6.117 যুদ্ধকাণ্ড - সপ্তদশাধিকশততম সর্গঃ

6.117 Yuddhakanda - Saptadashadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তদশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
স উবাচমহাপ্রামস্সোঽভিবাদ্যপ্লবঙ্গমঃ ।
রামংবচনমর্থজ্ঞোবরংসর্বধনুষ্মতাম্ ॥ 1 ॥
যন্নিমিত্তোঽযমারম্বঃকর্মণাংযঃফলোদযঃ ।
তান্দেবীংশোকসন্তপ্তান্দ্রষ্টুমর্হসিমৈথিলীম্ ॥ 2 ॥
সাহিশোকসমাবিষ্টাবাষ্পপর্যাকুলেক্ষণা ।
মৈথিলীবিজযংশ্রুত্বাদ্রষ্টুন্ত্বামভিকাঙ্ক্ষতি ॥ 3 ॥
পূর্বকাত্প্রত্যযাচ্চাহমুক্তোবিশ্বস্তযাতযা ।
ভর্তারন্দ্রষ্টুমিচ্ছামিকৃতার্থংসহলক্ষ্মণম্ ॥ 4 ॥
এবমুক্তোহনুমতারামোধর্মভৃতাংবরঃ ।
আগচ্ছত্সহসাধ্যানমীষদ্ভাষ্পপরিপ্লুতঃ ॥ 5 ॥
দীর্ঘমুষ্ণংবিনিঃশ্বস্যজগতীমবলোকযন্ ।
উবাচমেঘসঙ্কাশংবিভীষণমুপস্থিতম্ ॥ 6 ॥
দিব্যাঙ্গরাগাংবৈদেহীন্দিব্যাভরণভূষিতাম্ ।
ইহসীতাংশিরঃস্নাতামুপস্থাপযমাচিরম্ ॥ 7 ॥
এবমুক্তস্তুরামেণত্বরমাণোবিভীষণঃ ।
প্রবিশ্যান্তঃপুরংসীতাংস্ত্রীভিস্স্বাভিরোচদযত্ ॥ 8 ॥
ততস্সীতাম্মহাভাগান্দৃষ্টবোবাচবিভীষণঃ ।
মূর্ধ্নিবদ্ধাঞ্জলিশ্রীমান্বিনীতোরাক্ষসেশ্বরঃ ॥ 9 ॥
দিব্যাঙ্গরাগাবৈদেহীদিব্যাভরণভূষিতা ।
যানমারোহভদ্রন্তেভর্তাত্বান্দ্রষ্টুমিচ্ছতি ॥ 10 ॥
এবমুক্তাতুবৈদেহীপ্রত্যুবাচবিভীষণম্ ।
অস্নাত্বাদ্রষ্টুমিচ্ছামিভর্তারংরাক্ষসেশ্বর ॥ 11 ॥
তস্যাস্তদ্বচনংশ্রুত্বাপ্রত্যুবাচবিভীষণঃ ।
যথাহরামোভহর্তাতেতত্তথাকর্তুমার্হসিমার্হসি ॥ 12 ॥
তস্যতদ্বচনংশ্রুত্বামৈথিলীপতিদেবতা ।
ভর্তৃভক্ত্যাবৃতাসাধ্বীতথেতিপ্রত্যভাষত ॥ 13 ॥
ততস্সীতাংশিরঃস্নাতাংসংযুক্তাম্প্রতিকর্মণা ।
মহার্হাভরণোপেতাম্মহার্হাম্বরধারিণীম্ ॥ 14 ॥
আরোপ্যশিবিকান্দীপ্তাম্পরার্ঘ্যাম্বরসম্বৃতাম্ ।
রাক্ষসৈর্ভহুভির্গুপ্তামাজহারবিভীষণঃ ॥ 15 ॥
সোঽভিগম্যমহাত্মানঞ্জ্ঞাতাবপিধ্যানমাস্থিতম্ ।
প্রণতশ্চপ্রহৃষ্টশ্চপ্রাপ্তাংসীতান্ন্যবেদযত্ ॥ 16 ॥
তামাগতামুপশ্রুত্যরক্ষোগৃহচিরোষিতাম্ ।
হর্ষোদৈন্যঞ্চ রোষশ্চত্রযংরাঘবমাবিশত্ ॥ 17 ॥
ততঃপার্শ্বগতন্দৃষ্টবাসবিমর্শংবিচারযন্ ।
বিভীষণমিদংবাক্যমহৃষ্টোরাঘবোঽব্রবীত্ ॥ 18 ॥
রাক্ষসাধিপতেসৌম্যনিত্যম্মদ্বিজযেরত ।
বৈদেহীসন্নিকর্ষম্মেশীঘ্রংসমুপগচ্ছতু ॥ 19 ॥
তস্যতদ্বচনংশ্রুত্বারাঘবস্যবিভীষণঃ ।
তূর্ণমুত্সারণন্তত্রকারযামাসধর্মবিত্ ॥ 20 ॥
কঞ্চুকোষ্ণীষিণস্তত্রবেত্রজর্জরপাণযঃ ।
উত্সারযন্তস্তান্যোধান্সমন্তাত্ পরিচক্রমুঃ ॥ 21 ॥
