శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ చతుర్దశాధికశతతమస్సర్గః ।
తాసాంవిలపమానానాన్తదారాక్షసయోషితామ్ ।
జ్యేష్ఠాపత్నీప్రియాజీనాభర్తారంసముదైక్షత ॥ 1 ॥
దశగ్రీవంహతన్దృష్టవారామేణాచిన్త్యకర్మణా ।
పతిమ్మణ్డోదరీతత్రకృపణాపర్యదేవయత్ ॥ 2 ॥
ననునామమహాబాహోతవవైశ్రవణానుజ ।
క్రుద్ధస్యప్రముఖేస్థాతున్త్రస్యత్యపిపురన్దరః ॥ 3 ॥
ఋషయశ్చమహాన్తోఽపిగన్ధర్వాశ్చయశస్వినః ।
ననునామతవోద్వేగాచ్చారణాశ్చదిశోగతాః ॥ 4 ॥
స త్వమ్మానుషమాత్రేణరామేణయుధినిర్జితః ।
న వ్యపత్రపసేరాజన్ కిమిదంరాక్షసేశ్వర ॥ 5 ॥
కథన్త్రైలోక్యమాక్రమ్యశ్రియావీర్యేణచాన్వితమ్ ।
అవిషహ్యఞ్జఘానత్వామ్మానుషోవనగోచరః ॥ 6 ॥
మానుషాణామవిషయేచరతఃకామరూపిణః ।
వినాశస్తవరామేణసమ్యుగేనోపపద్యతే ॥ 7 ॥
న చైతత్కర్మరామస్యశ్రద్ధధామిచమూముఖే ।
సర్వతస్సముపేతస్యతవతేనాభిమర్షణమ్ ॥ 8 ॥
యదైవ చ జనస్థానేరాక్షసైర్భహునిర్వవృతః ।
ఖరస్తవహతోభ్రాతాతదైవాసౌ న మానుషః ॥ 9 ॥
యదైవనగరీంలఙ్కాన్దుష్ప్రవేశాంసురైరపి ।
ప్రవిష్టోహనుమాన్వీర్యాత్తదైవవ్యథితావయమ్ ॥ 10 ॥
యదైవవానరైర్ఘోరైర్బద్ధస్సేతుర్మహార్ణవే ।
తదైవహృదయేనాహంశఙ్కేరామమమానుషమ్ ॥ 11 ॥
అథవారామరూపేణకృతాన్తస్స్వయమాగతః ।
మాయాన్తవవినాశాయవిధాయాప్రతితర్కితామ్ ॥ 12 ॥
అథవావాసవేనత్వన్ధర్షితోఽపిమహాబల ।
వాసవస్యతుకాశక్తిస్త్వాన్ద్రష్టుమపిసంయుగే ॥ 13 ॥
వ్యక్తమేషమహాయోగీపరమాత్మాసనాతనః ।
అనాదిమధ్యనిధనోమహతమ్పరమోమహాన్ ॥ 14 ॥
తమసఃపరమోధాతాశఙ్ఖచక్రగదాధరః ।
శ్రీవత్సవక్షానిత్యశ్రీరజయ్యశ్శాశ్వతోధ్రువః ॥ 15 ॥
మానుషంరూపమాస్థాయవిష్ణుస్సత్యపరాక్రమః ।
సర్వైఃపరివృతోదేవైర్వానరత్వముపాగతైః ॥ 16 ॥
సర్వలోకేశ్వర్శ్రీమాన్లోకానాంహితకామ్యయా ।
సరాక్షసరపరీవారంహతవాంస్త్వామ్మహాద్యుతిః ॥ 17 ॥
ఇన్ద్రియాణిపురాజిత్వాజితన్త్రిభువనన్త్వయా ।
స్మరద్భిరివతద్వైరమిన్ద్రియైరేవనిర్జితః ॥ 18 ॥
యదైవహిజనస్థానేరాక్షసైర్భహుభిర్వృతః ।
ఖరస్తునిహతోభ్రాతాతదారామో న మానుషః ॥ 19 ॥
యదైవనగరీంలఙ్కాన్దుష్ప్రవేశాంసురైరపి ।
ప్రవిష్టోహనుమాన్వీర్యాత్తదైవవ్యథితావయమ్ ॥ 20 ॥
క్రియతామవిరోధశ్చరాఘవేణేతియన్మయా ।
ఉచ్యమానం న గృహ్ణాసితస్యేయంవ్యుష్టిరాగతా ॥ 21 ॥
అకస్మాచ్ఛాభికామోఽసిసీతాంరాక్షసపుఙ్గవః ।
ఐశ్వర్యస్యవినాశాయదేహస్యస్వజనస్య చ ॥ 22 ॥
అరున్ధత్యావిశిష్టాన్తాంరోహిణ్యాశ్చాపిదుర్మతే ।
సీతాన్ధర్షయతామాన్యాన్త్వయాహ్యసదృశఙ్కృతమ్ ॥ 23 ॥
వసుధాయాహివసుధాంశ్రియఃశ్రీమ్భర్తృవత్సలామ్ ।
సీతాంసర్వానవద్యాఙ్గీమరణ్యేవిజనేశుభామ్ ॥ 24 ॥
ఆనయిత్వాతుతాన్దీనాఞ్ఛద్మనాత్మస్వదూషణ ।
అప్రాప్యతఞ్చైవకామమ్మైథిలీసఙ్గమేకృతమ్ ॥ 25 ॥
పతివ్రతాయాస్తపసానూనన్దగ్ధోఽసిమేప్రభో ।
తదైవయన్నదగ్ధగద్ధస్త్వన్ధర్షయంస్తనుమమధ్యమామ్ ।
దేవాభిభ్యతేతేసర్వేసేన్ద్రాఃసానాగ్నీపురోగమాః ॥ 26 ॥
అవశ్యమేవలభతేఫలమ్పాపస్యకర్మణః ।
ఘోరమ్పర్యాగతేకాలేకర్తానాస్త్యత్రసంశయః ॥ 27 ॥
న కులేన న రూపేణ న దాక్షిణ్యేనమైథిలీ ।
మయాధికావాతుల్యావాతత్త్వమ్మోహాన్నబుధ్యసే ॥ 28 ॥
సర్వదాసర్వభూతానాన్నాస్తిముత్యురలక్షణః ।
తవతావదయమ్మృత్యుర్మైథిలీకృతలక్షణః ॥ 29 ॥
సీతానిమిత్తజోమృత్యుస్త్వయాదూరాదుపాహృతః ।
మైథిలీసహరామేణవిశోకావిహరిష్యతి ॥ 30 ॥
అల్పపుణ్యాత్వహఙ్ఘోరేపతితాశోకసాగరే ।
కైలాసేమన్దరేమేరౌతథాచైత్రరథేవనే ॥ 31 ॥
దేవోద్యానేషుసర్వేషువిహృత్యసహితాత్వయా ।
విమానేనానురూపేణయాయామ్యతులయాశ్రియా ॥ 32 ॥
పశ్యన్తివివిధాన్దేశాంస్తాంస్తాంశ్చిత్రస్రగమ్బరా ।
భ్రమ్శితాకామభోగేభ్యఃసాస్మివీరవధాత్తవ ॥ 33 ॥
సైవాన్యేవాస్మిసమ్వృత్తాధిగ్రాజ్ఞాఞ్చఞ్చలాఃశ్రియః ।
హారాజన్ సుకుమారన్తేసుభ్రుసుత్వక్సమున్నసమ్ ॥ 34 ॥
కాన్తిశ్రీద్యుతిభిస్తుల్యమిన్దుపద్మదివాకరైః ।
కిరీటకూటోజ్జ్వలితన్తామ్రాస్యన్దీప్తకుణ్డలమ్ ॥ 35 ॥
మదవ్యాకులలోలాక్షమ్భూత్వాయత్పానభూమిషు ।
వివిధస్రగ్ధరఞ్చారువల్గుస్మితకథంశుభమ్ ॥ 36 ॥
తదేవాద్యతవైవంహివక్త్రం న భ్రాజతేప్రభో ।
రామసాయకనిర్భిన్నంరక్తంరుధిరవిస్రవైః ॥ 37 ॥
వీశీర్ణమేదోమస్తిష్కంరూక్షస్యన్దనరేణుభిః ।
హాపశ్చిమామేసమ్ప్రాప్తాదశావైధవ్యదాయినీ ॥ 38 ॥
యామయాసీన్నసుమ్బద్ధాకదాచిదపిమన్దయా ।
పతాదానవరాజోమేభర్తామేరాక్షసేశ్వరః ॥ 39 ॥
పుత్రోమేశక్రనిర్జేతాఇత్యహఙ్గర్వితాభృశమ్ ।
దృప్తామర్దనాఃశూరాఃప్రఖ్యాతబలపౌరుషాః ॥ 40 ॥
అకుతశ్చిద్భయానాథామమేత్యాసీన్మతిర్దృఢా ।
తేషామేవమ్ప్రభావాణాంయుష్మాకంరాక్షసర్షభాః ॥ 41 ॥
కథమ్భయమసమ్బుద్ధమ్మానుషాదిదమాగతమ్ ।
స్నిగ్ధేన్ద్రనీలనీలన్తుప్రాంశుశైలోపమమ్మహత్ ॥ 42 ॥
కేయూరాఙ్గదవైడూర్యముక్తాహారస్రగుజ్జ్వలమ్ ।
కాన్తంవిహారేష్వధికన్దీప్తాంసఙ్గ్రామభూమిషు ॥ 43 ॥
భాత్యాభరణభాభిర్యద్విద్యుద్భిరివతోయదః ।
తదేవాద్యశరీరన్తేతీక్ష్ణైర్నైకశరైశ్చితమ్ ॥ 44 ॥
పునర్దుర్లభసమ్పర్శమ్పరిష్వక్తుం న శక్యతే ।
శ్వావిధఃశలకైర్యద్వద్భాణైర్లగ్నైర్నిరన్తరమ్ ॥ 45 ॥
స్వర్పితైర్మర్మసుభృశంసఞ్ఛిన్నస్నాయుబన్ధనమ్ ।
క్షితౌనిపతితంరాజన్ శ్యామంవైరుధిరచ్ఛవి ॥ 46 ॥
వజ్రప్రహారాభిహతోవికీర్ణైవపర్వతః ।
హాస్వప్నస్సత్యమేవేదన్త్వంరామేణకథంహతః ॥ 47 ॥
త్వమ్మృత్యోరపిమృత్యుస్స్యాఃకథమ్మృత్యువశఙ్గతః త్రైలోక్యవసుభోక్తారన్త్రైలోక్యోద్వేగదమ్మహత్ ॥ 48 ॥
జేతారంలోకపాలానాఙ్క్షేప్తారాంశఙ్కరస్య చ ।
దృప్తానాన్నిగ్రహీతారమావిష్కృతపరాక్రమమ్ ॥ 49 ॥
లోకక్షోభయితారం చ నాదైర్భూతవిరావిణమ్ ।
ఓజసాదృప్తవాక్యానాంవక్తారంరిపుసన్నిధౌ ॥ 50 ॥
స్వయూథభృత్యగోప్తారంహన్తారమ్భీమకర్మణామ్ ।
హన్తారన్దానవేన్ద్రాణాంయక్షాణాం చ సహస్రశః ॥ 51 ॥
నివాతకవచానాం చ సఙ్గ్రహీతారమాహవే ।
నైకయజ్ఞవిలోప్తారన్త్రాతారంస్వజనస్య చ ॥ 52 ॥
ధర్మవ్యవస్థాభేత్తారమ్మాయాస్రష్టారమాహవే ।
దేవాసురనృకన్యానామాహర్తారన్తతస్తతః ॥ 53 ॥
శత్రుస్త్రీశోకదాతారం నేతారం స్వజనస్య చ ।
లఙ్కాద్వీపస్యగోప్తారఙ్కర్తారమ్భీమకర్మణామ్ ॥ 54 ॥
అస్మాకఙ్కామభోగానాన్దాతారంరథినాంవరమ్ ।
ఏవమ్ప్రభావమ్భర్తారన్దృష్టవారామేణపాతితమ్ ॥ 55 ॥
స్థిరాస్మియాదేహమిమన్ధారయామిహతప్రియా ।
శయనేషుమహార్హేషుశయిత్వారాక్షసేశ్వర ॥ 56 ॥
ఇహకర్మాత్ప్రసుప్తోఽసిధరణ్యాంరేణుగుణ్ఠితః ।
యదాతేతనయశ్శస్తోలక్ష్మణేనేన్ద్రజిద్యుధి ॥ 57 ॥
తదాత్వభిహతాతీవ్రమద్యత్వస్మినిపాతితా ।
సాహమ్బన్ధుజనైర్హీనాహీనానాథేన చ త్వయా ॥ 58 ॥
విహీనాకామభోగైశ్చశోచిష్యేశాశ్వతీస్సమాః ।
ప్రపన్నోదీర్ఘమధ్వానంరాజన్నద్యసుదుర్గమమ్ ॥ 59 ॥
నయమామపిదుఃఖార్తాం న వర్తిష్యేత్వయావినా ।
కస్మాత్త్వమ్మాంవిహాయేహకృపణాఙ్గన్తుమిచ్ఛసి ॥ 60 ॥
దీనాంవిలపతీమ్మన్దాఙ్కింవామాన్నాభిభాషసే ।
దృష్టవా న ఖల్వభిక్రుద్ధోమామిహానవకుణ్ఠితామ్ ॥ 61 ॥
నిర్గతాన్నగరద్వారాత్పద్భ్యామేవాగతామ్ప్రభో ।
పశ్యేష్టదారదారాంస్తేభ్రష్టలజ్జావకుణ్ఠితాన్ ॥ 62 ॥
బహిర్నిష్పతితాన్సర్వాన్కథన్దృష్టవా న కుప్యసి ।
అయఙ్క్రీడాసహాయస్తేఽనాథేలాలప్యతేజనః ॥ 63 ॥
న చైవమాశ్వాసయసికింవా న బహుమన్యసే ।
యాఃస్త్వయావిధవారాజన్కృతానైకాఃకులస్త్రియః ॥ 64 ॥
పతివ్రతాధర్మరతాగురుశుశ్రూషణేరతాః ।
తాభిశ్శోకాభితప్తాభిశ్శప్తఃపరవశఙ్గతః ॥ 65 ॥
త్వయావిప్రకృతాభిర్యత్తదాశప్తన్తదాగతమ్ ।
ప్రవాదస్సత్యఏవాయన్త్వామ్ప్రతిప్రాయశోనృప ॥ 66 ॥
ప్రతివ్రతానాన్నాకస్మాత్సపత్నత్యశ్రూణిభూతలే ।
కథం చ నామతేరాజన్ లోకానాక్రమ్యతేజసా ॥ 67 ॥
