6.117 યુદ્ધકાણ્ડ - સપ્તદશાધિકશતતમ સર્ગઃ

6.117 Yuddhakanda - Saptadashadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તદશાધિકશતતમસ્સર્ગઃ ।
સ ઉવાચમહાપ્રામસ્સોઽભિવાદ્યપ્લવઙ્ગમઃ ।
રામંવચનમર્થજ્ઞોવરંસર્વધનુષ્મતામ્ ॥ 1 ॥
યન્નિમિત્તોઽયમારમ્બઃકર્મણાંયઃફલોદયઃ ।
તાન્દેવીંશોકસન્તપ્તાન્દ્રષ્ટુમર્હસિમૈથિલીમ્ ॥ 2 ॥
સાહિશોકસમાવિષ્ટાબાષ્પપર્યાકુલેક્ષણા ।
મૈથિલીવિજયંશ્રુત્વાદ્રષ્ટુન્ત્વામભિકાઙ્ક્ષતિ ॥ 3 ॥
પૂર્વકાત્પ્રત્યયાચ્ચાહમુક્તોવિશ્વસ્તયાતયા ।
ભર્તારન્દ્રષ્ટુમિચ્છામિકૃતાર્થંસહલક્ષ્મણમ્ ॥ 4 ॥
એવમુક્તોહનુમતારામોધર્મભૃતાંવરઃ ।
આગચ્છત્સહસાધ્યાનમીષદ્ભાષ્પપરિપ્લુતઃ ॥ 5 ॥
દીર્ઘમુષ્ણંવિનિઃશ્વસ્યજગતીમવલોકયન્ ।
ઉવાચમેઘસઙ્કાશંવિભીષણમુપસ્થિતમ્ ॥ 6 ॥
દિવ્યાઙ્ગરાગાંવૈદેહીન્દિવ્યાભરણભૂષિતામ્ ।
ઇહસીતાંશિરઃસ્નાતામુપસ્થાપયમાચિરમ્ ॥ 7 ॥
એવમુક્તસ્તુરામેણત્વરમાણોવિભીષણઃ ।
પ્રવિશ્યાન્તઃપુરંસીતાંસ્ત્રીભિસ્સ્વાભિરોચદયત્ ॥ 8 ॥
તતસ્સીતામ્મહાભાગાન્દૃષ્ટવોવાચવિભીષણઃ ।
મૂર્ધ્નિબદ્ધાઞ્જલિશ્રીમાન્વિનીતોરાક્ષસેશ્વરઃ ॥ 9 ॥
દિવ્યાઙ્ગરાગાવૈદેહીદિવ્યાભરણભૂષિતા ।
યાનમારોહભદ્રન્તેભર્તાત્વાન્દ્રષ્ટુમિચ્છતિ ॥ 10 ॥
એવમુક્તાતુવૈદેહીપ્રત્યુવાચવિભીષણમ્ ।
અસ્નાત્વાદ્રષ્ટુમિચ્છામિભર્તારંરાક્ષસેશ્વર ॥ 11 ॥
તસ્યાસ્તદ્વચનંશ્રુત્વાપ્રત્યુવાચવિભીષણઃ ।
યથાહરામોભહર્તાતેતત્તથાકર્તુમાર્હસિમાર્હસિ ॥ 12 ॥
તસ્યતદ્વચનંશ્રુત્વામૈથિલીપતિદેવતા ।
ભર્તૃભક્ત્યાવૃતાસાધ્વીતથેતિપ્રત્યભાષત ॥ 13 ॥
તતસ્સીતાંશિરઃસ્નાતાંસંયુક્તામ્પ્રતિકર્મણા ।
મહાર્હાભરણોપેતામ્મહાર્હામ્બરધારિણીમ્ ॥ 14 ॥
આરોપ્યશિબિકાન્દીપ્તામ્પરાર્ઘ્યામ્બરસમ્વૃતામ્ ।
રાક્ષસૈર્ભહુભિર્ગુપ્તામાજહારવિભીષણઃ ॥ 15 ॥
સોઽભિગમ્યમહાત્માનઞ્જ્ઞાતાવપિધ્યાનમાસ્થિતમ્ ।
પ્રણતશ્ચપ્રહૃષ્ટશ્ચપ્રાપ્તાંસીતાન્ન્યવેદયત્ ॥ 16 ॥
તામાગતામુપશ્રુત્યરક્ષોગૃહચિરોષિતામ્ ।
હર્ષોદૈન્યઞ્ચ રોષશ્ચત્રયંરાઘવમાવિશત્ ॥ 17 ॥
તતઃપાર્શ્વગતન્દૃષ્ટવાસવિમર્શંવિચારયન્ ।
વિભીષણમિદંવાક્યમહૃષ્ટોરાઘવોઽબ્રવીત્ ॥ 18 ॥
રાક્ષસાધિપતેસૌમ્યનિત્યમ્મદ્વિજયેરત ।
વૈદેહીસન્નિકર્ષમ્મેશીઘ્રંસમુપગચ્છતુ ॥ 19 ॥
તસ્યતદ્વચનંશ્રુત્વારાઘવસ્યવિભીષણઃ ।
તૂર્ણમુત્સારણન્તત્રકારયામાસધર્મવિત્ ॥ 20 ॥
કઞ્ચુકોષ્ણીષિણસ્તત્રવેત્રજર્જરપાણયઃ ।
ઉત્સારયન્તસ્તાન્યોધાન્સમન્તાત્ પરિચક્રમુઃ ॥ 21 ॥