ঋক্ষাণাংবানরাণাং চ রাক্ষসানাং চ সর্বশঃ ।
বৃন্দান্যুত্সার্যমাণানিদূরমুত্তস্থুরন্ততঃ ॥ 22 ॥
তেষামুত্সার্যমাণানান্নিঃস্বনঃসুমহানভূত্ ।
বাযুনোদ্ধূযামানস্যসাগরস্যেবনিঃস্বনঃ ॥ 23 ॥
উত্সার্যমাণান্ দৃষ্টবাথজগত্যাঞ্জাতসম্ভ্রমান্ ।
দাক্ষিণ্যাত্তদমর্ষাচ্চবারযামাসরাঘবঃ ॥ 24 ॥
সংরম্বশ্চাব্রবীদ্রামশ্চক্ষুষাপ্রদহন্নিব ।
বিভীষণম্মহাপ্রাজ্ঞংসোপালম্বমিদংবচঃ ॥ 25 ॥
কিমর্থম্মামনাদৃত্যক্লিশ্যতেঽযন্ত্বযাজনঃ ।
নিবর্তযৈনমুদ্যোগঞ্জনোঽযংস্বজনোমম ॥ 26 ॥
ন গৃহাণি ন বস্ত্রাণি ন প্রাকারাস্তিরস্ক্রিযা ।
নেদৃশারাজসত্কারাবৃত্তমাবরণংস্ত্রিযাঃ ॥ 27 ॥
ব্যসনেষু ন কৃচ্ছ্রেষু ন যুদ্ধেষুস্বযংবরে ।
ন ক্রতৌনোবিবাহেবাদর্শনন্দূষ্যতেস্ত্রিযাঃ ॥ 28 ॥
সৈষাবিপদ্গতাচৈবকৃচ্ছ্রেব চ মহতিস্থিতা ।
দর্শনেনাস্তিদোষোঽস্যামত্সমীপেবিশেষতঃ ॥ 29 ॥
বিসৃজ্যশিবিকান্তস্মাত্পদ্ভ্যামেবোপসর্পতু ।
সমীপেমমবৈদেহীম্পশ্যন্ত্বেতেবনৌকসঃ ॥ 30 ॥
এবমুক্তস্তুরামেণসবিমর্শোবিভীষণম্ ।
রামস্যোপানযসতীতাংসন্নিকর্ষংবিনীতবত্ ॥ 31 ॥
ততোলক্ষ্মণসুগ্রীবৌহনূমাংশ্চপ্লবঙ্গমঃ ।
নিশম্যবাক্যংরামস্যবভূবুর্ব্যথিতাভৃশম্ ॥ 32 ॥
ইমমার্ষং স্তবং দিব্যমিতিহাসং পুরাতনম্ ॥ 33 ॥
লজ্জযাত্ববলীযন্তীস্বেষুগাত্রেষুমৈথিলী ।
বিভীষণেনানুগতাভর্তারংসাভ্যবর্তত ॥ 34 ॥
বিস্মযাচ্ছপ্রহর্ষাচ্চস্নেহাচ্চপতিদেবতা ।
উদৈক্ষতমুখম্ভর্তুঃসৌম্যংসৌম্যতরাননা ॥ 35 ॥
অথসমপনুদন্মনঃক্লমংসাসুচিরমদৃষ্টমুদীক্ষ্যবৈপ্রিযস্য ।
বদনমুদিতচন্দ্রপূর্ণকান্তংবিমলশশাঙ্কনিভাননাতদানীম্ ॥ 36 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে সপ্তদশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
sa uvācamahāprāmasso'bhivādyaplavaṅgamaḥ |
rāmaṃvacanamarthajñovaraṃsarvadhanuṣmatām || 1 ||
yannimitto'yamārambaḥkarmaṇāṃyaḥphalodayaḥ |
tāndevīṃśokasantaptāndraṣṭumarhasimaithilīm || 2 ||
sāhiśokasamāviṣṭābāṣpaparyākulekṣaṇā |
maithilīvijayaṃśrutvādraṣṭuntvāmabhikāṅkṣati || 3 ||
pūrvakātpratyayāccāhamuktoviśvastayātayā |
bhartārandraṣṭumicchāmikṛtārthaṃsahalakṣmaṇam || 4 ||
evamuktohanumatārāmodharmabhṛtāṃvaraḥ |
āgacchatsahasādhyānamīṣadbhāṣpapariplutaḥ || 5 ||
dīrghamuṣṇaṃviniḥśvasyajagatīmavalokayan |
uvācameghasaṅkāśaṃvibhīṣaṇamupasthitam || 6 ||
