Rama

6.131 યુદ્ધકાણ્ડ - શ્રીરામ પટ્ટાભિષેકમ્ - એકત્રિંશદધિકશતતમ સર્ગઃ

6.131 Yuddhakanda - Shrirama Pattabhishekam - Ekatrimshadadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ એકત્રિંશદધિકશતતમસ્સર્ગઃ ।
શિરસ્યઞ્જલિમાધાયકૈકેય્યાનન્દવર્ધનઃ ।
બભાષેભરતોજ્યેષ્ઠંરામંસત્યપરાક્રમમ્ ॥ 1 ॥
પૂજિતામામિકામાતાદત્તંરાજ્યમિદમ્મમ ।
તદ્દદામિપુનસ્તુભ્યંયથાત્વમદદામમ ॥ 2 ॥
ધુરમેકાકિનાન્યસ્તાંવૃષભેણબલીયસા ।
કિશોરવદ્ગુરુમ્ભારં ન વોઢુમહમુત્સહે ॥ 3 ॥
વારિવેગેનમહતાભિન્નસ્સેતુરિવક્ષરન્ ।
દુર્બન્ધનમિદમ્મન્યેરાજ્યચ્છ્રિદમસમ્વૃતમ્ ॥ 4 ॥
ગતિઙ્ખરૈવાશ્વસ્યહંસસ્યેવ ચ વાયસઃ ।
નાન્વેતુમુત્સહેરામ તવમાર્ગમરિન્દમ ॥ 5 ॥
યથાચારોપિતોવૃક્ષોજાતશ્ચાર્ન્ન્તિવેશને ।
મહાંશ્ચસુદુરારોહોમહાસ્કન્દઃપ્રશાખવાન્ ॥ 6 ॥
શીર્યેતપુષ્પિતોભૂત્વા ન ફલાનિપ્રદર્શયન્ ।
તસ્યનાનુભવેદર્થંયસ્યહેતોસ્સરોપિતઃ ॥ 7 ॥
એષોપમામહાબાહોત્વમર્થંવેત્તુમર્હસિ ।
યદ્યસ્માન્મનુજેન્દ્રત્વમ્ભર્તાભૃત્યાન્નશાધિહિ ॥ 8 ॥
જગદદ્યાભિષિક્તન્ત્વામનુપશ્યતુરાઘવ ।
પ્રતપન્તમિવાદિત્યમ્મધ્યાહ્નેદીપ્તતેજસમ્ ॥ 9 ॥
તૂર્યસઙ્ઘાન્તિર્ઘોષૈઃકાઞ્ચીનૂપુરનિઃસ્વનૈઃ ।
મધુરૈર્ગીતશબ્દૈશ્ચપ્રતિબુધ્યસ્વશેષ્વ ચ ॥ 10 ॥
યાવદાવર્તતેચક્રંયાવતી ચ વસુન્ધરા ।
તાવત્ત્વમિહલોકસ્યસ્વામિત્વમનુવર્તય ॥ 11 ॥
ભરતસ્યવચ્શ્રુત્વારામઃપરપુરઞ્જયઃ ।
તથેતિપ્રતિજગ્રાહનિષસાદાસનેશુભે ॥ 12 ॥
તતશ્શત્રુઘ્નવચનાન્નિપુણાઃશ્મશ્રુવર્ધનાઃ ।
સુખહસ્તાઃસુશીઘ્રાશ્ચરાઘવમ્પર્યવારયન્ ॥ 13 ॥
પૂર્વન્તુભરતેસ્નાતેલક્ષ્મણે ચ મહાબલે ।
સુગ્રીવેવાનરેન્દ્રે ચ રાક્ષસેન્દ્રેવિભીષણે ॥ 14 ॥
વિશોધિતજટસ્સ્નાતશ્ચિત્રમાલ્યાનુલેપનઃ ।
મહાર્હવસનોપેતસ્તસ્થૌતત્રશ્રિયાજ્વલન્ ॥ 15 ॥
પ્રતિકર્મ ચ રામસ્યકારયામાસવીર્યવાન ।
લક્ષ્મણસ્ય ચ લક્ષ્મીવાનિક્ષ્વાકુકુલવર્ધનઃ ॥ 16 ॥
પ્રતિકર્મચસીતાયાસ્સર્વાદશરથસ્ત્રિયઃ ।
આત્મનૈવતદાચક્રુર્મનસ્વિન્યોમનોહરમ્ ॥ 17 ॥
તતોવાનરપત્નીનાંસર્વાસામેવશોભનમ્ ।
ચકારયત્નાત્કૌસલ્યાપ્રહૃષ્ટાપુત્રવત્સલા ॥ 18 ॥
તતઃ શ્શત્રુઘ્નવચનાત્સુમન્ત્રોનામસારથિઃ ।
યોજયિત્વાભિચક્રામરથંસર્વાઙ્ગશોભનમ્ ॥ 19 ॥
અર્કમણ્ડલસઙ્કાશન્દિવ્યન્દૃષ્ટવારથંસ્થિતમ્ ।
આરુરોહમહાબાહૂરામઃપરપુરંઞ્જયઃ ॥ 20 ॥
સુગ્રીવોહનુમાંશ્ચૈવમહેન્દ્રસદૃશદ્યુતી ।
સ્નાતૌદિવ્યનિભૈર્વસ્ત્રૈર્જગ્મતુશ્શુભકુણ્ડલૌ ॥ 21 ॥
સર્વાભરણજુષ્ટાશ્ચયુયુસ્તશ્શુભકુણ્ડલાઃ ।
સુગ્રીવપત્નયઃસીતા ચ દ્રષ્ટુન્નગરમુત્સુકાઃ ॥ 22 ॥
અયોધ્યાયાન્તુસચિવારાજ્ઞોદશરથસ્ય ચ ।
પુરોહિતમ્પુરસ્કૃત્યમન્ત્રયામાસુરર્થવત્ ॥ 23 ॥
અશોકોવિજયશ્ચૈવસિદ્ધાર્થશ્ચસમાહિતાઃ ।
મન્ત્રયન્રામવૃધ્યર્થમ્બુધ્યર્થન્નગરસ્ય ચ ॥ 24 ॥
સર્વમેવાભિષેકાર્થઞ્જયાર્હસ્યમહાત્મનઃ ।
કર્તુમર્હથરામસ્યયદ્યન્મઙ્ગલપૂર્વકમ્ ॥ 25 ॥
ઇતિતેમન્ત્રિણસ્સર્વેસન્દિશ્ય ચ પુરોહિતમ્ ।
નગરાન્નિર્યયુસ્તૂર્ણંરામદર્શનબુદ્ધયઃ ॥ 26 ॥
હરિયુક્તંસહસ્રાક્ષોરથમિન્દ્રૈવાનઘઃ ।
પ્રયયૌરથમાસ્થાયરામોનગરમુત્તમમ્ ॥ 27 ॥
જગ્રાહભરતોરમશીન્શત્રુઘ્નશ્ચત્રમાદદે ।
લક્ષ્મણોવ્યજનન્તસ્યમૂર્ધ્નિસમ્પર્યવીજયત્ ॥ 28 ॥
શ્વેતં ચ વાલવ્યજનઞ્જગૃહેપરિતસ્સ્થિતઃ ।
અપરઞ્ચન્દ્રસઙ્કાશંરાક્ષસેન્દ્રોવિભીષણઃ ॥ 29 ॥
ઋષિસઙ્ઘૈસ્તદાકાશેદેવૈશ્ચસમરુદ્ગણૈઃ ।
સ્તૂયમાસ્યરામસ્યશુશ્રુવમધુરધ્વનિઃ ॥ 30 ॥
તતઃશત્રુઞ્જયન્નામકુઞ્જરમ્પર્વતોપમમ્ ।
આરુરોહમહાતેજાસ્સુગ્રીવઃપ્લવગર્ષભઃ ॥ 31 ॥
નવનાગસહસ્રાણિયયુરાસ્થાયવાનરાઃ ।
માનુષંવિગ્રહઙ્કૃત્વાસર્વાભરણભૂષિતાઃ ॥ 32 ॥
શઙ્ખશબ્દપ્રણાદૈશ્ચદુન્દુભીનાં ચ નિસ્સ્વનૈઃ ।
પ્રયયૌપુરુષવ્યાઘ્રસ્તામ્પુરીંહર્મ્યમાલિનીમ્ ॥ 33 ॥
દદૃશુસ્તેસમાયાન્તંરાઘવંસપુરસ્સરમ્ ।
વિરાજમાનંવપુષારથેનાતિરથન્તદા ॥ 34 ॥
તેવર્થયિત્વાકાકુત્સ્થંરામેણપ્રતિનન્દિતાઃ ।
અનુજગ્મુર્મહાત્માનમ્ભ્રાતૃભિઃપરિવારિતમ્ ॥ 35 ॥
અમાત્યૈર્બ્રાહ્મણૈશ્ચૈવતથાપ્રકૃતિભિર્વવૃતઃ ।
શ્રિયાવિરુરુચેરામોનક્ષત્રરિવચન્દ્રમાઃ ॥ 36 ॥
સ પુરોગામિભિસ્તૂર્યૈસ્તાલસ્વસ્તિકપાણિભિઃ ।
પ્રવ્યાહરદ્ભિર્મુદિતૈર્મઙ્ગલાનિવૃતોયયૌ ॥ 37 ॥
અક્ષતઞ્જાતરૂપં ચ ગાવઃકન્યાસ્સહદ્વિજાઃ ।
નરામોદકહસ્તાશ્ચરામસ્યપુરતોયયુઃ ॥ 38 ॥
સખ્યં ચ રામસ્સુગ્રીવેપ્રભાવઞ્ચાનિલાત્મજે ।
વાનરાણાં ચ તત્કર્મહ્યાચચક્ષેઽઽથમન્ત્રિણામ્ ॥ 39 ॥
શ્રુત્વા ચ વિસ્મયઞ્જગ્મુરયોધ્યાપુરવાસિનઃ ।
વાનરાણાં ચ તતકર્મરાક્ષસાનાં ચ તદ્બલમ્ ॥ 40 ॥
વિભીષણસ્યસમ્યોગમાચચક્ષેઽથમન્ત્રિણામ્ ।
દ્યુતિમાનેતદાખ્યાયરામોવાનરસમ્યુતઃ ॥ 41 ॥
હૃષ્ટપુષ્ટજનાકીર્ણમયોધ્યામ્પ્રવિવેશસઃ ।
તતોહ્યભ્યુચ્છ્રયન્પૌરાઃપતાકાશ્ચગૃહેગૃહે ॥ 42 ॥
ઐક્ષ્વાકુધ્યુષિતંરમ્યમાસસાદપિતુર્ગૃહમ્ ।
અથાબ્રવીદ્રાજપુત્રોભરતન્ધર્મિણાંવરમ્ ॥ 43 ॥
અર્ધોપહિતયાવાચામધુરંરઘુનન્દનઃ ।
પિતુર્ભવનમાસાદ્યપ્રવિશ્ય ચ મહાત્મનઃ ॥ 44 ॥
કૌસલ્યાં ચ સુમિત્રાં ચ કૈકેયીમભિવાદ્ય ચ ।
યચ્છમદ્ભવનંશ્રેષ્ઠંસાશોકવનિકમ્મહત્ ॥ 45 ॥
મુક્તાવૈદૂર્યસઙ્કીર્ણંસુગ્રીવાયનિવેદય ।
તસ્યતદ્વચનંશ્રુત્વાભરતસ્સત્યવિક્રમઃ ॥ 46 ॥
હસ્તેગૃહીત્વાસુગ્રીવમ્પ્રવિવેશતમાલયમ્ ।
તતઃ સ્સ્સૈલપ્રદીપાંશ્ચપર્યઙ્કાસ્તરણાનિ ચ ॥ 47 ॥
ગૃહીત્વાવિવિશુઃક્ષિપ્રંશત્રુઘ્નેપ્રચોદિતાઃ ।
ઉવાચ ચ મહાતેજાસ્સુગ્રીવંરાઘવાનુજઃ ॥ 48 ॥
અભિષેકાયરામસ્યદૂતાનાજ્ઞાપયપ્રભો ।
સૌવર્ણાન્વાનરેન્દ્રાણાઞ્ચતુર્ણાઞ્ચતુરોઘટાન્ ॥ 49 ॥
દદૌક્ષિપ્રંસસુગ્રીવસ્સર્વરત્નવિભૂષિતાન્ ।
યથાપ્રત્યૂષસમયેચતુર્ણાંસાગરામ્બસામ્ ॥ 50 ॥
પૂર્ણઘટૈઃપ્રતીક્ષધ્વન્તથાકુરુતવાનરાઃ ।
એવમુક્તામહાત્માનોવાનરાવારણોપમાઃ ॥ 51 ॥
ઉત્પેતુર્ગગનંશીઘ્રઙ્ગરુડાઇવશીઘ્રગાઃ ।
જામ્બવાંશ્ચહનૂમાંશ્ચવેગદર્શી ચ વાનરઃ ॥ 52 ॥
ઋષભશ્ચૈવકલશાન્જલપૂર્ણાનથાનયન્ ।
નદીશતાનામ્પઞ્ચાનાઞ્જલઙ્કુમ્ભૈરુપાહરન્ ॥ 53 ॥
પૂર્વાત્સમુદ્રાત્કલશઞ્જલપૂર્ણમથાનયત્ ।
સુષેણસ્સત્ત્વસમ્પન્નસ્સર્વરત્નવિભૂષિતમ્ ॥ 54 ॥
ઋષભોદક્ષિણાત્તૂર્ણંસમુદ્રાજ્જલમાનયત્ ।
રક્તચન્દનશાખાભિસ્સમ્વૃતઙ્કાઞ્ચનઙ્ઘટમ્ ॥ 55 ॥
ગવયઃપશ્ચિમાત્તોયમાજહારમહાર્ણવાત્ ।
રત્નકુમ્ભેનમહતાશીતમ્મારુતવિક્રમઃ ॥ 56 ॥
ઉત્તરાચ્ચજલંશીઘ્રઙ્ગરુડાનિલવિક્રમઃ ।
આજહાર સ ધર્માત્માનલઃસર્વગુણાન્વિતઃ ॥ 57 ॥
તતસ્તૈર્વાનરશ્રેષ્ઠૈરાનીતમ્પ્રેક્ષ્યતજ્જલમ્ ।
અભિષેકાયરામસ્યશત્રુઘ્નસ્સચિવૈસ્સહ ॥ 58 ॥
પુરોહિતાયશ્રેષ્ઠાયસુહૃદ્ભ્યશ્ચન્યવેદયત્ ।
તતસ્સપ્રયતોવૃદ્ધોવસિષ્ઠોબ્રાહ્મણૈઃસહ ॥ 59 ॥
રામંરત્નમયેપીઠેસસીતંસન્નયવેશયત્ ।
વસિષ્ઠોવામદેવશ્ચજાબાલિરથકાશ્યપઃ ॥ 60 ॥
કાત્યાયનોસુયજ્ઞશ્ચગૌતમોવિજયસ્તથા ।
અભ્યષિઞ્ચન્નરવ્યાઘ્રમ્પ્રસન્નેનસુગન્ધિના ॥ 61 ॥
સલિલેનસહસ્રાક્ષંવસવોવાસવંયથા ।
ઋગ્ભિર્ભ્રાહ્મણૈઃપૂર્વઙ્કન્યાભિર્મન્ત્રિભિસ્તથા ॥ 62 ॥
યોથૌશ્ચૈવાભ્યષિઞ્ચંસ્તેસમ્પ્રહૃષ્ટાસ્સનૈગમૈઃ ।
સર્વૌષધીનસૈશ્ચાપિદૈવતૈર્નભસિસ્થિતૈઃ ॥ 63 ॥
ચતુર્ભિર્લોકપાલૈશ્ચસર્વૈર્દેવૈશ્ચસઙ્ગતૈઃ ।
બ્રહ્મણાનિર્મિતમ્પૂર્વઙ્કિરીટંરત્નશોભિતમ્ ॥ 64 ॥
અભિષિક્તઃપુરાયેવમનુસ્તન્દીપ્તતેજસમ્ ।
તસ્યાન્વવાયેરાજાનઃક્રમાદ્યેનાભિષેચિતાઃ ॥ 65 ॥
સભાયાંહેમક્લુપ્તાયાંશોભિતાયામ્મહાધનૈઃ ।
રત્નૈર્નાનાવિધૈશ્ચવચિત્રિતાયાંસુશોભનૈઃ ॥ 66 ॥
નાનારત્નમયેપીઠેકલ્પયિત્વાયથાવિધિ ।
કિરીટેનતતઃપશ્ચાદ્વસિષ્ઠેનમહાત્મના ॥ 67 ॥
ઋત્વિગિમભગિર્ભૂષણૈશ્ચૈવસમયોક્ષ્યતરાઘવઃ ।
