ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଚତୁଃପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସ୍ଵବଲସ୍ଯ ଚ ଘାତେନ ଅଙ୍ଗଦସ୍ଯ ବଲେନ ଚ ।
ରାଷସଃ କ୍ରୋଧମାଵିଷ୍ଟୋ ଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରୋ ମହାବଲଃ ॥ 1 ॥
ଵିଷ୍ପାର୍ଯଚଧନୁର୍ଘୋରଂଶକ୍ରାଶନିସମସ୍ଵନମ୍ ।
ଵାନରାଣାମନୀକାନିପ୍ରାକିରଚ୍ଛରଵୃଷ୍ଟିଭିଃ ॥ 2 ॥
ରାକ୍ଷସାଶ୍ଚାପିମୁଖ୍ଯାସ୍ତେରଥେଷୁସମଵସ୍ଥିତାଃ ।
ନାନାପ୍ରହରଣାଶ୍ଶୂରାଃପ୍ରାଯୁଧ୍ଯନ୍ତସ୍ତଦାରଣେ ॥ 3 ॥
ଵାନରାଣାଞ୍ଚଶୂରାଯେତେସର୍ଵେପ୍ଲଵଗର୍ଷଭାଃ ।
ଆଯୁଧ୍ଯନ୍ତଶିଲାହସ୍ତାସ୍ସମଵେତାସ୍ସମନ୍ତତଃ ॥ 4 ॥
ତତ୍ରାଯୁଧସହସ୍ରାଣିତସ୍ମିନ୍ନାଯୋଧନେଭୃଶମ୍ ।
ରାକ୍ଷସାଃକପିମୁଖ୍ଯେଷୁପାତଯାଞ୍ଚକ୍ରିରେତଦା ॥ 5 ॥
ଵାନରାଶ୍ଚାପିରକ୍ଷସ୍ସୁଗିରଵୃକ୍ଷାନ୍ମହାଶିଲାଃ ।
ପ୍ରଵୀରାଃପାତଯାମାସୁର୍ମତ୍ତମାତଙ୍ଗସନ୍ନିଭାଃ ॥ 6 ॥
ଶୂରାଣାଂଯୁଦ୍ଯମାନାନାଂସମରେଷ୍ନ୍ଵିଵର୍ତିନାମ୍ ।
ତଦ୍ରାକ୍ଷସଗଣାନାଞ୍ଚସୁଯୁଦ୍ଧଂସମଵର୍ତତ ॥ 7 ॥
ପ୍ରଭିନ୍ନଶିରସଃକେଚିଛଚିନ୍ନୈଃପାଦୈଶ୍ଚବାହୁଭିଃ ।
ଶସ୍ସ୍ରୈରର୍ଦିତଦେହାଭ୍ଯରୁଧିରେଣସମୁକ୍ଷିତାଃ ॥ 8 ॥
ହରଯୋ ରାକ୍ଷସାଶ୍ଚୈନ ଶେରତେ ଗାଂ ସମାଶ୍ରିତାଃ ।
କଙ୍କଗୃଧ୍ରାବଲାଢ୍ଯଶ୍ଚ ଗୋମାଯୁକୁଲସଙ୍କୁଲାଃ ॥ 9 ॥
କବନ୍ଧାନିସମୁତ୍ପେତୁର୍ଭୀମାଣାମ୍ଭୀଷଣାନିଵୈ ।
ଭୁଜପାଣିଶିରଶ୍ଛିନ୍ନକାଯାଶ୍ଚଭୂତଲେ ॥ 10 ॥
ଵାନରାରାକ୍ଷସାଶ୍ଚାପିନିପେତୁସ୍ତତ୍ରଵୈରଣେ ।
ତତୋଵାନରସୈନ୍ଯେନହନ୍ଯମାନନ୍ନିଶାଚରମ୍ ॥ 11 ॥
ପ୍ରାଭଜ୍ଯତବଲଂସର୍ଵଂଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ଯପଶ୍ଯତଃ ।
ରାକ୍ଷସାନ୍ଭଯଵିତ୍ରସ୍ତାନ୍ହନ୍ଯମାନାନ୍ ପ୍ଲଵଙ୍ଗମୈଃ ॥ 12 ॥
ଦୃଷ୍ଟଵାସରୋଷତାମ୍ରାକ୍ଷୋଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରଃପ୍ରତାପଵାନ୍ ।
ପ୍ରଵିଵେଶଧନୁଷ୍ପାଣିସ୍ତ୍ରାସଯନ୍ହରିଵାହିନୀମ୍ ॥ 13 ॥
ଶରୈର୍ଵିଦାରଯାମାସକଙ୍କପତ୍ରୈରଜିହ୍ମଗୈଃ ।
