ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਚਤੁਃਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸ੍ਵਬਲਸ੍ਯ ਚ ਘਾਤੇਨ ਅਙ੍ਗਦਸ੍ਯ ਬਲੇਨ ਚ ।
ਰਾषਸਃ ਕ੍ਰੋਧਮਾਵਿष੍ਟੋ ਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰੋ ਮਹਾਬਲਃ ॥ 1 ॥
ਵਿष੍ਪਾਰ੍ਯਚਧਨੁਰ੍ਘੋਰਂਸ਼ਕ੍ਰਾਸ਼ਨਿਸਮਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਵਾਨਰਾਣਾਮਨੀਕਾਨਿਪ੍ਰਾਕਿਰਚ੍ਛਰਵृष੍ਟਿਭਿਃ ॥ 2 ॥
ਰਾਕ੍षਸਾਸ਼੍ਚਾਪਿਮੁਖ੍ਯਾਸ੍ਤੇਰਥੇषੁਸਮਵਸ੍ਥਿਤਾਃ ।
ਨਾਨਾਪ੍ਰਹਰਣਾਸ਼੍ਸ਼ੂਰਾਃਪ੍ਰਾਯੁਧ੍ਯਨ੍ਤਸ੍ਤਦਾਰਣੇ ॥ 3 ॥
ਵਾਨਰਾਣਾਞ੍ਚਸ਼ੂਰਾਯੇਤੇਸਰ੍ਵੇਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭਾਃ ।
ਆਯੁਧ੍ਯਨ੍ਤਸ਼ਿਲਾਹਸ੍ਤਾਸ੍ਸਮਵੇਤਾਸ੍ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 4 ॥
ਤਤ੍ਰਾਯੁਧਸਹਸ੍ਰਾਣਿਤਸ੍ਮਿਨ੍ਨਾਯੋਧਨੇਭृਸ਼ਮ੍ ।
ਰਾਕ੍षਸਾਃਕਪਿਮੁਖ੍ਯੇषੁਪਾਤਯਾਞ੍ਚਕ੍ਰਿਰੇਤਦਾ ॥ 5 ॥
ਵਾਨਰਾਸ਼੍ਚਾਪਿਰਕ੍षਸ੍ਸੁਗਿਰਵृਕ੍षਾਨ੍ਮਹਾਸ਼ਿਲਾਃ ।
ਪ੍ਰਵੀਰਾਃਪਾਤਯਾਮਾਸੁਰ੍ਮਤ੍ਤਮਾਤਙ੍ਗਸਨ੍ਨਿਭਾਃ ॥ 6 ॥
ਸ਼ੂਰਾਣਾਂਯੁਦ੍ਯਮਾਨਾਨਾਂਸਮਰੇष੍ਨ੍ਵਿਵਰ੍ਤਿਨਾਮ੍ ।
ਤਦ੍ਰਾਕ੍षਸਗਣਾਨਾਞ੍ਚਸੁਯੁਦ੍ਧਂਸਮਵਰ੍ਤਤ ॥ 7 ॥
ਪ੍ਰਭਿਨ੍ਨਸ਼ਿਰਸਃਕੇਚਿਛਚਿਨ੍ਨੈਃਪਾਦੈਸ਼੍ਚਬਾਹੁਭਿਃ ।
ਸ਼ਸ੍ਸ੍ਰੈਰਰ੍ਦਿਤਦੇਹਾਭ੍ਯਰੁਧਿਰੇਣਸਮੁਕ੍षਿਤਾਃ ॥ 8 ॥
ਹਰਯੋ ਰਾਕ੍षਸਾਸ਼੍ਚੈਨ ਸ਼ੇਰਤੇ ਗਾਂ ਸਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾਃ ।
ਕਙ੍ਕਗृਧ੍ਰਾਬਲਾਢ੍ਯਸ਼੍ਚ ਗੋਮਾਯੁਕੁਲਸਙ੍ਕੁਲਾਃ ॥ 9 ॥
ਕਬਨ੍ਧਾਨਿਸਮੁਤ੍ਪੇਤੁਰ੍ਭੀਮਾਣਾਮ੍ਭੀषਣਾਨਿਵੈ ।
ਭੁਜਪਾਣਿਸ਼ਿਰਸ਼੍ਛਿਨ੍ਨਕਾਯਾਸ਼੍ਚਭੂਤਲੇ ॥ 10 ॥
ਵਾਨਰਾਰਾਕ੍षਸਾਸ਼੍ਚਾਪਿਨਿਪੇਤੁਸ੍ਤਤ੍ਰਵੈਰਣੇ ।
ਤਤੋਵਾਨਰਸੈਨ੍ਯੇਨਹਨ੍ਯਮਾਨਨ੍ਨਿਸ਼ਾਚਰਮ੍ ॥ 11 ॥
ਪ੍ਰਾਭਜ੍ਯਤਬਲਂਸਰ੍ਵਂਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਸ੍ਯਪਸ਼੍ਯਤਃ ।
ਰਾਕ੍षਸਾਨ੍ਭਯਵਿਤ੍ਰਸ੍ਤਾਨ੍ਹਨ੍ਯਮਾਨਾਨ੍ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮੈਃ ॥ 12 ॥