છત્રન્તસ્ય ચ જગ્રાહશત્રઘ્નઃપાણ્ડુરંશુભમ્ ॥ 68 ॥
શ્વેતં ચ વાલવ્યજનંસુગ્રીવોવાનરેશ્વરઃ ।
અપરઞ્ચન્દ્રસઙ્કાશંરાક્ષસેન્દ્રોવિભીષણઃ ॥ 69 ॥
માલાઞ્જ્વલન્તીંવપુષાકાઞ્ચનીંશતપુષ્કરામ્ ।
રાઘવાયદદૌવાયુર્વાસવેનપ્રચોદિતઃ ॥ 70 ॥
સર્વરત્નસમાયુક્તમ્મણિભિશ્ચવિભૂષિતમ્ ।
મુક્તાહારન્નરેન્દ્રાયદદૌશક્રપ્રચોદિતઃ ॥ 71 ॥
પ્રજગુર્ધેવગન્ધર્વાનનૃતુશ્ચાપ્સરોગણાઃ ।
અભિષેકેતદર્હસ્યતદારામસ્યધીમતઃ ॥ 72 ॥
ભૂમિઃસસ્યવતીચૈવફલવન્તશ્ચપાદપાઃ ।
ગન્ધવન્તિ ચ પુષ્પાણિબભૂવૂરાઘવોત્સવે ॥ 73 ॥
સહસ્રશતમશ્વાનાન્ધેનૂનાં ચ ગવાન્તથા ।
દદૌશતવૃષાન્પૂર્વન્દ્વિજેભ્યોમનુજર્ષભઃ ॥ 74 ॥
ત્રિંશત્કોટીર્હિરણ્યસ્યબ્રાહ્મણેભ્યોદદૌપુનઃ ।
નાનાભરણવસ્ત્રાણિમહાર્હાણિ ચ રાઘવઃ ॥ 75 ॥
અર્કરશ્મિપ્રતીકાશાઙ્કાઞ્ચનીમ્મણિવિગ્રહામ્ ।
સુગ્રીવાયસ્રજન્દિવ્યામ્પ્રાયચ્છન્મનુજાધિપઃ ॥ 76 ॥
વૈદૂર્યમયચિત્રે ચ મણિરત્નવિભૂષિતે ।
વાલિપુત્રાયધૃતિમાનઙ્ગદાયાઙ્ગદેદદૌ ॥ 77 ॥
મણિપ્રવરજુષ્ટન્તુમુક્તાહારમનુત્તમમ્ ।
સીતાયૈપ્રદદૌરામશ્ચન્દ્રરશ્મિસમપ્રભમ્ ॥ 78 ॥
અરજેવાસસીદિવ્યેશુભાન્યાભરણાનિ ચ ।
અવેક્ષમાણાવૈદેહીપ્રદદૌવાયુસૂનવે ॥ 79 ॥
અવમુચ્યાત્મનઃકણ્ઠાદ્દારઞ્જનકનન્દિની ।
અવૈક્ષતહરીન્સર્વાન્ભર્તારં ચ મુહુર્મુહુઃ ॥ 80 ॥
તામિઙ્ગિતજ્ઞસ્સમ્પ્રેક્ષ્ય બભાષે જનકાત્મજામ્ ।
પ્રદેહિસુભગેહારંયસ્યતુષ્ટાસિભામિનિ ॥ 81 ॥
તેજોધૃતિર્યશોદાક્ષ્યંસામર્થ્યંવિનયોનયઃ ।
પૌરુષંવિક્રમોબુદ્ધિર્યસ્મિન્નેતાનિસર્વદા ॥ 82 ॥
દદૌસાવાયુપુત્રાયતંહારમસિતેક્ષણા ।
હનૂમાંસ્તેનહારેણશુશુભેવાનરર્ષભઃ ॥ 83 ॥
ચન્રાંશુચયગૌરેણશ્વેતાભ્રેણયથાચલઃ ।
તોદ્વિવિદમૈન્ધાભ્યાન્નીલાય ચ પરન્તપઃ સર્વેવાનરવૃદ્ધાશ્ચયેચાન્યેવાનરોત્તમાઃ ॥ 84 ॥
વાસોભિર્ભૂષણૈશ્ચૈવયથાર્હમ્પ્રતિપૂજિતાઃ ।
સર્વાન્કામગુણાવનીક્ષ્યપ્રદદૌવસુધાધિપઃ ॥ 85 ॥
વિભીષણોઽથસુગ્રીવોહનુમાન્જામ્બવાંસ્તથા ॥ 86 ॥
સર્વેવાનરમુખ્યાશ્ચરામેણાક્લિષ્ટકર્મણા ।
યથાર્હમ્પૂજિતાઃસર્વેકામૈરત્નૈશ્ચપુષ્કલૈઃ ॥ 87 ॥
પ્રહૃષ્ટમાનસઃસર્વેજગ્મુરેવયથાગતમ્ ।
દૃષ્ટ્વાસર્વેમહાત્માનસ્તતસ્તેવાનરર્ષભાઃ ॥ 88 ॥
વિસૃષ્ટાઃપાર્થિવેન્દ્રેણકિષ્કિન્ધાંસમુપાગમન્ ।
સુગ્રીવોવાનરશ્રેષ્ઠો દૃષ્ટવારામભિષેચનમ્ ॥ 89 ॥
પૂજિતશ્ચૈવરામેયકિષ્કિન્ધામ્પ્રાવિશત્પુરીમ્ ।
વિભીષણોઽપિધર્માત્માસહતૈર્નૈરૃતર્ષભૈઃ ॥ 90 ॥
લબ્ધ્વાકુલધનંરાજાલઙ્કામ્પ્રાયાન્ મહાયશાઃ ।
સરાજ્યમખિલંશાસન્નિહતારિર્મહાયશાઃ ॥ 91 ॥
રાઘવઃપરમોદારશ્શશાસપરયામુદા ।
ઉવાચલક્ષ્મણંરામોધર્મજ્ઞન્ધર્મવત્સલઃ ॥ 92 ॥
આતિષ્ઠધર્મજ્ઞ મયાસહેમાઙ્ગામ્પૂર્વરાજાધ્યુષિતામ્બલેન ।
તુલ્યમ્મયાત્વમ્પિતૃભિર્ધૃતાયાતાંયૌવરાજ્યેધુરમુદ્વહસ્વ ॥ 93 ॥
સર્વાત્મનાપર્યનુનીયમાનોયદા ન સૌમિત્રિરુપૈતિયોગમ્ ।
નિયુજ્યમાનોઽપિ ચ યૌવરાજ્યેતતોઽભ્યષિઞ્ચદ્ભરતમ્મહાત્મા ॥ 94 ॥
પૌણ્ડરીકાશ્વમેધાભ્યાંવાજપેયેનચાસકૃત્ ।
અન્યૈશ્ચવિવિધૈર્યજ્ઞૈરયજત્પાર્થિવાત્મજઃ ॥ 95 ॥
રાજ્યન્દશસહસ્રાણિપ્રાપ્યવર્ષાણિરાઘવઃ ।
શતાશ્વમેધાનાજહ્રેસદશ્વાન્ ભૂરિદક્ષિણાન્ ॥ 96 ॥
આજાનુલમ્બિબાહુસ્સમહાવક્ષાઃપ્રતાપવાન્ ।
લક્ષ્મણાનુચરોરામઃશશાસપૃથિવીમિમામ્ ॥ 97 ॥
રાઘવશ્ચાપિધર્માત્માપ્રાપ્યરાજ્યમનુત્તમમ્ ।
ઈજેબહુવિધૈર્યજ્ઞૈસસુતભ્રાતૃબાન્ધવઃ ॥ 98 ॥
સ પર્યદેવન્વિધવા ન ચ વ્યાલકૃતમ્ભયમ્ ।
ન વ્યાધિજમ્ભયઞ્ચાસીદ્રામેરાજ્યમ્પ્રશાસતિ ॥ 99 ॥
નિર્દસ્યુરભવલ્લોકોનાનર્થઙ્કશ્ચિદસ્પૃશત્ ।
ન ચ સ્મવૃદ્ધાબાલાનામ્પ્રેતકાર્યાણિકુર્વતે ॥ 100 ॥
સર્વમ્મુદિતમેવાસીત્સર્વોધર્મપરોઽભવત્ ।
રામમેવાનુપશ્યન્તોનાભ્યહિંસન્ પરસ્પરમ્ ॥ 101 ॥
આસન્વર્ષસહસ્રાણિતથાપુત્રસહસ્રિણઃ ।
નિરામયાવિશોકાશ્ચરામેરાજ્યમ્પ્રશાસતિ ॥ 102 ॥
રામોરામોરામઃ ઇતિપ્રજાનામભવન્કથાઃ ।
રામભૂતઞ્જગદભૂદ્રામેરાજ્યમ્પ્રશાસતિ ॥ 103 ॥
નિત્યપુષ્પાનિત્યફલાન્તરવસ્તત્રનિર્વ્રણાઃ ।
કામવર્ષી ચ પર્જન્યસ્સુખસ્પર્શશ્ચમારુતઃ ॥ 104 ॥
બ્રાહ્મણાઃક્ષત્રિયાવૈશ્યાશ્શૂદ્રાલોભવિવર્જિતાઃ ।
સ્વકર્મસુપ્રવર્તન્તેતુષ્ટાસ્સ્વૈરેવકર્મભિઃ ॥ 105 ॥
આસન્પ્રજાધર્મપરારામેશાસતિનાનૃતાઃ ।
સર્વેલક્ષણસમ્પન્નાસ્સર્વેધર્મપરાયણાઃ ॥ 106 ॥
દશવર્ષસહસ્રાણિદશવર્ષશતાનિ ચ ભ્રાતૃભિઃ સહિતઃશ્રીમાનરામોરાજ્યમકારયત્ ।
ધન્યંયશસ્યમાયુષ્યંરાજ્ઞાં ચ વિયાવહમ્ ॥ 107 ॥
આદિકાવ્યમિદઞ્ચાર્ષમ્પુરાવાલ્મીકિનાકૃતમ્ ।
પઠેધ્યઃશૃણુયાલ્લોકેનરઃપાપાત્પ્રમુચ્યતે ॥ 108 ॥
પુત્રકામશ્ચપુત્રાન્વૈધનકામોધનાનિ ચ ।
લભતેમનુજોલોકેશ્રુત્વારામાભિષેચનમ્ ॥ 109 ॥
મહીંવિજયતેરાજારિપૂંશ્ચાપ્યધિતિષ્ઠતિ ।
રાઘવેણયથામાતાસુમિત્રાલક્ષ્મણેન ચ ॥ 110 ॥
ભરતેન ચ કૈકેયીજીવપુત્રાસ્તથાસ્ત્રિયઃ ।
ભવિષ્યન્તિસદાનન્દાઃપુત્રપૌત્રસમન્વિતાઃ ॥ 111 ॥
શ્રુત્વારામાયણમિદન્દીર્ઘમાયુશ્ચવિન્દતિ ।
રામસ્યવિજયઞ્ચૈવસર્વમક્લિષ્ટકર્મણઃ ॥ 112 ॥
શૃણોતિ ય ઇદઙ્કાવ્યમ્પુરાવાલ્મીકિનાકૃતમ્ ।
શ્રદ્ધધાનોજિતક્રોધોદુર્ગાણ્યતિતરત્યસૌ ॥ 113 ॥
સમાગમ્યપ્રવાસાન્તેરમન્તેસહબાન્ધવૈઃ ।
શૃણ્વન્તિ ય ઇદઙ્કાવ્યમ્પુરાવાલ્મીકિનાકૃતમ્ ॥ 114 ॥
તેપ્રાર્થિતાન્વરાન્સર્વાન્પ્રાપ્નુવન્તીહરાઘવાત્ ।
શ્રવણેનસુરાસ્સર્વેપ્રીયન્તેસમ્પ્રશૃણ્વતામ્ ॥ 115 ॥
વિનાયકાશ્ચશામ્યન્તિગૃહેતિષ્ઠન્તિયસ્યવૈ ।
વિજયેતમહીંરાજાપ્રવાસીસ્વસ્તિમાન્ભવેત્ ॥ 116 ॥
સ્ત્રિયોરજસ્વલાશ્રુત્વાપુત્રાન્સૂયુરનુત્તમાન્ ।
પૂજયંશ્ચપઠંશ્ચૈવમિતિહાસમ્પુરાતનમ્ ॥ 117 ॥
સર્વપાપૈઃપ્રમુચ્યેતદીર્ઘમાયુરવાપ્નુયાત્ ।
પ્રણમ્યશિરસાનિત્યંશ્રોતવ્યઙ્ક્ષત્રિયૈર્દ્વિજાત્ ॥ 118 ॥
ઐશ્વર્યમ્પુત્રલાભાશ્ચભવિષ્યતિ ન સંશયઃ ।
રામાયણમિદઙ્કૃત્સ્નંશૃણ્વતઃપઠતસ્સદા ॥ 119 ॥
પ્રીયતેસતતંરામસ્સહિવિષ્ણુસ્સનાતનઃ ।
આદિદેવોમહાબાહુર્હરિન્નારાયણઃપ્રભુઃ ॥ 120 ॥
સાક્ષાદ્રામોરઘુશ્રેષ્ઠશ્શેષોલક્ષ્મણૌચ્યતે ।
એવમેતત્પુરાવૃત્તમાખ્યાનમ્ભદ્રમસ્તુવઃ ॥ 121 ॥
પ્રવ્યાહરતવિસ્રબ્ધમ્બલંવિષ્ણોઃપ્રવર્થતામ્ ।
દેવાશ્ચસર્વેતુષ્યન્તિગ્રહણાચ્છ્રવણાત્તથા ॥ 122 ॥
રામાયણસ્યશ્રવણેતુષ્યન્તિપિતસ્સદા ।
ભક્ત્યારામસ્યયેચેમાંસંસિતામૃષિણાકૃતામ્ ॥ 123 ॥
યેલિખન્તી હ ચ નરાસ્તેષાંવાસસ્ત્રિવિષ્ટપે ।
કુટુમ્બવૃદ્ધિન્ધનધાન્યવૃદ્ધિંસ્ત્રિયશ્ચમુખ્યાસ્સુખમુત્તમં ચ ।
શ્રુત્વાશુભઙ્કાવ્યમિદમ્મહાર્થમ્પ્રાપ્નોતિસર્વામ્ભુવિચાર્થસિદ્ધમ્ ॥ 124 ॥
આયુષ્યમારોગ્યકરંયશસ્યંસૌભ્રાતૃકમ્બુદ્ધિકરંશુભં ચ ।
શ્રોતવ્યમેતન્નિયમેનસદ્ભિરાખ્યાનમોજસ્કરમૃદ્ધિકામૈઃ ॥ 125 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે એકત્રિંશદધિકશતતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śirasyañjalimādhāyakaikeyyānandavardhanaḥ |
babhāṣebharatojyeṣṭhaṃrāmaṃsatyaparākramam || 1 ||
pūjitāmāmikāmātādattaṃrājyamidammama |
taddadāmipunastubhyaṃyathātvamadadāmama || 2 ||
dhuramekākinānyastāṃvṛṣabheṇabalīyasā |
kiśoravadgurumbhāraṃ na voḍhumahamutsahe || 3 ||
vārivegenamahatābhinnasseturivakṣaran |
durbandhanamidammanyerājyacchridamasamvṛtam || 4 ||
gatiṅkharaivāśvasyahaṃsasyeva ca vāyasaḥ |
nānvetumutsaherāma tavamārgamarindama || 5 ||
yathācāropitovṛkṣojātaścārnntiveśane |
mahāṃścasudurārohomahāskandaḥpraśākhavān || 6 ||
śīryetapuṣpitobhūtvā na phalānipradarśayan |
tasyanānubhavedarthaṃyasyahetossaropitaḥ || 7 ||