ବିଭେଦଵାନରାଂସ୍ତତ୍ରସପ୍ତାଷ୍ଟୌନଵପଞ୍ଚଚ ॥ 14 ॥
ଵିଵ୍ଯାଧପରମକ୍ରୁଦ୍ଧୋଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରଃପ୍ରତାପଵାନ୍ ।
ତ୍ରସ୍ତାଃସର୍ଵେହରିଗଣାଃଶରୈଃସଙ୍କୃତ୍ତକନ୍ଦରାଃ ॥ 15 ॥
ଅଙ୍ଗଦଂସମ୍ପ୍ରଧାଵନ୍ତିପ୍ରଜାପତିମିଵପ୍ରଜାଃ ।
ତତୋହରିଗଣାନ୍ ଭଗ୍ନାନ୍ ଦୃଷ୍ଟଵାଵାଲିସୁତସ୍ତଦା ॥ 16 ॥
କ୍ରୋଧେନଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରନ୍ତମୁଦୀକ୍ଷନ୍ତମୁଦୈକ୍ଷତ ।
ଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରୋଽଙ୍ଗଦଶ୍ଚୋଭୌସଙ୍ଗତୌହରିରାକ୍ଷସୌ ॥ 17 ॥
ଚେରତୁଃପରମକ୍ରୁଦ୍ଧୌହରିମତ୍ତଗଜାଵିଵ ।
ତତଶ୍ଶତସହସ୍ରେଣହରିପୁତ୍ରମ୍ମହାବଲଃ ॥ 18 ॥
ଜଘାନମର୍ମଦେଶେଷୁମାତଙ୍ଗମିଵତୋମରୈଃ ।
ରୁଧିରୋକ୍ଷିତସର୍ଵାଙ୍ଗୋଵାଲିସୂନୁର୍ମହାବଲଃ ॥ 19 ॥
ଚିକ୍ଷେପଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରାଯଵୃକ୍ଷମ୍ଭୀମପରାକ୍ରମଃ ।
ଦୃଷ୍ଟାପତନ୍ତନ୍ତଂଵୃକ୍ଷମସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତଶ୍ଚରାକ୍ଷସଃ ॥ 20 ॥
ଚିଚ୍ଛେଦବହୁଧାସୋଽପିମଥିତଃପ୍ରାଦତଦ୍ଭୁଵି ।
ତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ଯଵିକ୍ରମମ୍ପ୍ଲଵଗର୍ଷଭ ॥ 21 ॥
ପ୍ରଗୃହ୍ଯଵିପୁଲଂଶୈଲଞ୍ଚିକ୍ଷେପଚନନାଦଚ ।
ସମାପତନ୍ତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାସରଥାଦାପ୍ଲୁତ୍ଯଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 22 ॥
ଗଦାପାଣିରସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତଃପୃଥିଵ୍ଯାଂସମତିଷ୍ଠତ ।
ସାଙ୍ଗଦେନଗଦାକ୍ଷିପ୍ତାଗତ୍ଵାତୁରଣମୂର୍ଧନି ॥ 23 ॥
ସଚକ୍ରକୂବରଂସାଶ୍ଵମ୍ପ୍ରମମାଥରଥନ୍ତଦା ।
ତତୋଽନ୍ଯଚ୍ଛିଖରଙ୍ଗୃହ୍ଯଵିପୁଲନ୍ଦ୍ରୁମଭୂଷିତମ୍ ॥ 24 ॥
ଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ଯଶିରସିପାତଯାମାସସାଽଙ୍ଗଦଃ ।