నారీచౌర్యమిదఙ్క్షుద్రఙ్కృతంశౌణ్డీర్యమానినా ।
అపనీయాశ్రమాద్రామంయన్మృగచ్ఛద్మనాత్వయా ॥ 68 ॥
ఆనీతారామపనతీసాతత్తేకాతర్యలక్షణమ్ ।
కాతర్యం న చ తేయుద్ధేకదాచిత్సంస్మరామ్యహమ్ ॥ 69 ॥
తత్తుభాగ్యవిపర్యాసాన్నూనన్తేపక్వలక్షణమ్ ।
అతీతానాగతార్థజ్ఞోవర్తమానవిచక్షణః ॥ 70 ॥
మైథిలీమాహృతాన్దృష్టవాధ్యాత్వానిఃశ్వస్యచాయతమ్ ।
సత్యవాక్యమహాబాహో దేవరోమేయదబ్రవీత్ ॥ 71 ॥
అయంరాక్షసముఖ్యానాంవినాశఃపర్యుపస్థితః ।
కామక్రోధసముత్థేనవ్యసనేనప్రసఙ్గినా ॥ 72 ॥
నిర్వృత్తస్త్వత్కృతేఽనర్థఃసోఽయమ్మూలహరోమహాన్ ।
త్వయాకృతమిదంసర్వమనాధంరాక్షసఙ్కులమ్ ॥ 73 ॥
హిత్వంశోచితవ్యోమేప్రఖ్యాతబలపౌరుషః ।
స్త్రీస్వభావాత్తుమేబుద్ధిఃకారుణ్యేపరివర్తతే ॥ 74 ॥
సుకృతన్దుష్కృతం చ త్వఙ్గృహీత్వాస్వాఙ్గతిఙ్గతః ।
ఆత్మానమనుశోచామిత్వద్వినాశేనదుఃఖితామ్ ॥ 75 ॥
సుహృదాంహితకామానాం న శ్రుతంవచనన్త్వయా ।
భ్రాత్రూణాఞ్చైవకార్త్న్సనహితముక్తన్దశానన ॥ 76 ॥
హేత్వర్థయుక్తంవిధివచ్ఛ్రేయస్కరమదారుణమ్ ।
విభీషణేనాభిహితం న కృతంహేతుమత్త్వయా ॥ 77 ॥
మారీచకుమ్భకర్ణాభ్యాంవాక్యమ్మమపితుస్తథా ।
న శ్రుతంవీర్యమత్తేనతస్యేదమ్ఫలమీదృశమ్ ॥ 78 ॥
నీలజీమూతసఙ్కాశ పీతామ్బరశుభాఙ్గద ।
స్వగాత్రాణివినిక్షిప్యకింశేషేరుధిరాప్లుతః ॥ 79 ॥
ప్రసుప్తైవశోకార్తాఙ్కిమ్మాం న ప్రతిభాషసే ।
మహావీర్యస్యదక్షస్యసమ్యుగేష్వపలాయినః ॥ 80 ॥
యాతుధానస్యదౌహిత్రీఙ్కిమ్మాం న ప్రతిభాషసే ।
ఉత్తిష్ఠోత్తిష్ఠకింశేషేనవేపరిభవేకృతే ॥ 81 ॥
అద్యవైనిర్భయాలఙ్కామ్ప్రవిష్టాంసూర్యరశ్మయః ।
యేనసూదయసేశత్రూన్ సమరేసూర్యవర్చసా ॥ 82 ॥
వజ్రంవజ్రధరస్యేవసోఽయన్తేసతతార్చితః ।
రణేబహుప్రహరణోహేమజాపరిష్కృతః ॥ 83 ॥
పరిఘోవ్యవకీర్ణస్తేబాణైశ్చిన్నైఃసహస్రధా ।
అప్రియామివోపసఙ్గృహ్యకింశేషేరణమేదినీమ్ ॥ 84 ॥
అప్రియామివకస్మాచ్ఛమాన్నేచ్ఛస్యభిభాషితుమ్ ।
ధిగస్తుహృదయంయస్యామమేదం న సహస్రధా ॥ 85 ॥
త్వయిపఞ్చత్వమాపన్నేఫలతేశోకపీడితమ్ ।
ఇత్యేవంవిలపన్తిసాబాష్పపర్యాకులేక్షణా ॥ 86 ॥
స్నేహోపస్కన్నహృదయా తదా మోహాముపాగమత్ ।
కశ్మలాభిహతాసన్నాబభౌసారావణోరసి ॥ 87 ॥
స్నధ్యానురక్తేజలదేదీప్తావిద్యుదివోజ్జ్వలా ।
తథాగతంసముత్థాప్యసపత్నయస్తామ్భృశాతురాః ॥ 88 ॥
పర్యవస్థాపయామాసూరుదన్త్యోరుదతీమ్భృశమ్ ।
న తేసువిదితాదేవిలోకానాంస్థితిరధ్రువా ॥ 89 ॥
దశావిభాగపర్యాయేరాజ్ఞాంవైచఞ్చలాఃశ్రియః ।
ఇత్యేవముచ్యమానాసాసశబ్దమ్ప్రరురోద హ ॥ 90 ॥
స్నాపయన్తీతదాస్రేణస్తనౌవక్రంసునిర్మలమ్ ।
ఏతస్మిన్నన్తరేరామోవిభీషణమువాచ హ ॥ 91 ॥
సంస్కారఃక్రియతామ్భ్రాతుఃస్త్రీగణఃపరిసాన్త్వ్యతామ్ ।
తమువాచతతోధీమాన్ విభీషణైదంవచః ॥ 92 ॥
విమృశ్యబుద్ధ్యాధర్మజ్ఞోధర్మార్థసహితంహితమ్ ।
త్యక్తధర్మవ్రతంశూరన్నృశంసమనృతన్తథా ॥ 93 ॥
నాహమర్హోఽస్మిసంస్కర్తుమ్పరదారాభిమర్శినమ్ ।
భ్రాతృరూపఃహిమేశత్రురేషసర్వాహితేరతః ॥ 94 ॥
రావణోనార్హతేపూజామ్పూజ్యోఽపిగురుగౌరవాత్ ।
నృశంసైతిమాంరామ వక్ష్యన్తిమనుజాభువి ॥ 95 ॥
శ్రుత్వాతస్యాగుణాన్సర్వేవక్ష్యన్తిసుకృతమ్పునః ।
తచ్ఛ్రుత్వాపరమప్రీతోరామోధర్మభృతాంవరః ॥ 96 ॥
విభీషణమువాచేదంవాక్యజ్ఞంవాక్యకోవిదః ।
తవాపిమేప్రియఙ్కార్యన్త్వత్ప్రభావాన్మయాజితమ్ ॥ 97 ॥
అవశ్యన్తుక్షమంవాచ్యోమయాత్వాంరాక్షసేశ్వర ।
అధర్మానృతసంయుక్తఃకామన్త్వేషనిశాచరః ॥ 98 ॥
తేజస్వీబలవాన్ శూరఃసఙ్గ్రామేషు చ నిత్యశః ।
శతక్రతుముఖైర్వీరైఃశ్రూయతే న పరాజితః ॥ 99 ॥
మహాత్మాబలసమ్పన్నోరావణోలోకరావణః ।
మరణానాన్తివైరాణినిర్వృత్తన్నఃప్రయోజనమ్ ॥ 100 ॥
క్రియతామస్యసంస్కారోమమాప్యేషయథాతవ ।
త్వత్సత్సకాశాద్ధశగ్రీవస్సంస్కారంవిధిపూర్వకమ్ ॥ 101 ॥
క్షిప్రమర్హతిధర్మేణత్వంయశోభాగ్భవిష్యసి ।
రాఘవస్యవచ్శ్రుత్వాత్వరమాణోవిభీషణః ॥ 102 ॥
సంస్కారయితుమారేభేభ్రాతరంరావణంహతమ్ ।
సప్రవిశ్యపురీంలఙ్కాంరాక్షసేన్ద్రోవిభీషణః ॥ 103 ॥
రావణస్యాఅగ్నిహోత్రన్తునిర్యాపయతిసత్వరమ్ ।
శకటాన్ దారురూపాణిఅగ్నీనవైయాజకాంస్తథా ॥ 104 ॥
తథాచన్దనకాష్ఠానికాష్ఠానివివిధాని చ ।
అగరూణిసుగధనీనిగన్ధాంశ్చసురభీంస్తథా ॥ 105 ॥
మణిముక్తాప్రవాలానినిర్యాపయతిరాక్షసః ।
ఆజగామముహూర్తేనరాక్షసైఃపరివారితః ॥ 106 ॥
తతోమాల్యవతాసార్థఙ్క్రియామేవచకారసః ।
సౌవర్ణీంశిబికాన్దివ్యామారోప్యక్షౌమవాసనమ్ ॥ 107 ॥
రావణంరాక్షసాధీశమశ్రుపూర్యముఖాద్విజాః ।
తూర్యఘోషైశ్చవివిధైస్స్తువద్భిశ్చాభినన్దితమ్ ॥ 108 ॥
ప్తాకాభిశ్చచిత్రాభిస్సుమనోభిశ్చచిత్రితామ్ ।
ఉత్క్షిప్యశిబికాన్తాన్తువిభీషణపురోగమాః ॥ 109 ॥
దక్షిణాభిముఖాస్సర్వేగృహ్యకాష్ఠానిభేజిరే ।
అగ్నయోదీప్యమానాస్తేతదాధ్వర్యుసమీరితాః ॥ 110 ॥
శరణాభిగతాఃసర్వేపురస్తాత్తస్యతేయయుః ।
అన్తఃపురాణిసర్వాణిరుదమానానిసత్వరమ్ ॥ 111 ॥
పృష్ఠతోఽనుయయుస్తానిప్లవమానానిసర్వతః ।
రావణమ్ప్రయతేదేశేస్థాప్యతేభృశదుఃఖితాః ॥ 112 ॥
చితాఞ్చన్దనకాష్ఠైశ్చపద్మకోశీసంవృతామ్ ।
బ్రాహ్మ్యాసమ్వర్తయామాసూరాఙ్కవాస్తరణావృతామ్ ॥ 113 ॥
వర్తతేవేదవిహితోరాజ్ఞోవైపశ్చిమఃక్రతుః ।
ప్రచక్రుఃరాక్షసేన్ద్రస్యపితృమేధమనుక్రమమ్ ॥ 114 ॥
వేదిం చ దక్షిణప్రాచ్యాంయథాస్థానం చ పావకమ్ ।
పృషదాజ్యేనసమ్పూర్ణంస్రువంసర్వేప్రచిక్షిపుః ॥ 115 ॥
పాదయోశ్శకటమ్ప్రాదురన్తరూర్వోరులూఖలన్తదా ।
దారుపాత్రాణిసర్వాణిఆరణిఞ్చోత్తారారణిమ్ ॥ 116 ॥
దత్త్వాతుముసలఞ్చాన్యథాస్థానంవిచక్షణాః ।
శాస్త్రాదృష్టేనవిధినామహర్షివిహితేన చ ॥ 117 ॥
తత్రమేధ్యమ్పశుంహత్వారాక్షసేన్ద్రస్యరాక్షసాః ।
పరిస్తరణికాంరాజ్ఞోఘృతాక్తాంసమవేశయన్ ॥ 118 ॥
గన్ధైర్మాల్యైరలఙ్కృత్యరావణన్దీనమానసాః ॥ 119 ॥
విభీషణసహాయాస్తేవస్త్రైశ్చవివిధైరపి ।
లాజైరశ్చావకిరన్తిస్మబాష్పపూర్ణముఖాస్తదా ॥ 120 ॥
దదౌ చ పావకన్తస్యవిధియుక్తంవిభీషణః ।
స్నాత్వాచైవార్ద్రవస్త్రేణతిలాన్దూర్వాభిమిశ్రితాన్ ॥ 121 ॥
ఉదకేన చ సమ్మిశ్రాన్ప్రదాయవిధిపూర్వకమ్ ।
ప్రదాయచోదకన్తస్మైమూర్ధ్నాచైనన్నమస్య చ ॥ 122 ॥
తాఃస్త్రియోఽనునయామాససాన్తముక్త్వాపునఃపునః ।
గమ్యతామితితాస్సర్వావివిశుర్నగరీతదా ॥ 123 ॥
ప్రవిష్టాసుసర్వాసురాక్షసీషువిభీషణః ।
రామపార్శ్వముపాగమ్యతదాతిష్ఠద్వినీతవత్ ॥ 124 ॥
రామోఽపిసహసైన్యేనససుగ్రీవస్సలక్ష్మణః ।
హర్షంలేభేరిపుంహత్వాయథావృత్రంశతక్రతుః ॥ 125 ॥
తతోవిముక్త్వాసశరంశరాసనమ్మహేన్ద్రదత్తఙ్కవచం చ తన్మహత్ ।
విమ్యుచరోషంరిపునిగ్రహాత్తతోరామఃసుసౌమ్యత్వముపాగతోఽరిహా ॥ 126 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే చతుర్దశాధికశతతమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturdaśādhikaśatatamassargaḥ |
tāsāṃvilapamānānāntadārākṣasayoṣitām |
jyeṣṭhāpatnīpriyājīnābhartāraṃsamudaikṣata || 1 ||
daśagrīvaṃhatandṛṣṭavārāmeṇācintyakarmaṇā |
patimmaṇḍodarītatrakṛpaṇāparyadevayat || 2 ||
nanunāmamahābāhotavavaiśravaṇānuja |
kruddhasyapramukhesthātuntrasyatyapipurandaraḥ || 3 ||
ṛṣayaścamahānto'pigandharvāścayaśasvinaḥ |
nanunāmatavodvegāccāraṇāścadiśogatāḥ || 4 ||
sa tvammānuṣamātreṇarāmeṇayudhinirjitaḥ |
na vyapatrapaserājan kimidaṃrākṣaseśvara || 5 ||
kathantrailokyamākramyaśriyāvīryeṇacānvitam |
aviṣahyañjaghānatvāmmānuṣovanagocaraḥ || 6 ||
