શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ પ્રથમસ્સર્ગઃ ।
શ્રુત્વા હનુમતો વાક્યં યથાવદભિભાષિતમ્ ।
રામઃ પ્રીતિસમાયુક્તો વાક્યમુત્તરમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
કૃતં હનુમતા કાર્યં સુમહદ્ભુવિ દુર્લભમ્ ।
મનસાપિ યદન્યેન ન શક્યં ધરણીતલે ॥ 2 ॥
ન હિ તં પરિપશ્યામિ યસ્તરેત મહાર્ણવમ્ ।
અન્યત્ર ગરુડાદ્વાયોરન્યત્ર ચ હનૂમતઃ ॥ 3 ॥
દેવદાનવયક્ષાણાં ગન્ધર્વોરગરક્ષસામ્ ।
અપ્રધૃષ્યાં પુરીં લઙ્કાં રાવણેન સુરક્ષિતામ્ ।
પ્રવષ્ટ સ્સત્ત્વમાશ્રિત્યશ્વસન્કો નામ નિષ્ક્રમેત્ ॥ 4 ॥
કો વિશેત્સુદુરાધર્ષાં રાક્ષસૈશ્ચ સુરક્ષિતામ્ ।
યો વીર્યબલસમ્પન્નો ન સમસ્યાદ્ધનૂમતઃ ॥ 5 ॥
ભૃત્યકાર્યં હનુમતા સુગ્રીવસ્ય કૃતમ્મહત્ ।
સ્વયં વિધાય સ્વબલં સદૃશં વિક્રમસ્ય ચ ॥ 6 ॥
યો હિ ભૃત્યો નિયુક્તસ્સન્ભર્ત્રા કર્મણિ દુષ્કરે ।
કુર્યાત્તદનુરાગેણ તમાહુઃ પુરુષોત્તમમ્ ॥ 7 ॥
નિયુક્તોયઃ પરં કાર્યં ન કુર્યાન્નૃપતેઃ પ્રિયમ્ ।
ભૃત્યોઽભૃત્યસ્સમર્થોઽપિ તમાહુર્મધ્યમં નરમ્ ॥ 8 ॥
નિયુક્તો નૃપતેઃ કાર્યં ન કુર્યાદ્યસ્સમાહિતઃ ।
ભૃત્યો યુક્તસ્સમર્થશ્ચ તમાહુઃ પુરુષાધમમ્ ॥ 9 ॥
તન્નિયોગે નિયુક્તેન કૃતં કૃત્યં હનૂમતા ।
ન ચાત્મા લઘુતાં નીતસ્સુગ્રીવશ્ચાપિ તોષિતઃ ॥ 10 ॥
અહં ચ રઘુવંશશ્ચ લક્ષ્મણશ્ચ મહાબલઃ ।
વૈદેહ્યા દર્શનેનાદ્ય ધર્મતઃ પરિરક્ષિતાઃ ॥ 11 ॥
ઇદં તુ મમ દીનસ્ય મનો ભૂયઃ પ્રકર્ષતિ ।
યદિહાસ્ય પ્રિયાખ્યાતુર્ન કુર્મિ સદૃશં પ્રિયમ્ ॥ 12 ॥
એષ સર્વસ્વભૂતે પરિષ્વઙ્ગો હનૂમતઃ ।
મયા કાલમિમં પ્રાપ્ય દત્તસ્તસ્ય મહાત્મનઃ ॥ 13 ॥
ઇત્યુક્ત્વા પ્રીતિહૃષ્ટાઙ્ગો રામસ્તં પરિષસ્વજે ।
હનૂમન્તં કૃતાત્માનં કૃતકાર્યમુપાગતમ્ ॥ 14 ॥
ધ્યાત્વા પુનરુવાચેદં વચનં રઘુનન્દનઃ ।
હરીણામીશ્વરસ્યાપિ સુગ્રીવસ્યોપશૃણ્વતઃ ॥ 15 ॥
સર્વથા સુકૃતં તાવત્સીતાયાઃ પરિમાર્ગણમ્ ।
સાગરં તુ સમાસાદ્ય પુનર્નષ્ટં મનો મમ ॥ 16 ॥
કથં નામ સમુદ્રસ્ય દુષ્પારસ્ય મહામ્ભસઃ ।
હરયો દક્ષિણં પારં ગમિષ્યન્તિ સમાગતાઃ ॥ 17 ॥
યદ્યપ્યેષ તુ વૃત્તાન્તો વૈદેહ્યા ગદિતો મમ ।
સમુદ્રપારગમને હરીણાં કિમિહોત્તરમ્ ॥ 18 ॥
ઇત્યુક્તવા શોકસમ્ભ્રાન્તો રામ શ્શત્રુનિબર્હણઃ ।
હનૂમન્તં મહાબાહુસ્તતો ધ્યાનમુપાગમત્ ॥ 19 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે પ્રથમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ प्रथमस्सर्गः ।