ਦृष੍ਟਵਾਸਰੋषਤਾਮ੍ਰਾਕ੍षੋਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਃਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ।
ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ਧਨੁष੍ਪਾਣਿਸ੍ਤ੍ਰਾਸਯਨ੍ਹਰਿਵਾਹਿਨੀਮ੍ ॥ 13 ॥
ਸ਼ਰੈਰ੍ਵਿਦਾਰਯਾਮਾਸਕਙ੍ਕਪਤ੍ਰੈਰਜਿਹ੍ਮਗੈਃ ।
ਬਿਭੇਦਵਾਨਰਾਂਸ੍ਤਤ੍ਰਸਪ੍ਤਾष੍ਟੌਨਵਪਞ੍ਚਚ ॥ 14 ॥
ਵਿਵ੍ਯਾਧਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਃਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ।
ਤ੍ਰਸ੍ਤਾਃਸਰ੍ਵੇਹਰਿਗਣਾਃਸ਼ਰੈਃਸਙ੍ਕृਤ੍ਤਕਨ੍ਦਰਾਃ ॥ 15 ॥
ਅਙ੍ਗਦਂਸਮ੍ਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਤਿਪ੍ਰਜਾਪਤਿਮਿਵਪ੍ਰਜਾਃ ।
ਤਤੋਹਰਿਗਣਾਨ੍ ਭਗ੍ਨਾਨ੍ ਦृष੍ਟਵਾਵਾਲਿਸੁਤਸ੍ਤਦਾ ॥ 16 ॥
ਕ੍ਰੋਧੇਨਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਨ੍ਤਮੁਦੀਕ੍षਨ੍ਤਮੁਦੈਕ੍षਤ ।
ਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰੋऽਙ੍ਗਦਸ਼੍ਚੋਭੌਸਙ੍ਗਤੌਹਰਿਰਾਕ੍षਸੌ ॥ 17 ॥
ਚੇਰਤੁਃਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧੌਹਰਿਮਤ੍ਤਗਜਾਵਿਵ ।
ਤਤਸ਼੍ਸ਼ਤਸਹਸ੍ਰੇਣਹਰਿਪੁਤ੍ਰਮ੍ਮਹਾਬਲਃ ॥ 18 ॥
ਜਘਾਨਮਰ੍ਮਦੇਸ਼ੇषੁਮਾਤਙ੍ਗਮਿਵਤੋਮਰੈਃ ।
ਰੁਧਿਰੋਕ੍षਿਤਸਰ੍ਵਾਙ੍ਗੋਵਾਲਿਸੂਨੁਰ੍ਮਹਾਬਲਃ ॥ 19 ॥
ਚਿਕ੍षੇਪਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਾਯਵृਕ੍षਮ੍ਭੀਮਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਦृष੍ਟਾਪਤਨ੍ਤਨ੍ਤਂਵृਕ੍षਮਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਸ਼੍ਚਰਾਕ੍षਸਃ ॥ 20 ॥
ਚਿਚ੍ਛੇਦਬਹੁਧਾਸੋऽਪਿਮਥਿਤਃਪ੍ਰਾਦਤਦ੍ਭੁਵਿ ।
ਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਸ੍ਯਵਿਕ੍ਰਮਮ੍ਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭ ॥ 21 ॥