ઋક્ષાણાંવાનરાણાં ચ રાક્ષસાનાં ચ સર્વશઃ ।
વૃન્દાન્યુત્સાર્યમાણાનિદૂરમુત્તસ્થુરન્તતઃ ॥ 22 ॥
તેષામુત્સાર્યમાણાનાન્નિઃસ્વનઃસુમહાનભૂત્ ।
વાયુનોદ્ધૂયામાનસ્યસાગરસ્યેવનિઃસ્વનઃ ॥ 23 ॥
ઉત્સાર્યમાણાન્ દૃષ્ટવાથજગત્યાઞ્જાતસમ્ભ્રમાન્ ।
દાક્ષિણ્યાત્તદમર્ષાચ્ચવારયામાસરાઘવઃ ॥ 24 ॥
સંરમ્બશ્ચાબ્રવીદ્રામશ્ચક્ષુષાપ્રદહન્નિવ ।
વિભીષણમ્મહાપ્રાજ્ઞંસોપાલમ્બમિદંવચઃ ॥ 25 ॥
કિમર્થમ્મામનાદૃત્યક્લિશ્યતેઽયન્ત્વયાજનઃ ।
નિવર્તયૈનમુદ્યોગઞ્જનોઽયંસ્વજનોમમ ॥ 26 ॥
ન ગૃહાણિ ન વસ્ત્રાણિ ન પ્રાકારાસ્તિરસ્ક્રિયા ।
નેદૃશારાજસત્કારાવૃત્તમાવરણંસ્ત્રિયાઃ ॥ 27 ॥
વ્યસનેષુ ન કૃચ્છ્રેષુ ન યુદ્ધેષુસ્વયંવરે ।
ન ક્રતૌનોવિવાહેવાદર્શનન્દૂષ્યતેસ્ત્રિયાઃ ॥ 28 ॥
સૈષાવિપદ્ગતાચૈવકૃચ્છ્રેવ ચ મહતિસ્થિતા ।
દર્શનેનાસ્તિદોષોઽસ્યામત્સમીપેવિશેષતઃ ॥ 29 ॥
વિસૃજ્યશિબિકાન્તસ્માત્પદ્ભ્યામેવોપસર્પતુ ।
સમીપેમમવૈદેહીમ્પશ્યન્ત્વેતેવનૌકસઃ ॥ 30 ॥
એવમુક્તસ્તુરામેણસવિમર્શોવિભીષણમ્ ।
રામસ્યોપાનયસતીતાંસન્નિકર્ષંવિનીતવત્ ॥ 31 ॥
તતોલક્ષ્મણસુગ્રીવૌહનૂમાંશ્ચપ્લવઙ્ગમઃ ।
નિશમ્યવાક્યંરામસ્યબભૂવુર્વ્યથિતાભૃશમ્ ॥ 32 ॥
ઇમમાર્ષં સ્તવં દિવ્યમિતિહાસં પુરાતનમ્ ॥ 33 ॥
લજ્જયાત્વવલીયન્તીસ્વેષુગાત્રેષુમૈથિલી ।
વિભીષણેનાનુગતાભર્તારંસાભ્યવર્તત ॥ 34 ॥
વિસ્મયાચ્છપ્રહર્ષાચ્ચસ્નેહાચ્ચપતિદેવતા ।
ઉદૈક્ષતમુખમ્ભર્તુઃસૌમ્યંસૌમ્યતરાનના ॥ 35 ॥
અથસમપનુદન્મનઃક્લમંસાસુચિરમદૃષ્ટમુદીક્ષ્યવૈપ્રિયસ્ય ।
વદનમુદિતચન્દ્રપૂર્ણકાન્તંવિમલશશાઙ્કનિભાનનાતદાનીમ્ ॥ 36 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે સપ્તદશાધિકશતતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
sa uvācamahāprāmasso'bhivādyaplavaṅgamaḥ |
rāmaṃvacanamarthajñovaraṃsarvadhanuṣmatām || 1 ||
yannimitto'yamārambaḥkarmaṇāṃyaḥphalodayaḥ |
tāndevīṃśokasantaptāndraṣṭumarhasimaithilīm || 2 ||
sāhiśokasamāviṣṭābāṣpaparyākulekṣaṇā |
maithilīvijayaṃśrutvādraṣṭuntvāmabhikāṅkṣati || 3 ||
pūrvakātpratyayāccāhamuktoviśvastayātayā |
bhartārandraṣṭumicchāmikṛtārthaṃsahalakṣmaṇam || 4 ||
evamuktohanumatārāmodharmabhṛtāṃvaraḥ |
āgacchatsahasādhyānamīṣadbhāṣpapariplutaḥ || 5 ||
dīrghamuṣṇaṃviniḥśvasyajagatīmavalokayan |
uvācameghasaṅkāśaṃvibhīṣaṇamupasthitam || 6 ||
