ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅକମ୍ପନଵଧଂଶ୍ରୁତ୍ଵାକ୍ରୁଦ୍ଧୋଵୈରାକ୍ଷସେଶ୍ଵରଃ ।
କିଞ୍ଚିଦଦୀନମୁଖଶ୍ଚାପିସଚିଵାଂସ୍ତାନୁଦୈକ୍ଷତ ॥ 1 ॥
ସତୁଧ୍ଯାତ୍ଵାମୁହୂର୍ତନ୍ତୁମନ୍ତ୍ରିଭିସ୍ସଂଵିଚାର୍ଯଚ ।
ତତସ୍ତୁରାଵଣଃପୂର୍ଵଦିଵସେରାକ୍ଷସାଧିପଃ ॥ 2 ॥
ପୁରୀମ୍ପରିଯଯୌଲଙ୍କାଂସର୍ଵଗୁଲ୍ମାନଵେକ୍ଷିତୁମ୍ ।
ତାଂରାକ୍ଷସଗଣୈର୍ଗୁପ୍ତାଙ୍ଗୁଲ୍ମୈର୍ବହୁଭିରାଵୃତାମ୍ ॥ 3 ॥
ଦଦର୍ଶନଗରୀଂଲଙ୍କାମ୍ପତାକାଧ୍ଵଜମାଲିନୀମ୍ ।
ରୁଦ୍ଧାନ୍ତୁନଗରୀନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାରାଵଣୋରାକ୍ଷସେଶ୍ଵରଃ ॥ 4 ॥
ଉଵାଚାତ୍ମହିତଙ୍କାଲେପ୍ରହସ୍ତଂଯୁଦ୍ଧକୋଵିଦମ୍ ।
ପୁରସ୍ଯୋପନିଵିଷ୍ଟସ୍ଯସହସାପୀଡିତସ୍ଯଵା ॥ 5 ॥
ନାନ୍ଯଂଯୁଦ୍ଧାତ୍ପ୍ରପଶ୍ଯାମିମୋକ୍ଷଂଯୁଦ୍ଧଵିଶାରଦ ।
ଅହଂଵାକୁମ୍ଭକର୍ଣୋଵାତ୍ଵଂଵାସେନାପତିର୍ମମ ॥ 6 ॥
ଇନ୍ଦ୍ରଜିଦ୍ଵାନିକୁମ୍ଭୋଵାଵହେଯୁର୍ଭାରମୀଦୃଶମ୍ ।
ସତ୍ଵମ୍ବଲମତଶ୍ଶୀଘ୍ରମାଦାଯପରିଗୃହ୍ଯଚ ॥ 7 ॥
ଵିଜଯାଯାଭିନିର୍ଯାହିଯତ୍ରସର୍ଵେଵନୌକସଃ ।
ନିର୍ଯାଣାଯାଦେଵତେନୂନଞ୍ଚପଲାହରିଵାହିନୀ ॥ 8 ॥
ନର୍ଦତାଂରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରାଣାଂଶ୍ରୁତ୍ଵାନାଦନ୍ଦ୍ରଵିଷ୍ଯତି ।
ଚପଲାହ୍ଯଵିନୀତାଶ୍ଚଚଲଚିତ୍ତାଶ୍ଚଵାନରାଃ ॥ 9 ॥
ନସହିଷ୍ଯନ୍ତିତେନାଦଂସିଂହନାଦମିଵଦ୍ଵିପାଃ ।
ଵିଦ୍ରୁତେଚବଲେତସ୍ମିନ୍ ରାମଃସୌମିତ୍ରିଣାସହ ॥ 10 ॥
ଅଵଶସ୍ତେନିରାଲମ୍ବଃପ୍ରହସ୍ତଵଶମେଷ୍ଯତି ।
ଆପତ୍ସଂଶଯିତାଶ୍ରେଯୋନାତ୍ରନିସ୍ସଂଶଯୀକୃତା ॥ 11 ॥
ପ୍ରତିଲୋମାନୁଲୋମଂଵାଯଦ୍ଵାନୋମନ୍ଯସେହିତମ୍ ।
ରାଵଣେନୈଵମୁକ୍ତସ୍ତୁପ୍ରହସ୍ତୋଵାହିନୀପତିଃ ॥ 12 ॥
ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରମୁଵାଚେଦମସୁରେନ୍ଦ୍ରମିଵୋଶନା ।
ରାଜନ୍ମନ୍ତ୍ରିତପୂର୍ଵନ୍ନଃକୁଶଲୈସ୍ସହମନ୍ତ୍ରିଭିଃ ॥ 13 ॥
ଵିଵାଦଶ୍ଚାପିନୋଵୃତ୍ତସ୍ସମଵେକ୍ଷ୍ଯପରସ୍ପରମ୍ ।
ପ୍ରଦାନେନତୁସୀତାଯାଃଶ୍ରେଯୋଵ୍ଯଵସିତମ୍ମଯା ॥ 14 ॥
