఞ్చనిశ్వస్యసముద్వీక్ష్యచలక్ష్మణమ్ ।
ఉవాచవచనంవీరస్తత్కాలహితమాత్మనః ॥ 8 ॥
ఆలిఖన్తీమివాకాశముత్థితామ్పశ్యలక్ష్మణ ।
మనసేవకృతాంలఙ్కాన్నగాగ్రేవిశ్వకర్మణా ॥ 9 ॥
విమానైర్బహుభిర్లఙ్కాసఙ్కీర్ణాభువిరాజతే ।
విష్ణోఃపదమివాకాశఞ్ఛాదితమ్పాణ్డుభిర్ఘనైః ॥ 10 ॥
పుష్పితైశ్శోభితాలఙ్కావనైశ్చత్రరథోపమైః ।
నానాపతగసఙ్ఘుష్టైః ఫలపుష్పోపగైశ్శుభైః ॥ 11 ॥
పశ్యమత్తవిహాఙ్గానిప్రలీనభ్రమరాణిచ ।
కోకిలాకులషణ్డానిదోధవీతిశివోఽనిలః ॥ 12 ॥
ఇతిదాశరథీరామోలక్ష్మణంసమభాషత ।
బలఞ్చతద్వైవిభజన్ శాస్త్రదృష్టేనకర్మణా ॥ 13 ॥
శశాసకపిసేనాయామ్బలమాదాయవీర్యవాన్ ।
అఙ్గదస్సహనీలేనతిష్ఠేదురసిదుర్జయః ॥ 14 ॥
తిష్ఠేద్వానరవాహిన్యావానరౌఘసమావృతః ।
ఆశ్రిత్యదక్షిణమ్పార్శ్వమృషభోవానరర్షభః ॥ 15 ॥
గన్ధహస్తీవదుర్ధర్షస్తరస్వీగన్ధమాదనః ।
తిష్ఠేద్వానరవాహిన్యాస్సవ్యమ్పార్శ్వంసమాశ్రితః ॥ 16 ॥
మూర్ధ్నిస్థాస్యామ్యహంయుక్తోలక్ష్మణేనసమన్వితః ।
జామ్బవాంశ్చసుషేణశ్చవేగదర్శీచవానరః ॥ 17 ॥
ఋక్షముఖ్యామహాత్మానఃకుక్షింరక్షన్తుతేత్రయః ।
జఘనఙ్కపిసేనాయాఃకపిరాజోఽభిరక్షతు ।
పశ్చార్ధమివలోకస్యప్రచేతాస్తేజసావృతః ॥ 18 ॥
సువిభక్తమహావ్యూహామహావానరరక్షితా ।
అనీకినీసావిబభౌయథాద్యౌస్సాభ్రసమ్ప్లవా ॥ 19 ॥
ప్రగృహ్యగిరిశృఙ్గాణిమహాతశ్చమహీరుహన్ ।
లఙ్కాంవిమర్దయిషవోరణే ॥ 20 ॥
శిఖరైర్వికిరామైనాంలఙ్కామ్ముష్టభిరేవవా ।
ఇతిస్మదధిరేసర్వేమనాంసిహరిపుఙ్గవాః ॥ 21 ॥
తతోరామోమహాతేజాస్సుగ్రీవమిదమబ్రవీత్ ।
సువిభక్తానిసైన్యానిశుకఏషవిముచ్యతామ్ ॥ 22 ॥
రామస్యతువచశ్శ్రుత్వావానరేన్ద్రోమహాబలః ।
మోచయామాసతన్దూతంశుకంరామస్యశాసనాత్ ॥ 23 ॥
మోచితోరామవాక్యేనవానరైశ్చనిపీడితః ।
శుకఃపరమసన్త్రస్తోరక్షోధిపముపాగమత్ ॥ 24 ॥
రావణఃప్రహసన్నేవశుకంవాక్యమువాచహ ॥ 25 ॥
కిమిమౌతేసితౌపక్షౌలూనపక్షశ్చదృశ్యసే ।
కచ్చిన్నానేకచిత్తానాన్తేషాన్త్వంవశమాగతః ॥ 26 ॥
తతస్సభయసంవిగ్నస్తదారాజ్ఞాభిచోదితః ।
వచనమ్ప్రత్యువాచేదంరాక్షసాధిపముత్తమమ్ ॥ 27 ॥
సాగరస్యోత్తరేతీరేఽబ్రవన్తేవచనన్తథా ।
యథాసన్ధేశమక్లిష్టంసాన్త్వయన్ శ్లక్ష్ణయాగిరా ॥ 28 ॥
క్రుద్ధైస్సైరహముత్ప్లుతదృష్టమాత్రఃప్లవఙ్గమైః ।
గృహీతోఽస్మ్యపిచారబ్దోహన్తుంలోప్తుఞ్చముష్టిభి ॥ 29 ॥
