ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਪਞ੍ਚਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸਬਲੇਸਾਗਰਨ੍ਤੀਰ੍ਣੇਰਾਮੇਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜੇ ।
ਅਮਾਤ੍ਯੌਰਾਵਣਸ਼੍ਰੀਮਾਨਬ੍ਰਵੀਚ੍ਛੁਕਸਾਰਣੌ ॥ 1 ॥
ਸਮਗ੍ਰਂਸਾਗਰਨ੍ਤੀਰ੍ਣਨ੍ਦੁਸ੍ਤਰਂਵਾਨਰਮ੍ਬਲਮ੍ ।
ਅਭੂਤਪੂਰ੍ਵਂਰਾਮੇਣਸਾਗਰੇਸੇਤੁਬਨ੍ਧਨਮ੍ ॥ 2 ॥
ਸਾਗਰੇਸੇਤੁਬਨ੍ਦਨ੍ਤੁਨਸ਼੍ਰਦ੍ਦਧ੍ਯਾਙ੍ਕਥਞ੍ਚਨ ।
ਅਵਸ਼੍ਯਞ੍ਚਾਪਿਸਙ੍ ਖ੍ਯੇਯਨ੍ਤਨ੍ਮਯਾਵਾਨਰਮ੍ਬਲਮ੍ ॥ 3 ॥
ਭਵਨ੍ਤੌਵਾਨਰਂਸੈਨ੍ਯਮ੍ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯਾਨੁਪਲਕ੍षਿਤੌ ।
ਪਰਿਮਾਣਞ੍ਚਵੀਰ੍ਯਞ੍ਚਯੇਚਮੁਖ੍ਯਾਃਪ੍ਲਵਙ੍ਘਮਾਃ ॥ 4 ॥
ਮਨ੍ਤ੍ਰਿਣੋਯੇਚਰਾਮਸ੍ਯਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯਚਸਮ੍ਮਤਾਃ ।
ਯੇਪੂਰ੍ਵਮਭਿਵਰ੍ਤਨ੍ਤੇਯੇਚਸ਼ੂਰਾਃਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ॥ 5 ॥
ਸਚਸੇਤੁਰ੍ਯਥਾਬਦ੍ਧਸ੍ਸਾਗਰੇਸਲਿਲਾਰ੍ਣਵੇ ।
ਨਿਵੇਸ਼ਞ੍ਚਯਧਾਤੇषਾਂਵਾਨਰਾਣਾਮ੍ਮਹਾਤ੍ਮਨਾਮ੍ ॥ 6 ॥
ਰਾਮਸ੍ਯਵ੍ਯਵਸਾਯਞ੍ਚਵੀਰ੍ਯਮ੍ਪ੍ਰਹਰਣਾਨਿਚ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯਚਵੀਰ੍ਯਨ੍ਤਤ੍ਤ੍ਵਤੋਜ੍ਞਾਤੁਮਰ੍ਹਥਃ ॥ 7 ॥
ਕਸ਼੍ਚਸੇਨਾਪਤਿਸ੍ਤੇषਾਂਵਾਨਰਾਣਾਮ੍ਮਹੌਜਸਾਮ੍ ।
ਤਚ੍ਚਜ੍ਞਾਤ੍ਵਾਯਥਾਤਤ੍ਤ੍ਵਂਸ਼ੀਘ੍ਰਮਗਨ੍ਤੁਮਰ੍ਹਥਃ ॥ 8 ॥
ਇਤਿਪ੍ਰਤਿਸਮਾਦਿष੍ਟੌਰਾਕ੍षਸੌਸ਼ੁਕਸਾਰਣੌ ।
ਹਰਿਰੂਪਧਰੌਵੀਰੌਪ੍ਰਵਿष੍ਟੌਵਾਨਰਮ੍ਬਲਮ੍ ॥ 9 ॥
ਤਤਸ੍ਤਦ੍ਵਾਨਰਂਸੈਨ੍ਯਮਚਿਨ੍ਤ੍ਯਂਰੋਮਹਰ੍षਣਮ੍ ।
ਸਙ੍ ਖ੍ਯਾਤੁਨ੍ਨਾਧ੍ਯਗਚ੍ਛੇਤਾਨ੍ਤਦਾਤੌਸ਼ੁਕਸਾਰਣੌ ॥ 10 ॥
ਸਂਸ੍ਥਿਤਮ੍ਪਰ੍ਵਤਾਗ੍ਰੇषੁਨਿਰ੍ਦਰੇषੁਗੁਹਾਸੁਚ ।
ਸਮੁਦ੍ਰਸ੍ਯਚਤੀਰੇषੁਵਨੇषੂਪਵਨੇषੁਚ ॥ 11 ॥
ਤਰਮਾਣਞ੍ਚਤੀਰ੍ਣਞ੍ਚਤਰ੍ਤੁਕਾਮਞ੍ਚਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ।
ਨਿਵਿष੍ਟਨ੍ਨਿਵਿਸ਼੍ਚੈਵਭੀਮਨਾਦਮ੍ਮਹਾਬਲਮ੍ ॥ 12 ॥
ਤਦ੍ਬਲਾਰ੍ਣਵਮਕ੍षੋਭ੍ਯਨ੍ਦਦृਸ਼ਾਤੇਨਿਸ਼ਾਚਰੌ ।
ਤੌਦਦਰ੍ਸ਼ਮਹਾਤੇਜਾਃਪ੍ਰਤਿਚ੍ਛਨ੍ਨੌਚਵਿਭੀषਣਃ ।