divyāṅgarāgāṃvaidehīndivyābharaṇabhūṣitām |
ihasītāṃśiraḥsnātāmupasthāpayamāciram || 7 ||
evamuktasturāmeṇatvaramāṇovibhīṣaṇaḥ |
praviśyāntaḥpuraṃsītāṃstrībhissvābhirocadayat || 8 ||
tatassītāmmahābhāgāndṛṣṭavovācavibhīṣaṇaḥ |
mūrdhnibaddhāñjaliśrīmānvinītorākṣaseśvaraḥ || 9 ||
divyāṅgarāgāvaidehīdivyābharaṇabhūṣitā |
yānamārohabhadrantebhartātvāndraṣṭumicchati || 10 ||
evamuktātuvaidehīpratyuvācavibhīṣaṇam |
asnātvādraṣṭumicchāmibhartāraṃrākṣaseśvara || 11 ||
tasyāstadvacanaṃśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
yathāharāmobhahartātetattathākartumārhasimārhasi || 12 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilīpatidevatā |
bhartṛbhaktyāvṛtāsādhvītathetipratyabhāṣata || 13 ||
tatassītāṃśiraḥsnātāṃsaṃyuktāmpratikarmaṇā |
mahārhābharaṇopetāmmahārhāmbaradhāriṇīm || 14 ||
āropyaśibikāndīptāmparārghyāmbarasamvṛtām |
rākṣasairbhahubhirguptāmājahāravibhīṣaṇaḥ || 15 ||
so'bhigamyamahātmānañjñātāvapidhyānamāsthitam |
praṇataścaprahṛṣṭaścaprāptāṃsītānnyavedayat || 16 ||
tāmāgatāmupaśrutyarakṣogṛhaciroṣitām |
harṣodainyañca roṣaścatrayaṃrāghavamāviśat || 17 ||
tataḥpārśvagatandṛṣṭavāsavimarśaṃvicārayan |
vibhīṣaṇamidaṃvākyamahṛṣṭorāghavo'bravīt || 18 ||
rākṣasādhipatesaumyanityammadvijayerata |
vaidehīsannikarṣammeśīghraṃsamupagacchatu || 19 ||
tasyatadvacanaṃśrutvārāghavasyavibhīṣaṇaḥ |
tūrṇamutsāraṇantatrakārayāmāsadharmavit || 20 ||
kañcukoṣṇīṣiṇastatravetrajarjarapāṇayaḥ |
utsārayantastānyodhānsamantāt paricakramuḥ || 21 ||
ṛkṣāṇāṃvānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ |
vṛndānyutsāryamāṇānidūramuttasthurantataḥ || 22 ||
teṣāmutsāryamāṇānānniḥsvanaḥsumahānabhūt |
vāyunoddhūyāmānasyasāgarasyevaniḥsvanaḥ || 23 ||
utsāryamāṇān dṛṣṭavāthajagatyāñjātasambhramān |
dākṣiṇyāttadamarṣāccavārayāmāsarāghavaḥ || 24 ||
saṃrambaścābravīdrāmaścakṣuṣāpradahanniva |
vibhīṣaṇammahāprājñaṃsopālambamidaṃvacaḥ || 25 ||
kimarthammāmanādṛtyakliśyate'yantvayājanaḥ |