divyāṅgarāgāṃvaidehīndivyābharaṇabhūṣitām |
ihasītāṃśiraḥsnātāmupasthāpayamāciram || 7 ||
evamuktasturāmeṇatvaramāṇovibhīṣaṇaḥ |
praviśyāntaḥpuraṃsītāṃstrībhissvābhirocadayat || 8 ||
tatassītāmmahābhāgāndṛṣṭavovācavibhīṣaṇaḥ |
mūrdhnibaddhāñjaliśrīmānvinītorākṣaseśvaraḥ || 9 ||
divyāṅgarāgāvaidehīdivyābharaṇabhūṣitā |
yānamārohabhadrantebhartātvāndraṣṭumicchati || 10 ||
evamuktātuvaidehīpratyuvācavibhīṣaṇam |
asnātvādraṣṭumicchāmibhartāraṃrākṣaseśvara || 11 ||
tasyāstadvacanaṃśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
yathāharāmobhahartātetattathākartumārhasimārhasi || 12 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilīpatidevatā |
bhartṛbhaktyāvṛtāsādhvītathetipratyabhāṣata || 13 ||
tatassītāṃśiraḥsnātāṃsaṃyuktāmpratikarmaṇā |
mahārhābharaṇopetāmmahārhāmbaradhāriṇīm || 14 ||
āropyaśibikāndīptāmparārghyāmbarasamvṛtām |
rākṣasairbhahubhirguptāmājahāravibhīṣaṇaḥ || 15 ||
so'bhigamyamahātmānañjñātāvapidhyānamāsthitam |
praṇataścaprahṛṣṭaścaprāptāṃsītānnyavedayat || 16 ||
tāmāgatāmupaśrutyarakṣogṛhaciroṣitām |
harṣodainyañca roṣaścatrayaṃrāghavamāviśat || 17 ||
tataḥpārśvagatandṛṣṭavāsavimarśaṃvicārayan |
vibhīṣaṇamidaṃvākyamahṛṣṭorāghavo'bravīt || 18 ||
rākṣasādhipatesaumyanityammadvijayerata |
vaidehīsannikarṣammeśīghraṃsamupagacchatu || 19 ||
tasyatadvacanaṃśrutvārāghavasyavibhīṣaṇaḥ |
tūrṇamutsāraṇantatrakārayāmāsadharmavit || 20 ||
kañcukoṣṇīṣiṇastatravetrajarjarapāṇayaḥ |
utsārayantastānyodhānsamantāt paricakramuḥ || 21 ||
ṛkṣāṇāṃvānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ |
vṛndānyutsāryamāṇānidūramuttasthurantataḥ || 22 ||
teṣāmutsāryamāṇānānniḥsvanaḥsumahānabhūt |
vāyunoddhūyāmānasyasāgarasyevaniḥsvanaḥ || 23 ||
utsāryamāṇān dṛṣṭavāthajagatyāñjātasambhramān |
dākṣiṇyāttadamarṣāccavārayāmāsarāghavaḥ || 24 ||
saṃrambaścābravīdrāmaścakṣuṣāpradahanniva |
vibhīṣaṇammahāprājñaṃsopālambamidaṃvacaḥ || 25 ||
kimarthammāmanādṛtyakliśyate'yantvayājanaḥ |
nivartayainamudyogañjano'yaṃsvajanomama || 26 ||