eṣopamāmahābāhotvamarthaṃvettumarhasi |
yadyasmānmanujendratvambhartābhṛtyānnaśādhihi || 8 ||
jagadadyābhiṣiktantvāmanupaśyaturāghava |
pratapantamivādityammadhyāhnedīptatejasam || 9 ||
tūryasaṅghāntirghoṣaiḥkāñcīnūpuraniḥsvanaiḥ |
madhurairgītaśabdaiścapratibudhyasvaśeṣva ca || 10 ||
yāvadāvartatecakraṃyāvatī ca vasundharā |
tāvattvamihalokasyasvāmitvamanuvartaya || 11 ||
bharatasyavacśrutvārāmaḥparapurañjayaḥ |
tathetipratijagrāhaniṣasādāsaneśubhe || 12 ||
tataśśatrughnavacanānnipuṇāḥśmaśruvardhanāḥ |
sukhahastāḥsuśīghrāścarāghavamparyavārayan || 13 ||
pūrvantubharatesnātelakṣmaṇe ca mahābale |
sugrīvevānarendre ca rākṣasendrevibhīṣaṇe || 14 ||
viśodhitajaṭassnātaścitramālyānulepanaḥ |
mahārhavasanopetastasthautatraśriyājvalan || 15 ||
pratikarma ca rāmasyakārayāmāsavīryavāna |
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvānikṣvākukulavardhanaḥ || 16 ||
pratikarmacasītāyāssarvādaśarathastriyaḥ |
ātmanaivatadācakrurmanasvinyomanoharam || 17 ||
tatovānarapatnīnāṃsarvāsāmevaśobhanam |
cakārayatnātkausalyāprahṛṣṭāputravatsalā || 18 ||
tataḥ śśatrughnavacanātsumantronāmasārathiḥ |
yojayitvābhicakrāmarathaṃsarvāṅgaśobhanam || 19 ||
arkamaṇḍalasaṅkāśandivyandṛṣṭavārathaṃsthitam |
ārurohamahābāhūrāmaḥparapuraṃñjayaḥ || 20 ||
sugrīvohanumāṃścaivamahendrasadṛśadyutī |
snātaudivyanibhairvastrairjagmatuśśubhakuṇḍalau || 21 ||
sarvābharaṇajuṣṭāścayuyustaśśubhakuṇḍalāḥ |
sugrīvapatnayaḥsītā ca draṣṭunnagaramutsukāḥ || 22 ||
ayodhyāyāntusacivārājñodaśarathasya ca |
purohitampuraskṛtyamantrayāmāsurarthavat || 23 ||
aśokovijayaścaivasiddhārthaścasamāhitāḥ |
mantrayanrāmavṛdhyarthambudhyarthannagarasya ca || 24 ||
sarvamevābhiṣekārthañjayārhasyamahātmanaḥ |
kartumarhatharāmasyayadyanmaṅgalapūrvakam || 25 ||
ititemantriṇassarvesandiśya ca purohitam |
nagarānniryayustūrṇaṃrāmadarśanabuddhayaḥ || 26 ||
hariyuktaṃsahasrākṣorathamindraivānaghaḥ |
prayayaurathamāsthāyarāmonagaramuttamam || 27 ||
jagrāhabharatoramaśīnśatrughnaścatramādade |
lakṣmaṇovyajanantasyamūrdhnisamparyavījayat || 28 ||
śvetaṃ ca vālavyajanañjagṛheparitassthitaḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 29 ||
ṛṣisaṅghaistadākāśedevaiścasamarudgaṇaiḥ |
stūyamāsyarāmasyaśuśruvamadhuradhvaniḥ || 30 ||
tataḥśatruñjayannāmakuñjaramparvatopamam |
ārurohamahātejāssugrīvaḥplavagarṣabhaḥ || 31 ||
navanāgasahasrāṇiyayurāsthāyavānarāḥ |
mānuṣaṃvigrahaṅkṛtvāsarvābharaṇabhūṣitāḥ || 32 ||
śaṅkhaśabdapraṇādaiścadundubhīnāṃ ca nissvanaiḥ |
prayayaupuruṣavyāghrastāmpurīṃharmyamālinīm || 33 ||
dadṛśustesamāyāntaṃrāghavaṃsapurassaram |
virājamānaṃvapuṣārathenātirathantadā || 34 ||
tevarthayitvākākutsthaṃrāmeṇapratinanditāḥ |
anujagmurmahātmānambhrātṛbhiḥparivāritam || 35 ||
amātyairbrāhmaṇaiścaivatathāprakṛtibhirvavṛtaḥ |
śriyāvirurucerāmonakṣatrarivacandramāḥ || 36 ||
sa purogāmibhistūryaistālasvastikapāṇibhiḥ |
pravyāharadbhirmuditairmaṅgalānivṛtoyayau || 37 ||
akṣatañjātarūpaṃ ca gāvaḥkanyāssahadvijāḥ |
narāmodakahastāścarāmasyapuratoyayuḥ || 38 ||
sakhyaṃ ca rāmassugrīveprabhāvañcānilātmaje |
vānarāṇāṃ ca tatkarmahyācacakṣe''thamantriṇām || 39 ||
śrutvā ca vismayañjagmurayodhyāpuravāsinaḥ |
vānarāṇāṃ ca tatakarmarākṣasānāṃ ca tadbalam || 40 ||
vibhīṣaṇasyasamyogamācacakṣe'thamantriṇām |
dyutimānetadākhyāyarāmovānarasamyutaḥ || 41 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇamayodhyāmpraviveśasaḥ |
tatohyabhyucchrayanpaurāḥpatākāścagṛhegṛhe || 42 ||
aikṣvākudhyuṣitaṃramyamāsasādapiturgṛham |
athābravīdrājaputrobharatandharmiṇāṃvaram || 43 ||
ardhopahitayāvācāmadhuraṃraghunandanaḥ |
piturbhavanamāsādyapraviśya ca mahātmanaḥ || 44 ||
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīmabhivādya ca |
yacchamadbhavanaṃśreṣṭhaṃsāśokavanikammahat || 45 ||
muktāvaidūryasaṅkīrṇaṃsugrīvāyanivedaya |
tasyatadvacanaṃśrutvābharatassatyavikramaḥ || 46 ||
hastegṛhītvāsugrīvampraviveśatamālayam |
tataḥ sssailapradīpāṃścaparyaṅkāstaraṇāni ca || 47 ||
gṛhītvāviviśuḥkṣipraṃśatrughnepracoditāḥ |
uvāca ca mahātejāssugrīvaṃrāghavānujaḥ || 48 ||
abhiṣekāyarāmasyadūtānājñāpayaprabho |
sauvarṇānvānarendrāṇāñcaturṇāñcaturoghaṭān || 49 ||
dadaukṣipraṃsasugrīvassarvaratnavibhūṣitān |
yathāpratyūṣasamayecaturṇāṃsāgarāmbasām || 50 ||
pūrṇaghaṭaiḥpratīkṣadhvantathākurutavānarāḥ |
evamuktāmahātmānovānarāvāraṇopamāḥ || 51 ||
utpeturgaganaṃśīghraṅgaruḍāivaśīghragāḥ |
jāmbavāṃścahanūmāṃścavegadarśī ca vānaraḥ || 52 ||
ṛṣabhaścaivakalaśānjalapūrṇānathānayan |
nadīśatānāmpañcānāñjalaṅkumbhairupāharan || 53 ||
pūrvātsamudrātkalaśañjalapūrṇamathānayat |
suṣeṇassattvasampannassarvaratnavibhūṣitam || 54 ||
ṛṣabhodakṣiṇāttūrṇaṃsamudrājjalamānayat |
raktacandanaśākhābhissamvṛtaṅkāñcanaṅghaṭam || 55 ||
gavayaḥpaścimāttoyamājahāramahārṇavāt |
ratnakumbhenamahatāśītammārutavikramaḥ || 56 ||
uttarāccajalaṃśīghraṅgaruḍānilavikramaḥ |
ājahāra sa dharmātmānalaḥsarvaguṇānvitaḥ || 57 ||
tatastairvānaraśreṣṭhairānītamprekṣyatajjalam |
abhiṣekāyarāmasyaśatrughnassacivaissaha || 58 ||
purohitāyaśreṣṭhāyasuhṛdbhyaścanyavedayat |
tatassaprayatovṛddhovasiṣṭhobrāhmaṇaiḥsaha || 59 ||
rāmaṃratnamayepīṭhesasītaṃsannayaveśayat |
vasiṣṭhovāmadevaścajābālirathakāśyapaḥ || 60 ||
kātyāyanosuyajñaścagautamovijayastathā |
abhyaṣiñcannaravyāghramprasannenasugandhinā || 61 ||
salilenasahasrākṣaṃvasavovāsavaṃyathā |
ṛgbhirbhrāhmaṇaiḥpūrvaṅkanyābhirmantribhistathā || 62 ||
yothauścaivābhyaṣiñcaṃstesamprahṛṣṭāssanaigamaiḥ |
sarvauṣadhīnasaiścāpidaivatairnabhasisthitaiḥ || 63 ||
caturbhirlokapālaiścasarvairdevaiścasaṅgataiḥ |
brahmaṇānirmitampūrvaṅkirīṭaṃratnaśobhitam || 64 ||
abhiṣiktaḥpurāyevamanustandīptatejasam |
tasyānvavāyerājānaḥkramādyenābhiṣecitāḥ || 65 ||
sabhāyāṃhemakluptāyāṃśobhitāyāmmahādhanaiḥ |
ratnairnānāvidhaiścavacitritāyāṃsuśobhanaiḥ || 66 ||
nānāratnamayepīṭhekalpayitvāyathāvidhi |
kirīṭenatataḥpaścādvasiṣṭhenamahātmanā || 67 ||
ṛtvigimabhagirbhūṣaṇaiścaivasamayokṣyatarāghavaḥ |