ਪ੍ਰਗृਹ੍ਯਵਿਪੁਲਂਸ਼ੈਲਞ੍ਚਿਕ੍षੇਪਚਨਨਾਦਚ ।
ਸਮਾਪਤਨ੍ਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਸਰਥਾਦਾਪ੍ਲੁਤ੍ਯਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 22 ॥
ਗਦਾਪਾਣਿਰਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਃਪृਥਿਵ੍ਯਾਂਸਮਤਿष੍ਠਤ ।
ਸਾਙ੍ਗਦੇਨਗਦਾਕ੍षਿਪ੍ਤਾਗਤ੍ਵਾਤੁਰਣਮੂਰ੍ਧਨਿ ॥ 23 ॥
ਸਚਕ੍ਰਕੂਬਰਂਸਾਸ਼੍ਵਮ੍ਪ੍ਰਮਮਾਥਰਥਨ੍ਤਦਾ ।
ਤਤੋऽਨ੍ਯਚ੍ਛਿਖਰਙ੍ਗृਹ੍ਯਵਿਪੁਲਨ੍ਦ੍ਰੁਮਭੂषਿਤਮ੍ ॥ 24 ॥
ਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਸ੍ਯਸ਼ਿਰਸਿਪਾਤਯਾਮਾਸਸਾऽਙ੍ਗਦਃ ।
ਅਭਵਚ੍ਛੋਣਿਤੋਦ੍ਗਾਰੀਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਸ੍ਸਮੂਰ੍ਛਿਤਃ ॥ 25 ॥
ਮੁਹੂਰ੍ਤਮਭਵਨ੍ਮੂਢੋਗਦਾਮਾਲਿਙ੍ ਗ੍ਯਨਿਸ਼੍ਸ਼੍ਵਸਨ੍ ।
ਸਂਲਬ੍ਦਸਞ੍ਜ੍ਞੋਗਦਯਾਵਾਲਿਪੁਤ੍ਰਮਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 26 ॥
ਜਘਾਨਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋਵਕ੍षੋਦੇਸ਼ੇਨਿਸ਼ਾਚਰਃ ।
ਗਦਾਨ੍ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾਤਤਸ੍ਤਤ੍ਰਮੁष੍ਟਿਯੁਦ੍ਧਮਵਰ੍ਤਤ ॥ 27 ॥
ਅਨ੍ਯੋਨ੍ਯਞ੍ਜਘ੍ਨਤੁਸ੍ਤਤ੍ਰਤਾਵੁਭੌਹਰਿਰਾਕ੍षਸੌ ।
ਰੁਧਿਰੋਦ੍ਗਾਰਿਣੌਤੌਤੁਪ੍ਰਹਾਰੈਰ੍ਜਨਿਤਸ਼੍ਰਮੌ ॥ 28 ॥
ਬਭੂਵਤੁਸ੍ਸੁਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਾਵਙ੍ਗਾਰਕਬੁਧਾਵਿਵ ।
ਤਤਃਪਰਮਤੇਜਸ੍ਵੀਅਙ੍ਗਦਃਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭਃ ॥ 29 ॥
ਉਤ੍ਪਾਟ੍ਯਵृਕ੍षਂਸ੍ਥਿਤਵਾਨ੍ ਬਹੁਪੁष੍ਪਫਲਾਞ੍ਚਿਤਮ੍ ।
ਜਗ੍ਰਾਹਚਾਰ੍षਭਞ੍ਚਰ੍ਮਖਡਗਞ੍ਚਵਿਪੁਲਂਸ਼ੁਭਮ੍ ॥ 30 ॥
ਕਿਙ੍ਕਿਣਾਜਾਲਸਞ੍ਛਨ੍ਨਞ੍ਚਰ੍ਮਣਾਚਪਰਿष੍ਕृਤਮ੍ ।
ਚਿਤ੍ਰਾਂਸ਼੍ਚਰੁਚਿਰਾਨ੍ਮਾਰ੍ਗਾਂਸ਼੍ਚੇਰਤੁਃਕਪਿਰਾਕ੍षਸੌ ॥ 31 ॥
ਜਘ੍ਨਤੁਸ਼੍ਚਤਦਾਨ੍ਯੋਨ੍ਯਨ੍ਨਿਰ੍ਦਯਞ੍ਜਯਕਾਙ੍ ਕ੍षਿਣੌ ।
ਵ੍ਰਣੈਸ੍ਸਾਸ੍ਤ੍ਰੈਰਸ਼ੋਭੇਤਾਮ੍ਪੁष੍ਪਿਤਾਵਿਵਕਿਂਸ਼ੁਕੌ ॥ 32 ॥
