শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ চতুর্বিংশস্সর্গঃ ।
সাবীরসমিতীরাজ্ঞাবিররাজব্যবস্থিতা ।
শশিনাশুভনক্ষত্রাপৌর্ণমাসীবশারদী ॥ 1 ॥
প্রচচালচবেগেনত্রস্তাচৈববসুন্ধরা ।
পীড্যমানাবলৌঘেনতেনসাগরবর্চসা ॥ 2 ॥
ততশ্শুশ্রুবুরাক্রুষ্টংলঙ্কাযাঙ্কাননৌকসঃ ।
ভেরীমৃদঙ্গসঙ্ঘুষ্টন্তুমুলংরোমহর্ষণম্ ॥ 3 ॥
বভূবুস্তেনঘোষেণসংহৃষ্টাহরিযূথপাঃ ।
অমৃষ্যমাণাস্তঙ্ঘোষংবিনেদুর্ঘোষবত্তরম্ ॥ 4 ॥
রাক্ষসাস্তুপ্লবঙ্গানাংশুশ্রুবুশ্চাঽপিগর্জিতম্ ।
নর্দতামিবদৃপ্তানাম্মেঘানামম্বরেস্বনম্ ॥ 5 ॥
দৃষ্টবাদাশরথির্লঙ্কাঞ্চিত্রধ্বজপতাকিনীম্ ।
জগামমনসাসীতন্দূযমানেনচেতসা ॥ 6 ॥
অত্রসামৃগশাবাক্ষীরাবণেনোপরুধ্যতে ।
অভিভূতাগ্রহেণেবলোহিতাঙ্গেনরোহিণী ॥ 7 ॥
দীর্ঘমুষ্ণঞ্চনিশ্বস্যসমুদ্বীক্ষ্যচলক্ষ্মণম্ ।
উবাচবচনংবীরস্তত্কালহিতমাত্মনঃ ॥ 8 ॥
আলিখন্তীমিবাকাশমুত্থিতাম্পশ্যলক্ষ্মণ ।
মনসেবকৃতাংলঙ্কান্নগাগ্রেবিশ্বকর্মণা ॥ 9 ॥
বিমানৈর্বহুভির্লঙ্কাসঙ্কীর্ণাভুবিরাজতে ।
বিষ্ণোঃপদমিবাকাশঞ্ছাদিতম্পাণ্ডুভির্ঘনৈঃ ॥ 10 ॥
পুষ্পিতৈশ্শোভিতালঙ্কাবনৈশ্চত্ররথোপমৈঃ ।
নানাপতগসঙ্ঘুষ্টৈঃ ফলপুষ্পোপগৈশ্শুভৈঃ ॥ 11 ॥
পশ্যমত্তবিহাঙ্গানিপ্রলীনভ্রমরাণিচ ।
কোকিলাকুলষণ্ডানিদোধবীতিশিবোঽনিলঃ ॥ 12 ॥
ইতিদাশরথীরামোলক্ষ্মণংসমভাষত ।
বলঞ্চতদ্বৈবিভজন্ শাস্ত্রদৃষ্টেনকর্মণা ॥ 13 ॥
শশাসকপিসেনাযাম্বলমাদাযবীর্যবান্ ।
অঙ্গদস্সহনীলেনতিষ্ঠেদুরসিদুর্জযঃ ॥ 14 ॥
তিষ্ঠেদ্বানরবাহিন্যাবানরৌঘসমাবৃতঃ ।
আশ্রিত্যদক্ষিণম্পার্শ্বমৃষভোবানরর্ষভঃ ॥ 15 ॥
গন্ধহস্তীবদুর্ধর্ষস্তরস্বীগন্ধমাদনঃ ।
তিষ্ঠেদ্বানরবাহিন্যাস্সব্যম্পার্শ্বংসমাশ্রিতঃ ॥ 16 ॥
মূর্ধ্নিস্থাস্যাম্যহংযুক্তোলক্ষ্মণেনসমন্বিতঃ ।
জাম্ববাংশ্চসুষেণশ্চবেগদর্শীচবানরঃ ॥ 17 ॥
ঋক্ষমুখ্যামহাত্মানঃকুক্ষিংরক্ষন্তুতেত্রযঃ ।
জঘনঙ্কপিসেনাযাঃকপিরাজোঽভিরক্ষতু ।