chatrantasya ca jagrāhaśatraghnaḥpāṇḍuraṃśubham || 68 ||
śvetaṃ ca vālavyajanaṃsugrīvovānareśvaraḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 69 ||
mālāñjvalantīṃvapuṣākāñcanīṃśatapuṣkarām |
rāghavāyadadauvāyurvāsavenapracoditaḥ || 70 ||
sarvaratnasamāyuktammaṇibhiścavibhūṣitam |
muktāhārannarendrāyadadauśakrapracoditaḥ || 71 ||
prajagurdhevagandharvānanṛtuścāpsarogaṇāḥ |
abhiṣeketadarhasyatadārāmasyadhīmataḥ || 72 ||
bhūmiḥsasyavatīcaivaphalavantaścapādapāḥ |
gandhavanti ca puṣpāṇibabhūvūrāghavotsave || 73 ||
sahasraśatamaśvānāndhenūnāṃ ca gavāntathā |
dadauśatavṛṣānpūrvandvijebhyomanujarṣabhaḥ || 74 ||
triṃśatkoṭīrhiraṇyasyabrāhmaṇebhyodadaupunaḥ |
nānābharaṇavastrāṇimahārhāṇi ca rāghavaḥ || 75 ||
arkaraśmipratīkāśāṅkāñcanīmmaṇivigrahām |
sugrīvāyasrajandivyāmprāyacchanmanujādhipaḥ || 76 ||
vaidūryamayacitre ca maṇiratnavibhūṣite |
vāliputrāyadhṛtimānaṅgadāyāṅgadedadau || 77 ||
maṇipravarajuṣṭantumuktāhāramanuttamam |
sītāyaipradadaurāmaścandraraśmisamaprabham || 78 ||
arajevāsasīdivyeśubhānyābharaṇāni ca |
avekṣamāṇāvaidehīpradadauvāyusūnave || 79 ||
avamucyātmanaḥkaṇṭhāddārañjanakanandinī |
avaikṣataharīnsarvānbhartāraṃ ca muhurmuhuḥ || 80 ||
tāmiṅgitajñassamprekṣya babhāṣe janakātmajām |
pradehisubhagehāraṃyasyatuṣṭāsibhāmini || 81 ||
tejodhṛtiryaśodākṣyaṃsāmarthyaṃvinayonayaḥ |
pauruṣaṃvikramobuddhiryasminnetānisarvadā || 82 ||
dadausāvāyuputrāyataṃhāramasitekṣaṇā |
hanūmāṃstenahāreṇaśuśubhevānararṣabhaḥ || 83 ||
canrāṃśucayagaureṇaśvetābhreṇayathācalaḥ |
todvividamaindhābhyānnīlāya ca parantapaḥ sarvevānaravṛddhāścayecānyevānarottamāḥ || 84 ||
vāsobhirbhūṣaṇaiścaivayathārhampratipūjitāḥ |
sarvānkāmaguṇāvanīkṣyapradadauvasudhādhipaḥ || 85 ||
vibhīṣaṇo'thasugrīvohanumānjāmbavāṃstathā || 86 ||
sarvevānaramukhyāścarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
yathārhampūjitāḥsarvekāmairatnaiścapuṣkalaiḥ || 87 ||
prahṛṣṭamānasaḥsarvejagmurevayathāgatam |
dṛṣṭvāsarvemahātmānastatastevānararṣabhāḥ || 88 ||
visṛṣṭāḥpārthivendreṇakiṣkindhāṃsamupāgaman |
sugrīvovānaraśreṣṭho dṛṣṭavārāmabhiṣecanam || 89 ||
pūjitaścaivarāmeyakiṣkindhāmprāviśatpurīm |
vibhīṣaṇo'pidharmātmāsahatairnairṛtarṣabhaiḥ || 90 ||
labdhvākuladhanaṃrājālaṅkāmprāyān mahāyaśāḥ |
sarājyamakhilaṃśāsannihatārirmahāyaśāḥ || 91 ||
rāghavaḥparamodāraśśaśāsaparayāmudā |
uvācalakṣmaṇaṃrāmodharmajñandharmavatsalaḥ || 92 ||
ātiṣṭhadharmajña mayāsahemāṅgāmpūrvarājādhyuṣitāmbalena |
tulyammayātvampitṛbhirdhṛtāyātāṃyauvarājyedhuramudvahasva || 93 ||
sarvātmanāparyanunīyamānoyadā na saumitrirupaitiyogam |
niyujyamāno'pi ca yauvarājyetato'bhyaṣiñcadbharatammahātmā || 94 ||
pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃvājapeyenacāsakṛt |
anyaiścavividhairyajñairayajatpārthivātmajaḥ || 95 ||
rājyandaśasahasrāṇiprāpyavarṣāṇirāghavaḥ |
śatāśvamedhānājahresadaśvān bhūridakṣiṇān || 96 ||
ājānulambibāhussamahāvakṣāḥpratāpavān |
lakṣmaṇānucarorāmaḥśaśāsapṛthivīmimām || 97 ||
rāghavaścāpidharmātmāprāpyarājyamanuttamam |
ījebahuvidhairyajñaisasutabhrātṛbāndhavaḥ || 98 ||
sa paryadevanvidhavā na ca vyālakṛtambhayam |
na vyādhijambhayañcāsīdrāmerājyampraśāsati || 99 ||
nirdasyurabhavallokonānarthaṅkaścidaspṛśat |
na ca smavṛddhābālānāmpretakāryāṇikurvate || 100 ||
sarvammuditamevāsītsarvodharmaparo'bhavat |
rāmamevānupaśyantonābhyahiṃsan parasparam || 101 ||
āsanvarṣasahasrāṇitathāputrasahasriṇaḥ |
nirāmayāviśokāścarāmerājyampraśāsati || 102 ||
rāmorāmorāmaḥ itiprajānāmabhavankathāḥ |
rāmabhūtañjagadabhūdrāmerājyampraśāsati || 103 ||
nityapuṣpānityaphalāntaravastatranirvraṇāḥ |
kāmavarṣī ca parjanyassukhasparśaścamārutaḥ || 104 ||
brāhmaṇāḥkṣatriyāvaiśyāśśūdrālobhavivarjitāḥ |
svakarmasupravartantetuṣṭāssvairevakarmabhiḥ || 105 ||
āsanprajādharmaparārāmeśāsatinānṛtāḥ |
sarvelakṣaṇasampannāssarvedharmaparāyaṇāḥ || 106 ||
daśavarṣasahasrāṇidaśavarṣaśatāni ca bhrātṛbhiḥ sahitaḥśrīmānarāmorājyamakārayat |
dhanyaṃyaśasyamāyuṣyaṃrājñāṃ ca viyāvaham || 107 ||
ādikāvyamidañcārṣampurāvālmīkinākṛtam |
paṭhedhyaḥśṛṇuyāllokenaraḥpāpātpramucyate || 108 ||
putrakāmaścaputrānvaidhanakāmodhanāni ca |
labhatemanujolokeśrutvārāmābhiṣecanam || 109 ||
mahīṃvijayaterājāripūṃścāpyadhitiṣṭhati |
rāghaveṇayathāmātāsumitrālakṣmaṇena ca || 110 ||
bharatena ca kaikeyījīvaputrāstathāstriyaḥ |
bhaviṣyantisadānandāḥputrapautrasamanvitāḥ || 111 ||
śrutvārāmāyaṇamidandīrghamāyuścavindati |
rāmasyavijayañcaivasarvamakliṣṭakarmaṇaḥ || 112 ||
śṛṇoti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam |
śraddhadhānojitakrodhodurgāṇyatitaratyasau || 113 ||
samāgamyapravāsānteramantesahabāndhavaiḥ |
śṛṇvanti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam || 114 ||
teprārthitānvarānsarvānprāpnuvantīharāghavāt |
śravaṇenasurāssarveprīyantesampraśṛṇvatām || 115 ||
vināyakāścaśāmyantigṛhetiṣṭhantiyasyavai |
vijayetamahīṃrājāpravāsīsvastimānbhavet || 116 ||
striyorajasvalāśrutvāputrānsūyuranuttamān |
pūjayaṃścapaṭhaṃścaivamitihāsampurātanam || 117 ||
sarvapāpaiḥpramucyetadīrghamāyuravāpnuyāt |
praṇamyaśirasānityaṃśrotavyaṅkṣatriyairdvijāt || 118 ||
aiśvaryamputralābhāścabhaviṣyati na saṃśayaḥ |
rāmāyaṇamidaṅkṛtsnaṃśṛṇvataḥpaṭhatassadā || 119 ||
prīyatesatataṃrāmassahiviṣṇussanātanaḥ |
ādidevomahābāhurharinnārāyaṇaḥprabhuḥ || 120 ||
sākṣādrāmoraghuśreṣṭhaśśeṣolakṣmaṇaucyate |
evametatpurāvṛttamākhyānambhadramastuvaḥ || 121 ||
pravyāharatavisrabdhambalaṃviṣṇoḥpravarthatām |
devāścasarvetuṣyantigrahaṇācchravaṇāttathā || 122 ||
rāmāyaṇasyaśravaṇetuṣyantipitassadā |
bhaktyārāmasyayecemāṃsaṃsitāmṛṣiṇākṛtām || 123 ||
yelikhantī ha ca narāsteṣāṃvāsastriviṣṭape |
kuṭumbavṛddhindhanadhānyavṛddhiṃstriyaścamukhyāssukhamuttamaṃ ca |
śrutvāśubhaṅkāvyamidammahārthamprāpnotisarvāmbhuvicārthasiddham || 124 ||
āyuṣyamārogyakaraṃyaśasyaṃsaubhrātṛkambuddhikaraṃśubhaṃ ca |
śrotavyametanniyamenasadbhirākhyānamojaskaramṛddhikāmaiḥ || 125 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ।
शिरस्यञ्जलिमाधायकैकेय्यानन्दवर्धनः ।