ਆਚਚਕ੍षੇऽਥਰਾਮਾਯਗृਹੀਤ੍ਵਾਸ਼ੁਕਸਾਰਣੌ ॥ 13 ॥
ਤਸ੍ਯੈਮੌਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਯਮਨ੍ਤ੍ਰਿਣੌਸ਼ੁਕਸਾਰਣੌ ।
ਲਙ੍ਕਾਯਸ੍ਸਮਨੁਪ੍ਰਾਪ੍ਤੌਚਾਰੌਪਰਪੁਰਞ੍ਜਯਃ ॥ 14 ॥
ਤੌਦृष੍ਟਵਾਵ੍ਯਥਿਤੌਰਾਮਨ੍ਨਿਰਾਸ਼ੌਜੀਵਿਤੇਤਥਾ ।
ਕृਤਾਞ੍ਜਲਿਪੁਟੌਭੀਤੌਵਚਨਞ੍ਚੇਦਮੂਚਤੁਃ ॥ 15 ॥
ਆਵਾਮਿਹਾਗਤੌਸੌਮ੍ਯ ਰਾਵਣਪ੍ਰਹਿਤਾਵੁਭੌ ।
ਪਰਿਜ੍ਞਾਤੁਮ੍ਬਲਂਸਰ੍ਵਨ੍ਤਵੇਦਂਰਘੁਨਨ੍ਦਨਃ ॥ 16 ॥
ਤਯੋਸ੍ਤਦ੍ਵਚਨਂਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਰਾਮੋਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਤ੍ਪ੍ਰਹਸਨ੍ਵਾਕ੍ਯਂਸਰ੍ਵਭੂਤਹਿਤੇਰਤਃ ॥ 17 ॥
ਯਦਿਦृष੍ਟਮ੍ਬਲਂਸਰ੍ਵਂਵਯਂਵਾਸੁਪਰਿਕ੍षਿਤਾਃ ।
ਯਥੋਕ੍ਤਂਵਾਕृਤਙ੍ਕਾਰ੍ਯਛਨ੍ਦਤਃਪ੍ਰਤਿਗਮ੍ਯਤਾਮ੍ ॥ 18 ॥
ਅਥਕਿਞ੍ਚਿਦਦृष੍ਟਂਵਾਭੂਯਸ੍ਤਦ੍ਦ੍ਰष੍ਟੁਮਰ੍ਹਥਃ ।
ਵਿਭੀषਣੋਵਾਕਾਤ੍ਸ੍ਨਰ੍ਯੇਨਭੂਯਸ੍ਸਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਯਿष੍ਯਤਿ ॥ 19 ॥
ਨਚੇਦਙ੍ਗ੍ਰਹਣਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਯਭੇਤ੍ਤਵ੍ਯਞ੍ਜੀਵਿਤਮ੍ਪ੍ਰਤਿ ।
ਨ੍ਯਸ੍ਤਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰੌਗृਹਤੌਵਾਨਦੂਤੌਵਧਮਰ੍ਹਤਃ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਚ੍ਛਮਾਨੌਵਿਮੁਞ੍ਚੈਤੌਚਾਰੌਰਾਤ੍ਰਿਞ੍ਚਰਾਵੁਭੌ ।
ਸ਼ਤ੍ਰੁਪਕ੍षਸ੍ਯਸਤਤਂਵਿਭੀषਣਃ ਵਿਕਰ੍षਿਣੌ ॥ 21 ॥
ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯਨਗਰੀਂਲਙ੍ਕਾਮ੍ਭਵਦ੍ ਭ੍ਯਾਨ੍ਧਨਦਾਨੁਜਃ ।
ਵਕ੍ਤਵ੍ਯੋਰਕ੍षਸਾਂਰਾਜਾਯਥੋਕ੍ਤਂਵਚਨਮ੍ਮਮ ॥ 22 ॥
ਯਦ੍ਬਲਞ੍ਚਸਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯਸੀਤਾਮ੍ਮੇਹृਤਵਾਨਪਿ ।
ਤਦ੍ਦਰ੍ਸ਼ਯਯਥਾਕਾਮਂਸਸੈਨ੍ਯਸ੍ਸਹਬਾਨ੍ਧਵਃ ॥ 23 ॥
ਸ਼੍ਵਃਕਾਲ੍ਯੇਨਗਰੀਂਲਙ੍ਕਾਂਸਪ੍ਰਾਕਾਰਾਂਸਤੋਰਣਾਮ੍ ।
ਰਕ੍षਸਞ੍ਚਬਲਮ੍ਪਸ਼੍ਯਸ਼ਰੈਰ੍ਵਿਧ੍ਵਂਸਿਤਮ੍ਮਯਾ ॥ 24 ॥
ਕ੍ਰੋਧਮ੍ਭੀਮਮਹਮ੍ਮੋਕ੍ष੍ਯੇਸਸੈਨ੍ਯੇਤ੍ਵਯਿਰਾਵਣਃ ।