ଅପ୍ରଦାନେପୁନର୍ଯୁଦ୍ଧନ୍ଦୃଷ୍ଟମେତ୍ତଥୈଵନଃ ।
ସୋଽହନ୍ଦାନୈଶ୍ଚମାନୈଶ୍ଚସତତମ୍ପୂଜିତସ୍ତ୍ଵଯା ॥ 15 ॥
ସାନ୍ତ୍ଵୈଶ୍ଚଵିଵିଧୈଃକାଲେକିନ୍ନକୁର୍ଯାଂହିତନ୍ତଵ ।
ନହିମେଜୀଵିତଂରକ୍ଷ୍ଯମ୍ପୁତ୍ରଦାରଧନାନିଚ ॥ 16 ॥
ତ୍ଵମ୍ପଶ୍ଯମାଞ୍ଜୁହୂଷନ୍ତନ୍ତ୍ଵଦର୍ଥେଜୀଵିତଂଯୁଧି ।
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵାତୁଭର୍ତାରଂରାଵଣଂଵାହିନୀପତିଃ ॥ 17 ॥
ଉଵାଚେଦମ୍ବଲାଧ୍ଯକ୍ଷାନ୍ପ୍ରହସ୍ତଃପୁରତଃସ୍ଥିତାନ୍ ।
ମେଶୀଘ୍ରଂରାକ୍ଷସାନାମ୍ମହାଦ୍ବଲମ୍ ॥ 18 ॥
ମଦ୍ଭାଣାବ୍ଦାଵେଗେନହତାନାଂଶନିଚରଣାଜିରେ ।
ଅଦ୍ଯହୃଷ୍ଯନ୍ତୁମାଂସାଦାଃପକ୍ଷିଣଃକାନନୌକସାମ୍ ॥ 19 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତାସ୍ତେପ୍ରହସ୍ତେନବଲାଧ୍ଯକ୍ଷାଃ କୃତତ୍ଵରାଃ ।
ବଲମୁଦ୍ଯୋଜଯାମାସୁସ୍ତସ୍ମିନ୍ରାକ୍ଷସମନ୍ଦିରେ ॥ 20 ॥
ସାବଭୂଵମୁହୂର୍ତେନନିଗ୍ମର୍ନାନାଵିଧାଯୁଧୈଃ ।
ଲଙ୍କାରାକ୍ଷସଵୀରୈସ୍ତୈର୍ଗଜୈରିଵସମାକୁଲା ॥ 21 ॥
ହୁତାଶନନ୍ତର୍ପଯତାମ୍ବ୍ରାହ୍ମଣାଂଶ୍ଚନମସ୍ଯତାମ୍ ।
ଆଜ୍ଯଗନ୍ଧପ୍ରତିଵହଃସୁରଭିର୍ମାରୁତୋଵଵୌ ॥ 22 ॥
ସ୍ରଜଶ୍ଚଵିଵିଧାକାରାଜଗୃହୁସ୍ତ୍ଵଭିମନ୍ତ୍ରିତାଃ ।
ସଙ୍ଗ୍ରାମସଜ୍ଜାଃସମ୍ହୃଷ୍ଟାଧରାଯନ୍ରାକ୍ଷସାସ୍ତଦା ॥ 23 ॥
ସଧନୁଷ୍କାଃକଵଚିନୋଵେଗାଦାପ୍ଲୁତ୍ଯରାକ୍ଷସାଃ ।
ରାଵଣମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯରାଜାନମ୍ପ୍ରହସ୍ତମ୍ପର୍ଯଵାରଯନ୍ ॥ 24 ॥
ଅଥାମନ୍ତ୍ର଼୍ଯତୁରାଜାନମ୍ଭେରୀମାହତ୍ଯଭୈରଵାମ୍ ।
ଆରୁରୋହରଥଂଯୁକ୍ତଃପ୍ରହସ୍ତସ୍ସଜ୍ଜକଲ୍ପିତମ୍ ॥ 25 ॥
ହଯୈର୍ମହାଜଵୈର୍ଯୁକ୍ତଂସମ୍ଯକ୍ସୂତସୁସଂଯତମ୍ ।
ମହାଜଲଦନିର୍ଘୋଷଂସାକ୍ଷାଚ୍ଚନ୍ଦ୍ରାର୍କଭାସ୍ଵରମ୍ ॥ 26 ॥
ଉରଗଧ୍ଵଜଦୁର୍ଧର୍ଷଂସୁଵରୂଥଂସ୍ଵଵସ୍କରମ୍ ।
ସୁଵର୍ଣଜାଲସଂଯୁକ୍ତମ୍ପ୍ରହସନ୍ତମିଵଶ୍ରିଯା ॥ 27 ॥
ତତସ୍ତଂରଥମାସ୍ଥାଯରାଵଣାର୍ପିତଶାସନଃ ।
ଲଙ୍କାଯାନିର୍ଯଯୌତୂର୍ଣମ୍ବଲେନମହତାଵୃତଃ ॥ 28 ॥
ତତୋଦୁନ୍ଧୁଭିନିର୍ଘୋଷଃପର୍ଜନ୍ଯନିନଦୋପମଃ ।