পশ্চার্ধমিবলোকস্যপ্রচেতাস্তেজসাবৃতঃ ॥ 18 ॥
সুবিভক্তমহাব্যূহামহাবানররক্ষিতা ।
অনীকিনীসাবিবভৌযথাদ্যৌস্সাভ্রসম্প্লবা ॥ 19 ॥
প্রগৃহ্যগিরিশৃঙ্গাণিমহাতশ্চমহীরুহন্ ।
লঙ্কাংবিমর্দযিষবোরণে ॥ 20 ॥
শিখরৈর্বিকিরামৈনাংলঙ্কাম্মুষ্টভিরেববা ।
ইতিস্মদধিরেসর্বেমনাংসিহরিপুঙ্গবাঃ ॥ 21 ॥
ততোরামোমহাতেজাস্সুগ্রীবমিদমব্রবীত্ ।
সুবিভক্তানিসৈন্যানিশুকএষবিমুচ্যতাম্ ॥ 22 ॥
রামস্যতুবচশ্শ্রুত্বাবানরেন্দ্রোমহাবলঃ ।
মোচযামাসতন্দূতংশুকংরামস্যশাসনাত্ ॥ 23 ॥
মোচিতোরামবাক্যেনবানরৈশ্চনিপীডিতঃ ।
শুকঃপরমসন্ত্রস্তোরক্ষোধিপমুপাগমত্ ॥ 24 ॥
রাবণঃপ্রহসন্নেবশুকংবাক্যমুবাচহ ॥ 25 ॥
কিমিমৌতেসিতৌপক্ষৌলূনপক্ষশ্চদৃশ্যসে ।
কচ্চিন্নানেকচিত্তানান্তেষান্ত্বংবশমাগতঃ ॥ 26 ॥
ততস্সভযসংবিগ্নস্তদারাজ্ঞাভিচোদিতঃ ।
বচনম্প্রত্যুবাচেদংরাক্ষসাধিপমুত্তমম্ ॥ 27 ॥
সাগরস্যোত্তরেতীরেঽব্রবন্তেবচনন্তথা ।
যথাসন্ধেশমক্লিষ্টংসান্ত্বযন্ শ্লক্ষ্ণযাগিরা ॥ 28 ॥
ক্রুদ্ধৈস্সৈরহমুত্প্লুতদৃষ্টমাত্রঃপ্লবঙ্গমৈঃ ।
গৃহীতোঽস্ম্যপিচারব্দোহন্তুংলোপ্তুঞ্চমুষ্টিভি ॥ 29 ॥
নৈবসম্ভাষিতুংশক্যাস্সম্প্রশ্নোঽত্রনলভ্যতে ।
প্রকৃত্যাকোপনাস্তীক্ষ্ণানানরারাক্ষসাধিপ ॥ 30 ॥
সচহন্তাবিরাধস্যকবন্ধস্যখরস্যচ ।
সুগ্রীবসহিতোরামস্সীতাযাঃ পদমাগতঃ ॥ 31 ॥
সকৃত্বাসাগরেসেতুন্তীর্ত্বাচলবণোদধিম্ ।
এষরক্ষাংসিনির্দূযধন্বীতিষ্ঠতিরাঘবঃ ॥ 32 ॥
ঋক্ষবানরসঙ্ঘানামনীকানিসহস্রশঃ ।
গিরিমেঘনিকাশানাঞ্ছাদযন্তিবসুন্ধরাম্ ॥ 33 ॥
রাক্ষসানাম্বলৌঘস্যবানরেন্দ্রবলস্যচ ।
নৈতযোর্বিদ্যতেসন্ধির্দেবদানবযোরিব ॥ 34 ॥
পুরাপ্রাকারমাযান্তিক্ষিপ্রমেকতরঙ্কুরু ।
সীতাংবাস্মৈপ্রযচ্ছাশুসুযুদ্ধংবাপিপ্রদীযতাম্ ॥ 35 ॥
শুকস্যবচনংশ্রুত্বারাবণোবাক্যমব্রবীত্ ।
রোষসংরক্তনযনোনির্দহন্নিনচক্ষুষা ॥ 36 ॥
যদিমাম্প্রতিযুধ্যেরন্ দেবগন্ধর্বদানবাঃ ।
নৈবসীতাম্প্রদাস্যামিসর্বলোকভযাদপি ॥ 37 ॥