बभाषेभरतोज्येष्ठंरामंसत्यपराक्रमम् ॥ 1 ॥
पूजितामामिकामातादत्तंराज्यमिदम्मम ।
तद्ददामिपुनस्तुभ्यंयथात्वमददामम ॥ 2 ॥
धुरमेकाकिनान्यस्तांवृषभेणबलीयसा ।
किशोरवद्गुरुम्भारं न वोढुमहमुत्सहे ॥ 3 ॥
वारिवेगेनमहताभिन्नस्सेतुरिवक्षरन् ।
दुर्बन्धनमिदम्मन्येराज्यच्छ्रिदमसम्वृतम् ॥ 4 ॥
गतिङ्खरैवाश्वस्यहंसस्येव च वायसः ।
नान्वेतुमुत्सहेराम तवमार्गमरिन्दम ॥ 5 ॥
यथाचारोपितोवृक्षोजातश्चार्न्न्तिवेशने ।
महांश्चसुदुरारोहोमहास्कन्दःप्रशाखवान् ॥ 6 ॥
शीर्येतपुष्पितोभूत्वा न फलानिप्रदर्शयन् ।
तस्यनानुभवेदर्थंयस्यहेतोस्सरोपितः ॥ 7 ॥
एषोपमामहाबाहोत्वमर्थंवेत्तुमर्हसि ।
यद्यस्मान्मनुजेन्द्रत्वम्भर्ताभृत्यान्नशाधिहि ॥ 8 ॥
जगदद्याभिषिक्तन्त्वामनुपश्यतुराघव ।
प्रतपन्तमिवादित्यम्मध्याह्नेदीप्ततेजसम् ॥ 9 ॥
तूर्यसङ्घान्तिर्घोषैःकाञ्चीनूपुरनिःस्वनैः ।
मधुरैर्गीतशब्दैश्चप्रतिबुध्यस्वशेष्व च ॥ 10 ॥
यावदावर्ततेचक्रंयावती च वसुन्धरा ।
तावत्त्वमिहलोकस्यस्वामित्वमनुवर्तय ॥ 11 ॥
भरतस्यवच्श्रुत्वारामःपरपुरञ्जयः ।
तथेतिप्रतिजग्राहनिषसादासनेशुभे ॥ 12 ॥
ततश्शत्रुघ्नवचनान्निपुणाःश्मश्रुवर्धनाः ।
सुखहस्ताःसुशीघ्राश्चराघवम्पर्यवारयन् ॥ 13 ॥
पूर्वन्तुभरतेस्नातेलक्ष्मणे च महाबले ।
सुग्रीवेवानरेन्द्रे च राक्षसेन्द्रेविभीषणे ॥ 14 ॥
विशोधितजटस्स्नातश्चित्रमाल्यानुलेपनः ।
महार्हवसनोपेतस्तस्थौतत्रश्रियाज्वलन् ॥ 15 ॥
प्रतिकर्म च रामस्यकारयामासवीर्यवान ।
लक्ष्मणस्य च लक्ष्मीवानिक्ष्वाकुकुलवर्धनः ॥ 16 ॥
प्रतिकर्मचसीतायास्सर्वादशरथस्त्रियः ।
आत्मनैवतदाचक्रुर्मनस्विन्योमनोहरम् ॥ 17 ॥
ततोवानरपत्नीनांसर्वासामेवशोभनम् ।
चकारयत्नात्कौसल्याप्रहृष्टापुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
ततः श्शत्रुघ्नवचनात्सुमन्त्रोनामसारथिः ।
योजयित्वाभिचक्रामरथंसर्वाङ्गशोभनम् ॥ 19 ॥
अर्कमण्डलसङ्काशन्दिव्यन्दृष्टवारथंस्थितम् ।
आरुरोहमहाबाहूरामःपरपुरंञ्जयः ॥ 20 ॥
सुग्रीवोहनुमांश्चैवमहेन्द्रसदृशद्युती ।
स्नातौदिव्यनिभैर्वस्त्रैर्जग्मतुश्शुभकुण्डलौ ॥ 21 ॥
सर्वाभरणजुष्टाश्चयुयुस्तश्शुभकुण्डलाः ।
सुग्रीवपत्नयःसीता च द्रष्टुन्नगरमुत्सुकाः ॥ 22 ॥
अयोध्यायान्तुसचिवाराज्ञोदशरथस्य च ।
पुरोहितम्पुरस्कृत्यमन्त्रयामासुरर्थवत् ॥ 23 ॥
अशोकोविजयश्चैवसिद्धार्थश्चसमाहिताः ।
मन्त्रयन्रामवृध्यर्थम्बुध्यर्थन्नगरस्य च ॥ 24 ॥
सर्वमेवाभिषेकार्थञ्जयार्हस्यमहात्मनः ।
कर्तुमर्हथरामस्ययद्यन्मङ्गलपूर्वकम् ॥ 25 ॥
इतितेमन्त्रिणस्सर्वेसन्दिश्य च पुरोहितम् ।
नगरान्निर्ययुस्तूर्णंरामदर्शनबुद्धयः ॥ 26 ॥
हरियुक्तंसहस्राक्षोरथमिन्द्रैवानघः ।
प्रययौरथमास्थायरामोनगरमुत्तमम् ॥ 27 ॥
जग्राहभरतोरमशीन्शत्रुघ्नश्चत्रमाददे ।
लक्ष्मणोव्यजनन्तस्यमूर्ध्निसम्पर्यवीजयत् ॥ 28 ॥
श्वेतं च वालव्यजनञ्जगृहेपरितस्स्थितः ।
अपरञ्चन्द्रसङ्काशंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 29 ॥
ऋषिसङ्घैस्तदाकाशेदेवैश्चसमरुद्गणैः ।
स्तूयमास्यरामस्यशुश्रुवमधुरध्वनिः ॥ 30 ॥
ततःशत्रुञ्जयन्नामकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
आरुरोहमहातेजास्सुग्रीवःप्लवगर्षभः ॥ 31 ॥
नवनागसहस्राणिययुरास्थायवानराः ।
मानुषंविग्रहङ्कृत्वासर्वाभरणभूषिताः ॥ 32 ॥
शङ्खशब्दप्रणादैश्चदुन्दुभीनां च निस्स्वनैः ।
प्रययौपुरुषव्याघ्रस्ताम्पुरींहर्म्यमालिनीम् ॥ 33 ॥
ददृशुस्तेसमायान्तंराघवंसपुरस्सरम् ।
विराजमानंवपुषारथेनातिरथन्तदा ॥ 34 ॥
तेवर्थयित्वाकाकुत्स्थंरामेणप्रतिनन्दिताः ।
अनुजग्मुर्महात्मानम्भ्रातृभिःपरिवारितम् ॥ 35 ॥
अमात्यैर्ब्राह्मणैश्चैवतथाप्रकृतिभिर्ववृतः ।
श्रियाविरुरुचेरामोनक्षत्ररिवचन्द्रमाः ॥ 36 ॥
स पुरोगामिभिस्तूर्यैस्तालस्वस्तिकपाणिभिः ।
प्रव्याहरद्भिर्मुदितैर्मङ्गलानिवृतोययौ ॥ 37 ॥
अक्षतञ्जातरूपं च गावःकन्यास्सहद्विजाः ।
नरामोदकहस्ताश्चरामस्यपुरतोययुः ॥ 38 ॥
सख्यं च रामस्सुग्रीवेप्रभावञ्चानिलात्मजे ।
वानराणां च तत्कर्मह्याचचक्षेऽऽथमन्त्रिणाम् ॥ 39 ॥
श्रुत्वा च विस्मयञ्जग्मुरयोध्यापुरवासिनः ।
वानराणां च ततकर्मराक्षसानां च तद्बलम् ॥ 40 ॥
विभीषणस्यसम्योगमाचचक्षेऽथमन्त्रिणाम् ।
द्युतिमानेतदाख्यायरामोवानरसम्युतः ॥ 41 ॥
हृष्टपुष्टजनाकीर्णमयोध्याम्प्रविवेशसः ।
ततोह्यभ्युच्छ्रयन्पौराःपताकाश्चगृहेगृहे ॥ 42 ॥
ऐक्ष्वाकुध्युषितंरम्यमाससादपितुर्गृहम् ।
अथाब्रवीद्राजपुत्रोभरतन्धर्मिणांवरम् ॥ 43 ॥
अर्धोपहितयावाचामधुरंरघुनन्दनः ।
पितुर्भवनमासाद्यप्रविश्य च महात्मनः ॥ 44 ॥
कौसल्यां च सुमित्रां च कैकेयीमभिवाद्य च ।
यच्छमद्भवनंश्रेष्ठंसाशोकवनिकम्महत् ॥ 45 ॥
मुक्तावैदूर्यसङ्कीर्णंसुग्रीवायनिवेदय ।
तस्यतद्वचनंश्रुत्वाभरतस्सत्यविक्रमः ॥ 46 ॥
हस्तेगृहीत्वासुग्रीवम्प्रविवेशतमालयम् ।
ततः स्स्सैलप्रदीपांश्चपर्यङ्कास्तरणानि च ॥ 47 ॥
गृहीत्वाविविशुःक्षिप्रंशत्रुघ्नेप्रचोदिताः ।
उवाच च महातेजास्सुग्रीवंराघवानुजः ॥ 48 ॥
अभिषेकायरामस्यदूतानाज्ञापयप्रभो ।
सौवर्णान्वानरेन्द्राणाञ्चतुर्णाञ्चतुरोघटान् ॥ 49 ॥
ददौक्षिप्रंससुग्रीवस्सर्वरत्नविभूषितान् ।
यथाप्रत्यूषसमयेचतुर्णांसागराम्बसाम् ॥ 50 ॥
पूर्णघटैःप्रतीक्षध्वन्तथाकुरुतवानराः ।
एवमुक्तामहात्मानोवानरावारणोपमाः ॥ 51 ॥
उत्पेतुर्गगनंशीघ्रङ्गरुडाइवशीघ्रगाः ।
जाम्बवांश्चहनूमांश्चवेगदर्शी च वानरः ॥ 52 ॥
ऋषभश्चैवकलशान्जलपूर्णानथानयन् ।
नदीशतानाम्पञ्चानाञ्जलङ्कुम्भैरुपाहरन् ॥ 53 ॥
पूर्वात्समुद्रात्कलशञ्जलपूर्णमथानयत् ।
सुषेणस्सत्त्वसम्पन्नस्सर्वरत्नविभूषितम् ॥ 54 ॥
ऋषभोदक्षिणात्तूर्णंसमुद्राज्जलमानयत् ।
रक्तचन्दनशाखाभिस्सम्वृतङ्काञ्चनङ्घटम् ॥ 55 ॥
गवयःपश्चिमात्तोयमाजहारमहार्णवात् ।
रत्नकुम्भेनमहताशीतम्मारुतविक्रमः ॥ 56 ॥
उत्तराच्चजलंशीघ्रङ्गरुडानिलविक्रमः ।
आजहार स धर्मात्मानलःसर्वगुणान्वितः ॥ 57 ॥
ततस्तैर्वानरश्रेष्ठैरानीतम्प्रेक्ष्यतज्जलम् ।
अभिषेकायरामस्यशत्रुघ्नस्सचिवैस्सह ॥ 58 ॥
पुरोहितायश्रेष्ठायसुहृद्भ्यश्चन्यवेदयत् ।
ततस्सप्रयतोवृद्धोवसिष्ठोब्राह्मणैःसह ॥ 59 ॥
रामंरत्नमयेपीठेससीतंसन्नयवेशयत् ।
वसिष्ठोवामदेवश्चजाबालिरथकाश्यपः ॥ 60 ॥
कात्यायनोसुयज्ञश्चगौतमोविजयस्तथा ।
अभ्यषिञ्चन्नरव्याघ्रम्प्रसन्नेनसुगन्धिना ॥ 61 ॥
सलिलेनसहस्राक्षंवसवोवासवंयथा ।
ऋग्भिर्भ्राह्मणैःपूर्वङ्कन्याभिर्मन्त्रिभिस्तथा ॥ 62 ॥
योथौश्चैवाभ्यषिञ्चंस्तेसम्प्रहृष्टास्सनैगमैः ।
सर्वौषधीनसैश्चापिदैवतैर्नभसिस्थितैः ॥ 63 ॥
चतुर्भिर्लोकपालैश्चसर्वैर्देवैश्चसङ्गतैः ।
ब्रह्मणानिर्मितम्पूर्वङ्किरीटंरत्नशोभितम् ॥ 64 ॥
अभिषिक्तःपुरायेवमनुस्तन्दीप्ततेजसम् ।
तस्यान्ववायेराजानःक्रमाद्येनाभिषेचिताः ॥ 65 ॥
सभायांहेमक्लुप्तायांशोभितायाम्महाधनैः ।
रत्नैर्नानाविधैश्चवचित्रितायांसुशोभनैः ॥ 66 ॥
नानारत्नमयेपीठेकल्पयित्वायथाविधि ।
किरीटेनततःपश्चाद्वसिष्ठेनमहात्मना ॥ 67 ॥
ऋत्विगिमभगिर्भूषणैश्चैवसमयोक्ष्यतराघवः ।
छत्रन्तस्य च जग्राहशत्रघ्नःपाण्डुरंशुभम् ॥ 68 ॥
श्वेतं च वालव्यजनंसुग्रीवोवानरेश्वरः ।
अपरञ्चन्द्रसङ्काशंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 69 ॥