ਯੁਧ੍ਯਮਾਨੌ ਪਰਿਸ਼੍ਰਾਨੌ ਜਾਨੁਭ੍ਯਾਮਵਨੀਂ ਗਤੌ ।
ਨਿਮੇषਾਨ੍ਤਰਮਾਤ੍ਰੇਣ ਅਙ੍ਗਦਹ੍ ਕਪਿਕੁਞ੍ਜਰਃ ॥ 33 ॥
ਉਦਤਿष੍ਠਤ ਦੀਪ੍ਤਾਕ੍षੋ ਦਣ੍ਡਾਹਤ ਇਵੋਰਗਃ ।
ਨਿਰ੍ਮਲੇਨ ਸੁਧੌਤੇਨ ਖਡ੍ਗੇਨਾਸ੍ਯ ਮਹਚ੍ਛਿਰਃ ॥ 34 ॥
ਜਘਾਨਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਸ੍ਯਵਾਲਿਸੂਮਰ੍ਮਹਾਬਲਃ ।
ਰੁਧਿਰੋਕ੍षਿਤਗਾਤ੍ਰਸ੍ਯਬਭੂਵਪਤਿਤਨ੍ਦ੍ਵਿਧਾ ॥ 35 ॥
ਸਰੋषਪਰਿਵृਤ੍ਤਾਕ੍षਂਸ਼ੁਭਙ੍ਖਡਗਹਤਂਸ਼ਿਰਃ ।
ਵਜ੍ਰਦਂष੍ਟ੍ਰਂਹਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਰਾਕ੍षਸਾਭਯਮੋਹਿਤਾਃ ॥ 36 ॥
ਤ੍ਰਸ੍ਤਾਹ੍ਯਭ੍ਯਦ੍ਰਵਨ੍ ਲਙ੍ਕਾਂਵਧ੍ਯਮਾਨਾਃਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮੈਃ ।
ਵਿषਣ੍ਣਵਦਨਾਃ ਦੀਨਾਹ੍ਰਿਯਾਕਿਞ੍ਚਿਦਵਾਙ੍ਮੁਖਾਃ ॥ 37 ॥
ਨਿਹਤ੍ਯਤਂਵਜ੍ਰਧਰਪ੍ਰਤਾਪਃਸਵਾਲਿਸੂਨੁਃਕਪਿਸੈਨ੍ਯਮਧ੍ਯੇ ।
ਜਗਾਮਹਰ੍षਮ੍ਮਹਿਤੋਮਹਾਬਲਃਸਹਸ੍ਰਨੇਤ੍ਰਸ੍ਤ੍ਰਿਦਸ਼ੈਰਿਵਾਵृਤਃ ॥ 38 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਚਤੁਃਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुःपञ्चाशस्सर्गः ।
स्वबलस्य च घातेन अङ्गदस्य बलेन च ।
राषसः क्रोधमाविष्टो वज्रदंष्ट्रो महाबलः ॥ 1 ॥
विष्पार्यचधनुर्घोरंशक्राशनिसमस्वनम् ।
वानराणामनीकानिप्राकिरच्छरवृष्टिभिः ॥ 2 ॥
राक्षसाश्चापिमुख्यास्तेरथेषुसमवस्थिताः ।
नानाप्रहरणाश्शूराःप्रायुध्यन्तस्तदारणे ॥ 3 ॥
वानराणाञ्चशूरायेतेसर्वेप्लवगर्षभाः ।
आयुध्यन्तशिलाहस्तास्समवेतास्समन्ततः ॥ 4 ॥
तत्रायुधसहस्राणितस्मिन्नायोधनेभृशम् ।
राक्षसाःकपिमुख्येषुपातयाञ्चक्रिरेतदा ॥ 5 ॥
वानराश्चापिरक्षस्सुगिरवृक्षान्महाशिलाः ।
प्रवीराःपातयामासुर्मत्तमातङ्गसन्निभाः ॥ 6 ॥
शूराणांयुद्यमानानांसमरेष्न्विवर्तिनाम् ।
तद्राक्षसगणानाञ्चसुयुद्धंसमवर्तत ॥ 7 ॥
प्रभिन्नशिरसःकेचिछचिन्नैःपादैश्चबाहुभिः ।