ଵାଦିତ୍ରାଣାଞ୍ଚନିନଦଃପୂରଯନ୍ନିଵମେଦିନୀମ୍ ॥ 29 ॥
ଶୁଶ୍ରୁଵେଶଙ୍ଖଶବ୍ଦଶ୍ଚପ୍ରଯାତେଵାହିନୀପତୌ ।
ନିନଦନ୍ତସ୍ସ୍ଵରାନ୍ଘୋରାନ୍ରାକ୍ଷସାଜଗ୍ମୁରଗ୍ରତଃ ॥ 30 ॥
ଭୀମରୂପାମହାକାଯାଃପ୍ରହସ୍ତସ୍ଯପୁରସ୍ସରାଃ ।
ନରାନ୍ତକଃକୁମ୍ଭହନୁର୍ମହାନାଦସ୍ସମୁନ୍ନତଃ ॥ 31 ॥
ପ୍ରହସ୍ତସଚିଵାହ୍ଯେତେନିର୍ଯଯୁଃପରିଵାର୍ଯତମ୍ ।
ଵ୍ଯୂଢେନେଵସୁଘୋରେଣପୂର୍ଵଦ୍ଵାରାତ୍ସନିର୍ଯଯୌ ॥ 32 ॥
ଗଜଯୂଥନିକାଶେନବଲେନମହତାଵୃତଃ ।
ସାଗରପ୍ରତିମୌଘେନଵୃତସ୍ତେନବଲେନସଃ ॥ 33 ॥
ପ୍ରହସ୍ତୋନିର୍ଯଯୌକ୍ରୁଦ୍ଧଃକାଲାନ୍ତକଯମୋପମଃ ।
ତସ୍ଯନିର୍ଯାଣଘୋଷେଣରାକ୍ଷସାନାଞ୍ଚନର୍ଦତାମ୍ ॥ 34 ॥
ଲଙ୍କାଯାଂସର୍ଵଭୂତାନିଵିନେଦୁର୍ଵିକୃତୈସ୍ସ୍ଵରୈଃ ।
ଵ୍ଯଭ୍ରମାକାଶମାଵିଶ୍ଯମାଂସଶୋଣିତଭୋଜନାଃ ॥ 35 ॥
ମଣ୍ଡଲାନ୍ଯପସଵ୍ଯାନିଖଗାଶ୍ଚକ୍ରୂରଥମ୍ପ୍ରତି ।
ସମ୍ନତ୍ଯଃପାଵକଜ୍ଵାଲାଃଶିଵାଘୋରାଵଵାଶିରେ ॥ 36 ॥
ଅନ୍ତରିକ୍ଷାତ୍ପପାତୋଲ୍କାଵାଯୁଶ୍ଚପରୁଷଂଵନୌ ।
ଅନ୍ଯୋନ୍ଯମଭିସଂରବ୍ଧାଗ୍ରହାଶ୍ଚନଚକାଶିରେ ॥ 37 ॥
ମେଘାଶ୍ଚଖରନିର୍ଘୋଷାରଥସ୍ଯୋପରିରକ୍ଷସଃ ।
ଵଵୃଷଂରୁଧିରଞ୍ଚାସ୍ଯସିଷିଚୁଶ୍ଚପୁରସ୍ସରାନ୍ ॥ 38 ॥
କେତୁର୍ମୂର୍ଧନିଗୃଧ୍ରୋଽସ୍ଯନିଲୀନୋଦକ୍ଷିଣାମୁଖଃ ।
ତୁଦନ୍ନୁଭଯତଃପାର୍ଶ୍ଵଂସମଗ୍ରାମହରତ୍ପ୍ରଭାମ୍ ॥ 39 ॥
ସାରଥେର୍ଭହୁଶଶ୍ଚାସ୍ଯସଙ୍ଗ୍ରାମମଵଗାହତଃ ।
ପ୍ରତୋଦୋନ୍ଯପତଦ୍ଧସ୍ତାତ୍ସୂତସ୍ଯହଯସାଦିନଃ ॥ 40 ॥
ନିର୍ଯାଣଶ୍ରୀଶ୍ଚଯାଽସ୍ଯାସୀଦ୍ଭାସ୍ଵରାଵସୁଦୁର୍ଲଭାଃ ।
ସାନନାଶମୁହୂର୍ତେନସମେଚସ୍ଖଲିତାହଯାଃ ॥ 41 ॥
ପ୍ରହସ୍ତନ୍ତ୍ଵଭିନିର୍ଯାନ୍ତମ୍ପ୍ରଖ୍ଯାତବଲପୌରୁଷମ୍ ।
ଯୁଧିନାନାପ୍ରହରଣାକପିସେନାଽଭ୍ଯଵର୍ତତ ॥ 42 ॥
ଅଥଘୋଷସ୍ସୁତୁମୁଲୋହରୀଣାଂସମଜାଯତ ।
ଵୃକ୍ଷାନାରୁଜତାଞ୍ଚୈଵଗୁର୍ଵୀରାଗୃହ୍ଣତାଂଶିଲାଃ ॥ 43 ॥
ନଦତାଂରାକ୍ଷସାନାଞ୍ଚଵାନରାଣାଞ୍ଚଗର୍ଜତାମ୍ ।
ଉଭେପ୍ରମୁଦିତେସୈନ୍ଯେରକ୍ଷୋଗଣଵନୌକସାମ୍ ॥ 44 ॥
ଵେଗିତାନାଂସମର୍ଥାନାମନ୍ଯୋନ୍ଯଵଧକାଙ୍ କ୍ଷିଣାମ୍ ।
ପରସ୍ପରଞ୍ଚାହ୍ଵଯତାନ୍ନିନାଦ୍ଶୂଯତେମହାନ୍ ॥ 45 ॥
ତତଃପ୍ରହସ୍ତଃକପିରାଜଵାହିନୀମଭିପ୍ରତସ୍ଥେଵିଜଯାଯଦୁର୍ମତିଃ ।