nivartayainamudyogañjano'yaṃsvajanomama || 26 ||
na gṛhāṇi na vastrāṇi na prākārāstiraskriyā |
nedṛśārājasatkārāvṛttamāvaraṇaṃstriyāḥ || 27 ||
vyasaneṣu na kṛcchreṣu na yuddheṣusvayaṃvare |
na krataunovivāhevādarśanandūṣyatestriyāḥ || 28 ||
saiṣāvipadgatācaivakṛcchreva ca mahatisthitā |
darśanenāstidoṣo'syāmatsamīpeviśeṣataḥ || 29 ||
visṛjyaśibikāntasmātpadbhyāmevopasarpatu |
samīpemamavaidehīmpaśyantvetevanaukasaḥ || 30 ||
evamuktasturāmeṇasavimarśovibhīṣaṇam |
rāmasyopānayasatītāṃsannikarṣaṃvinītavat || 31 ||
tatolakṣmaṇasugrīvauhanūmāṃścaplavaṅgamaḥ |
niśamyavākyaṃrāmasyababhūvurvyathitābhṛśam || 32 ||
imamārṣaṃ stavaṃ divyamitihāsaṃ purātanam || 33 ||
lajjayātvavalīyantīsveṣugātreṣumaithilī |
vibhīṣaṇenānugatābhartāraṃsābhyavartata || 34 ||
vismayācchapraharṣāccasnehāccapatidevatā |
udaikṣatamukhambhartuḥsaumyaṃsaumyatarānanā || 35 ||
athasamapanudanmanaḥklamaṃsāsuciramadṛṣṭamudīkṣyavaipriyasya |
vadanamuditacandrapūrṇakāntaṃvimalaśaśāṅkanibhānanātadānīm || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ।
स उवाचमहाप्रामस्सोऽभिवाद्यप्लवङ्गमः ।
रामंवचनमर्थज्ञोवरंसर्वधनुष्मताम् ॥ 1 ॥
यन्निमित्तोऽयमारम्बःकर्मणांयःफलोदयः ।
तान्देवींशोकसन्तप्तान्द्रष्टुमर्हसिमैथिलीम् ॥ 2 ॥
साहिशोकसमाविष्टाबाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
मैथिलीविजयंश्रुत्वाद्रष्टुन्त्वामभिकाङ्क्षति ॥ 3 ॥
पूर्वकात्प्रत्ययाच्चाहमुक्तोविश्वस्तयातया ।
भर्तारन्द्रष्टुमिच्छामिकृतार्थंसहलक्ष्मणम् ॥ 4 ॥
एवमुक्तोहनुमतारामोधर्मभृतांवरः ।
आगच्छत्सहसाध्यानमीषद्भाष्पपरिप्लुतः ॥ 5 ॥
दीर्घमुष्णंविनिःश्वस्यजगतीमवलोकयन् ।
उवाचमेघसङ्काशंविभीषणमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दिव्याङ्गरागांवैदेहीन्दिव्याभरणभूषिताम् ।
इहसीतांशिरःस्नातामुपस्थापयमाचिरम् ॥ 7 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणत्वरमाणोविभीषणः ।
प्रविश्यान्तःपुरंसीतांस्त्रीभिस्स्वाभिरोचदयत् ॥ 8 ॥
ततस्सीताम्महाभागान्दृष्टवोवाचविभीषणः ।
मूर्ध्निबद्धाञ्जलिश्रीमान्विनीतोराक्षसेश्वरः ॥ 9 ॥
दिव्याङ्गरागावैदेहीदिव्याभरणभूषिता ।
यानमारोहभद्रन्तेभर्तात्वान्द्रष्टुमिच्छति ॥ 10 ॥