কদাসমভিধাবন্তিরাঘবম্মামকাশ্শরাঃ ।
বসন্তেপুষ্পিতম্মত্তাভ্রমরাইবপাদপম্ ॥ 38 ॥
কদাতূণীযশৈর্দীপ্তৈর্গণশঃ কার্মুকচ্যুতৈঃ ।
শরৈরাদীপযাম্যেনমুল্কাভিরিবকুঞ্জরম্ ॥ 39 ॥
তচ্চাস্যবলমাদাস্যেবলেনমহতাবৃতঃ ।
জ্যোতিষামিবসর্বেষাম্প্রভামুদ্যন্দিবাকরঃ ॥ 40 ॥
সাগরস্যেবমেবেগোমারুতস্যেবমেগতিঃ ।
নহিদাশরথির্বেদতেনমাংযোদ্ধুমিচ্ছতি ॥ 41 ॥
নমেতূণীশযান্বাণান্ সবিষানিবপন্নগান্ ।
রামঃপশ্যতিসঙ্গ্রামেতেনমাংযোধ্দুমিচ্ছতি ॥ 42 ॥
নজানাতিপুরাবীর্যমমযুদ্ধেসরাঘবঃ ।
মমচাপমযীংবীণাংশরকোণৈঃপ্রবাদিতাম্ ॥ 43 ॥
জ্যাশব্দতুমুলাঙ্ঘোরামার্তভীতমহাস্বনাম্ ।
নারাচতলসন্নাদান্তাম্মমাহিতবাহিনীম্ ॥ 44 ॥
অবগাহ্যমহারঙ্গংবাদযিষ্যাম্যহংরণে ।
নবাসবেনাপিসহস্রচক্ষুষাযথাস্মিশক্যোবরুণেনবাস্বযম্ ।
যমেনবাধর্ষযিতুংশরাগ্নিনামহাহবেবৈশ্রবণেনবাপুনঃ ॥ 45 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে চতুর্বিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
सावीरसमितीराज्ञाविरराजव्यवस्थिता ।
शशिनाशुभनक्षत्रापौर्णमासीवशारदी ॥ 1 ॥
प्रचचालचवेगेनत्रस्ताचैववसुन्धरा ।
पीड्यमानाबलौघेनतेनसागरवर्चसा ॥ 2 ॥
ततश्शुश्रुवुराक्रुष्टंलङ्कायाङ्काननौकसः ।
भेरीमृदङ्गसङ्घुष्टन्तुमुलंरोमहर्षणम् ॥ 3 ॥
बभूवुस्तेनघोषेणसंहृष्टाहरियूथपाः ।
अमृष्यमाणास्तङ्घोषंविनेदुर्घोषवत्तरम् ॥ 4 ॥
राक्षसास्तुप्लवङ्गानांशुश्रुवुश्चाऽपिगर्जितम् ।
नर्दतामिवदृप्तानाम्मेघानामम्बरेस्वनम् ॥ 5 ॥
दृष्टवादाशरथिर्लङ्काञ्चित्रध्वजपताकिनीम् ।
जगाममनसासीतन्दूयमानेनचेतसा ॥ 6 ॥
अत्रसामृगशाबाक्षीरावणेनोपरुध्यते ।
अभिभूताग्रहेणेवलोहिताङ्गेनरोहिणी ॥ 7 ॥
दीर्घमुष्णञ्चनिश्वस्यसमुद्वीक्ष्यचलक्ष्मणम् ।
उवाचवचनंवीरस्तत्कालहितमात्मनः ॥ 8 ॥
आलिखन्तीमिवाकाशमुत्थिताम्पश्यलक्ष्मण ।
मनसेवकृतांलङ्कान्नगाग्रेविश्वकर्मणा ॥ 9 ॥