na gṛhāṇi na vastrāṇi na prākārāstiraskriyā |
nedṛśārājasatkārāvṛttamāvaraṇaṃstriyāḥ || 27 ||
vyasaneṣu na kṛcchreṣu na yuddheṣusvayaṃvare |
na krataunovivāhevādarśanandūṣyatestriyāḥ || 28 ||
saiṣāvipadgatācaivakṛcchreva ca mahatisthitā |
darśanenāstidoṣo'syāmatsamīpeviśeṣataḥ || 29 ||
visṛjyaśibikāntasmātpadbhyāmevopasarpatu |
samīpemamavaidehīmpaśyantvetevanaukasaḥ || 30 ||
evamuktasturāmeṇasavimarśovibhīṣaṇam |
rāmasyopānayasatītāṃsannikarṣaṃvinītavat || 31 ||
tatolakṣmaṇasugrīvauhanūmāṃścaplavaṅgamaḥ |
niśamyavākyaṃrāmasyababhūvurvyathitābhṛśam || 32 ||
imamārṣaṃ stavaṃ divyamitihāsaṃ purātanam || 33 ||
lajjayātvavalīyantīsveṣugātreṣumaithilī |
vibhīṣaṇenānugatābhartāraṃsābhyavartata || 34 ||
vismayācchapraharṣāccasnehāccapatidevatā |
udaikṣatamukhambhartuḥsaumyaṃsaumyatarānanā || 35 ||
athasamapanudanmanaḥklamaṃsāsuciramadṛṣṭamudīkṣyavaipriyasya |
vadanamuditacandrapūrṇakāntaṃvimalaśaśāṅkanibhānanātadānīm || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ।
स उवाचमहाप्रामस्सोऽभिवाद्यप्लवङ्गमः ।
रामंवचनमर्थज्ञोवरंसर्वधनुष्मताम् ॥ 1 ॥
यन्निमित्तोऽयमारम्बःकर्मणांयःफलोदयः ।
तान्देवींशोकसन्तप्तान्द्रष्टुमर्हसिमैथिलीम् ॥ 2 ॥
साहिशोकसमाविष्टाबाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
मैथिलीविजयंश्रुत्वाद्रष्टुन्त्वामभिकाङ्क्षति ॥ 3 ॥
पूर्वकात्प्रत्ययाच्चाहमुक्तोविश्वस्तयातया ।
भर्तारन्द्रष्टुमिच्छामिकृतार्थंसहलक्ष्मणम् ॥ 4 ॥
एवमुक्तोहनुमतारामोधर्मभृतांवरः ।
आगच्छत्सहसाध्यानमीषद्भाष्पपरिप्लुतः ॥ 5 ॥
दीर्घमुष्णंविनिःश्वस्यजगतीमवलोकयन् ।
उवाचमेघसङ्काशंविभीषणमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दिव्याङ्गरागांवैदेहीन्दिव्याभरणभूषिताम् ।
इहसीतांशिरःस्नातामुपस्थापयमाचिरम् ॥ 7 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणत्वरमाणोविभीषणः ।
प्रविश्यान्तःपुरंसीतांस्त्रीभिस्स्वाभिरोचदयत् ॥ 8 ॥
ततस्सीताम्महाभागान्दृष्टवोवाचविभीषणः ।
मूर्ध्निबद्धाञ्जलिश्रीमान्विनीतोराक्षसेश्वरः ॥ 9 ॥
दिव्याङ्गरागावैदेहीदिव्याभरणभूषिता ।
यानमारोहभद्रन्तेभर्तात्वान्द्रष्टुमिच्छति ॥ 10 ॥
एवमुक्तातुवैदेहीप्रत्युवाचविभीषणम् ।