mānuṣāṇāmaviṣayecarataḥkāmarūpiṇaḥ |
vināśastavarāmeṇasamyugenopapadyate || 7 ||
na caitatkarmarāmasyaśraddhadhāmicamūmukhe |
sarvatassamupetasyatavatenābhimarṣaṇam || 8 ||
yadaiva ca janasthānerākṣasairbhahunirvavṛtaḥ |
kharastavahatobhrātātadaivāsau na mānuṣaḥ || 9 ||
yadaivanagarīṃlaṅkānduṣpraveśāṃsurairapi |
praviṣṭohanumānvīryāttadaivavyathitāvayam || 10 ||
yadaivavānarairghorairbaddhasseturmahārṇave |
tadaivahṛdayenāhaṃśaṅkerāmamamānuṣam || 11 ||
athavārāmarūpeṇakṛtāntassvayamāgataḥ |
māyāntavavināśāyavidhāyāpratitarkitām || 12 ||
athavāvāsavenatvandharṣito'pimahābala |
vāsavasyatukāśaktistvāndraṣṭumapisaṃyuge || 13 ||
vyaktameṣamahāyogīparamātmāsanātanaḥ |
anādimadhyanidhanomahatamparamomahān || 14 ||
tamasaḥparamodhātāśaṅkhacakragadādharaḥ |
śrīvatsavakṣānityaśrīrajayyaśśāśvatodhruvaḥ || 15 ||
mānuṣaṃrūpamāsthāyaviṣṇussatyaparākramaḥ |
sarvaiḥparivṛtodevairvānaratvamupāgataiḥ || 16 ||
sarvalokeśvarśrīmānlokānāṃhitakāmyayā |
sarākṣasaraparīvāraṃhatavāṃstvāmmahādyutiḥ || 17 ||
indriyāṇipurājitvājitantribhuvanantvayā |
smaradbhirivatadvairamindriyairevanirjitaḥ || 18 ||
yadaivahijanasthānerākṣasairbhahubhirvṛtaḥ |
kharastunihatobhrātātadārāmo na mānuṣaḥ || 19 ||
yadaivanagarīṃlaṅkānduṣpraveśāṃsurairapi |
praviṣṭohanumānvīryāttadaivavyathitāvayam || 20 ||
kriyatāmavirodhaścarāghaveṇetiyanmayā |
ucyamānaṃ na gṛhṇāsitasyeyaṃvyuṣṭirāgatā || 21 ||
akasmācchābhikāmo'sisītāṃrākṣasapuṅgavaḥ |
aiśvaryasyavināśāyadehasyasvajanasya ca || 22 ||
arundhatyāviśiṣṭāntāṃrohiṇyāścāpidurmate |
sītāndharṣayatāmānyāntvayāhyasadṛśaṅkṛtam || 23 ||
vasudhāyāhivasudhāṃśriyaḥśrīmbhartṛvatsalām |
sītāṃsarvānavadyāṅgīmaraṇyevijaneśubhām || 24 ||
ānayitvātutāndīnāñchadmanātmasvadūṣaṇa |
aprāpyatañcaivakāmammaithilīsaṅgamekṛtam || 25 ||
pativratāyāstapasānūnandagdho'simeprabho |
tadaivayannadagdhagaddhastvandharṣayaṃstanumamadhyamām |
devābhibhyatetesarvesendrāḥsānāgnīpurogamāḥ || 26 ||
avaśyamevalabhatephalampāpasyakarmaṇaḥ |
ghoramparyāgatekālekartānāstyatrasaṃśayaḥ || 27 ||
na kulena na rūpeṇa na dākṣiṇyenamaithilī |
mayādhikāvātulyāvātattvammohānnabudhyase || 28 ||
sarvadāsarvabhūtānānnāstimutyuralakṣaṇaḥ |
tavatāvadayammṛtyurmaithilīkṛtalakṣaṇaḥ || 29 ||
sītānimittajomṛtyustvayādūrādupāhṛtaḥ |
maithilīsaharāmeṇaviśokāvihariṣyati || 30 ||
alpapuṇyātvahaṅghorepatitāśokasāgare |
kailāsemandaremerautathācaitrarathevane || 31 ||
devodyāneṣusarveṣuvihṛtyasahitātvayā |
vimānenānurūpeṇayāyāmyatulayāśriyā || 32 ||
paśyantivividhāndeśāṃstāṃstāṃścitrasragambarā |
bhramśitākāmabhogebhyaḥsāsmivīravadhāttava || 33 ||
saivānyevāsmisamvṛttādhigrājñāñcañcalāḥśriyaḥ |
hārājan sukumārantesubhrusutvaksamunnasam || 34 ||
kāntiśrīdyutibhistulyamindupadmadivākaraiḥ |
kirīṭakūṭojjvalitantāmrāsyandīptakuṇḍalam || 35 ||
madavyākulalolākṣambhūtvāyatpānabhūmiṣu |
vividhasragdharañcāruvalgusmitakathaṃśubham || 36 ||
tadevādyatavaivaṃhivaktraṃ na bhrājateprabho |
rāmasāyakanirbhinnaṃraktaṃrudhiravisravaiḥ || 37 ||
vīśīrṇamedomastiṣkaṃrūkṣasyandanareṇubhiḥ |
hāpaścimāmesamprāptādaśāvaidhavyadāyinī || 38 ||
yāmayāsīnnasumbaddhākadācidapimandayā |
patādānavarājomebhartāmerākṣaseśvaraḥ || 39 ||
putromeśakranirjetāityahaṅgarvitābhṛśam |
dṛptāmardanāḥśūrāḥprakhyātabalapauruṣāḥ || 40 ||
akutaścidbhayānāthāmametyāsīnmatirdṛḍhā |
teṣāmevamprabhāvāṇāṃyuṣmākaṃrākṣasarṣabhāḥ || 41 ||
kathambhayamasambuddhammānuṣādidamāgatam |
snigdhendranīlanīlantuprāṃśuśailopamammahat || 42 ||
keyūrāṅgadavaiḍūryamuktāhārasragujjvalam |
kāntaṃvihāreṣvadhikandīptāṃsaṅgrāmabhūmiṣu || 43 ||
bhātyābharaṇabhābhiryadvidyudbhirivatoyadaḥ |
tadevādyaśarīrantetīkṣṇairnaikaśaraiścitam || 44 ||
punardurlabhasamparśampariṣvaktuṃ na śakyate |
śvāvidhaḥśalakairyadvadbhāṇairlagnairnirantaram || 45 ||
svarpitairmarmasubhṛśaṃsañchinnasnāyubandhanam |
kṣitaunipatitaṃrājan śyāmaṃvairudhiracchavi || 46 ||
vajraprahārābhihatovikīrṇaivaparvataḥ |
hāsvapnassatyamevedantvaṃrāmeṇakathaṃhataḥ || 47 ||
tvammṛtyorapimṛtyussyāḥkathammṛtyuvaśaṅgataḥ trailokyavasubhoktārantrailokyodvegadammahat || 48 ||
jetāraṃlokapālānāṅkṣeptārāṃśaṅkarasya ca |
dṛptānānnigrahītāramāviṣkṛtaparākramam || 49 ||
lokakṣobhayitāraṃ ca nādairbhūtavirāviṇam |
ojasādṛptavākyānāṃvaktāraṃripusannidhau || 50 ||
svayūthabhṛtyagoptāraṃhantārambhīmakarmaṇām |
hantārandānavendrāṇāṃyakṣāṇāṃ ca sahasraśaḥ || 51 ||
nivātakavacānāṃ ca saṅgrahītāramāhave |
naikayajñaviloptārantrātāraṃsvajanasya ca || 52 ||
dharmavyavasthābhettārammāyāsraṣṭāramāhave |
devāsuranṛkanyānāmāhartārantatastataḥ || 53 ||
śatrustrīśokadātāraṃ netāraṃ svajanasya ca |
laṅkādvīpasyagoptāraṅkartārambhīmakarmaṇām || 54 ||
asmākaṅkāmabhogānāndātāraṃrathināṃvaram |
evamprabhāvambhartārandṛṣṭavārāmeṇapātitam || 55 ||
sthirāsmiyādehamimandhārayāmihatapriyā |
śayaneṣumahārheṣuśayitvārākṣaseśvara || 56 ||
ihakarmātprasupto'sidharaṇyāṃreṇuguṇṭhitaḥ |
yadātetanayaśśastolakṣmaṇenendrajidyudhi || 57 ||
tadātvabhihatātīvramadyatvasminipātitā |
sāhambandhujanairhīnāhīnānāthena ca tvayā || 58 ||
vihīnākāmabhogaiścaśociṣyeśāśvatīssamāḥ |
prapannodīrghamadhvānaṃrājannadyasudurgamam || 59 ||
nayamāmapiduḥkhārtāṃ na vartiṣyetvayāvinā |
kasmāttvammāṃvihāyehakṛpaṇāṅgantumicchasi || 60 ||
dīnāṃvilapatīmmandāṅkiṃvāmānnābhibhāṣase |
dṛṣṭavā na khalvabhikruddhomāmihānavakuṇṭhitām || 61 ||
nirgatānnagaradvārātpadbhyāmevāgatāmprabho |
paśyeṣṭadāradārāṃstebhraṣṭalajjāvakuṇṭhitān || 62 ||
bahirniṣpatitānsarvānkathandṛṣṭavā na kupyasi |
ayaṅkrīḍāsahāyaste'nāthelālapyatejanaḥ || 63 ||
na caivamāśvāsayasikiṃvā na bahumanyase |
yāḥstvayāvidhavārājankṛtānaikāḥkulastriyaḥ || 64 ||
pativratādharmaratāguruśuśrūṣaṇeratāḥ |
tābhiśśokābhitaptābhiśśaptaḥparavaśaṅgataḥ || 65 ||
tvayāviprakṛtābhiryattadāśaptantadāgatam |
pravādassatyaevāyantvāmpratiprāyaśonṛpa || 66 ||
prativratānānnākasmātsapatnatyaśrūṇibhūtale |