विमानैर्बहुभिर्लङ्कासङ्कीर्णाभुविराजते ।
विष्णोःपदमिवाकाशञ्छादितम्पाण्डुभिर्घनैः ॥ 10 ॥
पुष्पितैश्शोभितालङ्कावनैश्चत्ररथोपमैः ।
नानापतगसङ्घुष्टैः फलपुष्पोपगैश्शुभैः ॥ 11 ॥
पश्यमत्तविहाङ्गानिप्रलीनभ्रमराणिच ।
कोकिलाकुलषण्डानिदोधवीतिशिवोऽनिलः ॥ 12 ॥
इतिदाशरथीरामोलक्ष्मणंसमभाषत ।
बलञ्चतद्वैविभजन् शास्त्रदृष्टेनकर्मणा ॥ 13 ॥
शशासकपिसेनायाम्बलमादायवीर्यवान् ।
अङ्गदस्सहनीलेनतिष्ठेदुरसिदुर्जयः ॥ 14 ॥
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यावानरौघसमावृतः ।
आश्रित्यदक्षिणम्पार्श्वमृषभोवानरर्षभः ॥ 15 ॥
गन्धहस्तीवदुर्धर्षस्तरस्वीगन्धमादनः ।
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यास्सव्यम्पार्श्वंसमाश्रितः ॥ 16 ॥
मूर्ध्निस्थास्याम्यहंयुक्तोलक्ष्मणेनसमन्वितः ।
जाम्बवांश्चसुषेणश्चवेगदर्शीचवानरः ॥ 17 ॥
ऋक्षमुख्यामहात्मानःकुक्षिंरक्षन्तुतेत्रयः ।
जघनङ्कपिसेनायाःकपिराजोऽभिरक्षतु ।
पश्चार्धमिवलोकस्यप्रचेतास्तेजसावृतः ॥ 18 ॥
सुविभक्तमहाव्यूहामहावानररक्षिता ।
अनीकिनीसाविबभौयथाद्यौस्साभ्रसम्प्लवा ॥ 19 ॥
प्रगृह्यगिरिशृङ्गाणिमहातश्चमहीरुहन् ।
लङ्कांविमर्दयिषवोरणे ॥ 20 ॥
शिखरैर्विकिरामैनांलङ्काम्मुष्टभिरेववा ।
इतिस्मदधिरेसर्वेमनांसिहरिपुङ्गवाः ॥ 21 ॥
ततोरामोमहातेजास्सुग्रीवमिदमब्रवीत् ।
सुविभक्तानिसैन्यानिशुकएषविमुच्यताम् ॥ 22 ॥
रामस्यतुवचश्श्रुत्वावानरेन्द्रोमहाबलः ।
मोचयामासतन्दूतंशुकंरामस्यशासनात् ॥ 23 ॥
मोचितोरामवाक्येनवानरैश्चनिपीडितः ।
शुकःपरमसन्त्रस्तोरक्षोधिपमुपागमत् ॥ 24 ॥
रावणःप्रहसन्नेवशुकंवाक्यमुवाचह ॥ 25 ॥
किमिमौतेसितौपक्षौलूनपक्षश्चदृश्यसे ।
कच्चिन्नानेकचित्तानान्तेषान्त्वंवशमागतः ॥ 26 ॥
ततस्सभयसंविग्नस्तदाराज्ञाभिचोदितः ।
वचनम्प्रत्युवाचेदंराक्षसाधिपमुत्तमम् ॥ 27 ॥
सागरस्योत्तरेतीरेऽब्रवन्तेवचनन्तथा ।