నైవసమ్భాషితుంశక్యాస్సమ్ప్రశ్నోఽత్రనలభ్యతే ।
ప్రకృత్యాకోపనాస్తీక్ష్ణానానరారాక్షసాధిప ॥ 30 ॥
సచహన్తావిరాధస్యకబన్ధస్యఖరస్యచ ।
సుగ్రీవసహితోరామస్సీతాయాః పదమాగతః ॥ 31 ॥
సకృత్వాసాగరేసేతున్తీర్త్వాచలవణోదధిమ్ ।
ఏషరక్షాంసినిర్దూయధన్వీతిష్ఠతిరాఘవః ॥ 32 ॥
ఋక్షవానరసఙ్ఘానామనీకానిసహస్రశః ।
గిరిమేఘనికాశానాఞ్ఛాదయన్తివసున్ధరామ్ ॥ 33 ॥
రాక్షసానామ్బలౌఘస్యవానరేన్ద్రబలస్యచ ।
నైతయోర్విద్యతేసన్ధిర్దేవదానవయోరివ ॥ 34 ॥
పురాప్రాకారమాయాన్తిక్షిప్రమేకతరఙ్కురు ।
సీతాంవాస్మైప్రయచ్ఛాశుసుయుద్ధంవాపిప్రదీయతామ్ ॥ 35 ॥
శుకస్యవచనంశ్రుత్వారావణోవాక్యమబ్రవీత్ ।
రోషసంరక్తనయనోనిర్దహన్నినచక్షుషా ॥ 36 ॥
యదిమామ్ప్రతియుధ్యేరన్ దేవగన్ధర్వదానవాః ।
నైవసీతామ్ప్రదాస్యామిసర్వలోకభయాదపి ॥ 37 ॥
కదాసమభిధావన్తిరాఘవమ్మామకాశ్శరాః ।
వసన్తేపుష్పితమ్మత్తాభ్రమరాఇవపాదపమ్ ॥ 38 ॥
కదాతూణీయశైర్దీప్తైర్గణశః కార్ముకచ్యుతైః ।
శరైరాదీపయామ్యేనముల్కాభిరివకుఞ్జరమ్ ॥ 39 ॥
తచ్చాస్యబలమాదాస్యేబలేనమహతావృతః ।
జ్యోతిషామివసర్వేషామ్ప్రభాముద్యన్దివాకరః ॥ 40 ॥
సాగరస్యేవమేవేగోమారుతస్యేవమేగతిః ।
నహిదాశరథిర్వేదతేనమాంయోద్ధుమిచ్ఛతి ॥ 41 ॥
నమేతూణీశయాన్బాణాన్ సవిషానివపన్నగాన్ ।
రామఃపశ్యతిసఙ్గ్రామేతేనమాంయోధ్దుమిచ్ఛతి ॥ 42 ॥
నజానాతిపురావీర్యమమయుద్ధేసరాఘవః ।
మమచాపమయీంవీణాంశరకోణైఃప్రవాదితామ్ ॥ 43 ॥
జ్యాశబ్దతుములాఙ్ఘోరామార్తభీతమహాస్వనామ్ ।
నారాచతలసన్నాదాన్తామ్మమాహితవాహినీమ్ ॥ 44 ॥
అవగాహ్యమహారఙ్గంవాదయిష్యామ్యహంరణే ।
నవాసవేనాపిసహస్రచక్షుషాయథాస్మిశక్యోవరుణేనవాస్వయమ్ ।
యమేనవాధర్షయితుంశరాగ్నినామహాహవేవైశ్రవణేనవాపునః ॥ 45 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే చతుర్వింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
सावीरसमितीराज्ञाविरराजव्यवस्थिता ।
शशिनाशुभनक्षत्रापौर्णमासीवशारदी ॥ 1 ॥
प्रचचालचवेगेनत्रस्ताचैववसुन्धरा ।
पीड्यमानाबलौघेनतेनसागरवर्चसा ॥ 2 ॥
ततश्शुश्रुवुराक्रुष्टंलङ्कायाङ्काननौकसः ।
भेरीमृदङ्गसङ्घुष्टन्तुमुलंरोमहर्षणम् ॥ 3 ॥
बभूवुस्तेनघोषेणसंहृष्टाहरियूथपाः ।
