શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ ચતુર્વિંશસ્સર્ગઃ ।
સાવીરસમિતીરાજ્ઞાવિરરાજવ્યવસ્થિતા ।
શશિનાશુભનક્ષત્રાપૌર્ણમાસીવશારદી ॥ 1 ॥
પ્રચચાલચવેગેનત્રસ્તાચૈવવસુન્ધરા ।
પીડ્યમાનાબલૌઘેનતેનસાગરવર્ચસા ॥ 2 ॥
તતશ્શુશ્રુવુરાક્રુષ્ટંલઙ્કાયાઙ્કાનનૌકસઃ ।
ભેરીમૃદઙ્ગસઙ્ઘુષ્ટન્તુમુલંરોમહર્ષણમ્ ॥ 3 ॥
બભૂવુસ્તેનઘોષેણસંહૃષ્ટાહરિયૂથપાઃ ।
અમૃષ્યમાણાસ્તઙ્ઘોષંવિનેદુર્ઘોષવત્તરમ્ ॥ 4 ॥
રાક્ષસાસ્તુપ્લવઙ્ગાનાંશુશ્રુવુશ્ચાઽપિગર્જિતમ્ ।
નર્દતામિવદૃપ્તાનામ્મેઘાનામમ્બરેસ્વનમ્ ॥ 5 ॥
દૃષ્ટવાદાશરથિર્લઙ્કાઞ્ચિત્રધ્વજપતાકિનીમ્ ।
જગામમનસાસીતન્દૂયમાનેનચેતસા ॥ 6 ॥
અત્રસામૃગશાબાક્ષીરાવણેનોપરુધ્યતે ।
અભિભૂતાગ્રહેણેવલોહિતાઙ્ગેનરોહિણી ॥ 7 ॥
દીર્ઘમુષ્ણઞ્ચનિશ્વસ્યસમુદ્વીક્ષ્યચલક્ષ્મણમ્ ।
ઉવાચવચનંવીરસ્તત્કાલહિતમાત્મનઃ ॥ 8 ॥
આલિખન્તીમિવાકાશમુત્થિતામ્પશ્યલક્ષ્મણ ।
મનસેવકૃતાંલઙ્કાન્નગાગ્રેવિશ્વકર્મણા ॥ 9 ॥
વિમાનૈર્બહુભિર્લઙ્કાસઙ્કીર્ણાભુવિરાજતે ।
વિષ્ણોઃપદમિવાકાશઞ્છાદિતમ્પાણ્ડુભિર્ઘનૈઃ ॥ 10 ॥
પુષ્પિતૈશ્શોભિતાલઙ્કાવનૈશ્ચત્રરથોપમૈઃ ।
નાનાપતગસઙ્ઘુષ્ટૈઃ ફલપુષ્પોપગૈશ્શુભૈઃ ॥ 11 ॥
પશ્યમત્તવિહાઙ્ગાનિપ્રલીનભ્રમરાણિચ ।
કોકિલાકુલષણ્ડાનિદોધવીતિશિવોઽનિલઃ ॥ 12 ॥
ઇતિદાશરથીરામોલક્ષ્મણંસમભાષત ।
બલઞ્ચતદ્વૈવિભજન્ શાસ્ત્રદૃષ્ટેનકર્મણા ॥ 13 ॥
શશાસકપિસેનાયામ્બલમાદાયવીર્યવાન્ ।
અઙ્ગદસ્સહનીલેનતિષ્ઠેદુરસિદુર્જયઃ ॥ 14 ॥
તિષ્ઠેદ્વાનરવાહિન્યાવાનરૌઘસમાવૃતઃ ।
આશ્રિત્યદક્ષિણમ્પાર્શ્વમૃષભોવાનરર્ષભઃ ॥ 15 ॥
ગન્ધહસ્તીવદુર્ધર્ષસ્તરસ્વીગન્ધમાદનઃ ।
તિષ્ઠેદ્વાનરવાહિન્યાસ્સવ્યમ્પાર્શ્વંસમાશ્રિતઃ ॥ 16 ॥
મૂર્ધ્નિસ્થાસ્યામ્યહંયુક્તોલક્ષ્મણેનસમન્વિતઃ ।
જામ્બવાંશ્ચસુષેણશ્ચવેગદર્શીચવાનરઃ ॥ 17 ॥
ઋક્ષમુખ્યામહાત્માનઃકુક્ષિંરક્ષન્તુતેત્રયઃ ।
જઘનઙ્કપિસેનાયાઃકપિરાજોઽભિરક્ષતુ ।
પશ્ચાર્ધમિવલોકસ્યપ્રચેતાસ્તેજસાવૃતઃ ॥ 18 ॥
સુવિભક્તમહાવ્યૂહામહાવાનરરક્ષિતા ।
અનીકિનીસાવિબભૌયથાદ્યૌસ્સાભ્રસમ્પ્લવા ॥ 19 ॥
પ્રગૃહ્યગિરિશૃઙ્ગાણિમહાતશ્ચમહીરુહન્ ।
લઙ્કાંવિમર્દયિષવોરણે ॥ 20 ॥