ଵିଵୃଦ୍ଧଵେଗଂଶ୍ଚଵିଵେଶତାଞ୍ଚମୂଂଯଥାମୁମୂର୍ଷୁଶ୍ଶଲଭୋଵିଭାଵସୁମ୍ ॥ 46 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
अकम्पनवधंश्रुत्वाक्रुद्धोवैराक्षसेश्वरः ।
किञ्चिददीनमुखश्चापिसचिवांस्तानुदैक्षत ॥ 1 ॥
सतुध्यात्वामुहूर्तन्तुमन्त्रिभिस्संविचार्यच ।
ततस्तुरावणःपूर्वदिवसेराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
पुरीम्परिययौलङ्कांसर्वगुल्मानवेक्षितुम् ।
तांराक्षसगणैर्गुप्ताङ्गुल्मैर्बहुभिरावृताम् ॥ 3 ॥
ददर्शनगरींलङ्काम्पताकाध्वजमालिनीम् ।
रुद्धान्तुनगरीन्दृष्टवारावणोराक्षसेश्वरः ॥ 4 ॥
उवाचात्महितङ्कालेप्रहस्तंयुद्धकोविदम् ।
पुरस्योपनिविष्टस्यसहसापीडितस्यवा ॥ 5 ॥
नान्यंयुद्धात्प्रपश्यामिमोक्षंयुद्धविशारद ।
अहंवाकुम्भकर्णोवात्वंवासेनापतिर्मम ॥ 6 ॥
इन्द्रजिद्वानिकुम्भोवावहेयुर्भारमीदृशम् ।
सत्वम्बलमतश्शीघ्रमादायपरिगृह्यच ॥ 7 ॥
विजयायाभिनिर्याहियत्रसर्वेवनौकसः ।
निर्याणायादेवतेनूनञ्चपलाहरिवाहिनी ॥ 8 ॥
नर्दतांराक्षसेन्द्राणांश्रुत्वानादन्द्रविष्यति ।
चपलाह्यविनीताश्चचलचित्ताश्चवानराः ॥ 9 ॥
नसहिष्यन्तितेनादंसिंहनादमिवद्विपाः ।
विद्रुतेचबलेतस्मिन् रामःसौमित्रिणासह ॥ 10 ॥
अवशस्तेनिरालम्बःप्रहस्तवशमेष्यति ।
आपत्संशयिताश्रेयोनात्रनिस्संशयीकृता ॥ 11 ॥
प्रतिलोमानुलोमंवायद्वानोमन्यसेहितम् ।
रावणेनैवमुक्तस्तुप्रहस्तोवाहिनीपतिः ॥ 12 ॥
राक्षसेन्द्रमुवाचेदमसुरेन्द्रमिवोशना ।
राजन्मन्त्रितपूर्वन्नःकुशलैस्सहमन्त्रिभिः ॥ 13 ॥
विवादश्चापिनोवृत्तस्समवेक्ष्यपरस्परम् ।
प्रदानेनतुसीतायाःश्रेयोव्यवसितम्मया ॥ 14 ॥