एवमुक्तातुवैदेहीप्रत्युवाचविभीषणम् ।
अस्नात्वाद्रष्टुमिच्छामिभर्तारंराक्षसेश्वर ॥ 11 ॥
तस्यास्तद्वचनंश्रुत्वाप्रत्युवाचविभीषणः ।
यथाहरामोभहर्तातेतत्तथाकर्तुमार्हसिमार्हसि ॥ 12 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामैथिलीपतिदेवता ।
भर्तृभक्त्यावृतासाध्वीतथेतिप्रत्यभाषत ॥ 13 ॥
ततस्सीतांशिरःस्नातांसंयुक्ताम्प्रतिकर्मणा ।
महार्हाभरणोपेताम्महार्हाम्बरधारिणीम् ॥ 14 ॥
आरोप्यशिबिकान्दीप्ताम्परार्घ्याम्बरसम्वृताम् ।
राक्षसैर्भहुभिर्गुप्तामाजहारविभीषणः ॥ 15 ॥
सोऽभिगम्यमहात्मानञ्ज्ञातावपिध्यानमास्थितम् ।
प्रणतश्चप्रहृष्टश्चप्राप्तांसीतान्न्यवेदयत् ॥ 16 ॥
तामागतामुपश्रुत्यरक्षोगृहचिरोषिताम् ।
हर्षोदैन्यञ्च रोषश्चत्रयंराघवमाविशत् ॥ 17 ॥
ततःपार्श्वगतन्दृष्टवासविमर्शंविचारयन् ।
विभीषणमिदंवाक्यमहृष्टोराघवोऽब्रवीत् ॥ 18 ॥
राक्षसाधिपतेसौम्यनित्यम्मद्विजयेरत ।
वैदेहीसन्निकर्षम्मेशीघ्रंसमुपगच्छतु ॥ 19 ॥
तस्यतद्वचनंश्रुत्वाराघवस्यविभीषणः ।
तूर्णमुत्सारणन्तत्रकारयामासधर्मवित् ॥ 20 ॥
कञ्चुकोष्णीषिणस्तत्रवेत्रजर्जरपाणयः ।
उत्सारयन्तस्तान्योधान्समन्तात् परिचक्रमुः ॥ 21 ॥
ऋक्षाणांवानराणां च राक्षसानां च सर्वशः ।
वृन्दान्युत्सार्यमाणानिदूरमुत्तस्थुरन्ततः ॥ 22 ॥
तेषामुत्सार्यमाणानान्निःस्वनःसुमहानभूत् ।
वायुनोद्धूयामानस्यसागरस्येवनिःस्वनः ॥ 23 ॥
उत्सार्यमाणान् दृष्टवाथजगत्याञ्जातसम्भ्रमान् ।
दाक्षिण्यात्तदमर्षाच्चवारयामासराघवः ॥ 24 ॥
संरम्बश्चाब्रवीद्रामश्चक्षुषाप्रदहन्निव ।
विभीषणम्महाप्राज्ञंसोपालम्बमिदंवचः ॥ 25 ॥
किमर्थम्मामनादृत्यक्लिश्यतेऽयन्त्वयाजनः ।
निवर्तयैनमुद्योगञ्जनोऽयंस्वजनोमम ॥ 26 ॥
न गृहाणि न वस्त्राणि न प्राकारास्तिरस्क्रिया ।
नेदृशाराजसत्कारावृत्तमावरणंस्त्रियाः ॥ 27 ॥
व्यसनेषु न कृच्छ्रेषु न युद्धेषुस्वयंवरे ।
न क्रतौनोविवाहेवादर्शनन्दूष्यतेस्त्रियाः ॥ 28 ॥
सैषाविपद्गताचैवकृच्छ्रेव च महतिस्थिता ।
दर्शनेनास्तिदोषोऽस्यामत्समीपेविशेषतः ॥ 29 ॥
विसृज्यशिबिकान्तस्मात्पद्भ्यामेवोपसर्पतु ।
समीपेममवैदेहीम्पश्यन्त्वेतेवनौकसः ॥ 30 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणसविमर्शोविभीषणम् ।
रामस्योपानयसतीतांसन्निकर्षंविनीतवत् ॥ 31 ॥
ततोलक्ष्मणसुग्रीवौहनूमांश्चप्लवङ्गमः ।
निशम्यवाक्यंरामस्यबभूवुर्व्यथिताभृशम् ॥ 32 ॥
