𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑌾𑌵𑍀𑌰𑌸𑌮𑌿𑌤𑍀𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌵𑌿𑌰𑌰𑌾𑌜𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ।
𑌶𑌶𑌿𑌨𑌾𑌶𑍁𑌭𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑍗𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌸𑍀𑌵𑌶𑌾𑌰𑌦𑍀 ॥ 1 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌚𑌚𑌾𑌲𑌚𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌚𑍈𑌵𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ।
𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌬𑌲𑍗𑌘𑍇𑌨𑌤𑍇𑌨𑌸𑌾𑌗𑌰𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌾 ॥ 2 ॥
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌨𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌭𑍇𑌰𑍀𑌮𑍃𑌦𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌂𑌰𑍋𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌘𑍋𑌷𑍇𑌣𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ।
𑌅𑌮𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑌙𑍍𑌘𑍋𑌷𑌂𑌵𑌿𑌨𑍇𑌦𑍁𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌵𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌶𑍍𑌚𑌾𑌽𑌪𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌰𑍍𑌦𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵𑌦𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌮𑍇𑌘𑌾𑌨𑌾𑌮𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌰𑍍𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑌪𑌤𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌮𑌨𑌸𑌾𑌸𑍀𑌤𑌨𑍍𑌦𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨𑌚𑍇𑌤𑌸𑌾 ॥ 6 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌰𑌸𑌾𑌮𑍃𑌗𑌶𑌾𑌬𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨𑍋𑌪𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇𑌣𑍇𑌵𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇𑌨𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀 ॥ 7 ॥
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌞𑍍𑌚𑌨𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌚𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚𑌵𑌚𑌨𑌂𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑌹𑌿𑌤𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 8 ॥
𑌆𑌲𑌿𑌖𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌮𑌨𑌸𑍇𑌵𑌕𑍃𑌤𑌾𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 9 ॥
𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌭𑍁𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌃𑌪𑌦𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌞𑍍𑌛𑌾𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌘𑌨𑍈𑌃 ॥ 10 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌶𑍍𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌤𑍍𑌰𑌰𑌥𑍋𑌪𑌮𑍈𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑌤𑌗𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑍈𑌃 𑌫𑌲𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍋𑌪𑌗𑍈𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑍈𑌃 ॥ 11 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌮𑌤𑍍𑌤𑌵𑌿𑌹𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌲𑍀𑌨𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌾𑌣𑌿𑌚 ।
𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌾𑌕𑍁𑌲𑌷𑌣𑍍𑌡𑌾𑌨𑌿𑌦𑍋𑌧𑌵𑍀𑌤𑌿𑌶𑌿𑌵𑍋𑌽𑌨𑌿𑌲𑌃 ॥ 12 ॥
𑌇𑌤𑌿𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀𑌰𑌾𑌮𑍋𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂𑌸𑌮𑌭𑌾𑌷𑌤 ।
𑌬𑌲𑌞𑍍𑌚𑌤𑌦𑍍𑌵𑍈𑌵𑌿𑌭𑌜𑌨𑍍 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 13 ॥
𑌶𑌶𑌾𑌸𑌕𑌪𑌿𑌸𑍇𑌨𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑌲𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑍍𑌸𑌹𑌨𑍀𑌲𑍇𑌨𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌦𑍁𑌰𑌸𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑌯𑌃 ॥ 14 ॥
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑍗𑌘𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌮𑍃𑌷𑌭𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 15 ॥
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌵𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌸𑍍𑌤𑌰𑌸𑍍𑌵𑍀𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑌾𑌦𑌨𑌃 ।
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌂𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌶𑍍𑌚𑌵𑍇𑌗𑌦𑌰𑍍𑌶𑍀𑌚𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 17 ॥
𑌋𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌃𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌂𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁𑌤𑍇𑌤𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌜𑌘𑌨𑌙𑍍𑌕𑌪𑌿𑌸𑍇𑌨𑌾𑌯𑌾𑌃𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑍋𑌽𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 ।
𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑌿𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌚𑍇𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 18 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌮𑌹𑌾𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑌾𑌮𑌹𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌅𑌨𑍀𑌕𑌿𑌨𑍀𑌸𑌾𑌵𑌿𑌬𑌭𑍗𑌯𑌥𑌾𑌦𑍍𑌯𑍗𑌸𑍍𑌸𑌾𑌭𑍍𑌰𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌾 ॥ 19 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌣𑌿𑌮𑌹𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚𑌮𑌹𑍀𑌰𑍁𑌹𑌨𑍍 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌯𑌿𑌷𑌵𑍋𑌰𑌣𑍇 ॥ 20 ॥
𑌶𑌿𑌖𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌿𑌰𑌾𑌮𑍈𑌨𑌾𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵𑌵𑌾 ।
𑌇𑌤𑌿𑌸𑍍𑌮𑌦𑌧𑌿𑌰𑍇𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌮𑌨𑌾𑌂𑌸𑌿𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌃 ॥ 21 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌰𑌾𑌮𑍋𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌸𑍁𑌵𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌶𑍁𑌕𑌏𑌷𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌤𑍁𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌮𑍋𑌚𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌤𑌨𑍍𑌦𑍂𑌤𑌂𑌶𑍁𑌕𑌂𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌮𑍋𑌚𑌿𑌤𑍋𑌰𑌾𑌮𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍇𑌨𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌶𑍁𑌕𑌃𑌪𑌰𑌮𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍋𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌧𑌿𑌪𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵𑌶𑍁𑌕𑌂𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑌹 ॥ 25 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌿𑌮𑍗𑌤𑍇𑌸𑌿𑌤𑍗𑌪𑌕𑍍𑌷𑍗𑌲𑍂𑌨𑌪𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌕𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑍇𑌕𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂𑌵𑌶𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌭𑌯𑌸𑌂𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌭𑌿𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌚𑌨𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇𑌤𑍀𑌰𑍇𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑍇𑌵𑌚𑌨𑌨𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌯𑌥𑌾𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌶𑌮𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌯𑌾𑌗𑌿𑌰𑌾 ॥ 28 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍈𑌸𑍍𑌸𑍈𑌰𑌹𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑍈𑌃 ।
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑍍𑌯𑌪𑌿𑌚𑌾𑌰𑌬𑍍𑌦𑍋𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂𑌲𑍋𑌪𑍍𑌤𑍁𑌞𑍍𑌚𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿 ॥ 29 ॥
𑌨𑍈𑌵𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑍁𑌂𑌶𑌕𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰𑌨𑌲𑌭𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌕𑍋𑌪𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌨𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪 ॥ 30 ॥
𑌸𑌚𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾𑌵𑌿𑌰𑌾𑌧𑌸𑍍𑌯𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯𑌖𑌰𑌸𑍍𑌯𑌚 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌦𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 31 ॥
𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌸𑍇𑌤𑍁𑌨𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌚𑌲𑌵𑌣𑍋𑌦𑌧𑌿𑌮𑍍 ।
𑌏𑌷𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍂𑌯𑌧𑌨𑍍𑌵𑍀𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 32 ॥
𑌋𑌕𑍍𑌷𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑌾𑌮𑌨𑍀𑌕𑌾𑌨𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ।
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌮𑍇𑌘𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌛𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑌲𑍗𑌘𑌸𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯𑌚 ।
𑌨𑍈𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌯𑍋𑌰𑌿𑌵 ॥ 34 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌕𑌤𑌰𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌾𑌶𑍁𑌸𑍁𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂𑌵𑌾𑌪𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌶𑍁𑌕𑌸𑍍𑌯𑌵𑌚𑌨𑌂𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌰𑍋𑌷𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌤𑌨𑌯𑌨𑍋𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌹𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾 ॥ 36 ॥
𑌯𑌦𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑍇𑌰𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ।
𑌨𑍈𑌵𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌭𑌯𑌾𑌦𑌪𑌿 ॥ 37 ॥