अस्नात्वाद्रष्टुमिच्छामिभर्तारंराक्षसेश्वर ॥ 11 ॥
तस्यास्तद्वचनंश्रुत्वाप्रत्युवाचविभीषणः ।
यथाहरामोभहर्तातेतत्तथाकर्तुमार्हसिमार्हसि ॥ 12 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामैथिलीपतिदेवता ।
भर्तृभक्त्यावृतासाध्वीतथेतिप्रत्यभाषत ॥ 13 ॥
ततस्सीतांशिरःस्नातांसंयुक्ताम्प्रतिकर्मणा ।
महार्हाभरणोपेताम्महार्हाम्बरधारिणीम् ॥ 14 ॥
आरोप्यशिबिकान्दीप्ताम्परार्घ्याम्बरसम्वृताम् ।
राक्षसैर्भहुभिर्गुप्तामाजहारविभीषणः ॥ 15 ॥
सोऽभिगम्यमहात्मानञ्ज्ञातावपिध्यानमास्थितम् ।
प्रणतश्चप्रहृष्टश्चप्राप्तांसीतान्न्यवेदयत् ॥ 16 ॥
तामागतामुपश्रुत्यरक्षोगृहचिरोषिताम् ।
हर्षोदैन्यञ्च रोषश्चत्रयंराघवमाविशत् ॥ 17 ॥
ततःपार्श्वगतन्दृष्टवासविमर्शंविचारयन् ।
विभीषणमिदंवाक्यमहृष्टोराघवोऽब्रवीत् ॥ 18 ॥
राक्षसाधिपतेसौम्यनित्यम्मद्विजयेरत ।
वैदेहीसन्निकर्षम्मेशीघ्रंसमुपगच्छतु ॥ 19 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वाराघवस्यविभीषणः ।
तूर्णमुत्सारणन्तत्रकारयामासधर्मवित् ॥ 20 ॥
कञ्चुकोष्णीषिणस्तत्रवेत्रजर्जरपाणयः ।
उत्सारयन्तस्तान्योधान्समन्तात् परिचक्रमुः ॥ 21 ॥
ऋक्षाणांवानराणां च राक्षसानां च सर्वशः ।
वृन्दान्युत्सार्यमाणानिदूरमुत्तस्थुरन्ततः ॥ 22 ॥
तेषामुत्सार्यमाणानान्निःस्वनःसुमहानभूत् ।
वायुनोद्धूयामानस्यसागरस्येवनिःस्वनः ॥ 23 ॥
उत्सार्यमाणान् दृष्टवाथजगत्याञ्जातसम्भ्रमान् ।
दाक्षिण्यात्तदमर्षाच्चवारयामासराघवः ॥ 24 ॥
संरम्बश्चाब्रवीद्रामश्चक्षुषाप्रदहन्निव ।
विभीषणम्महाप्राज्ञंसोपालम्बमिदंवचः ॥ 25 ॥
किमर्थम्मामनादृत्यक्लिश्यतेऽयन्त्वयाजनः ।
निवर्तयैनमुद्योगञ्जनोऽयंस्वजनोमम ॥ 26 ॥
न गृहाणि न वस्त्राणि न प्राकारास्तिरस्क्रिया ।
नेदृशाराजसत्कारावृत्तमावरणंस्त्रियाः ॥ 27 ॥
व्यसनेषु न कृच्छ्रेषु न युद्धेषुस्वयंवरे ।
न क्रतौनोविवाहेवादर्शनन्दूष्यतेस्त्रियाः ॥ 28 ॥
सैषाविपद्गताचैवकृच्छ्रेव च महतिस्थिता ।
दर्शनेनास्तिदोषोऽस्यामत्समीपेविशेषतः ॥ 29 ॥
विसृज्यशिबिकान्तस्मात्पद्भ्यामेवोपसर्पतु ।
समीपेममवैदेहीम्पश्यन्त्वेतेवनौकसः ॥ 30 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणसविमर्शोविभीषणम् ।
रामस्योपानयसतीतांसन्निकर्षंविनीतवत् ॥ 31 ॥
ततोलक्ष्मणसुग्रीवौहनूमांश्चप्लवङ्गमः ।