ਸ਼੍ਵਃਕਾਲ੍ਯੇਵਜ੍ਰਵਾਨ੍ਵਜ੍ਰਨ੍ਦਾਨਵੇष੍ਵਿਵਵਾਸਵਃ ॥ 25 ॥
ਇਤਿਪ੍ਰਤਿਸਮਾਦਿष੍ਟੌਰਾਕ੍षਸੌਸ਼ੁਕਸਾਰਣੌ ॥ 26 ॥
ਜਯੇਤਿਪ੍ਰਤਿਨਨ੍ਦ੍ਯੈਤੌਰਾਘਵਨ੍ਧਰ੍ਮਵਤ੍ਸਲਮ੍ ।
ਆਗਮ੍ਯਨਗਰੀਂਲਙ੍ਕਾਮਬ੍ਰੂਤਾਂਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਮ੍ ॥ 27 ॥
ਵਿਭੀषਣਗृਹੀਤੌਤੁਵਧਾਰ੍ਤੌਰਾਕ੍षਸੇਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਦृष੍ਟਵਾਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਨਾਮੁਕ੍ਤੌਰਾਮੇਣਾਮਿਤਤੇਜਸਾ ॥ 28 ॥
ਏਕਸ੍ਥਾਨਗਤਾਯਤ੍ਰਚਤ੍ਵਾਰਃਪੁਰੁषਰ੍षਭਾਃ ।
ਲੋਕਪਾਲਸਮਾਸ਼੍ਸ਼ੂਰਾਃਕृਤਾਸ੍ਤ੍ਰਾਦृਢਵਿਕ੍ਰਮਾ ॥ 29 ॥
ਰਾਮੋ ਦਾਸ਼ਰਥਿਃ ਸ਼੍ਰੀਮਾਮ੍ਲ੍ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਚ ਵਿਭੀषਣਃ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਃ ਚ ਮਹਾਤੇਜਾ ਮਹਾਇਨ੍ਦ੍ਰ ਸਮ ਵਿਕ੍ਰਮਃ ॥ 30 ॥
ਏਤੇਸ਼ਕ੍ਤਾਃਪੁਰੀਲਙ੍ਕਾਂਸਪ੍ਰਾਕਾਰਾਂਸਤੋਰਣਾਮ੍ ।
ਉਤ੍ਪਾਟ੍ਯਸਙ੍ਕ੍ਰਮਯਿਤੁਂਸਰ੍ਵੇਤਿष੍ਠਨ੍ਤੁਵਾਨਰਾਃ ॥ 31 ॥
ਯਾਦृਸ਼੍ਯਨ੍ਤਸ੍ਯਰਾਮਸ੍ਯਰੂਪਮ੍ਪ੍ਰਹਰਣਾਨਿਚ ।
ਵਧਿष੍ਯਤਿਪੁਰੀਂਲਙ੍ਕਾਮੇਕਸ੍ਤਿष੍ਠਨ੍ਤੁਤੇਤ੍ਰਯਃ ॥ 32 ॥
ਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣਗੁਪ੍ਤਾਸਾਸੁਗ੍ਰੀਵੇਣਚਵਾਹਿਨੀ ।
ਬਭੂਵਦੁਰ੍ਦਰ੍षਤਰਾਸਰ੍ਵੈਰਪਿਸੁਰਾਸੁਰੈਃ ॥ 33 ॥
ਪ੍ਰਹृष੍ਟਰੂਪਾਧ੍ਵਜਿਨੀਵਨੌਕਸਾਮ੍ ।
ਮਹਾਤ੍ਮਨਾਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰਤਿਯੋਦ੍ਧੁਮਿਚ੍ਛਤਾਮ੍ ।
ਅਲਂਵਿਰੋਧੇਨਸ਼ਮੋਵਿਧੀਯਤਾਮ੍ਪ੍ਰਦੀਯਤਾਨ੍ਦਾਸ਼ਰਥਾਯਮੈਦਿਲੀ ॥ 34 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਪਞ੍ਚਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
सबलेसागरन्तीर्णेरामेदशरथात्मजे ।
अमात्यौरावणश्रीमानब्रवीच्छुकसारणौ ॥ 1 ॥
समग्रंसागरन्तीर्णन्दुस्तरंवानरम्बलम् ।
अभूतपूर्वंरामेणसागरेसेतुबन्धनम् ॥ 2 ॥
सागरेसेतुबन्दन्तुनश्रद्दध्याङ्कथञ्चन ।