𑌕𑌦𑌾𑌸𑌮𑌭𑌿𑌧𑌾𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍𑌮𑌾𑌮𑌕𑌾𑌶𑍍𑌶𑌰𑌾𑌃 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍇𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌾𑌇𑌵𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌕𑌦𑌾𑌤𑍂𑌣𑍀𑌯𑌶𑍈𑌰𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌗𑌣𑌶𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑍈𑌃 ।
𑌶𑌰𑍈𑌰𑌾𑌦𑍀𑌪𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑍇𑌨𑌮𑍁𑌲𑍍𑌕𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌬𑌲𑌮𑌾𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇𑌬𑌲𑍇𑌨𑌮𑌹𑌤𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌾𑌮𑌿𑌵𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌃 ॥ 40 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍇𑌵𑍇𑌗𑍋𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍇𑌗𑌤𑌿𑌃 ।
𑌨𑌹𑌿𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌤𑍇𑌨𑌮𑌾𑌂𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 41 ॥
𑌨𑌮𑍇𑌤𑍂𑌣𑍀𑌶𑌯𑌾𑌨𑍍𑌬𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌵𑌿𑌷𑌾𑌨𑌿𑌵𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌃𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌤𑍇𑌨𑌮𑌾𑌂𑌯𑍋𑌧𑍍𑌦𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 42 ॥
𑌨𑌜𑌾𑌨𑌾𑌤𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌮𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌸𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌮𑌮𑌚𑌾𑌪𑌮𑌯𑍀𑌂𑌵𑍀𑌣𑌾𑌂𑌶𑌰𑌕𑍋𑌣𑍈𑌃𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌜𑍍𑌯𑌾𑌶𑌬𑍍𑌦𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌾𑌙𑍍𑌘𑍋𑌰𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌭𑍀𑌤𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌚𑌤𑌲𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌮𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌅𑌵𑌗𑌾𑌹𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂𑌵𑌾𑌦𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂𑌰𑌣𑍇 ।
𑌨𑌵𑌾𑌸𑌵𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾𑌯𑌥𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿𑌶𑌕𑍍𑌯𑍋𑌵𑌰𑍁𑌣𑍇𑌨𑌵𑌾𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌯𑌮𑍇𑌨𑌵𑌾𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂𑌶𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾𑌮𑌹𑌾𑌹𑌵𑍇𑌵𑍈𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑍇𑌨𑌵𑌾𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 45 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
सावीरसमितीराज्ञाविरराजव्यवस्थिता ।
शशिनाशुभनक्षत्रापौर्णमासीवशारदी ॥ 1 ॥
प्रचचालचवेगेनत्रस्ताचैववसुन्धरा ।
पीड्यमानाबलौघेनतेनसागरवर्चसा ॥ 2 ॥
ततश्शुश्रुवुराक्रुष्टंलङ्कायाङ्काननौकसः ।
भेरीमृदङ्गसङ्घुष्टन्तुमुलंरोमहर्षणम् ॥ 3 ॥
बभूवुस्तेनघोषेणसंहृष्टाहरियूथपाः ।
अमृष्यमाणास्तङ्घोषंविनेदुर्घोषवत्तरम् ॥ 4 ॥
राक्षसास्तुप्लवङ्गानांशुश्रुवुश्चाऽपिगर्जितम् ।
नर्दतामिवदृप्तानाम्मेघानामम्बरेस्वनम् ॥ 5 ॥
दृष्टवादाशरथिर्लङ्काञ्चित्रध्वजपताकिनीम् ।
जगाममनसासीतन्दूयमानेनचेतसा ॥ 6 ॥
अत्रसामृगशाबाक्षीरावणेनोपरुध्यते ।
अभिभूताग्रहेणेवलोहिताङ्गेनरोहिणी ॥ 7 ॥
दीर्घमुष्णञ्चनिश्वस्यसमुद्वीक्ष्यचलक्ष्मणम् ।
उवाचवचनंवीरस्तत्कालहितमात्मनः ॥ 8 ॥
आलिखन्तीमिवाकाशमुत्थिताम्पश्यलक्ष्मण ।
मनसेवकृतांलङ्कान्नगाग्रेविश्वकर्मणा ॥ 9 ॥
विमानैर्बहुभिर्लङ्कासङ्कीर्णाभुविराजते ।