अमृष्यमाणास्तङ्घोषंविनेदुर्घोषवत्तरम् ॥ 4 ॥
राक्षसास्तुप्लवङ्गानांशुश्रुवुश्चाऽपिगर्जितम् ।
नर्दतामिवदृप्तानाम्मेघानामम्बरेस्वनम् ॥ 5 ॥
दृष्टवादाशरथिर्लङ्काञ्चित्रध्वजपताकिनीम् ।
जगाममनसासीतन्दूयमानेनचेतसा ॥ 6 ॥
अत्रसामृगशाबाक्षीरावणेनोपरुध्यते ।
अभिभूताग्रहेणेवलोहिताङ्गेनरोहिणी ॥ 7 ॥
दीर्घमुष्णञ्चनिश्वस्यसमुद्वीक्ष्यचलक्ष्मणम् ।
उवाचवचनंवीरस्तत्कालहितमात्मनः ॥ 8 ॥
आलिखन्तीमिवाकाशमुत्थिताम्पश्यलक्ष्मण ।
मनसेवकृतांलङ्कान्नगाग्रेविश्वकर्मणा ॥ 9 ॥
विमानैर्बहुभिर्लङ्कासङ्कीर्णाभुविराजते ।
विष्णोःपदमिवाकाशञ्छादितम्पाण्डुभिर्घनैः ॥ 10 ॥
पुष्पितैश्शोभितालङ्कावनैश्चत्ररथोपमैः ।
नानापतगसङ्घुष्टैः फलपुष्पोपगैश्शुभैः ॥ 11 ॥
पश्यमत्तविहाङ्गानिप्रलीनभ्रमराणिच ।
कोकिलाकुलषण्डानिदोधवीतिशिवोऽनिलः ॥ 12 ॥
इतिदाशरथीरामोलक्ष्मणंसमभाषत ।
बलञ्चतद्वैविभजन् शास्त्रदृष्टेनकर्मणा ॥ 13 ॥
शशासकपिसेनायाम्बलमादायवीर्यवान् ।
अङ्गदस्सहनीलेनतिष्ठेदुरसिदुर्जयः ॥ 14 ॥
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यावानरौघसमावृतः ।
आश्रित्यदक्षिणम्पार्श्वमृषभोवानरर्षभः ॥ 15 ॥
गन्धहस्तीवदुर्धर्षस्तरस्वीगन्धमादनः ।
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यास्सव्यम्पार्श्वंसमाश्रितः ॥ 16 ॥
मूर्ध्निस्थास्याम्यहंयुक्तोलक्ष्मणेनसमन्वितः ।
जाम्बवांश्चसुषेणश्चवेगदर्शीचवानरः ॥ 17 ॥
ऋक्षमुख्यामहात्मानःकुक्षिंरक्षन्तुतेत्रयः ।
जघनङ्कपिसेनायाःकपिराजोऽभिरक्षतु ।
पश्चार्धमिवलोकस्यप्रचेतास्तेजसावृतः ॥ 18 ॥
सुविभक्तमहाव्यूहामहावानररक्षिता ।
अनीकिनीसाविबभौयथाद्यौस्साभ्रसम्प्लवा ॥ 19 ॥
प्रगृह्यगिरिशृङ्गाणिमहातश्चमहीरुहन् ।
लङ्कांविमर्दयिषवोरणे ॥ 20 ॥
शिखरैर्विकिरामैनांलङ्काम्मुष्टभिरेववा ।
इतिस्मदधिरेसर्वेमनांसिहरिपुङ्गवाः ॥ 21 ॥
ततोरामोमहातेजास्सुग्रीवमिदमब्रवीत् ।
सुविभक्तानिसैन्यानिशुकएषविमुच्यताम् ॥ 22 ॥
रामस्यतुवचश्श्रुत्वावानरेन्द्रोमहाबलः ।
मोचयामासतन्दूतंशुकंरामस्यशासनात् ॥ 23 ॥
मोचितोरामवाक्येनवानरैश्चनिपीडितः ।
शुकःपरमसन्त्रस्तोरक्षोधिपमुपागमत् ॥ 24 ॥