अवश्यञ्चापिसङ् ख्येयन्तन्मयावानरम्बलम् ॥ 3 ॥
भवन्तौवानरंसैन्यम्प्रविश्यानुपलक्षितौ ।
परिमाणञ्चवीर्यञ्चयेचमुख्याःप्लवङ्घमाः ॥ 4 ॥
मन्त्रिणोयेचरामस्यसुग्रीवस्यचसम्मताः ।
येपूर्वमभिवर्तन्तेयेचशूराःप्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
सचसेतुर्यथाबद्धस्सागरेसलिलार्णवे ।
निवेशञ्चयधातेषांवानराणाम्महात्मनाम् ॥ 6 ॥
रामस्यव्यवसायञ्चवीर्यम्प्रहरणानिच ।
लक्ष्मणस्यचवीर्यन्तत्त्वतोज्ञातुमर्हथः ॥ 7 ॥
कश्चसेनापतिस्तेषांवानराणाम्महौजसाम् ।
तच्चज्ञात्वायथातत्त्वंशीघ्रमगन्तुमर्हथः ॥ 8 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ।
हरिरूपधरौवीरौप्रविष्टौवानरम्बलम् ॥ 9 ॥
ततस्तद्वानरंसैन्यमचिन्त्यंरोमहर्षणम् ।
सङ् ख्यातुन्नाध्यगच्छेतान्तदातौशुकसारणौ ॥ 10 ॥
संस्थितम्पर्वताग्रेषुनिर्दरेषुगुहासुच ।
समुद्रस्यचतीरेषुवनेषूपवनेषुच ॥ 11 ॥
तरमाणञ्चतीर्णञ्चतर्तुकामञ्चसर्वशः ।
निविष्टन्निविश्चैवभीमनादम्महाबलम् ॥ 12 ॥
तद्बलार्णवमक्षोभ्यन्ददृशातेनिशाचरौ ।
तौददर्शमहातेजाःप्रतिच्छन्नौचविभीषणः ।
आचचक्षेऽथरामायगृहीत्वाशुकसारणौ ॥ 13 ॥
तस्यैमौराक्षसेन्द्रस्यमन्त्रिणौशुकसारणौ ।
लङ्कायस्समनुप्राप्तौचारौपरपुरञ्जयः ॥ 14 ॥
तौदृष्टवाव्यथितौरामन्निराशौजीवितेतथा ।
कृताञ्जलिपुटौभीतौवचनञ्चेदमूचतुः ॥ 15 ॥
आवामिहागतौसौम्य रावणप्रहितावुभौ ।
परिज्ञातुम्बलंसर्वन्तवेदंरघुनन्दनः ॥ 16 ॥
तयोस्तद्वचनंश्रुत्वारामोदशरथात्मजः ।
अब्रवीत्प्रहसन्वाक्यंसर्वभूतहितेरतः ॥ 17 ॥
यदिदृष्टम्बलंसर्वंवयंवासुपरिक्षिताः ।
यथोक्तंवाकृतङ्कार्यछन्दतःप्रतिगम्यताम् ॥ 18 ॥
अथकिञ्चिददृष्टंवाभूयस्तद्द्रष्टुमर्हथः ।
