ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପ୍ରଥମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ହନୁମତୋ ଵାକ୍ଯଂ ଯଥାଵଦଭିଭାଷିତମ୍ ।
ରାମଃ ପ୍ରୀତିସମାଯୁକ୍ତୋ ଵାକ୍ଯମୁତ୍ତରମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
କୃତଂ ହନୁମତା କାର୍ଯଂ ସୁମହଦ୍ଭୁଵି ଦୁର୍ଲଭମ୍ ।
ମନସାପି ଯଦନ୍ଯେନ ନ ଶକ୍ଯଂ ଧରଣୀତଲେ ॥ 2 ॥
ନ ହି ତଂ ପରିପଶ୍ଯାମି ଯସ୍ତରେତ ମହାର୍ଣଵମ୍ ।
ଅନ୍ଯତ୍ର ଗରୁଡାଦ୍ଵାଯୋରନ୍ଯତ୍ର ଚ ହନୂମତଃ ॥ 3 ॥
ଦେଵଦାନଵଯକ୍ଷାଣାଂ ଗନ୍ଧର୍ଵୋରଗରକ୍ଷସାମ୍ ।
ଅପ୍ରଧୃଷ୍ଯାଂ ପୁରୀଂ ଲଙ୍କାଂ ରାଵଣେନ ସୁରକ୍ଷିତାମ୍ ।
ପ୍ରଵଷ୍ଟ ସ୍ସତ୍ତ୍ଵମାଶ୍ରିତ୍ଯଶ୍ଵସନ୍କୋ ନାମ ନିଷ୍କ୍ରମେତ୍ ॥ 4 ॥
କୋ ଵିଶେତ୍ସୁଦୁରାଧର୍ଷାଂ ରାକ୍ଷସୈଶ୍ଚ ସୁରକ୍ଷିତାମ୍ ।
ଯୋ ଵୀର୍ଯବଲସମ୍ପନ୍ନୋ ନ ସମସ୍ଯାଦ୍ଧନୂମତଃ ॥ 5 ॥
ଭୃତ୍ଯକାର୍ଯଂ ହନୁମତା ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ କୃତମ୍ମହତ୍ ।
ସ୍ଵଯଂ ଵିଧାଯ ସ୍ଵବଲଂ ସଦୃଶଂ ଵିକ୍ରମସ୍ଯ ଚ ॥ 6 ॥
ଯୋ ହି ଭୃତ୍ଯୋ ନିଯୁକ୍ତସ୍ସନ୍ଭର୍ତ୍ରା କର୍ମଣି ଦୁଷ୍କରେ ।
କୁର୍ଯାତ୍ତଦନୁରାଗେଣ ତମାହୁଃ ପୁରୁଷୋତ୍ତମମ୍ ॥ 7 ॥
ନିଯୁକ୍ତୋଯଃ ପରଂ କାର୍ଯଂ ନ କୁର୍ଯାନ୍ନୃପତେଃ ପ୍ରିଯମ୍ ।
ଭୃତ୍ଯୋଽଭୃତ୍ଯସ୍ସମର୍ଥୋଽପି ତମାହୁର୍ମଧ୍ଯମଂ ନରମ୍ ॥ 8 ॥
ନିଯୁକ୍ତୋ ନୃପତେଃ କାର୍ଯଂ ନ କୁର୍ଯାଦ୍ଯସ୍ସମାହିତଃ ।
ଭୃତ୍ଯୋ ଯୁକ୍ତସ୍ସମର୍ଥଶ୍ଚ ତମାହୁଃ ପୁରୁଷାଧମମ୍ ॥ 9 ॥
ତନ୍ନିଯୋଗେ ନିଯୁକ୍ତେନ କୃତଂ କୃତ୍ଯଂ ହନୂମତା ।
ନ ଚାତ୍ମା ଲଘୁତାଂ ନୀତସ୍ସୁଗ୍ରୀଵଶ୍ଚାପି ତୋଷିତଃ ॥ 10 ॥
ଅହଂ ଚ ରଘୁଵଂଶଶ୍ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣଶ୍ଚ ମହାବଲଃ ।
ଵୈଦେହ୍ଯା ଦର୍ଶନେନାଦ୍ଯ ଧର୍ମତଃ ପରିରକ୍ଷିତାଃ ॥ 11 ॥
ଇଦଂ ତୁ ମମ ଦୀନସ୍ଯ ମନୋ ଭୂଯଃ ପ୍ରକର୍ଷତି ।
ଯଦିହାସ୍ଯ ପ୍ରିଯାଖ୍ଯାତୁର୍ନ କୁର୍ମି ସଦୃଶଂ ପ୍ରିଯମ୍ ॥ 12 ॥
ଏଷ ସର୍ଵସ୍ଵଭୂତେ ପରିଷ୍ଵଙ୍ଗୋ ହନୂମତଃ ।
ମଯା କାଲମିମଂ ପ୍ରାପ୍ଯ ଦତ୍ତସ୍ତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 13 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ପ୍ରୀତିହୃଷ୍ଟାଙ୍ଗୋ ରାମସ୍ତଂ ପରିଷସ୍ଵଜେ ।
ହନୂମନ୍ତଂ କୃତାତ୍ମାନଂ କୃତକାର୍ଯମୁପାଗତମ୍ ॥ 14 ॥
ଧ୍ଯାତ୍ଵା ପୁନରୁଵାଚେଦଂ ଵଚନଂ ରଘୁନନ୍ଦନଃ ।
ହରୀଣାମୀଶ୍ଵରସ୍ଯାପି ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯୋପଶୃଣ୍ଵତଃ ॥ 15 ॥
ସର୍ଵଥା ସୁକୃତଂ ତାଵତ୍ସୀତାଯାଃ ପରିମାର୍ଗଣମ୍ ।
ସାଗରଂ ତୁ ସମାସାଦ୍ଯ ପୁନର୍ନଷ୍ଟଂ ମନୋ ମମ ॥ 16 ॥
କଥଂ ନାମ ସମୁଦ୍ରସ୍ଯ ଦୁଷ୍ପାରସ୍ଯ ମହାମ୍ଭସଃ ।
ହରଯୋ ଦକ୍ଷିଣଂ ପାରଂ ଗମିଷ୍ଯନ୍ତି ସମାଗତାଃ ॥ 17 ॥
ଯଦ୍ଯପ୍ଯେଷ ତୁ ଵୃତ୍ତାନ୍ତୋ ଵୈଦେହ୍ଯା ଗଦିତୋ ମମ ।
ସମୁଦ୍ରପାରଗମନେ ହରୀଣାଂ କିମିହୋତ୍ତରମ୍ ॥ 18 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତଵା ଶୋକସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତୋ ରାମ ଶ୍ଶତ୍ରୁନିବର୍ହଣଃ ।