शस्स्रैरर्दितदेहाभ्यरुधिरेणसमुक्षिताः ॥ 8 ॥
हरयो राक्षसाश्चैन शेरते गां समाश्रिताः ।
कङ्कगृध्राबलाढ्यश्च गोमायुकुलसङ्कुलाः ॥ 9 ॥
कबन्धानिसमुत्पेतुर्भीमाणाम्भीषणानिवै ।
भुजपाणिशिरश्छिन्नकायाश्चभूतले ॥ 10 ॥
वानराराक्षसाश्चापिनिपेतुस्तत्रवैरणे ।
ततोवानरसैन्येनहन्यमानन्निशाचरम् ॥ 11 ॥
प्राभज्यतबलंसर्वंवज्रदंष्ट्रस्यपश्यतः ।
राक्षसान्भयवित्रस्तान्हन्यमानान् प्लवङ्गमैः ॥ 12 ॥
दृष्टवासरोषताम्राक्षोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
प्रविवेशधनुष्पाणिस्त्रासयन्हरिवाहिनीम् ॥ 13 ॥
शरैर्विदारयामासकङ्कपत्रैरजिह्मगैः ।
बिभेदवानरांस्तत्रसप्ताष्टौनवपञ्चच ॥ 14 ॥
विव्याधपरमक्रुद्धोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
त्रस्ताःसर्वेहरिगणाःशरैःसङ्कृत्तकन्दराः ॥ 15 ॥
अङ्गदंसम्प्रधावन्तिप्रजापतिमिवप्रजाः ।
ततोहरिगणान् भग्नान् दृष्टवावालिसुतस्तदा ॥ 16 ॥
क्रोधेनवज्रदंष्ट्रन्तमुदीक्षन्तमुदैक्षत ।
वज्रदंष्ट्रोऽङ्गदश्चोभौसङ्गतौहरिराक्षसौ ॥ 17 ॥
चेरतुःपरमक्रुद्धौहरिमत्तगजाविव ।
ततश्शतसहस्रेणहरिपुत्रम्महाबलः ॥ 18 ॥
जघानमर्मदेशेषुमातङ्गमिवतोमरैः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गोवालिसूनुर्महाबलः ॥ 19 ॥
चिक्षेपवज्रदंष्ट्रायवृक्षम्भीमपराक्रमः ।
दृष्टापतन्तन्तंवृक्षमसम्भ्रान्तश्चराक्षसः ॥ 20 ॥
चिच्छेदबहुधासोऽपिमथितःप्रादतद्भुवि ।
तन्दृष्टवावज्रदंष्ट्रस्यविक्रमम्प्लवगर्षभ ॥ 21 ॥
प्रगृह्यविपुलंशैलञ्चिक्षेपचननादच ।
समापतन्तन्दृष्टवासरथादाप्लुत्यवीर्यवान् ॥ 22 ॥
गदापाणिरसम्भ्रान्तःपृथिव्यांसमतिष्ठत ।
साङ्गदेनगदाक्षिप्तागत्वातुरणमूर्धनि ॥ 23 ॥
सचक्रकूबरंसाश्वम्प्रममाथरथन्तदा ।