kathaṃ ca nāmaterājan lokānākramyatejasā || 67 ||
nārīcauryamidaṅkṣudraṅkṛtaṃśauṇḍīryamāninā |
apanīyāśramādrāmaṃyanmṛgacchadmanātvayā || 68 ||
ānītārāmapanatīsātattekātaryalakṣaṇam |
kātaryaṃ na ca teyuddhekadācitsaṃsmarāmyaham || 69 ||
tattubhāgyaviparyāsānnūnantepakvalakṣaṇam |
atītānāgatārthajñovartamānavicakṣaṇaḥ || 70 ||
maithilīmāhṛtāndṛṣṭavādhyātvāniḥśvasyacāyatam |
satyavākyamahābāho devaromeyadabravīt || 71 ||
ayaṃrākṣasamukhyānāṃvināśaḥparyupasthitaḥ |
kāmakrodhasamutthenavyasanenaprasaṅginā || 72 ||
nirvṛttastvatkṛte'narthaḥso'yammūlaharomahān |
tvayākṛtamidaṃsarvamanādhaṃrākṣasaṅkulam || 73 ||
hitvaṃśocitavyomeprakhyātabalapauruṣaḥ |
strīsvabhāvāttumebuddhiḥkāruṇyeparivartate || 74 ||
sukṛtanduṣkṛtaṃ ca tvaṅgṛhītvāsvāṅgatiṅgataḥ |
ātmānamanuśocāmitvadvināśenaduḥkhitām || 75 ||
suhṛdāṃhitakāmānāṃ na śrutaṃvacanantvayā |
bhrātrūṇāñcaivakārtnsanahitamuktandaśānana || 76 ||
hetvarthayuktaṃvidhivacchreyaskaramadāruṇam |
vibhīṣaṇenābhihitaṃ na kṛtaṃhetumattvayā || 77 ||
mārīcakumbhakarṇābhyāṃvākyammamapitustathā |
na śrutaṃvīryamattenatasyedamphalamīdṛśam || 78 ||
nīlajīmūtasaṅkāśa pītāmbaraśubhāṅgada |
svagātrāṇivinikṣipyakiṃśeṣerudhirāplutaḥ || 79 ||
prasuptaivaśokārtāṅkimmāṃ na pratibhāṣase |
mahāvīryasyadakṣasyasamyugeṣvapalāyinaḥ || 80 ||
yātudhānasyadauhitrīṅkimmāṃ na pratibhāṣase |
uttiṣṭhottiṣṭhakiṃśeṣenaveparibhavekṛte || 81 ||
adyavainirbhayālaṅkāmpraviṣṭāṃsūryaraśmayaḥ |
yenasūdayaseśatrūn samaresūryavarcasā || 82 ||
vajraṃvajradharasyevaso'yantesatatārcitaḥ |
raṇebahupraharaṇohemajāpariṣkṛtaḥ || 83 ||
parighovyavakīrṇastebāṇaiścinnaiḥsahasradhā |
apriyāmivopasaṅgṛhyakiṃśeṣeraṇamedinīm || 84 ||
apriyāmivakasmācchamānnecchasyabhibhāṣitum |
dhigastuhṛdayaṃyasyāmamedaṃ na sahasradhā || 85 ||
tvayipañcatvamāpannephalateśokapīḍitam |
ityevaṃvilapantisābāṣpaparyākulekṣaṇā || 86 ||
snehopaskannahṛdayā tadā mohāmupāgamat |
kaśmalābhihatāsannābabhausārāvaṇorasi || 87 ||
snadhyānuraktejaladedīptāvidyudivojjvalā |
tathāgataṃsamutthāpyasapatnayastāmbhṛśāturāḥ || 88 ||
paryavasthāpayāmāsūrudantyorudatīmbhṛśam |
na tesuviditādevilokānāṃsthitiradhruvā || 89 ||
daśāvibhāgaparyāyerājñāṃvaicañcalāḥśriyaḥ |
ityevamucyamānāsāsaśabdampraruroda ha || 90 ||
snāpayantītadāsreṇastanauvakraṃsunirmalam |
etasminnantarerāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 91 ||
saṃskāraḥkriyatāmbhrātuḥstrīgaṇaḥparisāntvyatām |
tamuvācatatodhīmān vibhīṣaṇaidaṃvacaḥ || 92 ||
vimṛśyabuddhyādharmajñodharmārthasahitaṃhitam |
tyaktadharmavrataṃśūrannṛśaṃsamanṛtantathā || 93 ||
nāhamarho'smisaṃskartumparadārābhimarśinam |
bhrātṛrūpaḥhimeśatrureṣasarvāhiterataḥ || 94 ||
rāvaṇonārhatepūjāmpūjyo'pigurugauravāt |
nṛśaṃsaitimāṃrāma vakṣyantimanujābhuvi || 95 ||
śrutvātasyāguṇānsarvevakṣyantisukṛtampunaḥ |
tacchrutvāparamaprītorāmodharmabhṛtāṃvaraḥ || 96 ||
vibhīṣaṇamuvācedaṃvākyajñaṃvākyakovidaḥ |
tavāpimepriyaṅkāryantvatprabhāvānmayājitam || 97 ||
avaśyantukṣamaṃvācyomayātvāṃrākṣaseśvara |
adharmānṛtasaṃyuktaḥkāmantveṣaniśācaraḥ || 98 ||
tejasvībalavān śūraḥsaṅgrāmeṣu ca nityaśaḥ |
śatakratumukhairvīraiḥśrūyate na parājitaḥ || 99 ||
mahātmābalasampannorāvaṇolokarāvaṇaḥ |
maraṇānāntivairāṇinirvṛttannaḥprayojanam || 100 ||
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava |
tvatsatsakāśāddhaśagrīvassaṃskāraṃvidhipūrvakam || 101 ||
kṣipramarhatidharmeṇatvaṃyaśobhāgbhaviṣyasi |
rāghavasyavacśrutvātvaramāṇovibhīṣaṇaḥ || 102 ||
saṃskārayitumārebhebhrātaraṃrāvaṇaṃhatam |
sapraviśyapurīṃlaṅkāṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 103 ||
rāvaṇasyāagnihotrantuniryāpayatisatvaram |
śakaṭān dārurūpāṇiagnīnavaiyājakāṃstathā || 104 ||
tathācandanakāṣṭhānikāṣṭhānivividhāni ca |
agarūṇisugadhanīnigandhāṃścasurabhīṃstathā || 105 ||
maṇimuktāpravālāniniryāpayatirākṣasaḥ |
ājagāmamuhūrtenarākṣasaiḥparivāritaḥ || 106 ||
tatomālyavatāsārthaṅkriyāmevacakārasaḥ |
sauvarṇīṃśibikāndivyāmāropyakṣaumavāsanam || 107 ||
rāvaṇaṃrākṣasādhīśamaśrupūryamukhādvijāḥ |
tūryaghoṣaiścavividhaisstuvadbhiścābhinanditam || 108 ||
ptākābhiścacitrābhissumanobhiścacitritām |
utkṣipyaśibikāntāntuvibhīṣaṇapurogamāḥ || 109 ||
dakṣiṇābhimukhāssarvegṛhyakāṣṭhānibhejire |
agnayodīpyamānāstetadādhvaryusamīritāḥ || 110 ||
śaraṇābhigatāḥsarvepurastāttasyateyayuḥ |
antaḥpurāṇisarvāṇirudamānānisatvaram || 111 ||
pṛṣṭhato'nuyayustāniplavamānānisarvataḥ |
rāvaṇamprayatedeśesthāpyatebhṛśaduḥkhitāḥ || 112 ||
citāñcandanakāṣṭhaiścapadmakośīsaṃvṛtām |
brāhmyāsamvartayāmāsūrāṅkavāstaraṇāvṛtām || 113 ||
vartatevedavihitorājñovaipaścimaḥkratuḥ |
pracakruḥrākṣasendrasyapitṛmedhamanukramam || 114 ||
vediṃ ca dakṣiṇaprācyāṃyathāsthānaṃ ca pāvakam |
pṛṣadājyenasampūrṇaṃsruvaṃsarvepracikṣipuḥ || 115 ||
pādayośśakaṭamprādurantarūrvorulūkhalantadā |
dārupātrāṇisarvāṇiāraṇiñcottārāraṇim || 116 ||
dattvātumusalañcānyathāsthānaṃvicakṣaṇāḥ |
śāstrādṛṣṭenavidhināmaharṣivihitena ca || 117 ||
tatramedhyampaśuṃhatvārākṣasendrasyarākṣasāḥ |
paristaraṇikāṃrājñoghṛtāktāṃsamaveśayan || 118 ||
gandhairmālyairalaṅkṛtyarāvaṇandīnamānasāḥ || 119 ||
vibhīṣaṇasahāyāstevastraiścavividhairapi |
lājairaścāvakirantismabāṣpapūrṇamukhāstadā || 120 ||
dadau ca pāvakantasyavidhiyuktaṃvibhīṣaṇaḥ |
snātvācaivārdravastreṇatilāndūrvābhimiśritān || 121 ||
udakena ca sammiśrānpradāyavidhipūrvakam |
pradāyacodakantasmaimūrdhnācainannamasya ca || 122 ||
tāḥstriyo'nunayāmāsasāntamuktvāpunaḥpunaḥ |
gamyatāmititāssarvāviviśurnagarītadā || 123 ||
praviṣṭāsusarvāsurākṣasīṣuvibhīṣaṇaḥ |
rāmapārśvamupāgamyatadātiṣṭhadvinītavat || 124 ||
rāmo'pisahasainyenasasugrīvassalakṣmaṇaḥ |
harṣaṃlebheripuṃhatvāyathāvṛtraṃśatakratuḥ || 125 ||
tatovimuktvāsaśaraṃśarāsanammahendradattaṅkavacaṃ ca tanmahat |
vimyucaroṣaṃripunigrahāttatorāmaḥsusaumyatvamupāgato'rihā || 126 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturdaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्दशाधिकशततमस्सर्गः ।