ହନୂମନ୍ତଂ ମହାବାହୁସ୍ତତୋ ଧ୍ଯାନମୁପାଗମତ୍ ॥ 19 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ପ୍ରଥମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ प्रथमस्सर्गः ।
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं यथावदभिभाषितम् ।
रामः प्रीतिसमायुक्तो वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 1 ॥
कृतं हनुमता कार्यं सुमहद्भुवि दुर्लभम् ।
मनसापि यदन्येन न शक्यं धरणीतले ॥ 2 ॥
न हि तं परिपश्यामि यस्तरेत महार्णवम् ।
अन्यत्र गरुडाद्वायोरन्यत्र च हनूमतः ॥ 3 ॥
देवदानवयक्षाणां गन्धर्वोरगरक्षसाम् ।
अप्रधृष्यां पुरीं लङ्कां रावणेन सुरक्षिताम् ।
प्रवष्ट स्सत्त्वमाश्रित्यश्वसन्को नाम निष्क्रमेत् ॥ 4 ॥
को विशेत्सुदुराधर्षां राक्षसैश्च सुरक्षिताम् ।
यो वीर्यबलसम्पन्नो न समस्याद्धनूमतः ॥ 5 ॥
भृत्यकार्यं हनुमता सुग्रीवस्य कृतम्महत् ।
स्वयं विधाय स्वबलं सदृशं विक्रमस्य च ॥ 6 ॥
यो हि भृत्यो नियुक्तस्सन्भर्त्रा कर्मणि दुष्करे ।
कुर्यात्तदनुरागेण तमाहुः पुरुषोत्तमम् ॥ 7 ॥
नियुक्तोयः परं कार्यं न कुर्यान्नृपतेः प्रियम् ।
भृत्योऽभृत्यस्समर्थोऽपि तमाहुर्मध्यमं नरम् ॥ 8 ॥
नियुक्तो नृपतेः कार्यं न कुर्याद्यस्समाहितः ।
भृत्यो युक्तस्समर्थश्च तमाहुः पुरुषाधमम् ॥ 9 ॥
तन्नियोगे नियुक्तेन कृतं कृत्यं हनूमता ।
न चात्मा लघुतां नीतस्सुग्रीवश्चापि तोषितः ॥ 10 ॥
अहं च रघुवंशश्च लक्ष्मणश्च महाबलः ।
वैदेह्या दर्शनेनाद्य धर्मतः परिरक्षिताः ॥ 11 ॥
इदं तु मम दीनस्य मनो भूयः प्रकर्षति ।
यदिहास्य प्रियाख्यातुर्न कुर्मि सदृशं प्रियम् ॥ 12 ॥
एष सर्वस्वभूते परिष्वङ्गो हनूमतः ।
मया कालमिमं प्राप्य दत्तस्तस्य महात्मनः ॥ 13 ॥
इत्युक्त्वा प्रीतिहृष्टाङ्गो रामस्तं परिषस्वजे ।
हनूमन्तं कृतात्मानं कृतकार्यमुपागतम् ॥ 14 ॥
ध्यात्वा पुनरुवाचेदं वचनं रघुनन्दनः ।
हरीणामीश्वरस्यापि सुग्रीवस्योपशृण्वतः ॥ 15 ॥
सर्वथा सुकृतं तावत्सीतायाः परिमार्गणम् ।
सागरं तु समासाद्य पुनर्नष्टं मनो मम ॥ 16 ॥
कथं नाम समुद्रस्य दुष्पारस्य महाम्भसः ।
हरयो दक्षिणं पारं गमिष्यन्ति समागताः ॥ 17 ॥
यद्यप्येष तु वृत्तान्तो वैदेह्या गदितो मम ।
समुद्रपारगमने हरीणां किमिहोत्तरम् ॥ 18 ॥
इत्युक्तवा शोकसम्भ्रान्तो राम श्शत्रुनिबर्हणः ।
हनूमन्तं महाबाहुस्ततो ध्यानमुपागमत् ॥ 19 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे प्रथमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.