अप्रदानेपुनर्युद्धन्दृष्टमेत्तथैवनः ।
सोऽहन्दानैश्चमानैश्चसततम्पूजितस्त्वया ॥ 15 ॥
सान्त्वैश्चविविधैःकालेकिन्नकुर्यांहितन्तव ।
नहिमेजीवितंरक्ष्यम्पुत्रदारधनानिच ॥ 16 ॥
त्वम्पश्यमाञ्जुहूषन्तन्त्वदर्थेजीवितंयुधि ।
एवमुक्त्वातुभर्तारंरावणंवाहिनीपतिः ॥ 17 ॥
उवाचेदम्बलाध्यक्षान्प्रहस्तःपुरतःस्थितान् ।
मेशीघ्रंराक्षसानाम्महाद्बलम् ॥ 18 ॥
मद्भाणाब्दावेगेनहतानांशनिचरणाजिरे ।
अद्यहृष्यन्तुमांसादाःपक्षिणःकाननौकसाम् ॥ 19 ॥
इत्युक्तास्तेप्रहस्तेनबलाध्यक्षाः कृतत्वराः ।
बलमुद्योजयामासुस्तस्मिन्राक्षसमन्दिरे ॥ 20 ॥
साबभूवमुहूर्तेननिग्मर्नानाविधायुधैः ।
लङ्काराक्षसवीरैस्तैर्गजैरिवसमाकुला ॥ 21 ॥
हुताशनन्तर्पयताम्ब्राह्मणांश्चनमस्यताम् ।
आज्यगन्धप्रतिवहःसुरभिर्मारुतोववौ ॥ 22 ॥
स्रजश्चविविधाकाराजगृहुस्त्वभिमन्त्रिताः ।
सङ्ग्रामसज्जाःसम्हृष्टाधरायन्राक्षसास्तदा ॥ 23 ॥
सधनुष्काःकवचिनोवेगादाप्लुत्यराक्षसाः ।
रावणम्प्रेक्ष्यराजानम्प्रहस्तम्पर्यवारयन् ॥ 24 ॥
अथामन्त्ऱ्यतुराजानम्भेरीमाहत्यभैरवाम् ।
आरुरोहरथंयुक्तःप्रहस्तस्सज्जकल्पितम् ॥ 25 ॥
हयैर्महाजवैर्युक्तंसम्यक्सूतसुसंयतम् ।
महाजलदनिर्घोषंसाक्षाच्चन्द्रार्कभास्वरम् ॥ 26 ॥
उरगध्वजदुर्धर्षंसुवरूथंस्ववस्करम् ।
सुवर्णजालसंयुक्तम्प्रहसन्तमिवश्रिया ॥ 27 ॥
ततस्तंरथमास्थायरावणार्पितशासनः ।
लङ्कायानिर्ययौतूर्णम्बलेनमहतावृतः ॥ 28 ॥
ततोदुन्धुभिनिर्घोषःपर्जन्यनिनदोपमः ।
वादित्राणाञ्चनिनदःपूरयन्निवमेदिनीम् ॥ 29 ॥
शुश्रुवेशङ्खशब्दश्चप्रयातेवाहिनीपतौ ।
निनदन्तस्स्वरान्घोरान्राक्षसाजग्मुरग्रतः ॥ 30 ॥