तासांविलपमानानान्तदाराक्षसयोषिताम् ।
ज्येष्ठापत्नीप्रियाजीनाभर्तारंसमुदैक्षत ॥ 1 ॥
दशग्रीवंहतन्दृष्टवारामेणाचिन्त्यकर्मणा ।
पतिम्मण्डोदरीतत्रकृपणापर्यदेवयत् ॥ 2 ॥
ननुनाममहाबाहोतववैश्रवणानुज ।
क्रुद्धस्यप्रमुखेस्थातुन्त्रस्यत्यपिपुरन्दरः ॥ 3 ॥
ऋषयश्चमहान्तोऽपिगन्धर्वाश्चयशस्विनः ।
ननुनामतवोद्वेगाच्चारणाश्चदिशोगताः ॥ 4 ॥
स त्वम्मानुषमात्रेणरामेणयुधिनिर्जितः ।
न व्यपत्रपसेराजन् किमिदंराक्षसेश्वर ॥ 5 ॥
कथन्त्रैलोक्यमाक्रम्यश्रियावीर्येणचान्वितम् ।
अविषह्यञ्जघानत्वाम्मानुषोवनगोचरः ॥ 6 ॥
मानुषाणामविषयेचरतःकामरूपिणः ।
विनाशस्तवरामेणसम्युगेनोपपद्यते ॥ 7 ॥
न चैतत्कर्मरामस्यश्रद्धधामिचमूमुखे ।
सर्वतस्समुपेतस्यतवतेनाभिमर्षणम् ॥ 8 ॥
यदैव च जनस्थानेराक्षसैर्भहुनिर्ववृतः ।
खरस्तवहतोभ्रातातदैवासौ न मानुषः ॥ 9 ॥
यदैवनगरींलङ्कान्दुष्प्रवेशांसुरैरपि ।
प्रविष्टोहनुमान्वीर्यात्तदैवव्यथितावयम् ॥ 10 ॥
यदैववानरैर्घोरैर्बद्धस्सेतुर्महार्णवे ।
तदैवहृदयेनाहंशङ्केरामममानुषम् ॥ 11 ॥
अथवारामरूपेणकृतान्तस्स्वयमागतः ।
मायान्तवविनाशायविधायाप्रतितर्किताम् ॥ 12 ॥
अथवावासवेनत्वन्धर्षितोऽपिमहाबल ।
वासवस्यतुकाशक्तिस्त्वान्द्रष्टुमपिसंयुगे ॥ 13 ॥
व्यक्तमेषमहायोगीपरमात्मासनातनः ।
अनादिमध्यनिधनोमहतम्परमोमहान् ॥ 14 ॥
तमसःपरमोधाताशङ्खचक्रगदाधरः ।
श्रीवत्सवक्षानित्यश्रीरजय्यश्शाश्वतोध्रुवः ॥ 15 ॥
मानुषंरूपमास्थायविष्णुस्सत्यपराक्रमः ।
सर्वैःपरिवृतोदेवैर्वानरत्वमुपागतैः ॥ 16 ॥
सर्वलोकेश्वर्श्रीमान्लोकानांहितकाम्यया ।
सराक्षसरपरीवारंहतवांस्त्वाम्महाद्युतिः ॥ 17 ॥
इन्द्रियाणिपुराजित्वाजितन्त्रिभुवनन्त्वया ।
स्मरद्भिरिवतद्वैरमिन्द्रियैरेवनिर्जितः ॥ 18 ॥
यदैवहिजनस्थानेराक्षसैर्भहुभिर्वृतः ।
खरस्तुनिहतोभ्रातातदारामो न मानुषः ॥ 19 ॥
यदैवनगरींलङ्कान्दुष्प्रवेशांसुरैरपि ।
प्रविष्टोहनुमान्वीर्यात्तदैवव्यथितावयम् ॥ 20 ॥
क्रियतामविरोधश्चराघवेणेतियन्मया ।
उच्यमानं न गृह्णासितस्येयंव्युष्टिरागता ॥ 21 ॥
अकस्माच्छाभिकामोऽसिसीतांराक्षसपुङ्गवः ।
ऐश्वर्यस्यविनाशायदेहस्यस्वजनस्य च ॥ 22 ॥
अरुन्धत्याविशिष्टान्तांरोहिण्याश्चापिदुर्मते ।
सीतान्धर्षयतामान्यान्त्वयाह्यसदृशङ्कृतम् ॥ 23 ॥
वसुधायाहिवसुधांश्रियःश्रीम्भर्तृवत्सलाम् ।
सीतांसर्वानवद्याङ्गीमरण्येविजनेशुभाम् ॥ 24 ॥
आनयित्वातुतान्दीनाञ्छद्मनात्मस्वदूषण ।
अप्राप्यतञ्चैवकामम्मैथिलीसङ्गमेकृतम् ॥ 25 ॥
पतिव्रतायास्तपसानूनन्दग्धोऽसिमेप्रभो ।
तदैवयन्नदग्धगद्धस्त्वन्धर्षयंस्तनुममध्यमाम् ।
देवाभिभ्यतेतेसर्वेसेन्द्राःसानाग्नीपुरोगमाः ॥ 26 ॥
अवश्यमेवलभतेफलम्पापस्यकर्मणः ।
घोरम्पर्यागतेकालेकर्तानास्त्यत्रसंशयः ॥ 27 ॥
न कुलेन न रूपेण न दाक्षिण्येनमैथिली ।
मयाधिकावातुल्यावातत्त्वम्मोहान्नबुध्यसे ॥ 28 ॥
सर्वदासर्वभूतानान्नास्तिमुत्युरलक्षणः ।
तवतावदयम्मृत्युर्मैथिलीकृतलक्षणः ॥ 29 ॥
सीतानिमित्तजोमृत्युस्त्वयादूरादुपाहृतः ।
मैथिलीसहरामेणविशोकाविहरिष्यति ॥ 30 ॥
अल्पपुण्यात्वहङ्घोरेपतिताशोकसागरे ।
कैलासेमन्दरेमेरौतथाचैत्ररथेवने ॥ 31 ॥
देवोद्यानेषुसर्वेषुविहृत्यसहितात्वया ।
विमानेनानुरूपेणयायाम्यतुलयाश्रिया ॥ 32 ॥
पश्यन्तिविविधान्देशांस्तांस्तांश्चित्रस्रगम्बरा ।
भ्रम्शिताकामभोगेभ्यःसास्मिवीरवधात्तव ॥ 33 ॥
सैवान्येवास्मिसम्वृत्ताधिग्राज्ञाञ्चञ्चलाःश्रियः ।
हाराजन् सुकुमारन्तेसुभ्रुसुत्वक्समुन्नसम् ॥ 34 ॥
कान्तिश्रीद्युतिभिस्तुल्यमिन्दुपद्मदिवाकरैः ।
किरीटकूटोज्ज्वलितन्ताम्रास्यन्दीप्तकुण्डलम् ॥ 35 ॥
मदव्याकुललोलाक्षम्भूत्वायत्पानभूमिषु ।
विविधस्रग्धरञ्चारुवल्गुस्मितकथंशुभम् ॥ 36 ॥
तदेवाद्यतवैवंहिवक्त्रं न भ्राजतेप्रभो ।
रामसायकनिर्भिन्नंरक्तंरुधिरविस्रवैः ॥ 37 ॥
वीशीर्णमेदोमस्तिष्कंरूक्षस्यन्दनरेणुभिः ।
हापश्चिमामेसम्प्राप्तादशावैधव्यदायिनी ॥ 38 ॥
यामयासीन्नसुम्बद्धाकदाचिदपिमन्दया ।
पतादानवराजोमेभर्तामेराक्षसेश्वरः ॥ 39 ॥
पुत्रोमेशक्रनिर्जेताइत्यहङ्गर्विताभृशम् ।
दृप्तामर्दनाःशूराःप्रख्यातबलपौरुषाः ॥ 40 ॥
अकुतश्चिद्भयानाथाममेत्यासीन्मतिर्दृढा ।
तेषामेवम्प्रभावाणांयुष्माकंराक्षसर्षभाः ॥ 41 ॥
कथम्भयमसम्बुद्धम्मानुषादिदमागतम् ।
स्निग्धेन्द्रनीलनीलन्तुप्रांशुशैलोपमम्महत् ॥ 42 ॥
केयूराङ्गदवैडूर्यमुक्ताहारस्रगुज्ज्वलम् ।
कान्तंविहारेष्वधिकन्दीप्तांसङ्ग्रामभूमिषु ॥ 43 ॥
भात्याभरणभाभिर्यद्विद्युद्भिरिवतोयदः ।
तदेवाद्यशरीरन्तेतीक्ष्णैर्नैकशरैश्चितम् ॥ 44 ॥
पुनर्दुर्लभसम्पर्शम्परिष्वक्तुं न शक्यते ।
श्वाविधःशलकैर्यद्वद्भाणैर्लग्नैर्निरन्तरम् ॥ 45 ॥
स्वर्पितैर्मर्मसुभृशंसञ्छिन्नस्नायुबन्धनम् ।
क्षितौनिपतितंराजन् श्यामंवैरुधिरच्छवि ॥ 46 ॥
वज्रप्रहाराभिहतोविकीर्णैवपर्वतः ।
हास्वप्नस्सत्यमेवेदन्त्वंरामेणकथंहतः ॥ 47 ॥
त्वम्मृत्योरपिमृत्युस्स्याःकथम्मृत्युवशङ्गतः त्रैलोक्यवसुभोक्तारन्त्रैलोक्योद्वेगदम्महत् ॥ 48 ॥
जेतारंलोकपालानाङ्क्षेप्तारांशङ्करस्य च ।
दृप्तानान्निग्रहीतारमाविष्कृतपराक्रमम् ॥ 49 ॥
लोकक्षोभयितारं च नादैर्भूतविराविणम् ।
ओजसादृप्तवाक्यानांवक्तारंरिपुसन्निधौ ॥ 50 ॥
स्वयूथभृत्यगोप्तारंहन्तारम्भीमकर्मणाम् ।
हन्तारन्दानवेन्द्राणांयक्षाणां च सहस्रशः ॥ 51 ॥
निवातकवचानां च सङ्ग्रहीतारमाहवे ।
नैकयज्ञविलोप्तारन्त्रातारंस्वजनस्य च ॥ 52 ॥
धर्मव्यवस्थाभेत्तारम्मायास्रष्टारमाहवे ।
देवासुरनृकन्यानामाहर्तारन्ततस्ततः ॥ 53 ॥
शत्रुस्त्रीशोकदातारं नेतारं स्वजनस्य च ।
लङ्काद्वीपस्यगोप्तारङ्कर्तारम्भीमकर्मणाम् ॥ 54 ॥
अस्माकङ्कामभोगानान्दातारंरथिनांवरम् ।
एवम्प्रभावम्भर्तारन्दृष्टवारामेणपातितम् ॥ 55 ॥
स्थिरास्मियादेहमिमन्धारयामिहतप्रिया ।
शयनेषुमहार्हेषुशयित्वाराक्षसेश्वर ॥ 56 ॥
इहकर्मात्प्रसुप्तोऽसिधरण्यांरेणुगुण्ठितः ।
यदातेतनयश्शस्तोलक्ष्मणेनेन्द्रजिद्युधि ॥ 57 ॥
तदात्वभिहतातीव्रमद्यत्वस्मिनिपातिता ।
साहम्बन्धुजनैर्हीनाहीनानाथेन च त्वया ॥ 58 ॥
विहीनाकामभोगैश्चशोचिष्येशाश्वतीस्समाः ।
प्रपन्नोदीर्घमध्वानंराजन्नद्यसुदुर्गमम् ॥ 59 ॥
नयमामपिदुःखार्तां न वर्तिष्येत्वयाविना ।
कस्मात्त्वम्मांविहायेहकृपणाङ्गन्तुमिच्छसि ॥ 60 ॥
दीनांविलपतीम्मन्दाङ्किंवामान्नाभिभाषसे ।
दृष्टवा न खल्वभिक्रुद्धोमामिहानवकुण्ठिताम् ॥ 61 ॥
निर्गतान्नगरद्वारात्पद्भ्यामेवागताम्प्रभो ।
पश्येष्टदारदारांस्तेभ्रष्टलज्जावकुण्ठितान् ॥ 62 ॥
बहिर्निष्पतितान्सर्वान्कथन्दृष्टवा न कुप्यसि ।
अयङ्क्रीडासहायस्तेऽनाथेलालप्यतेजनः ॥ 63 ॥
न चैवमाश्वासयसिकिंवा न बहुमन्यसे ।
याःस्त्वयाविधवाराजन्कृतानैकाःकुलस्त्रियः ॥ 64 ॥
पतिव्रताधर्मरतागुरुशुश्रूषणेरताः ।
ताभिश्शोकाभितप्ताभिश्शप्तःपरवशङ्गतः ॥ 65 ॥
त्वयाविप्रकृताभिर्यत्तदाशप्तन्तदागतम् ।
प्रवादस्सत्यएवायन्त्वाम्प्रतिप्रायशोनृप ॥ 66 ॥
प्रतिव्रतानान्नाकस्मात्सपत्नत्यश्रूणिभूतले ।
कथं च नामतेराजन् लोकानाक्रम्यतेजसा ॥ 67 ॥