શિખરૈર્વિકિરામૈનાંલઙ્કામ્મુષ્ટભિરેવવા ।
ઇતિસ્મદધિરેસર્વેમનાંસિહરિપુઙ્ગવાઃ ॥ 21 ॥
તતોરામોમહાતેજાસ્સુગ્રીવમિદમબ્રવીત્ ।
સુવિભક્તાનિસૈન્યાનિશુકએષવિમુચ્યતામ્ ॥ 22 ॥
રામસ્યતુવચશ્શ્રુત્વાવાનરેન્દ્રોમહાબલઃ ।
મોચયામાસતન્દૂતંશુકંરામસ્યશાસનાત્ ॥ 23 ॥
મોચિતોરામવાક્યેનવાનરૈશ્ચનિપીડિતઃ ।
શુકઃપરમસન્ત્રસ્તોરક્ષોધિપમુપાગમત્ ॥ 24 ॥
રાવણઃપ્રહસન્નેવશુકંવાક્યમુવાચહ ॥ 25 ॥
કિમિમૌતેસિતૌપક્ષૌલૂનપક્ષશ્ચદૃશ્યસે ।
કચ્ચિન્નાનેકચિત્તાનાન્તેષાન્ત્વંવશમાગતઃ ॥ 26 ॥
તતસ્સભયસંવિગ્નસ્તદારાજ્ઞાભિચોદિતઃ ।
વચનમ્પ્રત્યુવાચેદંરાક્ષસાધિપમુત્તમમ્ ॥ 27 ॥
સાગરસ્યોત્તરેતીરેઽબ્રવન્તેવચનન્તથા ।
યથાસન્ધેશમક્લિષ્ટંસાન્ત્વયન્ શ્લક્ષ્ણયાગિરા ॥ 28 ॥
ક્રુદ્ધૈસ્સૈરહમુત્પ્લુતદૃષ્ટમાત્રઃપ્લવઙ્ગમૈઃ ।
ગૃહીતોઽસ્મ્યપિચારબ્દોહન્તુંલોપ્તુઞ્ચમુષ્ટિભિ ॥ 29 ॥
નૈવસમ્ભાષિતુંશક્યાસ્સમ્પ્રશ્નોઽત્રનલભ્યતે ।
પ્રકૃત્યાકોપનાસ્તીક્ષ્ણાનાનરારાક્ષસાધિપ ॥ 30 ॥
સચહન્તાવિરાધસ્યકબન્ધસ્યખરસ્યચ ।
સુગ્રીવસહિતોરામસ્સીતાયાઃ પદમાગતઃ ॥ 31 ॥
સકૃત્વાસાગરેસેતુન્તીર્ત્વાચલવણોદધિમ્ ।
એષરક્ષાંસિનિર્દૂયધન્વીતિષ્ઠતિરાઘવઃ ॥ 32 ॥
ઋક્ષવાનરસઙ્ઘાનામનીકાનિસહસ્રશઃ ।
ગિરિમેઘનિકાશાનાઞ્છાદયન્તિવસુન્ધરામ્ ॥ 33 ॥
રાક્ષસાનામ્બલૌઘસ્યવાનરેન્દ્રબલસ્યચ ।
નૈતયોર્વિદ્યતેસન્ધિર્દેવદાનવયોરિવ ॥ 34 ॥
પુરાપ્રાકારમાયાન્તિક્ષિપ્રમેકતરઙ્કુરુ ।
સીતાંવાસ્મૈપ્રયચ્છાશુસુયુદ્ધંવાપિપ્રદીયતામ્ ॥ 35 ॥
શુકસ્યવચનંશ્રુત્વારાવણોવાક્યમબ્રવીત્ ।
રોષસંરક્તનયનોનિર્દહન્નિનચક્ષુષા ॥ 36 ॥
યદિમામ્પ્રતિયુધ્યેરન્ દેવગન્ધર્વદાનવાઃ ।
નૈવસીતામ્પ્રદાસ્યામિસર્વલોકભયાદપિ ॥ 37 ॥
કદાસમભિધાવન્તિરાઘવમ્મામકાશ્શરાઃ ।
વસન્તેપુષ્પિતમ્મત્તાભ્રમરાઇવપાદપમ્ ॥ 38 ॥
કદાતૂણીયશૈર્દીપ્તૈર્ગણશઃ કાર્મુકચ્યુતૈઃ ।
શરૈરાદીપયામ્યેનમુલ્કાભિરિવકુઞ્જરમ્ ॥ 39 ॥
તચ્ચાસ્યબલમાદાસ્યેબલેનમહતાવૃતઃ ।
જ્યોતિષામિવસર્વેષામ્પ્રભામુદ્યન્દિવાકરઃ ॥ 40 ॥
સાગરસ્યેવમેવેગોમારુતસ્યેવમેગતિઃ ।
નહિદાશરથિર્વેદતેનમાંયોદ્ધુમિચ્છતિ ॥ 41 ॥