मालाञ्ज्वलन्तींवपुषाकाञ्चनींशतपुष्कराम् ।
राघवायददौवायुर्वासवेनप्रचोदितः ॥ 70 ॥
सर्वरत्नसमायुक्तम्मणिभिश्चविभूषितम् ।
मुक्ताहारन्नरेन्द्रायददौशक्रप्रचोदितः ॥ 71 ॥
प्रजगुर्धेवगन्धर्वाननृतुश्चाप्सरोगणाः ।
अभिषेकेतदर्हस्यतदारामस्यधीमतः ॥ 72 ॥
भूमिःसस्यवतीचैवफलवन्तश्चपादपाः ।
गन्धवन्ति च पुष्पाणिबभूवूराघवोत्सवे ॥ 73 ॥
सहस्रशतमश्वानान्धेनूनां च गवान्तथा ।
ददौशतवृषान्पूर्वन्द्विजेभ्योमनुजर्षभः ॥ 74 ॥
त्रिंशत्कोटीर्हिरण्यस्यब्राह्मणेभ्योददौपुनः ।
नानाभरणवस्त्राणिमहार्हाणि च राघवः ॥ 75 ॥
अर्करश्मिप्रतीकाशाङ्काञ्चनीम्मणिविग्रहाम् ।
सुग्रीवायस्रजन्दिव्याम्प्रायच्छन्मनुजाधिपः ॥ 76 ॥
वैदूर्यमयचित्रे च मणिरत्नविभूषिते ।
वालिपुत्रायधृतिमानङ्गदायाङ्गदेददौ ॥ 77 ॥
मणिप्रवरजुष्टन्तुमुक्ताहारमनुत्तमम् ।
सीतायैप्रददौरामश्चन्द्ररश्मिसमप्रभम् ॥ 78 ॥
अरजेवाससीदिव्येशुभान्याभरणानि च ।
अवेक्षमाणावैदेहीप्रददौवायुसूनवे ॥ 79 ॥
अवमुच्यात्मनःकण्ठाद्दारञ्जनकनन्दिनी ।
अवैक्षतहरीन्सर्वान्भर्तारं च मुहुर्मुहुः ॥ 80 ॥
तामिङ्गितज्ञस्सम्प्रेक्ष्य बभाषे जनकात्मजाम् ।
प्रदेहिसुभगेहारंयस्यतुष्टासिभामिनि ॥ 81 ॥
तेजोधृतिर्यशोदाक्ष्यंसामर्थ्यंविनयोनयः ।
पौरुषंविक्रमोबुद्धिर्यस्मिन्नेतानिसर्वदा ॥ 82 ॥
ददौसावायुपुत्रायतंहारमसितेक्षणा ।
हनूमांस्तेनहारेणशुशुभेवानरर्षभः ॥ 83 ॥
चन्रांशुचयगौरेणश्वेताभ्रेणयथाचलः ।
तोद्विविदमैन्धाभ्यान्नीलाय च परन्तपः सर्वेवानरवृद्धाश्चयेचान्येवानरोत्तमाः ॥ 84 ॥
वासोभिर्भूषणैश्चैवयथार्हम्प्रतिपूजिताः ।
सर्वान्कामगुणावनीक्ष्यप्रददौवसुधाधिपः ॥ 85 ॥
विभीषणोऽथसुग्रीवोहनुमान्जाम्बवांस्तथा ॥ 86 ॥
सर्वेवानरमुख्याश्चरामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
यथार्हम्पूजिताःसर्वेकामैरत्नैश्चपुष्कलैः ॥ 87 ॥
प्रहृष्टमानसःसर्वेजग्मुरेवयथागतम् ।
दृष्ट्वासर्वेमहात्मानस्ततस्तेवानरर्षभाः ॥ 88 ॥
विसृष्टाःपार्थिवेन्द्रेणकिष्किन्धांसमुपागमन् ।
सुग्रीवोवानरश्रेष्ठो दृष्टवारामभिषेचनम् ॥ 89 ॥
पूजितश्चैवरामेयकिष्किन्धाम्प्राविशत्पुरीम् ।
विभीषणोऽपिधर्मात्मासहतैर्नैरृतर्षभैः ॥ 90 ॥
लब्ध्वाकुलधनंराजालङ्काम्प्रायान् महायशाः ।
सराज्यमखिलंशासन्निहतारिर्महायशाः ॥ 91 ॥
राघवःपरमोदारश्शशासपरयामुदा ।
उवाचलक्ष्मणंरामोधर्मज्ञन्धर्मवत्सलः ॥ 92 ॥
आतिष्ठधर्मज्ञ मयासहेमाङ्गाम्पूर्वराजाध्युषिताम्बलेन ।
तुल्यम्मयात्वम्पितृभिर्धृतायातांयौवराज्येधुरमुद्वहस्व ॥ 93 ॥
सर्वात्मनापर्यनुनीयमानोयदा न सौमित्रिरुपैतियोगम् ।
नियुज्यमानोऽपि च यौवराज्येततोऽभ्यषिञ्चद्भरतम्महात्मा ॥ 94 ॥
पौण्डरीकाश्वमेधाभ्यांवाजपेयेनचासकृत् ।
अन्यैश्चविविधैर्यज्ञैरयजत्पार्थिवात्मजः ॥ 95 ॥
राज्यन्दशसहस्राणिप्राप्यवर्षाणिराघवः ।
शताश्वमेधानाजह्रेसदश्वान् भूरिदक्षिणान् ॥ 96 ॥
आजानुलम्बिबाहुस्समहावक्षाःप्रतापवान् ।
लक्ष्मणानुचरोरामःशशासपृथिवीमिमाम् ॥ 97 ॥
राघवश्चापिधर्मात्माप्राप्यराज्यमनुत्तमम् ।
ईजेबहुविधैर्यज्ञैससुतभ्रातृबान्धवः ॥ 98 ॥
स पर्यदेवन्विधवा न च व्यालकृतम्भयम् ।
न व्याधिजम्भयञ्चासीद्रामेराज्यम्प्रशासति ॥ 99 ॥
निर्दस्युरभवल्लोकोनानर्थङ्कश्चिदस्पृशत् ।
न च स्मवृद्धाबालानाम्प्रेतकार्याणिकुर्वते ॥ 100 ॥
सर्वम्मुदितमेवासीत्सर्वोधर्मपरोऽभवत् ।
राममेवानुपश्यन्तोनाभ्यहिंसन् परस्परम् ॥ 101 ॥
आसन्वर्षसहस्राणितथापुत्रसहस्रिणः ।
निरामयाविशोकाश्चरामेराज्यम्प्रशासति ॥ 102 ॥
रामोरामोरामः इतिप्रजानामभवन्कथाः ।
रामभूतञ्जगदभूद्रामेराज्यम्प्रशासति ॥ 103 ॥
नित्यपुष्पानित्यफलान्तरवस्तत्रनिर्व्रणाः ।
कामवर्षी च पर्जन्यस्सुखस्पर्शश्चमारुतः ॥ 104 ॥
ब्राह्मणाःक्षत्रियावैश्याश्शूद्रालोभविवर्जिताः ।
स्वकर्मसुप्रवर्तन्तेतुष्टास्स्वैरेवकर्मभिः ॥ 105 ॥
आसन्प्रजाधर्मपरारामेशासतिनानृताः ।
सर्वेलक्षणसम्पन्नास्सर्वेधर्मपरायणाः ॥ 106 ॥
दशवर्षसहस्राणिदशवर्षशतानि च भ्रातृभिः सहितःश्रीमानरामोराज्यमकारयत् ।
धन्यंयशस्यमायुष्यंराज्ञां च वियावहम् ॥ 107 ॥
आदिकाव्यमिदञ्चार्षम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ।
पठेध्यःशृणुयाल्लोकेनरःपापात्प्रमुच्यते ॥ 108 ॥
पुत्रकामश्चपुत्रान्वैधनकामोधनानि च ।
लभतेमनुजोलोकेश्रुत्वारामाभिषेचनम् ॥ 109 ॥
महींविजयतेराजारिपूंश्चाप्यधितिष्ठति ।
राघवेणयथामातासुमित्रालक्ष्मणेन च ॥ 110 ॥
भरतेन च कैकेयीजीवपुत्रास्तथास्त्रियः ।
भविष्यन्तिसदानन्दाःपुत्रपौत्रसमन्विताः ॥ 111 ॥
श्रुत्वारामायणमिदन्दीर्घमायुश्चविन्दति ।
रामस्यविजयञ्चैवसर्वमक्लिष्टकर्मणः ॥ 112 ॥
शृणोति य इदङ्काव्यम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ।
श्रद्धधानोजितक्रोधोदुर्गाण्यतितरत्यसौ ॥ 113 ॥
समागम्यप्रवासान्तेरमन्तेसहबान्धवैः ।
शृण्वन्ति य इदङ्काव्यम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ॥ 114 ॥
तेप्रार्थितान्वरान्सर्वान्प्राप्नुवन्तीहराघवात् ।
श्रवणेनसुरास्सर्वेप्रीयन्तेसम्प्रशृण्वताम् ॥ 115 ॥
विनायकाश्चशाम्यन्तिगृहेतिष्ठन्तियस्यवै ।
विजयेतमहींराजाप्रवासीस्वस्तिमान्भवेत् ॥ 116 ॥
स्त्रियोरजस्वलाश्रुत्वापुत्रान्सूयुरनुत्तमान् ।
पूजयंश्चपठंश्चैवमितिहासम्पुरातनम् ॥ 117 ॥
सर्वपापैःप्रमुच्येतदीर्घमायुरवाप्नुयात् ।
प्रणम्यशिरसानित्यंश्रोतव्यङ्क्षत्रियैर्द्विजात् ॥ 118 ॥
ऐश्वर्यम्पुत्रलाभाश्चभविष्यति न संशयः ।
रामायणमिदङ्कृत्स्नंशृण्वतःपठतस्सदा ॥ 119 ॥
प्रीयतेसततंरामस्सहिविष्णुस्सनातनः ।
आदिदेवोमहाबाहुर्हरिन्नारायणःप्रभुः ॥ 120 ॥
साक्षाद्रामोरघुश्रेष्ठश्शेषोलक्ष्मणौच्यते ।
एवमेतत्पुरावृत्तमाख्यानम्भद्रमस्तुवः ॥ 121 ॥
प्रव्याहरतविस्रब्धम्बलंविष्णोःप्रवर्थताम् ।
देवाश्चसर्वेतुष्यन्तिग्रहणाच्छ्रवणात्तथा ॥ 122 ॥
रामायणस्यश्रवणेतुष्यन्तिपितस्सदा ।
भक्त्यारामस्ययेचेमांसंसितामृषिणाकृताम् ॥ 123 ॥
येलिखन्ती ह च नरास्तेषांवासस्त्रिविष्टपे ।
कुटुम्बवृद्धिन्धनधान्यवृद्धिंस्त्रियश्चमुख्यास्सुखमुत्तमं च ।
श्रुत्वाशुभङ्काव्यमिदम्महार्थम्प्राप्नोतिसर्वाम्भुविचार्थसिद्धम् ॥ 124 ॥
आयुष्यमारोग्यकरंयशस्यंसौभ्रातृकम्बुद्धिकरंशुभं च ।
श्रोतव्यमेतन्नियमेनसद्भिराख्यानमोजस्करमृद्धिकामैः ॥ 125 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकत्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śirasyañjalimādhāyakaikeyyānandavardhanaḥ |
babhāṣebharatojyeṣṭhaṃrāmaṃsatyaparākramam || 1 ||
pūjitāmāmikāmātādattaṃrājyamidammama |
taddadāmipunastubhyaṃyathātvamadadāmama || 2 ||
dhuramekākinānyastāṃvṛṣabheṇabalīyasā |
kiśoravadgurumbhāraṃ na voḍhumahamutsahe || 3 ||
vārivegenamahatābhinnasseturivakṣaran |
durbandhanamidammanyerājyacchridamasamvṛtam || 4 ||
gatiṅkharaivāśvasyahaṃsasyeva ca vāyasaḥ |
nānvetumutsaherāma tavamārgamarindama || 5 ||
yathācāropitovṛkṣojātaścārnntiveśane |
mahāṃścasudurārohomahāskandaḥpraśākhavān || 6 ||
śīryetapuṣpitobhūtvā na phalānipradarśayan |