नारीचौर्यमिदङ्क्षुद्रङ्कृतंशौण्डीर्यमानिना ।
अपनीयाश्रमाद्रामंयन्मृगच्छद्मनात्वया ॥ 68 ॥
आनीतारामपनतीसातत्तेकातर्यलक्षणम् ।
कातर्यं न च तेयुद्धेकदाचित्संस्मराम्यहम् ॥ 69 ॥
तत्तुभाग्यविपर्यासान्नूनन्तेपक्वलक्षणम् ।
अतीतानागतार्थज्ञोवर्तमानविचक्षणः ॥ 70 ॥
मैथिलीमाहृतान्दृष्टवाध्यात्वानिःश्वस्यचायतम् ।
सत्यवाक्यमहाबाहो देवरोमेयदब्रवीत् ॥ 71 ॥
अयंराक्षसमुख्यानांविनाशःपर्युपस्थितः ।
कामक्रोधसमुत्थेनव्यसनेनप्रसङ्गिना ॥ 72 ॥
निर्वृत्तस्त्वत्कृतेऽनर्थःसोऽयम्मूलहरोमहान् ।
त्वयाकृतमिदंसर्वमनाधंराक्षसङ्कुलम् ॥ 73 ॥
हित्वंशोचितव्योमेप्रख्यातबलपौरुषः ।
स्त्रीस्वभावात्तुमेबुद्धिःकारुण्येपरिवर्तते ॥ 74 ॥
सुकृतन्दुष्कृतं च त्वङ्गृहीत्वास्वाङ्गतिङ्गतः ।
आत्मानमनुशोचामित्वद्विनाशेनदुःखिताम् ॥ 75 ॥
सुहृदांहितकामानां न श्रुतंवचनन्त्वया ।
भ्रात्रूणाञ्चैवकार्त्न्सनहितमुक्तन्दशानन ॥ 76 ॥
हेत्वर्थयुक्तंविधिवच्छ्रेयस्करमदारुणम् ।
विभीषणेनाभिहितं न कृतंहेतुमत्त्वया ॥ 77 ॥
मारीचकुम्भकर्णाभ्यांवाक्यम्ममपितुस्तथा ।
न श्रुतंवीर्यमत्तेनतस्येदम्फलमीदृशम् ॥ 78 ॥
नीलजीमूतसङ्काश पीताम्बरशुभाङ्गद ।
स्वगात्राणिविनिक्षिप्यकिंशेषेरुधिराप्लुतः ॥ 79 ॥
प्रसुप्तैवशोकार्ताङ्किम्मां न प्रतिभाषसे ।
महावीर्यस्यदक्षस्यसम्युगेष्वपलायिनः ॥ 80 ॥
यातुधानस्यदौहित्रीङ्किम्मां न प्रतिभाषसे ।
उत्तिष्ठोत्तिष्ठकिंशेषेनवेपरिभवेकृते ॥ 81 ॥
अद्यवैनिर्भयालङ्काम्प्रविष्टांसूर्यरश्मयः ।
येनसूदयसेशत्रून् समरेसूर्यवर्चसा ॥ 82 ॥
वज्रंवज्रधरस्येवसोऽयन्तेसततार्चितः ।
रणेबहुप्रहरणोहेमजापरिष्कृतः ॥ 83 ॥
परिघोव्यवकीर्णस्तेबाणैश्चिन्नैःसहस्रधा ।
अप्रियामिवोपसङ्गृह्यकिंशेषेरणमेदिनीम् ॥ 84 ॥
अप्रियामिवकस्माच्छमान्नेच्छस्यभिभाषितुम् ।
धिगस्तुहृदयंयस्याममेदं न सहस्रधा ॥ 85 ॥
त्वयिपञ्चत्वमापन्नेफलतेशोकपीडितम् ।
इत्येवंविलपन्तिसाबाष्पपर्याकुलेक्षणा ॥ 86 ॥
स्नेहोपस्कन्नहृदया तदा मोहामुपागमत् ।
कश्मलाभिहतासन्नाबभौसारावणोरसि ॥ 87 ॥
स्नध्यानुरक्तेजलदेदीप्ताविद्युदिवोज्ज्वला ।
तथागतंसमुत्थाप्यसपत्नयस्ताम्भृशातुराः ॥ 88 ॥
पर्यवस्थापयामासूरुदन्त्योरुदतीम्भृशम् ।
न तेसुविदितादेविलोकानांस्थितिरध्रुवा ॥ 89 ॥
दशाविभागपर्यायेराज्ञांवैचञ्चलाःश्रियः ।
इत्येवमुच्यमानासासशब्दम्प्ररुरोद ह ॥ 90 ॥
स्नापयन्तीतदास्रेणस्तनौवक्रंसुनिर्मलम् ।
एतस्मिन्नन्तरेरामोविभीषणमुवाच ह ॥ 91 ॥
संस्कारःक्रियताम्भ्रातुःस्त्रीगणःपरिसान्त्व्यताम् ।
तमुवाचततोधीमान् विभीषणैदंवचः ॥ 92 ॥
विमृश्यबुद्ध्याधर्मज्ञोधर्मार्थसहितंहितम् ।
त्यक्तधर्मव्रतंशूरन्नृशंसमनृतन्तथा ॥ 93 ॥
नाहमर्होऽस्मिसंस्कर्तुम्परदाराभिमर्शिनम् ।
भ्रातृरूपःहिमेशत्रुरेषसर्वाहितेरतः ॥ 94 ॥
रावणोनार्हतेपूजाम्पूज्योऽपिगुरुगौरवात् ।
नृशंसैतिमांराम वक्ष्यन्तिमनुजाभुवि ॥ 95 ॥
श्रुत्वातस्यागुणान्सर्वेवक्ष्यन्तिसुकृतम्पुनः ।
तच्छ्रुत्वापरमप्रीतोरामोधर्मभृतांवरः ॥ 96 ॥
विभीषणमुवाचेदंवाक्यज्ञंवाक्यकोविदः ।
तवापिमेप्रियङ्कार्यन्त्वत्प्रभावान्मयाजितम् ॥ 97 ॥
अवश्यन्तुक्षमंवाच्योमयात्वांराक्षसेश्वर ।
अधर्मानृतसंयुक्तःकामन्त्वेषनिशाचरः ॥ 98 ॥
तेजस्वीबलवान् शूरःसङ्ग्रामेषु च नित्यशः ।
शतक्रतुमुखैर्वीरैःश्रूयते न पराजितः ॥ 99 ॥
महात्माबलसम्पन्नोरावणोलोकरावणः ।
मरणानान्तिवैराणिनिर्वृत्तन्नःप्रयोजनम् ॥ 100 ॥
क्रियतामस्यसंस्कारोममाप्येषयथातव ।
त्वत्सत्सकाशाद्धशग्रीवस्संस्कारंविधिपूर्वकम् ॥ 101 ॥
क्षिप्रमर्हतिधर्मेणत्वंयशोभाग्भविष्यसि ।
राघवस्यवच्श्रुत्वात्वरमाणोविभीषणः ॥ 102 ॥
संस्कारयितुमारेभेभ्रातरंरावणंहतम् ।
सप्रविश्यपुरींलङ्कांराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 103 ॥
रावणस्याअग्निहोत्रन्तुनिर्यापयतिसत्वरम् ।
शकटान् दारुरूपाणिअग्नीनवैयाजकांस्तथा ॥ 104 ॥
तथाचन्दनकाष्ठानिकाष्ठानिविविधानि च ।
अगरूणिसुगधनीनिगन्धांश्चसुरभींस्तथा ॥ 105 ॥
मणिमुक्ताप्रवालानिनिर्यापयतिराक्षसः ।
आजगाममुहूर्तेनराक्षसैःपरिवारितः ॥ 106 ॥
ततोमाल्यवतासार्थङ्क्रियामेवचकारसः ।
सौवर्णींशिबिकान्दिव्यामारोप्यक्षौमवासनम् ॥ 107 ॥
रावणंराक्षसाधीशमश्रुपूर्यमुखाद्विजाः ।
तूर्यघोषैश्चविविधैस्स्तुवद्भिश्चाभिनन्दितम् ॥ 108 ॥
प्ताकाभिश्चचित्राभिस्सुमनोभिश्चचित्रिताम् ।
उत्क्षिप्यशिबिकान्तान्तुविभीषणपुरोगमाः ॥ 109 ॥
दक्षिणाभिमुखास्सर्वेगृह्यकाष्ठानिभेजिरे ।
अग्नयोदीप्यमानास्तेतदाध्वर्युसमीरिताः ॥ 110 ॥
शरणाभिगताःसर्वेपुरस्तात्तस्यतेययुः ।
अन्तःपुराणिसर्वाणिरुदमानानिसत्वरम् ॥ 111 ॥
पृष्ठतोऽनुययुस्तानिप्लवमानानिसर्वतः ।
रावणम्प्रयतेदेशेस्थाप्यतेभृशदुःखिताः ॥ 112 ॥
चिताञ्चन्दनकाष्ठैश्चपद्मकोशीसंवृताम् ।
ब्राह्म्यासम्वर्तयामासूराङ्कवास्तरणावृताम् ॥ 113 ॥
वर्ततेवेदविहितोराज्ञोवैपश्चिमःक्रतुः ।
प्रचक्रुःराक्षसेन्द्रस्यपितृमेधमनुक्रमम् ॥ 114 ॥
वेदिं च दक्षिणप्राच्यांयथास्थानं च पावकम् ।
पृषदाज्येनसम्पूर्णंस्रुवंसर्वेप्रचिक्षिपुः ॥ 115 ॥
पादयोश्शकटम्प्रादुरन्तरूर्वोरुलूखलन्तदा ।
दारुपात्राणिसर्वाणिआरणिञ्चोत्तारारणिम् ॥ 116 ॥
दत्त्वातुमुसलञ्चान्यथास्थानंविचक्षणाः ।
शास्त्रादृष्टेनविधिनामहर्षिविहितेन च ॥ 117 ॥
तत्रमेध्यम्पशुंहत्वाराक्षसेन्द्रस्यराक्षसाः ।
परिस्तरणिकांराज्ञोघृताक्तांसमवेशयन् ॥ 118 ॥
गन्धैर्माल्यैरलङ्कृत्यरावणन्दीनमानसाः ॥ 119 ॥
विभीषणसहायास्तेवस्त्रैश्चविविधैरपि ।
लाजैरश्चावकिरन्तिस्मबाष्पपूर्णमुखास्तदा ॥ 120 ॥
ददौ च पावकन्तस्यविधियुक्तंविभीषणः ।
स्नात्वाचैवार्द्रवस्त्रेणतिलान्दूर्वाभिमिश्रितान् ॥ 121 ॥
उदकेन च सम्मिश्रान्प्रदायविधिपूर्वकम् ।
प्रदायचोदकन्तस्मैमूर्ध्नाचैनन्नमस्य च ॥ 122 ॥
ताःस्त्रियोऽनुनयामाससान्तमुक्त्वापुनःपुनः ।
गम्यतामितितास्सर्वाविविशुर्नगरीतदा ॥ 123 ॥
प्रविष्टासुसर्वासुराक्षसीषुविभीषणः ।
रामपार्श्वमुपागम्यतदातिष्ठद्विनीतवत् ॥ 124 ॥
रामोऽपिसहसैन्येनससुग्रीवस्सलक्ष्मणः ।
हर्षंलेभेरिपुंहत्वायथावृत्रंशतक्रतुः ॥ 125 ॥
ततोविमुक्त्वासशरंशरासनम्महेन्द्रदत्तङ्कवचं च तन्महत् ।
विम्युचरोषंरिपुनिग्रहात्ततोरामःसुसौम्यत्वमुपागतोऽरिहा ॥ 126 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्दशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturdaśādhikaśatatamassargaḥ |
tāsāṃvilapamānānāntadārākṣasayoṣitām |
jyeṣṭhāpatnīpriyājīnābhartāraṃsamudaikṣata || 1 ||
daśagrīvaṃhatandṛṣṭavārāmeṇācintyakarmaṇā |
patimmaṇḍodarītatrakṛpaṇāparyadevayat || 2 ||
nanunāmamahābāhotavavaiśravaṇānuja |
kruddhasyapramukhesthātuntrasyatyapipurandaraḥ || 3 ||
ṛṣayaścamahānto'pigandharvāścayaśasvinaḥ |
nanunāmatavodvegāccāraṇāścadiśogatāḥ || 4 ||
sa tvammānuṣamātreṇarāmeṇayudhinirjitaḥ |
na vyapatrapaserājan kimidaṃrākṣaseśvara || 5 ||
kathantrailokyamākramyaśriyāvīryeṇacānvitam |
aviṣahyañjaghānatvāmmānuṣovanagocaraḥ || 6 ||