નમેતૂણીશયાન્બાણાન્ સવિષાનિવપન્નગાન્ ।
રામઃપશ્યતિસઙ્ગ્રામેતેનમાંયોધ્દુમિચ્છતિ ॥ 42 ॥
નજાનાતિપુરાવીર્યમમયુદ્ધેસરાઘવઃ ।
મમચાપમયીંવીણાંશરકોણૈઃપ્રવાદિતામ્ ॥ 43 ॥
જ્યાશબ્દતુમુલાઙ્ઘોરામાર્તભીતમહાસ્વનામ્ ।
નારાચતલસન્નાદાન્તામ્મમાહિતવાહિનીમ્ ॥ 44 ॥
અવગાહ્યમહારઙ્ગંવાદયિષ્યામ્યહંરણે ।
નવાસવેનાપિસહસ્રચક્ષુષાયથાસ્મિશક્યોવરુણેનવાસ્વયમ્ ।
યમેનવાધર્ષયિતુંશરાગ્નિનામહાહવેવૈશ્રવણેનવાપુનઃ ॥ 45 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે ચતુર્વિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
सावीरसमितीराज्ञाविरराजव्यवस्थिता ।
शशिनाशुभनक्षत्रापौर्णमासीवशारदी ॥ 1 ॥
प्रचचालचवेगेनत्रस्ताचैववसुन्धरा ।
पीड्यमानाबलौघेनतेनसागरवर्चसा ॥ 2 ॥
ततश्शुश्रुवुराक्रुष्टंलङ्कायाङ्काननौकसः ।
भेरीमृदङ्गसङ्घुष्टन्तुमुलंरोमहर्षणम् ॥ 3 ॥
बभूवुस्तेनघोषेणसंहृष्टाहरियूथपाः ।
अमृष्यमाणास्तङ्घोषंविनेदुर्घोषवत्तरम् ॥ 4 ॥
राक्षसास्तुप्लवङ्गानांशुश्रुवुश्चाऽपिगर्जितम् ।
नर्दतामिवदृप्तानाम्मेघानामम्बरेस्वनम् ॥ 5 ॥
दृष्टवादाशरथिर्लङ्काञ्चित्रध्वजपताकिनीम् ।
जगाममनसासीतन्दूयमानेनचेतसा ॥ 6 ॥
अत्रसामृगशाबाक्षीरावणेनोपरुध्यते ।
अभिभूताग्रहेणेवलोहिताङ्गेनरोहिणी ॥ 7 ॥
दीर्घमुष्णञ्चनिश्वस्यसमुद्वीक्ष्यचलक्ष्मणम् ।
उवाचवचनंवीरस्तत्कालहितमात्मनः ॥ 8 ॥
आलिखन्तीमिवाकाशमुत्थिताम्पश्यलक्ष्मण ।
मनसेवकृतांलङ्कान्नगाग्रेविश्वकर्मणा ॥ 9 ॥
विमानैर्बहुभिर्लङ्कासङ्कीर्णाभुविराजते ।
विष्णोःपदमिवाकाशञ्छादितम्पाण्डुभिर्घनैः ॥ 10 ॥
पुष्पितैश्शोभितालङ्कावनैश्चत्ररथोपमैः ।
नानापतगसङ्घुष्टैः फलपुष्पोपगैश्शुभैः ॥ 11 ॥
पश्यमत्तविहाङ्गानिप्रलीनभ्रमराणिच ।
कोकिलाकुलषण्डानिदोधवीतिशिवोऽनिलः ॥ 12 ॥
इतिदाशरथीरामोलक्ष्मणंसमभाषत ।
बलञ्चतद्वैविभजन् शास्त्रदृष्टेनकर्मणा ॥ 13 ॥
शशासकपिसेनायाम्बलमादायवीर्यवान् ।
अङ्गदस्सहनीलेनतिष्ठेदुरसिदुर्जयः ॥ 14 ॥
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यावानरौघसमावृतः ।
आश्रित्यदक्षिणम्पार्श्वमृषभोवानरर्षभः ॥ 15 ॥