रावणःप्रहसन्नेवशुकंवाक्यमुवाचह ॥ 25 ॥
किमिमौतेसितौपक्षौलूनपक्षश्चदृश्यसे ।
कच्चिन्नानेकचित्तानान्तेषान्त्वंवशमागतः ॥ 26 ॥
ततस्सभयसंविग्नस्तदाराज्ञाभिचोदितः ।
वचनम्प्रत्युवाचेदंराक्षसाधिपमुत्तमम् ॥ 27 ॥
सागरस्योत्तरेतीरेऽब्रवन्तेवचनन्तथा ।
यथासन्धेशमक्लिष्टंसान्त्वयन् श्लक्ष्णयागिरा ॥ 28 ॥
क्रुद्धैस्सैरहमुत्प्लुतदृष्टमात्रःप्लवङ्गमैः ।
गृहीतोऽस्म्यपिचारब्दोहन्तुंलोप्तुञ्चमुष्टिभि ॥ 29 ॥
नैवसम्भाषितुंशक्यास्सम्प्रश्नोऽत्रनलभ्यते ।
प्रकृत्याकोपनास्तीक्ष्णानानराराक्षसाधिप ॥ 30 ॥
सचहन्ताविराधस्यकबन्धस्यखरस्यच ।
सुग्रीवसहितोरामस्सीतायाः पदमागतः ॥ 31 ॥
सकृत्वासागरेसेतुन्तीर्त्वाचलवणोदधिम् ।
एषरक्षांसिनिर्दूयधन्वीतिष्ठतिराघवः ॥ 32 ॥
ऋक्षवानरसङ्घानामनीकानिसहस्रशः ।
गिरिमेघनिकाशानाञ्छादयन्तिवसुन्धराम् ॥ 33 ॥
राक्षसानाम्बलौघस्यवानरेन्द्रबलस्यच ।
नैतयोर्विद्यतेसन्धिर्देवदानवयोरिव ॥ 34 ॥
पुराप्राकारमायान्तिक्षिप्रमेकतरङ्कुरु ।
सीतांवास्मैप्रयच्छाशुसुयुद्धंवापिप्रदीयताम् ॥ 35 ॥
शुकस्यवचनंश्रुत्वारावणोवाक्यमब्रवीत् ।
रोषसंरक्तनयनोनिर्दहन्निनचक्षुषा ॥ 36 ॥
यदिमाम्प्रतियुध्येरन् देवगन्धर्वदानवाः ।
नैवसीताम्प्रदास्यामिसर्वलोकभयादपि ॥ 37 ॥
कदासमभिधावन्तिराघवम्मामकाश्शराः ।
वसन्तेपुष्पितम्मत्ताभ्रमराइवपादपम् ॥ 38 ॥
कदातूणीयशैर्दीप्तैर्गणशः कार्मुकच्युतैः ।
शरैरादीपयाम्येनमुल्काभिरिवकुञ्जरम् ॥ 39 ॥
तच्चास्यबलमादास्येबलेनमहतावृतः ।
ज्योतिषामिवसर्वेषाम्प्रभामुद्यन्दिवाकरः ॥ 40 ॥
सागरस्येवमेवेगोमारुतस्येवमेगतिः ।
नहिदाशरथिर्वेदतेनमांयोद्धुमिच्छति ॥ 41 ॥
नमेतूणीशयान्बाणान् सविषानिवपन्नगान् ।
रामःपश्यतिसङ्ग्रामेतेनमांयोध्दुमिच्छति ॥ 42 ॥
नजानातिपुरावीर्यममयुद्धेसराघवः ।
ममचापमयींवीणांशरकोणैःप्रवादिताम् ॥ 43 ॥
ज्याशब्दतुमुलाङ्घोरामार्तभीतमहास्वनाम् ।
नाराचतलसन्नादान्ताम्ममाहितवाहिनीम् ॥ 44 ॥
अवगाह्यमहारङ्गंवादयिष्याम्यहंरणे ।
नवासवेनापिसहस्रचक्षुषायथास्मिशक्योवरुणेनवास्वयम् ।
यमेनवाधर्षयितुंशराग्निनामहाहवेवैश्रवणेनवापुनः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.