इममार्षं स्तवं दिव्यमितिहासं पुरातनम् ॥ 33 ॥
लज्जयात्ववलीयन्तीस्वेषुगात्रेषुमैथिली ।
विभीषणेनानुगताभर्तारंसाभ्यवर्तत ॥ 34 ॥
विस्मयाच्छप्रहर्षाच्चस्नेहाच्चपतिदेवता ।
उदैक्षतमुखम्भर्तुःसौम्यंसौम्यतरानना ॥ 35 ॥
अथसमपनुदन्मनःक्लमंसासुचिरमदृष्टमुदीक्ष्यवैप्रियस्य ।
वदनमुदितचन्द्रपूर्णकान्तंविमलशशाङ्कनिभाननातदानीम् ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
sa uvācamahāprāmasso'bhivādyaplavaṅgamaḥ |
rāmaṃvacanamarthajñovaraṃsarvadhanuṣmatām || 1 ||
yannimitto'yamārambaḥkarmaṇāṃyaḥphalodayaḥ |
tāndevīṃśokasantaptāndraṣṭumarhasimaithilīm || 2 ||
sāhiśokasamāviṣṭābāṣpaparyākulekṣaṇā |
maithilīvijayaṃśrutvādraṣṭuntvāmabhikāṅkṣati || 3 ||
pūrvakātpratyayāccāhamuktoviśvastayātayā |
bhartārandraṣṭumicchāmikṛtārthaṃsahalakṣmaṇam || 4 ||
evamuktohanumatārāmodharmabhṛtāṃvaraḥ |
āgacchatsahasādhyānamīṣadbhāṣpapariplutaḥ || 5 ||
dīrghamuṣṇaṃviniḥśvasyajagatīmavalokayan |
uvācameghasaṅkāśaṃvibhīṣaṇamupasthitam || 6 ||
divyāṅgarāgāṃvaidehīndivyābharaṇabhūṣitām |
ihasītāṃśiraḥsnātāmupasthāpayamāciram || 7 ||
evamuktasturāmeṇatvaramāṇovibhīṣaṇaḥ |
praviśyāntaḥpuraṃsītāṃstrībhissvābhirocadayat || 8 ||
tatassītāmmahābhāgāndṛṣṭavovācavibhīṣaṇaḥ |
mūrdhnibaddhāñjaliśrīmānvinītorākṣaseśvaraḥ || 9 ||
divyāṅgarāgāvaidehīdivyābharaṇabhūṣitā |
yānamārohabhadrantebhartātvāndraṣṭumicchati || 10 ||
evamuktātuvaidehīpratyuvācavibhīṣaṇam |
asnātvādraṣṭumicchāmibhartāraṃrākṣaseśvara || 11 ||
tasyāstadvacanaṃśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
yathāharāmobhahartātetattathākartumārhasimārhasi || 12 ||
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilīpatidevatā |
bhartṛbhaktyāvṛtāsādhvītathetipratyabhāṣata || 13 ||
tatassītāṃśiraḥsnātāṃsaṃyuktāmpratikarmaṇā |
mahārhābharaṇopetāmmahārhāmbaradhāriṇīm || 14 ||
āropyaśibikāndīptāmparārghyāmbarasamvṛtām |
rākṣasairbhahubhirguptāmājahāravibhīṣaṇaḥ || 15 ||
so'bhigamyamahātmānañjñātāvapidhyānamāsthitam |
praṇataścaprahṛṣṭaścaprāptāṃsītānnyavedayat || 16 ||