यथासन्धेशमक्लिष्टंसान्त्वयन् श्लक्ष्णयागिरा ॥ 28 ॥
क्रुद्धैस्सैरहमुत्प्लुतदृष्टमात्रःप्लवङ्गमैः ।
गृहीतोऽस्म्यपिचारब्दोहन्तुंलोप्तुञ्चमुष्टिभि ॥ 29 ॥
नैवसम्भाषितुंशक्यास्सम्प्रश्नोऽत्रनलभ्यते ।
प्रकृत्याकोपनास्तीक्ष्णानानराराक्षसाधिप ॥ 30 ॥
सचहन्ताविराधस्यकबन्धस्यखरस्यच ।
सुग्रीवसहितोरामस्सीतायाः पदमागतः ॥ 31 ॥
सकृत्वासागरेसेतुन्तीर्त्वाचलवणोदधिम् ।
एषरक्षांसिनिर्दूयधन्वीतिष्ठतिराघवः ॥ 32 ॥
ऋक्षवानरसङ्घानामनीकानिसहस्रशः ।
गिरिमेघनिकाशानाञ्छादयन्तिवसुन्धराम् ॥ 33 ॥
राक्षसानाम्बलौघस्यवानरेन्द्रबलस्यच ।
नैतयोर्विद्यतेसन्धिर्देवदानवयोरिव ॥ 34 ॥
पुराप्राकारमायान्तिक्षिप्रमेकतरङ्कुरु ।
सीतांवास्मैप्रयच्छाशुसुयुद्धंवापिप्रदीयताम् ॥ 35 ॥
शुकस्यवचनंश्रुत्वारावणोवाक्यमब्रवीत् ।
रोषसंरक्तनयनोनिर्दहन्निनचक्षुषा ॥ 36 ॥
यदिमाम्प्रतियुध्येरन् देवगन्धर्वदानवाः ।
नैवसीताम्प्रदास्यामिसर्वलोकभयादपि ॥ 37 ॥
कदासमभिधावन्तिराघवम्मामकाश्शराः ।
वसन्तेपुष्पितम्मत्ताभ्रमराइवपादपम् ॥ 38 ॥
कदातूणीयशैर्दीप्तैर्गणशः कार्मुकच्युतैः ।
शरैरादीपयाम्येनमुल्काभिरिवकुञ्जरम् ॥ 39 ॥
तच्चास्यबलमादास्येबलेनमहतावृतः ।
ज्योतिषामिवसर्वेषाम्प्रभामुद्यन्दिवाकरः ॥ 40 ॥
सागरस्येवमेवेगोमारुतस्येवमेगतिः ।
नहिदाशरथिर्वेदतेनमांयोद्धुमिच्छति ॥ 41 ॥
नमेतूणीशयान्बाणान् सविषानिवपन्नगान् ।
रामःपश्यतिसङ्ग्रामेतेनमांयोध्दुमिच्छति ॥ 42 ॥
नजानातिपुरावीर्यममयुद्धेसराघवः ।
ममचापमयींवीणांशरकोणैःप्रवादिताम् ॥ 43 ॥
ज्याशब्दतुमुलाङ्घोरामार्तभीतमहास्वनाम् ।
नाराचतलसन्नादान्ताम्ममाहितवाहिनीम् ॥ 44 ॥
अवगाह्यमहारङ्गंवादयिष्याम्यहंरणे ।
नवासवेनापिसहस्रचक्षुषायथास्मिशक्योवरुणेनवास्वयम् ।
यमेनवाधर्षयितुंशराग्निनामहाहवेवैश्रवणेनवापुनः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.