गन्धहस्तीवदुर्धर्षस्तरस्वीगन्धमादनः ।
तिष्ठेद्वानरवाहिन्यास्सव्यम्पार्श्वंसमाश्रितः ॥ 16 ॥
मूर्ध्निस्थास्याम्यहंयुक्तोलक्ष्मणेनसमन्वितः ।
जाम्बवांश्चसुषेणश्चवेगदर्शीचवानरः ॥ 17 ॥
ऋक्षमुख्यामहात्मानःकुक्षिंरक्षन्तुतेत्रयः ।
जघनङ्कपिसेनायाःकपिराजोऽभिरक्षतु ।
पश्चार्धमिवलोकस्यप्रचेतास्तेजसावृतः ॥ 18 ॥
सुविभक्तमहाव्यूहामहावानररक्षिता ।
अनीकिनीसाविबभौयथाद्यौस्साभ्रसम्प्लवा ॥ 19 ॥
प्रगृह्यगिरिशृङ्गाणिमहातश्चमहीरुहन् ।
लङ्कांविमर्दयिषवोरणे ॥ 20 ॥
शिखरैर्विकिरामैनांलङ्काम्मुष्टभिरेववा ।
इतिस्मदधिरेसर्वेमनांसिहरिपुङ्गवाः ॥ 21 ॥
ततोरामोमहातेजास्सुग्रीवमिदमब्रवीत् ।
सुविभक्तानिसैन्यानिशुकएषविमुच्यताम् ॥ 22 ॥
रामस्यतुवचश्श्रुत्वावानरेन्द्रोमहाबलः ।
मोचयामासतन्दूतंशुकंरामस्यशासनात् ॥ 23 ॥
मोचितोरामवाक्येनवानरैश्चनिपीडितः ।
शुकःपरमसन्त्रस्तोरक्षोधिपमुपागमत् ॥ 24 ॥
रावणःप्रहसन्नेवशुकंवाक्यमुवाचह ॥ 25 ॥
किमिमौतेसितौपक्षौलूनपक्षश्चदृश्यसे ।
कच्चिन्नानेकचित्तानान्तेषान्त्वंवशमागतः ॥ 26 ॥
ततस्सभयसंविग्नस्तदाराज्ञाभिचोदितः ।
वचनम्प्रत्युवाचेदंराक्षसाधिपमुत्तमम् ॥ 27 ॥
सागरस्योत्तरेतीरेऽब्रवन्तेवचनन्तथा ।
यथासन्धेशमक्लिष्टंसान्त्वयन् श्लक्ष्णयागिरा ॥ 28 ॥
क्रुद्धैस्सैरहमुत्प्लुतदृष्टमात्रःप्लवङ्गमैः ।
गृहीतोऽस्म्यपिचारब्दोहन्तुंलोप्तुञ्चमुष्टिभि ॥ 29 ॥
नैवसम्भाषितुंशक्यास्सम्प्रश्नोऽत्रनलभ्यते ।
प्रकृत्याकोपनास्तीक्ष्णानानराराक्षसाधिप ॥ 30 ॥
सचहन्ताविराधस्यकबन्धस्यखरस्यच ।
सुग्रीवसहितोरामस्सीतायाः पदमागतः ॥ 31 ॥
सकृत्वासागरेसेतुन्तीर्त्वाचलवणोदधिम् ।
एषरक्षांसिनिर्दूयधन्वीतिष्ठतिराघवः ॥ 32 ॥
ऋक्षवानरसङ्घानामनीकानिसहस्रशः ।
गिरिमेघनिकाशानाञ्छादयन्तिवसुन्धराम् ॥ 33 ॥
राक्षसानाम्बलौघस्यवानरेन्द्रबलस्यच ।
नैतयोर्विद्यतेसन्धिर्देवदानवयोरिव ॥ 34 ॥
पुराप्राकारमायान्तिक्षिप्रमेकतरङ्कुरु ।
सीतांवास्मैप्रयच्छाशुसुयुद्धंवापिप्रदीयताम् ॥ 35 ॥
शुकस्यवचनंश्रुत्वारावणोवाक्यमब्रवीत् ।