निशम्यवाक्यंरामस्यबभूवुर्व्यथिताभृशम् ॥ 32 ॥
इममार्षं स्तवं दिव्यमितिहासं पुरातनम् ॥ 33 ॥
लज्जयात्ववलीयन्तीस्वेषुगात्रेषुमैथिली ।
विभीषणेनानुगताभर्तारंसाभ्यवर्तत ॥ 34 ॥
विस्मयाच्छप्रहर्षाच्चस्नेहाच्चपतिदेवता ।
उदैक्षतमुखम्भर्तुःसौम्यंसौम्यतरानना ॥ 35 ॥
अथसमपनुदन्मनःक्लमंसासुचिरमदृष्टमुदीक्ष्यवैप्रियस्य ।
वदनमुदितचन्द्रपूर्णकान्तंविमलशशाङ्कनिभाननातदानीम् ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
sa uvācamahāprāmasso'bhivādyaplavaṅgamaḥ |
rāmaṃvacanamarthajñovaraṃsarvadhanuṣmatām || 1 ||
yannimitto'yamārambaḥkarmaṇāṃyaḥphalodayaḥ |
tāndevīṃśokasantaptāndraṣṭumarhasimaithilīm || 2 ||
sāhiśokasamāviṣṭābāṣpaparyākulekṣaṇā |
maithilīvijayaṃśrutvādraṣṭuntvāmabhikāṅkṣati || 3 ||
pūrvakātpratyayāccāhamuktoviśvastayātayā |
bhartārandraṣṭumicchāmikṛtārthaṃsahalakṣmaṇam || 4 ||
evamuktohanumatārāmodharmabhṛtāṃvaraḥ |
āgacchatsahasādhyānamīṣadbhāṣpapariplutaḥ || 5 ||
dīrghamuṣṇaṃviniḥśvasyajagatīmavalokayan |
uvācameghasaṅkāśaṃvibhīṣaṇamupasthitam || 6 ||
divyāṅgarāgāṃvaidehīndivyābharaṇabhūṣitām |
ihasītāṃśiraḥsnātāmupasthāpayamāciram || 7 ||
evamuktasturāmeṇatvaramāṇovibhīṣaṇaḥ |
praviśyāntaḥpuraṃsītāṃstrībhissvābhirocadayat || 8 ||
tatassītāmmahābhāgāndṛṣṭavovācavibhīṣaṇaḥ |
mūrdhnibaddhāñjaliśrīmānvinītorākṣaseśvaraḥ || 9 ||
divyāṅgarāgāvaidehīdivyābharaṇabhūṣitā |
yānamārohabhadrantebhartātvāndraṣṭumicchati || 10 ||
evamuktātuvaidehīpratyuvācavibhīṣaṇam |
asnātvādraṣṭumicchāmibhartāraṃrākṣaseśvara || 11 ||
tasyāstadvacanaṃśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
yathāharāmobhahartātetattathākartumārhasimārhasi || 12 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilīpatidevatā |
bhartṛbhaktyāvṛtāsādhvītathetipratyabhāṣata || 13 ||
tatassītāṃśiraḥsnātāṃsaṃyuktāmpratikarmaṇā |
mahārhābharaṇopetāmmahārhāmbaradhāriṇīm || 14 ||
āropyaśibikāndīptāmparārghyāmbarasamvṛtām |
rākṣasairbhahubhirguptāmājahāravibhīṣaṇaḥ || 15 ||
so'bhigamyamahātmānañjñātāvapidhyānamāsthitam |
praṇataścaprahṛṣṭaścaprāptāṃsītānnyavedayat || 16 ||