tāmāgatāmupaśrutyarakṣogṛhaciroṣitām |
harṣodainyañca roṣaścatrayaṃrāghavamāviśat || 17 ||
tataḥpārśvagatandṛṣṭavāsavimarśaṃvicārayan |
vibhīṣaṇamidaṃvākyamahṛṣṭorāghavo'bravīt || 18 ||
rākṣasādhipatesaumyanityammadvijayerata |
vaidehīsannikarṣammeśīghraṃsamupagacchatu || 19 ||
tasyatadvacanaṃśrutvārāghavasyavibhīṣaṇaḥ |
tūrṇamutsāraṇantatrakārayāmāsadharmavit || 20 ||
kañcukoṣṇīṣiṇastatravetrajarjarapāṇayaḥ |
utsārayantastānyodhānsamantāt paricakramuḥ || 21 ||
ṛkṣāṇāṃvānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ |
vṛndānyutsāryamāṇānidūramuttasthurantataḥ || 22 ||
teṣāmutsāryamāṇānānniḥsvanaḥsumahānabhūt |
vāyunoddhūyāmānasyasāgarasyevaniḥsvanaḥ || 23 ||
utsāryamāṇān dṛṣṭavāthajagatyāñjātasambhramān |
dākṣiṇyāttadamarṣāccavārayāmāsarāghavaḥ || 24 ||
saṃrambaścābravīdrāmaścakṣuṣāpradahanniva |
vibhīṣaṇammahāprājñaṃsopālambamidaṃvacaḥ || 25 ||
kimarthammāmanādṛtyakliśyate'yantvayājanaḥ |
nivartayainamudyogañjano'yaṃsvajanomama || 26 ||
na gṛhāṇi na vastrāṇi na prākārāstiraskriyā |
nedṛśārājasatkārāvṛttamāvaraṇaṃstriyāḥ || 27 ||
vyasaneṣu na kṛcchreṣu na yuddheṣusvayaṃvare |
na krataunovivāhevādarśanandūṣyatestriyāḥ || 28 ||
saiṣāvipadgatācaivakṛcchreva ca mahatisthitā |
darśanenāstidoṣo'syāmatsamīpeviśeṣataḥ || 29 ||
visṛjyaśibikāntasmātpadbhyāmevopasarpatu |
samīpemamavaidehīmpaśyantvetevanaukasaḥ || 30 ||
evamuktasturāmeṇasavimarśovibhīṣaṇam |
rāmasyopānayasatītāṃsannikarṣaṃvinītavat || 31 ||
tatolakṣmaṇasugrīvauhanūmāṃścaplavaṅgamaḥ |
niśamyavākyaṃrāmasyababhūvurvyathitābhṛśam || 32 ||
imamārṣaṃ stavaṃ divyamitihāsaṃ purātanam || 33 ||
lajjayātvavalīyantīsveṣugātreṣumaithilī |
vibhīṣaṇenānugatābhartāraṃsābhyavartata || 34 ||
vismayācchapraharṣāccasnehāccapatidevatā |
udaikṣatamukhambhartuḥsaumyaṃsaumyatarānanā || 35 ||
athasamapanudanmanaḥklamaṃsāsuciramadṛṣṭamudīkṣyavaipriyasya |
vadanamuditacandrapūrṇakāntaṃvimalaśaśāṅkanibhānanātadānīm || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in