विष्णोःपदमिवाकाशञ्छादितम्पाण्डुभिर्घनैः ॥ 10 ॥
पुष्पितैश्शोभितालङ्कावनैश्चत्ररथोपमैः ।
नानापतगसङ्घुष्टैः फलपुष्पोपगैश्शुभैः ॥ 11 ॥
पश्यमत्तविहाङ्गानिप्रलीनभ्रमराणिच ।
कोकिलाकुलषण्डानिदोधवीतिशिवोऽनिलः ॥ 12 ॥
इतिदाशरथीरामोलक्ष्मणंसमभाषत ।
बलञ्चतद्वैविभजन् शास्त्रदृष्टेनकर्मणा ॥ 13 ॥
शशासकपिसेनायाम्बलमादायवीर्यवान् ।
अङ्गदस्सहनीलेनतिष्ठेदुरसिदुर्जयः ॥ 14 ॥
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यावानरौघसमावृतः ।
आश्रित्यदक्षिणम्पार्श्वमृषभोवानरर्षभः ॥ 15 ॥
गन्धहस्तीवदुर्धर्षस्तरस्वीगन्धमादनः ।
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यास्सव्यम्पार्श्वंसमाश्रितः ॥ 16 ॥
मूर्ध्निस्थास्याम्यहंयुक्तोलक्ष्मणेनसमन्वितः ।
जाम्बवांश्चसुषेणश्चवेगदर्शीचवानरः ॥ 17 ॥
ऋक्षमुख्यामहात्मानःकुक्षिंरक्षन्तुतेत्रयः ।
जघनङ्कपिसेनायाःकपिराजोऽभिरक्षतु ।
पश्चार्धमिवलोकस्यप्रचेतास्तेजसावृतः ॥ 18 ॥
सुविभक्तमहाव्यूहामहावानररक्षिता ।
अनीकिनीसाविबभौयथाद्यौस्साभ्रसम्प्लवा ॥ 19 ॥
प्रगृह्यगिरिशृङ्गाणिमहातश्चमहीरुहन् ।
लङ्कांविमर्दयिषवोरणे ॥ 20 ॥
शिखरैर्विकिरामैनांलङ्काम्मुष्टभिरेववा ।
इतिस्मदधिरेसर्वेमनांसिहरिपुङ्गवाः ॥ 21 ॥
ततोरामोमहातेजास्सुग्रीवमिदमब्रवीत् ।
सुविभक्तानिसैन्यानिशुकएषविमुच्यताम् ॥ 22 ॥
रामस्यतुवचश्श्रुत्वावानरेन्द्रोमहाबलः ।
मोचयामासतन्दूतंशुकंरामस्यशासनात् ॥ 23 ॥
मोचितोरामवाक्येनवानरैश्चनिपीडितः ।
शुकःपरमसन्त्रस्तोरक्षोधिपमुपागमत् ॥ 24 ॥
रावणःप्रहसन्नेवशुकंवाक्यमुवाचह ॥ 25 ॥
किमिमौतेसितौपक्षौलूनपक्षश्चदृश्यसे ।
कच्चिन्नानेकचित्तानान्तेषान्त्वंवशमागतः ॥ 26 ॥
ततस्सभयसंविग्नस्तदाराज्ञाभिचोदितः ।
वचनम्प्रत्युवाचेदंराक्षसाधिपमुत्तमम् ॥ 27 ॥
सागरस्योत्तरेतीरेऽब्रवन्तेवचनन्तथा ।
यथासन्धेशमक्लिष्टंसान्त्वयन् श्लक्ष्णयागिरा ॥ 28 ॥
क्रुद्धैस्सैरहमुत्प्लुतदृष्टमात्रःप्लवङ्गमैः ।
गृहीतोऽस्म्यपिचारब्दोहन्तुंलोप्तुञ्चमुष्टिभि ॥ 29 ॥
नैवसम्भाषितुंशक्यास्सम्प्रश्नोऽत्रनलभ्यते ।
प्रकृत्याकोपनास्तीक्ष्णानानराराक्षसाधिप ॥ 30 ॥
सचहन्ताविराधस्यकबन्धस्यखरस्यच ।
सुग्रीवसहितोरामस्सीतायाः पदमागतः ॥ 31 ॥
सकृत्वासागरेसेतुन्तीर्त्वाचलवणोदधिम् ।
एषरक्षांसिनिर्दूयधन्वीतिष्ठतिराघवः ॥ 32 ॥
ऋक्षवानरसङ्घानामनीकानिसहस्रशः ।
गिरिमेघनिकाशानाञ्छादयन्तिवसुन्धराम् ॥ 33 ॥
राक्षसानाम्बलौघस्यवानरेन्द्रबलस्यच ।
नैतयोर्विद्यतेसन्धिर्देवदानवयोरिव ॥ 34 ॥
पुराप्राकारमायान्तिक्षिप्रमेकतरङ्कुरु ।
सीतांवास्मैप्रयच्छाशुसुयुद्धंवापिप्रदीयताम् ॥ 35 ॥
शुकस्यवचनंश्रुत्वारावणोवाक्यमब्रवीत् ।
रोषसंरक्तनयनोनिर्दहन्निनचक्षुषा ॥ 36 ॥
यदिमाम्प्रतियुध्येरन् देवगन्धर्वदानवाः ।
नैवसीताम्प्रदास्यामिसर्वलोकभयादपि ॥ 37 ॥
कदासमभिधावन्तिराघवम्मामकाश्शराः ।
वसन्तेपुष्पितम्मत्ताभ्रमराइवपादपम् ॥ 38 ॥
कदातूणीयशैर्दीप्तैर्गणशः कार्मुकच्युतैः ।
शरैरादीपयाम्येनमुल्काभिरिवकुञ्जरम् ॥ 39 ॥
तच्चास्यबलमादास्येबलेनमहतावृतः ।
ज्योतिषामिवसर्वेषाम्प्रभामुद्यन्दिवाकरः ॥ 40 ॥
सागरस्येवमेवेगोमारुतस्येवमेगतिः ।
नहिदाशरथिर्वेदतेनमांयोद्धुमिच्छति ॥ 41 ॥
नमेतूणीशयान्बाणान् सविषानिवपन्नगान् ।
रामःपश्यतिसङ्ग्रामेतेनमांयोध्दुमिच्छति ॥ 42 ॥
नजानातिपुरावीर्यममयुद्धेसराघवः ।
ममचापमयींवीणांशरकोणैःप्रवादिताम् ॥ 43 ॥
ज्याशब्दतुमुलाङ्घोरामार्तभीतमहास्वनाम् ।
नाराचतलसन्नादान्ताम्ममाहितवाहिनीम् ॥ 44 ॥
अवगाह्यमहारङ्गंवादयिष्याम्यहंरणे ।
नवासवेनापिसहस्रचक्षुषायथास्मिशक्योवरुणेनवास्वयम् ।
यमेनवाधर्षयितुंशराग्निनामहाहवेवैश्रवणेनवापुनः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.