mānuṣāṇāmaviṣayecarataḥkāmarūpiṇaḥ |
vināśastavarāmeṇasamyugenopapadyate || 7 ||
na caitatkarmarāmasyaśraddhadhāmicamūmukhe |
sarvatassamupetasyatavatenābhimarṣaṇam || 8 ||
yadaiva ca janasthānerākṣasairbhahunirvavṛtaḥ |
kharastavahatobhrātātadaivāsau na mānuṣaḥ || 9 ||
yadaivanagarīṃlaṅkānduṣpraveśāṃsurairapi |
praviṣṭohanumānvīryāttadaivavyathitāvayam || 10 ||
yadaivavānarairghorairbaddhasseturmahārṇave |
tadaivahṛdayenāhaṃśaṅkerāmamamānuṣam || 11 ||
athavārāmarūpeṇakṛtāntassvayamāgataḥ |
māyāntavavināśāyavidhāyāpratitarkitām || 12 ||
athavāvāsavenatvandharṣito'pimahābala |
vāsavasyatukāśaktistvāndraṣṭumapisaṃyuge || 13 ||
vyaktameṣamahāyogīparamātmāsanātanaḥ |
anādimadhyanidhanomahatamparamomahān || 14 ||
tamasaḥparamodhātāśaṅkhacakragadādharaḥ |
śrīvatsavakṣānityaśrīrajayyaśśāśvatodhruvaḥ || 15 ||
mānuṣaṃrūpamāsthāyaviṣṇussatyaparākramaḥ |
sarvaiḥparivṛtodevairvānaratvamupāgataiḥ || 16 ||
sarvalokeśvarśrīmānlokānāṃhitakāmyayā |
sarākṣasaraparīvāraṃhatavāṃstvāmmahādyutiḥ || 17 ||
indriyāṇipurājitvājitantribhuvanantvayā |
smaradbhirivatadvairamindriyairevanirjitaḥ || 18 ||
yadaivahijanasthānerākṣasairbhahubhirvṛtaḥ |
kharastunihatobhrātātadārāmo na mānuṣaḥ || 19 ||
yadaivanagarīṃlaṅkānduṣpraveśāṃsurairapi |
praviṣṭohanumānvīryāttadaivavyathitāvayam || 20 ||
kriyatāmavirodhaścarāghaveṇetiyanmayā |
ucyamānaṃ na gṛhṇāsitasyeyaṃvyuṣṭirāgatā || 21 ||
akasmācchābhikāmo'sisītāṃrākṣasapuṅgavaḥ |
aiśvaryasyavināśāyadehasyasvajanasya ca || 22 ||
arundhatyāviśiṣṭāntāṃrohiṇyāścāpidurmate |
sītāndharṣayatāmānyāntvayāhyasadṛśaṅkṛtam || 23 ||
vasudhāyāhivasudhāṃśriyaḥśrīmbhartṛvatsalām |
sītāṃsarvānavadyāṅgīmaraṇyevijaneśubhām || 24 ||
ānayitvātutāndīnāñchadmanātmasvadūṣaṇa |
aprāpyatañcaivakāmammaithilīsaṅgamekṛtam || 25 ||
pativratāyāstapasānūnandagdho'simeprabho |
tadaivayannadagdhagaddhastvandharṣayaṃstanumamadhyamām |
devābhibhyatetesarvesendrāḥsānāgnīpurogamāḥ || 26 ||
avaśyamevalabhatephalampāpasyakarmaṇaḥ |
ghoramparyāgatekālekartānāstyatrasaṃśayaḥ || 27 ||
na kulena na rūpeṇa na dākṣiṇyenamaithilī |
mayādhikāvātulyāvātattvammohānnabudhyase || 28 ||
sarvadāsarvabhūtānānnāstimutyuralakṣaṇaḥ |
tavatāvadayammṛtyurmaithilīkṛtalakṣaṇaḥ || 29 ||
sītānimittajomṛtyustvayādūrādupāhṛtaḥ |
maithilīsaharāmeṇaviśokāvihariṣyati || 30 ||
alpapuṇyātvahaṅghorepatitāśokasāgare |
kailāsemandaremerautathācaitrarathevane || 31 ||
devodyāneṣusarveṣuvihṛtyasahitātvayā |
vimānenānurūpeṇayāyāmyatulayāśriyā || 32 ||
paśyantivividhāndeśāṃstāṃstāṃścitrasragambarā |
bhramśitākāmabhogebhyaḥsāsmivīravadhāttava || 33 ||
saivānyevāsmisamvṛttādhigrājñāñcañcalāḥśriyaḥ |
hārājan sukumārantesubhrusutvaksamunnasam || 34 ||
kāntiśrīdyutibhistulyamindupadmadivākaraiḥ |
kirīṭakūṭojjvalitantāmrāsyandīptakuṇḍalam || 35 ||
madavyākulalolākṣambhūtvāyatpānabhūmiṣu |
vividhasragdharañcāruvalgusmitakathaṃśubham || 36 ||
tadevādyatavaivaṃhivaktraṃ na bhrājateprabho |
rāmasāyakanirbhinnaṃraktaṃrudhiravisravaiḥ || 37 ||
vīśīrṇamedomastiṣkaṃrūkṣasyandanareṇubhiḥ |
hāpaścimāmesamprāptādaśāvaidhavyadāyinī || 38 ||
yāmayāsīnnasumbaddhākadācidapimandayā |
patādānavarājomebhartāmerākṣaseśvaraḥ || 39 ||
putromeśakranirjetāityahaṅgarvitābhṛśam |
dṛptāmardanāḥśūrāḥprakhyātabalapauruṣāḥ || 40 ||
akutaścidbhayānāthāmametyāsīnmatirdṛḍhā |
teṣāmevamprabhāvāṇāṃyuṣmākaṃrākṣasarṣabhāḥ || 41 ||
kathambhayamasambuddhammānuṣādidamāgatam |
snigdhendranīlanīlantuprāṃśuśailopamammahat || 42 ||
keyūrāṅgadavaiḍūryamuktāhārasragujjvalam |
kāntaṃvihāreṣvadhikandīptāṃsaṅgrāmabhūmiṣu || 43 ||
bhātyābharaṇabhābhiryadvidyudbhirivatoyadaḥ |
tadevādyaśarīrantetīkṣṇairnaikaśaraiścitam || 44 ||
punardurlabhasamparśampariṣvaktuṃ na śakyate |
śvāvidhaḥśalakairyadvadbhāṇairlagnairnirantaram || 45 ||
svarpitairmarmasubhṛśaṃsañchinnasnāyubandhanam |
kṣitaunipatitaṃrājan śyāmaṃvairudhiracchavi || 46 ||
vajraprahārābhihatovikīrṇaivaparvataḥ |
hāsvapnassatyamevedantvaṃrāmeṇakathaṃhataḥ || 47 ||
tvammṛtyorapimṛtyussyāḥkathammṛtyuvaśaṅgataḥ trailokyavasubhoktārantrailokyodvegadammahat || 48 ||
jetāraṃlokapālānāṅkṣeptārāṃśaṅkarasya ca |
dṛptānānnigrahītāramāviṣkṛtaparākramam || 49 ||
lokakṣobhayitāraṃ ca nādairbhūtavirāviṇam |
ojasādṛptavākyānāṃvaktāraṃripusannidhau || 50 ||
svayūthabhṛtyagoptāraṃhantārambhīmakarmaṇām |
hantārandānavendrāṇāṃyakṣāṇāṃ ca sahasraśaḥ || 51 ||
nivātakavacānāṃ ca saṅgrahītāramāhave |
naikayajñaviloptārantrātāraṃsvajanasya ca || 52 ||
dharmavyavasthābhettārammāyāsraṣṭāramāhave |
devāsuranṛkanyānāmāhartārantatastataḥ || 53 ||
śatrustrīśokadātāraṃ netāraṃ svajanasya ca |
laṅkādvīpasyagoptāraṅkartārambhīmakarmaṇām || 54 ||
asmākaṅkāmabhogānāndātāraṃrathināṃvaram |
evamprabhāvambhartārandṛṣṭavārāmeṇapātitam || 55 ||
sthirāsmiyādehamimandhārayāmihatapriyā |
śayaneṣumahārheṣuśayitvārākṣaseśvara || 56 ||
ihakarmātprasupto'sidharaṇyāṃreṇuguṇṭhitaḥ |
yadātetanayaśśastolakṣmaṇenendrajidyudhi || 57 ||
tadātvabhihatātīvramadyatvasminipātitā |
sāhambandhujanairhīnāhīnānāthena ca tvayā || 58 ||
vihīnākāmabhogaiścaśociṣyeśāśvatīssamāḥ |
prapannodīrghamadhvānaṃrājannadyasudurgamam || 59 ||
nayamāmapiduḥkhārtāṃ na vartiṣyetvayāvinā |
kasmāttvammāṃvihāyehakṛpaṇāṅgantumicchasi || 60 ||
dīnāṃvilapatīmmandāṅkiṃvāmānnābhibhāṣase |
dṛṣṭavā na khalvabhikruddhomāmihānavakuṇṭhitām || 61 ||
nirgatānnagaradvārātpadbhyāmevāgatāmprabho |
paśyeṣṭadāradārāṃstebhraṣṭalajjāvakuṇṭhitān || 62 ||
bahirniṣpatitānsarvānkathandṛṣṭavā na kupyasi |
ayaṅkrīḍāsahāyaste'nāthelālapyatejanaḥ || 63 ||
na caivamāśvāsayasikiṃvā na bahumanyase |
yāḥstvayāvidhavārājankṛtānaikāḥkulastriyaḥ || 64 ||
pativratādharmaratāguruśuśrūṣaṇeratāḥ |
tābhiśśokābhitaptābhiśśaptaḥparavaśaṅgataḥ || 65 ||
tvayāviprakṛtābhiryattadāśaptantadāgatam |
pravādassatyaevāyantvāmpratiprāyaśonṛpa || 66 ||
prativratānānnākasmātsapatnatyaśrūṇibhūtale |
kathaṃ ca nāmaterājan lokānākramyatejasā || 67 ||