रोषसंरक्तनयनोनिर्दहन्निनचक्षुषा ॥ 36 ॥
यदिमाम्प्रतियुध्येरन् देवगन्धर्वदानवाः ।
नैवसीताम्प्रदास्यामिसर्वलोकभयादपि ॥ 37 ॥
कदासमभिधावन्तिराघवम्मामकाश्शराः ।
वसन्तेपुष्पितम्मत्ताभ्रमराइवपादपम् ॥ 38 ॥
कदातूणीयशैर्दीप्तैर्गणशः कार्मुकच्युतैः ।
शरैरादीपयाम्येनमुल्काभिरिवकुञ्जरम् ॥ 39 ॥
तच्चास्यबलमादास्येबलेनमहतावृतः ।
ज्योतिषामिवसर्वेषाम्प्रभामुद्यन्दिवाकरः ॥ 40 ॥
सागरस्येवमेवेगोमारुतस्येवमेगतिः ।
नहिदाशरथिर्वेदतेनमांयोद्धुमिच्छति ॥ 41 ॥
नमेतूणीशयान्बाणान् सविषानिवपन्नगान् ।
रामःपश्यतिसङ्ग्रामेतेनमांयोध्दुमिच्छति ॥ 42 ॥
नजानातिपुरावीर्यममयुद्धेसराघवः ।
ममचापमयींवीणांशरकोणैःप्रवादिताम् ॥ 43 ॥
ज्याशब्दतुमुलाङ्घोरामार्तभीतमहास्वनाम् ।
नाराचतलसन्नादान्ताम्ममाहितवाहिनीम् ॥ 44 ॥
अवगाह्यमहारङ्गंवादयिष्याम्यहंरणे ।
नवासवेनापिसहस्रचक्षुषायथास्मिशक्योवरुणेनवास्वयम् ।
यमेनवाधर्षयितुंशराग्निनामहाहवेवैश्रवणेनवापुनः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
sāvīrasamitīrājñāvirarājavyavasthitā |
śaśināśubhanakṣatrāpaurṇamāsīvaśāradī || 1 ||
pracacālacavegenatrastācaivavasundharā |
pīḍyamānābalaughenatenasāgaravarcasā || 2 ||
tataśśuśruvurākruṣṭaṃlaṅkāyāṅkānanaukasaḥ |
bherīmṛdaṅgasaṅghuṣṭantumulaṃromaharṣaṇam || 3 ||
babhūvustenaghoṣeṇasaṃhṛṣṭāhariyūthapāḥ |
amṛṣyamāṇāstaṅghoṣaṃvinedurghoṣavattaram || 4 ||
rākṣasāstuplavaṅgānāṃśuśruvuścā'pigarjitam |
nardatāmivadṛptānāmmeghānāmambaresvanam || 5 ||
dṛṣṭavādāśarathirlaṅkāñcitradhvajapatākinīm |
jagāmamanasāsītandūyamānenacetasā || 6 ||
atrasāmṛgaśābākṣīrāvaṇenoparudhyate |
abhibhūtāgraheṇevalohitāṅgenarohiṇī || 7 ||
dīrghamuṣṇañcaniśvasyasamudvīkṣyacalakṣmaṇam |
uvācavacanaṃvīrastatkālahitamātmanaḥ || 8 ||
ālikhantīmivākāśamutthitāmpaśyalakṣmaṇa |
manasevakṛtāṃlaṅkānnagāgreviśvakarmaṇā || 9 ||
vimānairbahubhirlaṅkāsaṅkīrṇābhuvirājate |