tasyanānubhavedarthaṃyasyahetossaropitaḥ || 7 ||
eṣopamāmahābāhotvamarthaṃvettumarhasi |
yadyasmānmanujendratvambhartābhṛtyānnaśādhihi || 8 ||
jagadadyābhiṣiktantvāmanupaśyaturāghava |
pratapantamivādityammadhyāhnedīptatejasam || 9 ||
tūryasaṅghāntirghoṣaiḥkāñcīnūpuraniḥsvanaiḥ |
madhurairgītaśabdaiścapratibudhyasvaśeṣva ca || 10 ||
yāvadāvartatecakraṃyāvatī ca vasundharā |
tāvattvamihalokasyasvāmitvamanuvartaya || 11 ||
bharatasyavacśrutvārāmaḥparapurañjayaḥ |
tathetipratijagrāhaniṣasādāsaneśubhe || 12 ||
tataśśatrughnavacanānnipuṇāḥśmaśruvardhanāḥ |
sukhahastāḥsuśīghrāścarāghavamparyavārayan || 13 ||
pūrvantubharatesnātelakṣmaṇe ca mahābale |
sugrīvevānarendre ca rākṣasendrevibhīṣaṇe || 14 ||
viśodhitajaṭassnātaścitramālyānulepanaḥ |
mahārhavasanopetastasthautatraśriyājvalan || 15 ||
pratikarma ca rāmasyakārayāmāsavīryavāna |
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvānikṣvākukulavardhanaḥ || 16 ||
pratikarmacasītāyāssarvādaśarathastriyaḥ |
ātmanaivatadācakrurmanasvinyomanoharam || 17 ||
tatovānarapatnīnāṃsarvāsāmevaśobhanam |
cakārayatnātkausalyāprahṛṣṭāputravatsalā || 18 ||
tataḥ śśatrughnavacanātsumantronāmasārathiḥ |
yojayitvābhicakrāmarathaṃsarvāṅgaśobhanam || 19 ||
arkamaṇḍalasaṅkāśandivyandṛṣṭavārathaṃsthitam |
ārurohamahābāhūrāmaḥparapuraṃñjayaḥ || 20 ||
sugrīvohanumāṃścaivamahendrasadṛśadyutī |
snātaudivyanibhairvastrairjagmatuśśubhakuṇḍalau || 21 ||
sarvābharaṇajuṣṭāścayuyustaśśubhakuṇḍalāḥ |
sugrīvapatnayaḥsītā ca draṣṭunnagaramutsukāḥ || 22 ||
ayodhyāyāntusacivārājñodaśarathasya ca |
purohitampuraskṛtyamantrayāmāsurarthavat || 23 ||
aśokovijayaścaivasiddhārthaścasamāhitāḥ |
mantrayanrāmavṛdhyarthambudhyarthannagarasya ca || 24 ||
sarvamevābhiṣekārthañjayārhasyamahātmanaḥ |
kartumarhatharāmasyayadyanmaṅgalapūrvakam || 25 ||
ititemantriṇassarvesandiśya ca purohitam |
nagarānniryayustūrṇaṃrāmadarśanabuddhayaḥ || 26 ||
hariyuktaṃsahasrākṣorathamindraivānaghaḥ |
prayayaurathamāsthāyarāmonagaramuttamam || 27 ||
jagrāhabharatoramaśīnśatrughnaścatramādade |
lakṣmaṇovyajanantasyamūrdhnisamparyavījayat || 28 ||
śvetaṃ ca vālavyajanañjagṛheparitassthitaḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 29 ||
ṛṣisaṅghaistadākāśedevaiścasamarudgaṇaiḥ |
stūyamāsyarāmasyaśuśruvamadhuradhvaniḥ || 30 ||
tataḥśatruñjayannāmakuñjaramparvatopamam |
ārurohamahātejāssugrīvaḥplavagarṣabhaḥ || 31 ||
navanāgasahasrāṇiyayurāsthāyavānarāḥ |
mānuṣaṃvigrahaṅkṛtvāsarvābharaṇabhūṣitāḥ || 32 ||
śaṅkhaśabdapraṇādaiścadundubhīnāṃ ca nissvanaiḥ |
prayayaupuruṣavyāghrastāmpurīṃharmyamālinīm || 33 ||
dadṛśustesamāyāntaṃrāghavaṃsapurassaram |
virājamānaṃvapuṣārathenātirathantadā || 34 ||
tevarthayitvākākutsthaṃrāmeṇapratinanditāḥ |
anujagmurmahātmānambhrātṛbhiḥparivāritam || 35 ||
amātyairbrāhmaṇaiścaivatathāprakṛtibhirvavṛtaḥ |
śriyāvirurucerāmonakṣatrarivacandramāḥ || 36 ||
sa purogāmibhistūryaistālasvastikapāṇibhiḥ |
pravyāharadbhirmuditairmaṅgalānivṛtoyayau || 37 ||
akṣatañjātarūpaṃ ca gāvaḥkanyāssahadvijāḥ |
narāmodakahastāścarāmasyapuratoyayuḥ || 38 ||
sakhyaṃ ca rāmassugrīveprabhāvañcānilātmaje |
vānarāṇāṃ ca tatkarmahyācacakṣe''thamantriṇām || 39 ||
śrutvā ca vismayañjagmurayodhyāpuravāsinaḥ |
vānarāṇāṃ ca tatakarmarākṣasānāṃ ca tadbalam || 40 ||
vibhīṣaṇasyasamyogamācacakṣe'thamantriṇām |
dyutimānetadākhyāyarāmovānarasamyutaḥ || 41 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇamayodhyāmpraviveśasaḥ |
tatohyabhyucchrayanpaurāḥpatākāścagṛhegṛhe || 42 ||
aikṣvākudhyuṣitaṃramyamāsasādapiturgṛham |
athābravīdrājaputrobharatandharmiṇāṃvaram || 43 ||
ardhopahitayāvācāmadhuraṃraghunandanaḥ |
piturbhavanamāsādyapraviśya ca mahātmanaḥ || 44 ||
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīmabhivādya ca |
yacchamadbhavanaṃśreṣṭhaṃsāśokavanikammahat || 45 ||
muktāvaidūryasaṅkīrṇaṃsugrīvāyanivedaya |
tasyatadvacanaṃśrutvābharatassatyavikramaḥ || 46 ||
hastegṛhītvāsugrīvampraviveśatamālayam |
tataḥ sssailapradīpāṃścaparyaṅkāstaraṇāni ca || 47 ||
gṛhītvāviviśuḥkṣipraṃśatrughnepracoditāḥ |
uvāca ca mahātejāssugrīvaṃrāghavānujaḥ || 48 ||
abhiṣekāyarāmasyadūtānājñāpayaprabho |
sauvarṇānvānarendrāṇāñcaturṇāñcaturoghaṭān || 49 ||
dadaukṣipraṃsasugrīvassarvaratnavibhūṣitān |
yathāpratyūṣasamayecaturṇāṃsāgarāmbasām || 50 ||
pūrṇaghaṭaiḥpratīkṣadhvantathākurutavānarāḥ |
evamuktāmahātmānovānarāvāraṇopamāḥ || 51 ||
utpeturgaganaṃśīghraṅgaruḍāivaśīghragāḥ |
jāmbavāṃścahanūmāṃścavegadarśī ca vānaraḥ || 52 ||
ṛṣabhaścaivakalaśānjalapūrṇānathānayan |
nadīśatānāmpañcānāñjalaṅkumbhairupāharan || 53 ||
pūrvātsamudrātkalaśañjalapūrṇamathānayat |
suṣeṇassattvasampannassarvaratnavibhūṣitam || 54 ||
ṛṣabhodakṣiṇāttūrṇaṃsamudrājjalamānayat |
raktacandanaśākhābhissamvṛtaṅkāñcanaṅghaṭam || 55 ||
gavayaḥpaścimāttoyamājahāramahārṇavāt |
ratnakumbhenamahatāśītammārutavikramaḥ || 56 ||
uttarāccajalaṃśīghraṅgaruḍānilavikramaḥ |
ājahāra sa dharmātmānalaḥsarvaguṇānvitaḥ || 57 ||
tatastairvānaraśreṣṭhairānītamprekṣyatajjalam |
abhiṣekāyarāmasyaśatrughnassacivaissaha || 58 ||
purohitāyaśreṣṭhāyasuhṛdbhyaścanyavedayat |
tatassaprayatovṛddhovasiṣṭhobrāhmaṇaiḥsaha || 59 ||
rāmaṃratnamayepīṭhesasītaṃsannayaveśayat |
vasiṣṭhovāmadevaścajābālirathakāśyapaḥ || 60 ||
kātyāyanosuyajñaścagautamovijayastathā |
abhyaṣiñcannaravyāghramprasannenasugandhinā || 61 ||
salilenasahasrākṣaṃvasavovāsavaṃyathā |
ṛgbhirbhrāhmaṇaiḥpūrvaṅkanyābhirmantribhistathā || 62 ||
yothauścaivābhyaṣiñcaṃstesamprahṛṣṭāssanaigamaiḥ |
sarvauṣadhīnasaiścāpidaivatairnabhasisthitaiḥ || 63 ||
caturbhirlokapālaiścasarvairdevaiścasaṅgataiḥ |
brahmaṇānirmitampūrvaṅkirīṭaṃratnaśobhitam || 64 ||
abhiṣiktaḥpurāyevamanustandīptatejasam |
tasyānvavāyerājānaḥkramādyenābhiṣecitāḥ || 65 ||
sabhāyāṃhemakluptāyāṃśobhitāyāmmahādhanaiḥ |
ratnairnānāvidhaiścavacitritāyāṃsuśobhanaiḥ || 66 ||
nānāratnamayepīṭhekalpayitvāyathāvidhi |
kirīṭenatataḥpaścādvasiṣṭhenamahātmanā || 67 ||
ṛtvigimabhagirbhūṣaṇaiścaivasamayokṣyatarāghavaḥ |