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं यथावदभिभाषितम् ।
रामः प्रीतिसमायुक्तो वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 1 ॥
कृतं हनुमता कार्यं सुमहद्भुवि दुर्लभम् ।
मनसापि यदन्येन न शक्यं धरणीतले ॥ 2 ॥
न हि तं परिपश्यामि यस्तरेत महार्णवम् ।
अन्यत्र गरुडाद्वायोरन्यत्र च हनूमतः ॥ 3 ॥
देवदानवयक्षाणां गन्धर्वोरगरक्षसाम् ।
अप्रधृष्यां पुरीं लङ्कां रावणेन सुरक्षिताम् ।
प्रवष्ट स्सत्त्वमाश्रित्यश्वसन्को नाम निष्क्रमेत् ॥ 4 ॥
को विशेत्सुदुराधर्षां राक्षसैश्च सुरक्षिताम् ।
यो वीर्यबलसम्पन्नो न समस्याद्धनूमतः ॥ 5 ॥
भृत्यकार्यं हनुमता सुग्रीवस्य कृतम्महत् ।
स्वयं विधाय स्वबलं सदृशं विक्रमस्य च ॥ 6 ॥
यो हि भृत्यो नियुक्तस्सन्भर्त्रा कर्मणि दुष्करे ।
कुर्यात्तदनुरागेण तमाहुः पुरुषोत्तमम् ॥ 7 ॥
नियुक्तोयः परं कार्यं न कुर्यान्नृपतेः प्रियम् ।
भृत्योऽभृत्यस्समर्थोऽपि तमाहुर्मध्यमं नरम् ॥ 8 ॥
नियुक्तो नृपतेः कार्यं न कुर्याद्यस्समाहितः ।
भृत्यो युक्तस्समर्थश्च तमाहुः पुरुषाधमम् ॥ 9 ॥
तन्नियोगे नियुक्तेन कृतं कृत्यं हनूमता ।
न चात्मा लघुतां नीतस्सुग्रीवश्चापि तोषितः ॥ 10 ॥
अहं च रघुवंशश्च लक्ष्मणश्च महाबलः ।
वैदेह्या दर्शनेनाद्य धर्मतः परिरक्षिताः ॥ 11 ॥
इदं तु मम दीनस्य मनो भूयः प्रकर्षति ।
यदिहास्य प्रियाख्यातुर्न कुर्मि सदृशं प्रियम् ॥ 12 ॥
एष सर्वस्वभूते परिष्वङ्गो हनूमतः ।
मया कालमिमं प्राप्य दत्तस्तस्य महात्मनः ॥ 13 ॥
इत्युक्त्वा प्रीतिहृष्टाङ्गो रामस्तं परिषस्वजे ।
हनूमन्तं कृतात्मानं कृतकार्यमुपागतम् ॥ 14 ॥
ध्यात्वा पुनरुवाचेदं वचनं रघुनन्दनः ।
हरीणामीश्वरस्यापि सुग्रीवस्योपशृण्वतः ॥ 15 ॥
सर्वथा सुकृतं तावत्सीतायाः परिमार्गणम् ।
सागरं तु समासाद्य पुनर्नष्टं मनो मम ॥ 16 ॥
कथं नाम समुद्रस्य दुष्पारस्य महाम्भसः ।
हरयो दक्षिणं पारं गमिष्यन्ति समागताः ॥ 17 ॥
यद्यप्येष तु वृत्तान्तो वैदेह्या गदितो मम ।
समुद्रपारगमने हरीणां किमिहोत्तरम् ॥ 18 ॥
इत्युक्तवा शोकसम्भ्रान्तो राम श्शत्रुनिबर्हणः ।
हनूमन्तं महाबाहुस्ततो ध्यानमुपागमत् ॥ 19 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे प्रथमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.