विभीषणोवाकात्स्नर्येनभूयस्सन्दर्शयिष्यति ॥ 19 ॥
नचेदङ्ग्रहणम्प्राप्यभेत्तव्यञ्जीवितम्प्रति ।
न्यस्तशस्त्रौगृहतौवानदूतौवधमर्हतः ॥ 20 ॥
प्रच्छमानौविमुञ्चैतौचारौरात्रिञ्चरावुभौ ।
शत्रुपक्षस्यसततंविभीषणः विकर्षिणौ ॥ 21 ॥
प्रविश्यनगरींलङ्काम्भवद् भ्यान्धनदानुजः ।
वक्तव्योरक्षसांराजायथोक्तंवचनम्मम ॥ 22 ॥
यद्बलञ्चसमाश्रित्यसीताम्मेहृतवानपि ।
तद्दर्शययथाकामंससैन्यस्सहबान्धवः ॥ 23 ॥
श्वःकाल्येनगरींलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
रक्षसञ्चबलम्पश्यशरैर्विध्वंसितम्मया ॥ 24 ॥
क्रोधम्भीममहम्मोक्ष्येससैन्येत्वयिरावणः ।
श्वःकाल्येवज्रवान्वज्रन्दानवेष्विववासवः ॥ 25 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ॥ 26 ॥
जयेतिप्रतिनन्द्यैतौराघवन्धर्मवत्सलम् ।
आगम्यनगरींलङ्कामब्रूतांराक्षसाधिपम् ॥ 27 ॥
विभीषणगृहीतौतुवधार्तौराक्षसेश्वरः ।
दृष्टवाधर्मात्मनामुक्तौरामेणामिततेजसा ॥ 28 ॥
एकस्थानगतायत्रचत्वारःपुरुषर्षभाः ।
लोकपालसमाश्शूराःकृतास्त्रादृढविक्रमा ॥ 29 ॥
रामो दाशरथिः श्रीमाम्ल् लक्ष्मणः च विभीषणः ।
सुग्रीवः च महातेजा महाइन्द्र सम विक्रमः ॥ 30 ॥
एतेशक्ताःपुरीलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
उत्पाट्यसङ्क्रमयितुंसर्वेतिष्ठन्तुवानराः ॥ 31 ॥
यादृश्यन्तस्यरामस्यरूपम्प्रहरणानिच ।
वधिष्यतिपुरींलङ्कामेकस्तिष्ठन्तुतेत्रयः ॥ 32 ॥
रामलक्ष्मणगुप्तासासुग्रीवेणचवाहिनी ।
बभूवदुर्दर्षतरासर्वैरपिसुरासुरैः ॥ 33 ॥
प्रहृष्टरूपाध्वजिनीवनौकसाम् ।
महात्मनां सम्प्रतियोद्धुमिच्छताम् ।
अलंविरोधेनशमोविधीयताम्प्रदीयतान्दाशरथायमैदिली ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.