tāmāgatāmupaśrutyarakṣogṛhaciroṣitām |
harṣodainyañca roṣaścatrayaṃrāghavamāviśat || 17 ||
tataḥpārśvagatandṛṣṭavāsavimarśaṃvicārayan |
vibhīṣaṇamidaṃvākyamahṛṣṭorāghavo'bravīt || 18 ||
rākṣasādhipatesaumyanityammadvijayerata |
vaidehīsannikarṣammeśīghraṃsamupagacchatu || 19 ||
tasyatadvacanaṃśrutvārāghavasyavibhīṣaṇaḥ |
tūrṇamutsāraṇantatrakārayāmāsadharmavit || 20 ||
kañcukoṣṇīṣiṇastatravetrajarjarapāṇayaḥ |
utsārayantastānyodhānsamantāt paricakramuḥ || 21 ||
ṛkṣāṇāṃvānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ |
vṛndānyutsāryamāṇānidūramuttasthurantataḥ || 22 ||
teṣāmutsāryamāṇānānniḥsvanaḥsumahānabhūt |
vāyunoddhūyāmānasyasāgarasyevaniḥsvanaḥ || 23 ||
utsāryamāṇān dṛṣṭavāthajagatyāñjātasambhramān |
dākṣiṇyāttadamarṣāccavārayāmāsarāghavaḥ || 24 ||
saṃrambaścābravīdrāmaścakṣuṣāpradahanniva |
vibhīṣaṇammahāprājñaṃsopālambamidaṃvacaḥ || 25 ||
kimarthammāmanādṛtyakliśyate'yantvayājanaḥ |
nivartayainamudyogañjano'yaṃsvajanomama || 26 ||
na gṛhāṇi na vastrāṇi na prākārāstiraskriyā |
nedṛśārājasatkārāvṛttamāvaraṇaṃstriyāḥ || 27 ||
vyasaneṣu na kṛcchreṣu na yuddheṣusvayaṃvare |
na krataunovivāhevādarśanandūṣyatestriyāḥ || 28 ||
saiṣāvipadgatācaivakṛcchreva ca mahatisthitā |
darśanenāstidoṣo'syāmatsamīpeviśeṣataḥ || 29 ||
visṛjyaśibikāntasmātpadbhyāmevopasarpatu |
samīpemamavaidehīmpaśyantvetevanaukasaḥ || 30 ||
evamuktasturāmeṇasavimarśovibhīṣaṇam |
rāmasyopānayasatītāṃsannikarṣaṃvinītavat || 31 ||
tatolakṣmaṇasugrīvauhanūmāṃścaplavaṅgamaḥ |
niśamyavākyaṃrāmasyababhūvurvyathitābhṛśam || 32 ||
imamārṣaṃ stavaṃ divyamitihāsaṃ purātanam || 33 ||
lajjayātvavalīyantīsveṣugātreṣumaithilī |
vibhīṣaṇenānugatābhartāraṃsābhyavartata || 34 ||
vismayācchapraharṣāccasnehāccapatidevatā |
udaikṣatamukhambhartuḥsaumyaṃsaumyatarānanā || 35 ||
athasamapanudanmanaḥklamaṃsāsuciramadṛṣṭamudīkṣyavaipriyasya |
vadanamuditacandrapūrṇakāntaṃvimalaśaśāṅkanibhānanātadānīm || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in