ततोऽन्यच्छिखरङ्गृह्यविपुलन्द्रुमभूषितम् ॥ 24 ॥
वज्रदंष्ट्रस्यशिरसिपातयामाससाऽङ्गदः ।
अभवच्छोणितोद्गारीवज्रदंष्ट्रस्समूर्छितः ॥ 25 ॥
मुहूर्तमभवन्मूढोगदामालिङ् ग्यनिश्श्वसन् ।
संलब्दसञ्ज्ञोगदयावालिपुत्रमवस्थितम् ॥ 26 ॥
जघानपरमक्रुद्धोवक्षोदेशेनिशाचरः ।
गदान्त्यक्त्वाततस्तत्रमुष्टियुद्धमवर्तत ॥ 27 ॥
अन्योन्यञ्जघ्नतुस्तत्रतावुभौहरिराक्षसौ ।
रुधिरोद्गारिणौतौतुप्रहारैर्जनितश्रमौ ॥ 28 ॥
बभूवतुस्सुविक्रान्तावङ्गारकबुधाविव ।
ततःपरमतेजस्वीअङ्गदःप्लवगर्षभः ॥ 29 ॥
उत्पाट्यवृक्षंस्थितवान् बहुपुष्पफलाञ्चितम् ।
जग्राहचार्षभञ्चर्मखडगञ्चविपुलंशुभम् ॥ 30 ॥
किङ्किणाजालसञ्छन्नञ्चर्मणाचपरिष्कृतम् ।
चित्रांश्चरुचिरान्मार्गांश्चेरतुःकपिराक्षसौ ॥ 31 ॥
जघ्नतुश्चतदान्योन्यन्निर्दयञ्जयकाङ् क्षिणौ ।
व्रणैस्सास्त्रैरशोभेताम्पुष्पिताविवकिंशुकौ ॥ 32 ॥
युध्यमानौ परिश्रानौ जानुभ्यामवनीं गतौ ।
निमेषान्तरमात्रेण अङ्गदह् कपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
उदतिष्ठत दीप्ताक्षो दण्डाहत इवोरगः ।
निर्मलेन सुधौतेन खड्गेनास्य महच्छिरः ॥ 34 ॥
जघानवज्रदंष्ट्रस्यवालिसूमर्महाबलः ।
रुधिरोक्षितगात्रस्यबभूवपतितन्द्विधा ॥ 35 ॥
सरोषपरिवृत्ताक्षंशुभङ्खडगहतंशिरः ।
वज्रदंष्ट्रंहतन्दृष्टवाराक्षसाभयमोहिताः ॥ 36 ॥
त्रस्ताह्यभ्यद्रवन् लङ्कांवध्यमानाःप्लवङ्गमैः ।
विषण्णवदनाः दीनाह्रियाकिञ्चिदवाङ्मुखाः ॥ 37 ॥
निहत्यतंवज्रधरप्रतापःसवालिसूनुःकपिसैन्यमध्ये ।
जगामहर्षम्महितोमहाबलःसहस्रनेत्रस्त्रिदशैरिवावृतः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुःपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.