nārīcauryamidaṅkṣudraṅkṛtaṃśauṇḍīryamāninā |
apanīyāśramādrāmaṃyanmṛgacchadmanātvayā || 68 ||
ānītārāmapanatīsātattekātaryalakṣaṇam |
kātaryaṃ na ca teyuddhekadācitsaṃsmarāmyaham || 69 ||
tattubhāgyaviparyāsānnūnantepakvalakṣaṇam |
atītānāgatārthajñovartamānavicakṣaṇaḥ || 70 ||
maithilīmāhṛtāndṛṣṭavādhyātvāniḥśvasyacāyatam |
satyavākyamahābāho devaromeyadabravīt || 71 ||
ayaṃrākṣasamukhyānāṃvināśaḥparyupasthitaḥ |
kāmakrodhasamutthenavyasanenaprasaṅginā || 72 ||
nirvṛttastvatkṛte'narthaḥso'yammūlaharomahān |
tvayākṛtamidaṃsarvamanādhaṃrākṣasaṅkulam || 73 ||
hitvaṃśocitavyomeprakhyātabalapauruṣaḥ |
strīsvabhāvāttumebuddhiḥkāruṇyeparivartate || 74 ||
sukṛtanduṣkṛtaṃ ca tvaṅgṛhītvāsvāṅgatiṅgataḥ |
ātmānamanuśocāmitvadvināśenaduḥkhitām || 75 ||
suhṛdāṃhitakāmānāṃ na śrutaṃvacanantvayā |
bhrātrūṇāñcaivakārtnsanahitamuktandaśānana || 76 ||
hetvarthayuktaṃvidhivacchreyaskaramadāruṇam |
vibhīṣaṇenābhihitaṃ na kṛtaṃhetumattvayā || 77 ||
mārīcakumbhakarṇābhyāṃvākyammamapitustathā |
na śrutaṃvīryamattenatasyedamphalamīdṛśam || 78 ||
nīlajīmūtasaṅkāśa pītāmbaraśubhāṅgada |
svagātrāṇivinikṣipyakiṃśeṣerudhirāplutaḥ || 79 ||
prasuptaivaśokārtāṅkimmāṃ na pratibhāṣase |
mahāvīryasyadakṣasyasamyugeṣvapalāyinaḥ || 80 ||
yātudhānasyadauhitrīṅkimmāṃ na pratibhāṣase |
uttiṣṭhottiṣṭhakiṃśeṣenaveparibhavekṛte || 81 ||
adyavainirbhayālaṅkāmpraviṣṭāṃsūryaraśmayaḥ |
yenasūdayaseśatrūn samaresūryavarcasā || 82 ||
vajraṃvajradharasyevaso'yantesatatārcitaḥ |
raṇebahupraharaṇohemajāpariṣkṛtaḥ || 83 ||
parighovyavakīrṇastebāṇaiścinnaiḥsahasradhā |
apriyāmivopasaṅgṛhyakiṃśeṣeraṇamedinīm || 84 ||
apriyāmivakasmācchamānnecchasyabhibhāṣitum |
dhigastuhṛdayaṃyasyāmamedaṃ na sahasradhā || 85 ||
tvayipañcatvamāpannephalateśokapīḍitam |
ityevaṃvilapantisābāṣpaparyākulekṣaṇā || 86 ||
snehopaskannahṛdayā tadā mohāmupāgamat |
kaśmalābhihatāsannābabhausārāvaṇorasi || 87 ||
snadhyānuraktejaladedīptāvidyudivojjvalā |
tathāgataṃsamutthāpyasapatnayastāmbhṛśāturāḥ || 88 ||
paryavasthāpayāmāsūrudantyorudatīmbhṛśam |
na tesuviditādevilokānāṃsthitiradhruvā || 89 ||
daśāvibhāgaparyāyerājñāṃvaicañcalāḥśriyaḥ |
ityevamucyamānāsāsaśabdampraruroda ha || 90 ||
snāpayantītadāsreṇastanauvakraṃsunirmalam |
etasminnantarerāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 91 ||
saṃskāraḥkriyatāmbhrātuḥstrīgaṇaḥparisāntvyatām |
tamuvācatatodhīmān vibhīṣaṇaidaṃvacaḥ || 92 ||
vimṛśyabuddhyādharmajñodharmārthasahitaṃhitam |
tyaktadharmavrataṃśūrannṛśaṃsamanṛtantathā || 93 ||
nāhamarho'smisaṃskartumparadārābhimarśinam |
bhrātṛrūpaḥhimeśatrureṣasarvāhiterataḥ || 94 ||
rāvaṇonārhatepūjāmpūjyo'pigurugauravāt |
nṛśaṃsaitimāṃrāma vakṣyantimanujābhuvi || 95 ||
śrutvātasyāguṇānsarvevakṣyantisukṛtampunaḥ |
tacchrutvāparamaprītorāmodharmabhṛtāṃvaraḥ || 96 ||
vibhīṣaṇamuvācedaṃvākyajñaṃvākyakovidaḥ |
tavāpimepriyaṅkāryantvatprabhāvānmayājitam || 97 ||
avaśyantukṣamaṃvācyomayātvāṃrākṣaseśvara |
adharmānṛtasaṃyuktaḥkāmantveṣaniśācaraḥ || 98 ||
tejasvībalavān śūraḥsaṅgrāmeṣu ca nityaśaḥ |
śatakratumukhairvīraiḥśrūyate na parājitaḥ || 99 ||
mahātmābalasampannorāvaṇolokarāvaṇaḥ |
maraṇānāntivairāṇinirvṛttannaḥprayojanam || 100 ||
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava |
tvatsatsakāśāddhaśagrīvassaṃskāraṃvidhipūrvakam || 101 ||
kṣipramarhatidharmeṇatvaṃyaśobhāgbhaviṣyasi |
rāghavasyavacśrutvātvaramāṇovibhīṣaṇaḥ || 102 ||
saṃskārayitumārebhebhrātaraṃrāvaṇaṃhatam |
sapraviśyapurīṃlaṅkāṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 103 ||
rāvaṇasyāagnihotrantuniryāpayatisatvaram |
śakaṭān dārurūpāṇiagnīnavaiyājakāṃstathā || 104 ||
tathācandanakāṣṭhānikāṣṭhānivividhāni ca |
agarūṇisugadhanīnigandhāṃścasurabhīṃstathā || 105 ||
maṇimuktāpravālāniniryāpayatirākṣasaḥ |
ājagāmamuhūrtenarākṣasaiḥparivāritaḥ || 106 ||
tatomālyavatāsārthaṅkriyāmevacakārasaḥ |
sauvarṇīṃśibikāndivyāmāropyakṣaumavāsanam || 107 ||
rāvaṇaṃrākṣasādhīśamaśrupūryamukhādvijāḥ |
tūryaghoṣaiścavividhaisstuvadbhiścābhinanditam || 108 ||
ptākābhiścacitrābhissumanobhiścacitritām |
utkṣipyaśibikāntāntuvibhīṣaṇapurogamāḥ || 109 ||
dakṣiṇābhimukhāssarvegṛhyakāṣṭhānibhejire |
agnayodīpyamānāstetadādhvaryusamīritāḥ || 110 ||
śaraṇābhigatāḥsarvepurastāttasyateyayuḥ |
antaḥpurāṇisarvāṇirudamānānisatvaram || 111 ||
pṛṣṭhato'nuyayustāniplavamānānisarvataḥ |
rāvaṇamprayatedeśesthāpyatebhṛśaduḥkhitāḥ || 112 ||
citāñcandanakāṣṭhaiścapadmakośīsaṃvṛtām |
brāhmyāsamvartayāmāsūrāṅkavāstaraṇāvṛtām || 113 ||
vartatevedavihitorājñovaipaścimaḥkratuḥ |
pracakruḥrākṣasendrasyapitṛmedhamanukramam || 114 ||
vediṃ ca dakṣiṇaprācyāṃyathāsthānaṃ ca pāvakam |
pṛṣadājyenasampūrṇaṃsruvaṃsarvepracikṣipuḥ || 115 ||
pādayośśakaṭamprādurantarūrvorulūkhalantadā |
dārupātrāṇisarvāṇiāraṇiñcottārāraṇim || 116 ||
dattvātumusalañcānyathāsthānaṃvicakṣaṇāḥ |
śāstrādṛṣṭenavidhināmaharṣivihitena ca || 117 ||
tatramedhyampaśuṃhatvārākṣasendrasyarākṣasāḥ |
paristaraṇikāṃrājñoghṛtāktāṃsamaveśayan || 118 ||
gandhairmālyairalaṅkṛtyarāvaṇandīnamānasāḥ || 119 ||
vibhīṣaṇasahāyāstevastraiścavividhairapi |
lājairaścāvakirantismabāṣpapūrṇamukhāstadā || 120 ||
dadau ca pāvakantasyavidhiyuktaṃvibhīṣaṇaḥ |
snātvācaivārdravastreṇatilāndūrvābhimiśritān || 121 ||
udakena ca sammiśrānpradāyavidhipūrvakam |
pradāyacodakantasmaimūrdhnācainannamasya ca || 122 ||
tāḥstriyo'nunayāmāsasāntamuktvāpunaḥpunaḥ |
gamyatāmititāssarvāviviśurnagarītadā || 123 ||
praviṣṭāsusarvāsurākṣasīṣuvibhīṣaṇaḥ |
rāmapārśvamupāgamyatadātiṣṭhadvinītavat || 124 ||
rāmo'pisahasainyenasasugrīvassalakṣmaṇaḥ |
harṣaṃlebheripuṃhatvāyathāvṛtraṃśatakratuḥ || 125 ||
tatovimuktvāsaśaraṃśarāsanammahendradattaṅkavacaṃ ca tanmahat |
vimyucaroṣaṃripunigrahāttatorāmaḥsusaumyatvamupāgato'rihā || 126 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturdaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.