viṣṇoḥpadamivākāśañchāditampāṇḍubhirghanaiḥ || 10 ||
puṣpitaiśśobhitālaṅkāvanaiścatrarathopamaiḥ |
nānāpatagasaṅghuṣṭaiḥ phalapuṣpopagaiśśubhaiḥ || 11 ||
paśyamattavihāṅgānipralīnabhramarāṇica |
kokilākulaṣaṇḍānidodhavītiśivo'nilaḥ || 12 ||
itidāśarathīrāmolakṣmaṇaṃsamabhāṣata |
balañcatadvaivibhajan śāstradṛṣṭenakarmaṇā || 13 ||
śaśāsakapisenāyāmbalamādāyavīryavān |
aṅgadassahanīlenatiṣṭhedurasidurjayaḥ || 14 ||
tiṣṭhedvānaravāhinyāvānaraughasamāvṛtaḥ |
āśrityadakṣiṇampārśvamṛṣabhovānararṣabhaḥ || 15 ||
gandhahastīvadurdharṣastarasvīgandhamādanaḥ |
tiṣṭhedvānaravāhinyāssavyampārśvaṃsamāśritaḥ || 16 ||
mūrdhnisthāsyāmyahaṃyuktolakṣmaṇenasamanvitaḥ |
jāmbavāṃścasuṣeṇaścavegadarśīcavānaraḥ || 17 ||
ṛkṣamukhyāmahātmānaḥkukṣiṃrakṣantutetrayaḥ |
jaghanaṅkapisenāyāḥkapirājo'bhirakṣatu |
paścārdhamivalokasyapracetāstejasāvṛtaḥ || 18 ||
suvibhaktamahāvyūhāmahāvānararakṣitā |
anīkinīsāvibabhauyathādyaussābhrasamplavā || 19 ||
pragṛhyagiriśṛṅgāṇimahātaścamahīruhan |
laṅkāṃvimardayiṣavoraṇe || 20 ||
śikharairvikirāmaināṃlaṅkāmmuṣṭabhirevavā |
itismadadhiresarvemanāṃsiharipuṅgavāḥ || 21 ||
tatorāmomahātejāssugrīvamidamabravīt |
suvibhaktānisainyāniśukaeṣavimucyatām || 22 ||
rāmasyatuvacaśśrutvāvānarendromahābalaḥ |
mocayāmāsatandūtaṃśukaṃrāmasyaśāsanāt || 23 ||
mocitorāmavākyenavānaraiścanipīḍitaḥ |
śukaḥparamasantrastorakṣodhipamupāgamat || 24 ||
rāvaṇaḥprahasannevaśukaṃvākyamuvācaha || 25 ||
kimimautesitaupakṣaulūnapakṣaścadṛśyase |
kaccinnānekacittānānteṣāntvaṃvaśamāgataḥ || 26 ||
tatassabhayasaṃvignastadārājñābhicoditaḥ |
vacanampratyuvācedaṃrākṣasādhipamuttamam || 27 ||
sāgarasyottaretīre'bravantevacanantathā |
yathāsandheśamakliṣṭaṃsāntvayan ślakṣṇayāgirā || 28 ||