भीमरूपामहाकायाःप्रहस्तस्यपुरस्सराः ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 31 ॥
प्रहस्तसचिवाह्येतेनिर्ययुःपरिवार्यतम् ।
व्यूढेनेवसुघोरेणपूर्वद्वारात्सनिर्ययौ ॥ 32 ॥
गजयूथनिकाशेनबलेनमहतावृतः ।
सागरप्रतिमौघेनवृतस्तेनबलेनसः ॥ 33 ॥
प्रहस्तोनिर्ययौक्रुद्धःकालान्तकयमोपमः ।
तस्यनिर्याणघोषेणराक्षसानाञ्चनर्दताम् ॥ 34 ॥
लङ्कायांसर्वभूतानिविनेदुर्विकृतैस्स्वरैः ।
व्यभ्रमाकाशमाविश्यमांसशोणितभोजनाः ॥ 35 ॥
मण्डलान्यपसव्यानिखगाश्चक्रूरथम्प्रति ।
सम्नत्यःपावकज्वालाःशिवाघोराववाशिरे ॥ 36 ॥
अन्तरिक्षात्पपातोल्कावायुश्चपरुषंवनौ ।
अन्योन्यमभिसंरब्धाग्रहाश्चनचकाशिरे ॥ 37 ॥
मेघाश्चखरनिर्घोषारथस्योपरिरक्षसः ।
ववृषंरुधिरञ्चास्यसिषिचुश्चपुरस्सरान् ॥ 38 ॥
केतुर्मूर्धनिगृध्रोऽस्यनिलीनोदक्षिणामुखः ।
तुदन्नुभयतःपार्श्वंसमग्रामहरत्प्रभाम् ॥ 39 ॥
सारथेर्भहुशश्चास्यसङ्ग्राममवगाहतः ।
प्रतोदोन्यपतद्धस्तात्सूतस्यहयसादिनः ॥ 40 ॥
निर्याणश्रीश्चयाऽस्यासीद्भास्वरावसुदुर्लभाः ।
साननाशमुहूर्तेनसमेचस्खलिताहयाः ॥ 41 ॥
प्रहस्तन्त्वभिनिर्यान्तम्प्रख्यातबलपौरुषम् ।
युधिनानाप्रहरणाकपिसेनाऽभ्यवर्तत ॥ 42 ॥
अथघोषस्सुतुमुलोहरीणांसमजायत ।
वृक्षानारुजताञ्चैवगुर्वीरागृह्णतांशिलाः ॥ 43 ॥
नदतांराक्षसानाञ्चवानराणाञ्चगर्जताम् ।
उभेप्रमुदितेसैन्येरक्षोगणवनौकसाम् ॥ 44 ॥
वेगितानांसमर्थानामन्योन्यवधकाङ् क्षिणाम् ।
परस्परञ्चाह्वयतान्निनाद्शूयतेमहान् ॥ 45 ॥
ततःप्रहस्तःकपिराजवाहिनीमभिप्रतस्थेविजयायदुर्मतिः ।
विवृद्धवेगंश्चविवेशताञ्चमूंयथामुमूर्षुश्शलभोविभावसुम् ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.