chatrantasya ca jagrāhaśatraghnaḥpāṇḍuraṃśubham || 68 ||
śvetaṃ ca vālavyajanaṃsugrīvovānareśvaraḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 69 ||
mālāñjvalantīṃvapuṣākāñcanīṃśatapuṣkarām |
rāghavāyadadauvāyurvāsavenapracoditaḥ || 70 ||
sarvaratnasamāyuktammaṇibhiścavibhūṣitam |
muktāhārannarendrāyadadauśakrapracoditaḥ || 71 ||
prajagurdhevagandharvānanṛtuścāpsarogaṇāḥ |
abhiṣeketadarhasyatadārāmasyadhīmataḥ || 72 ||
bhūmiḥsasyavatīcaivaphalavantaścapādapāḥ |
gandhavanti ca puṣpāṇibabhūvūrāghavotsave || 73 ||
sahasraśatamaśvānāndhenūnāṃ ca gavāntathā |
dadauśatavṛṣānpūrvandvijebhyomanujarṣabhaḥ || 74 ||
triṃśatkoṭīrhiraṇyasyabrāhmaṇebhyodadaupunaḥ |
nānābharaṇavastrāṇimahārhāṇi ca rāghavaḥ || 75 ||
arkaraśmipratīkāśāṅkāñcanīmmaṇivigrahām |
sugrīvāyasrajandivyāmprāyacchanmanujādhipaḥ || 76 ||
vaidūryamayacitre ca maṇiratnavibhūṣite |
vāliputrāyadhṛtimānaṅgadāyāṅgadedadau || 77 ||
maṇipravarajuṣṭantumuktāhāramanuttamam |
sītāyaipradadaurāmaścandraraśmisamaprabham || 78 ||
arajevāsasīdivyeśubhānyābharaṇāni ca |
avekṣamāṇāvaidehīpradadauvāyusūnave || 79 ||
avamucyātmanaḥkaṇṭhāddārañjanakanandinī |
avaikṣataharīnsarvānbhartāraṃ ca muhurmuhuḥ || 80 ||
tāmiṅgitajñassamprekṣya babhāṣe janakātmajām |
pradehisubhagehāraṃyasyatuṣṭāsibhāmini || 81 ||
tejodhṛtiryaśodākṣyaṃsāmarthyaṃvinayonayaḥ |
pauruṣaṃvikramobuddhiryasminnetānisarvadā || 82 ||
dadausāvāyuputrāyataṃhāramasitekṣaṇā |
hanūmāṃstenahāreṇaśuśubhevānararṣabhaḥ || 83 ||
canrāṃśucayagaureṇaśvetābhreṇayathācalaḥ |
todvividamaindhābhyānnīlāya ca parantapaḥ sarvevānaravṛddhāścayecānyevānarottamāḥ || 84 ||
vāsobhirbhūṣaṇaiścaivayathārhampratipūjitāḥ |
sarvānkāmaguṇāvanīkṣyapradadauvasudhādhipaḥ || 85 ||
vibhīṣaṇo'thasugrīvohanumānjāmbavāṃstathā || 86 ||
sarvevānaramukhyāścarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
yathārhampūjitāḥsarvekāmairatnaiścapuṣkalaiḥ || 87 ||
prahṛṣṭamānasaḥsarvejagmurevayathāgatam |
dṛṣṭvāsarvemahātmānastatastevānararṣabhāḥ || 88 ||
visṛṣṭāḥpārthivendreṇakiṣkindhāṃsamupāgaman |
sugrīvovānaraśreṣṭho dṛṣṭavārāmabhiṣecanam || 89 ||
pūjitaścaivarāmeyakiṣkindhāmprāviśatpurīm |
vibhīṣaṇo'pidharmātmāsahatairnairṛtarṣabhaiḥ || 90 ||
labdhvākuladhanaṃrājālaṅkāmprāyān mahāyaśāḥ |
sarājyamakhilaṃśāsannihatārirmahāyaśāḥ || 91 ||
rāghavaḥparamodāraśśaśāsaparayāmudā |
uvācalakṣmaṇaṃrāmodharmajñandharmavatsalaḥ || 92 ||
ātiṣṭhadharmajña mayāsahemāṅgāmpūrvarājādhyuṣitāmbalena |
tulyammayātvampitṛbhirdhṛtāyātāṃyauvarājyedhuramudvahasva || 93 ||
sarvātmanāparyanunīyamānoyadā na saumitrirupaitiyogam |
niyujyamāno'pi ca yauvarājyetato'bhyaṣiñcadbharatammahātmā || 94 ||
pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃvājapeyenacāsakṛt |
anyaiścavividhairyajñairayajatpārthivātmajaḥ || 95 ||
rājyandaśasahasrāṇiprāpyavarṣāṇirāghavaḥ |
śatāśvamedhānājahresadaśvān bhūridakṣiṇān || 96 ||
ājānulambibāhussamahāvakṣāḥpratāpavān |
lakṣmaṇānucarorāmaḥśaśāsapṛthivīmimām || 97 ||
rāghavaścāpidharmātmāprāpyarājyamanuttamam |
ījebahuvidhairyajñaisasutabhrātṛbāndhavaḥ || 98 ||
sa paryadevanvidhavā na ca vyālakṛtambhayam |
na vyādhijambhayañcāsīdrāmerājyampraśāsati || 99 ||
nirdasyurabhavallokonānarthaṅkaścidaspṛśat |
na ca smavṛddhābālānāmpretakāryāṇikurvate || 100 ||
sarvammuditamevāsītsarvodharmaparo'bhavat |
rāmamevānupaśyantonābhyahiṃsan parasparam || 101 ||
āsanvarṣasahasrāṇitathāputrasahasriṇaḥ |
nirāmayāviśokāścarāmerājyampraśāsati || 102 ||
rāmorāmorāmaḥ itiprajānāmabhavankathāḥ |
rāmabhūtañjagadabhūdrāmerājyampraśāsati || 103 ||
nityapuṣpānityaphalāntaravastatranirvraṇāḥ |
kāmavarṣī ca parjanyassukhasparśaścamārutaḥ || 104 ||
brāhmaṇāḥkṣatriyāvaiśyāśśūdrālobhavivarjitāḥ |
svakarmasupravartantetuṣṭāssvairevakarmabhiḥ || 105 ||
āsanprajādharmaparārāmeśāsatinānṛtāḥ |
sarvelakṣaṇasampannāssarvedharmaparāyaṇāḥ || 106 ||
daśavarṣasahasrāṇidaśavarṣaśatāni ca bhrātṛbhiḥ sahitaḥśrīmānarāmorājyamakārayat |
dhanyaṃyaśasyamāyuṣyaṃrājñāṃ ca viyāvaham || 107 ||
ādikāvyamidañcārṣampurāvālmīkinākṛtam |
paṭhedhyaḥśṛṇuyāllokenaraḥpāpātpramucyate || 108 ||
putrakāmaścaputrānvaidhanakāmodhanāni ca |
labhatemanujolokeśrutvārāmābhiṣecanam || 109 ||
mahīṃvijayaterājāripūṃścāpyadhitiṣṭhati |
rāghaveṇayathāmātāsumitrālakṣmaṇena ca || 110 ||
bharatena ca kaikeyījīvaputrāstathāstriyaḥ |
bhaviṣyantisadānandāḥputrapautrasamanvitāḥ || 111 ||
śrutvārāmāyaṇamidandīrghamāyuścavindati |
rāmasyavijayañcaivasarvamakliṣṭakarmaṇaḥ || 112 ||
śṛṇoti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam |
śraddhadhānojitakrodhodurgāṇyatitaratyasau || 113 ||
samāgamyapravāsānteramantesahabāndhavaiḥ |
śṛṇvanti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam || 114 ||
teprārthitānvarānsarvānprāpnuvantīharāghavāt |
śravaṇenasurāssarveprīyantesampraśṛṇvatām || 115 ||
vināyakāścaśāmyantigṛhetiṣṭhantiyasyavai |
vijayetamahīṃrājāpravāsīsvastimānbhavet || 116 ||
striyorajasvalāśrutvāputrānsūyuranuttamān |
pūjayaṃścapaṭhaṃścaivamitihāsampurātanam || 117 ||
sarvapāpaiḥpramucyetadīrghamāyuravāpnuyāt |
praṇamyaśirasānityaṃśrotavyaṅkṣatriyairdvijāt || 118 ||
aiśvaryamputralābhāścabhaviṣyati na saṃśayaḥ |
rāmāyaṇamidaṅkṛtsnaṃśṛṇvataḥpaṭhatassadā || 119 ||
prīyatesatataṃrāmassahiviṣṇussanātanaḥ |
ādidevomahābāhurharinnārāyaṇaḥprabhuḥ || 120 ||
sākṣādrāmoraghuśreṣṭhaśśeṣolakṣmaṇaucyate |
evametatpurāvṛttamākhyānambhadramastuvaḥ || 121 ||
pravyāharatavisrabdhambalaṃviṣṇoḥpravarthatām |
devāścasarvetuṣyantigrahaṇācchravaṇāttathā || 122 ||
rāmāyaṇasyaśravaṇetuṣyantipitassadā |
bhaktyārāmasyayecemāṃsaṃsitāmṛṣiṇākṛtām || 123 ||
yelikhantī ha ca narāsteṣāṃvāsastriviṣṭape |
kuṭumbavṛddhindhanadhānyavṛddhiṃstriyaścamukhyāssukhamuttamaṃ ca |
śrutvāśubhaṅkāvyamidammahārthamprāpnotisarvāmbhuvicārthasiddham || 124 ||
āyuṣyamārogyakaraṃyaśasyaṃsaubhrātṛkambuddhikaraṃśubhaṃ ca |
śrotavyametanniyamenasadbhirākhyānamojaskaramṛddhikāmaiḥ || 125 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in