kruddhaissairahamutplutadṛṣṭamātraḥplavaṅgamaiḥ |
gṛhīto'smyapicārabdohantuṃloptuñcamuṣṭibhi || 29 ||
naivasambhāṣituṃśakyāssampraśno'tranalabhyate |
prakṛtyākopanāstīkṣṇānānarārākṣasādhipa || 30 ||
sacahantāvirādhasyakabandhasyakharasyaca |
sugrīvasahitorāmassītāyāḥ padamāgataḥ || 31 ||
sakṛtvāsāgaresetuntīrtvācalavaṇodadhim |
eṣarakṣāṃsinirdūyadhanvītiṣṭhatirāghavaḥ || 32 ||
ṛkṣavānarasaṅghānāmanīkānisahasraśaḥ |
girimeghanikāśānāñchādayantivasundharām || 33 ||
rākṣasānāmbalaughasyavānarendrabalasyaca |
naitayorvidyatesandhirdevadānavayoriva || 34 ||
purāprākāramāyāntikṣipramekataraṅkuru |
sītāṃvāsmaiprayacchāśusuyuddhaṃvāpipradīyatām || 35 ||
śukasyavacanaṃśrutvārāvaṇovākyamabravīt |
roṣasaṃraktanayanonirdahanninacakṣuṣā || 36 ||
yadimāmpratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ |
naivasītāmpradāsyāmisarvalokabhayādapi || 37 ||
kadāsamabhidhāvantirāghavammāmakāśśarāḥ |
vasantepuṣpitammattābhramarāivapādapam || 38 ||
kadātūṇīyaśairdīptairgaṇaśaḥ kārmukacyutaiḥ |
śarairādīpayāmyenamulkābhirivakuñjaram || 39 ||
taccāsyabalamādāsyebalenamahatāvṛtaḥ |
jyotiṣāmivasarveṣāmprabhāmudyandivākaraḥ || 40 ||
sāgarasyevamevegomārutasyevamegatiḥ |
nahidāśarathirvedatenamāṃyoddhumicchati || 41 ||
nametūṇīśayānbāṇān saviṣānivapannagān |
rāmaḥpaśyatisaṅgrāmetenamāṃyodhdumicchati || 42 ||
najānātipurāvīryamamayuddhesarāghavaḥ |
mamacāpamayīṃvīṇāṃśarakoṇaiḥpravāditām || 43 ||
jyāśabdatumulāṅghorāmārtabhītamahāsvanām |
nārācatalasannādāntāmmamāhitavāhinīm || 44 ||
avagāhyamahāraṅgaṃvādayiṣyāmyahaṃraṇe |
navāsavenāpisahasracakṣuṣāyathāsmiśakyovaruṇenavāsvayam |
yamenavādharṣayituṃśarāgnināmahāhavevaiśravaṇenavāpunaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.