ଅଭଵଚ୍ଛୋଣିତୋଦ୍ଗାରୀଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ସମୂର୍ଛିତଃ ॥ 25 ॥
ମୁହୂର୍ତମଭଵନ୍ମୂଢୋଗଦାମାଲିଙ୍ ଗ୍ଯନିଶ୍ଶ୍ଵସନ୍ ।
ସଂଲବ୍ଦସଞ୍ଜ୍ଞୋଗଦଯାଵାଲିପୁତ୍ରମଵସ୍ଥିତମ୍ ॥ 26 ॥
ଜଘାନପରମକ୍ରୁଦ୍ଧୋଵକ୍ଷୋଦେଶେନିଶାଚରଃ ।
ଗଦାନ୍ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵାତତସ୍ତତ୍ରମୁଷ୍ଟିଯୁଦ୍ଧମଵର୍ତତ ॥ 27 ॥
ଅନ୍ଯୋନ୍ଯଞ୍ଜଘ୍ନତୁସ୍ତତ୍ରତାଵୁଭୌହରିରାକ୍ଷସୌ ।
ରୁଧିରୋଦ୍ଗାରିଣୌତୌତୁପ୍ରହାରୈର୍ଜନିତଶ୍ରମୌ ॥ 28 ॥
ବଭୂଵତୁସ୍ସୁଵିକ୍ରାନ୍ତାଵଙ୍ଗାରକବୁଧାଵିଵ ।
ତତଃପରମତେଜସ୍ଵୀଅଙ୍ଗଦଃପ୍ଲଵଗର୍ଷଭଃ ॥ 29 ॥
ଉତ୍ପାଟ୍ଯଵୃକ୍ଷଂସ୍ଥିତଵାନ୍ ବହୁପୁଷ୍ପଫଲାଞ୍ଚିତମ୍ ।
ଜଗ୍ରାହଚାର୍ଷଭଞ୍ଚର୍ମଖଡଗଞ୍ଚଵିପୁଲଂଶୁଭମ୍ ॥ 30 ॥
କିଙ୍କିଣାଜାଲସଞ୍ଛନ୍ନଞ୍ଚର୍ମଣାଚପରିଷ୍କୃତମ୍ ।
ଚିତ୍ରାଂଶ୍ଚରୁଚିରାନ୍ମାର୍ଗାଂଶ୍ଚେରତୁଃକପିରାକ୍ଷସୌ ॥ 31 ॥
ଜଘ୍ନତୁଶ୍ଚତଦାନ୍ଯୋନ୍ଯନ୍ନିର୍ଦଯଞ୍ଜଯକାଙ୍ କ୍ଷିଣୌ ।
ଵ୍ରଣୈସ୍ସାସ୍ତ୍ରୈରଶୋଭେତାମ୍ପୁଷ୍ପିତାଵିଵକିଂଶୁକୌ ॥ 32 ॥
ଯୁଧ୍ଯମାନୌ ପରିଶ୍ରାନୌ ଜାନୁଭ୍ଯାମଵନୀଂ ଗତୌ ।
ନିମେଷାନ୍ତରମାତ୍ରେଣ ଅଙ୍ଗଦହ୍ କପିକୁଞ୍ଜରଃ ॥ 33 ॥
ଉଦତିଷ୍ଠତ ଦୀପ୍ତାକ୍ଷୋ ଦଣ୍ଡାହତ ଇଵୋରଗଃ ।
ନିର୍ମଲେନ ସୁଧୌତେନ ଖଡ୍ଗେନାସ୍ଯ ମହଚ୍ଛିରଃ ॥ 34 ॥
ଜଘାନଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ଯଵାଲିସୂମର୍ମହାବଲଃ ।
ରୁଧିରୋକ୍ଷିତଗାତ୍ରସ୍ଯବଭୂଵପତିତନ୍ଦ୍ଵିଧା ॥ 35 ॥
ସରୋଷପରିଵୃତ୍ତାକ୍ଷଂଶୁଭଙ୍ଖଡଗହତଂଶିରଃ ।
ଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରଂହତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାରାକ୍ଷସାଭଯମୋହିତାଃ ॥ 36 ॥
ତ୍ରସ୍ତାହ୍ଯଭ୍ଯଦ୍ରଵନ୍ ଲଙ୍କାଂଵଧ୍ଯମାନାଃପ୍ଲଵଙ୍ଗମୈଃ ।
ଵିଷଣ୍ଣଵଦନାଃ ଦୀନାହ୍ରିଯାକିଞ୍ଚିଦଵାଙ୍ମୁଖାଃ ॥ 37 ॥
ନିହତ୍ଯତଂଵଜ୍ରଧରପ୍ରତାପଃସଵାଲିସୂନୁଃକପିସୈନ୍ଯମଧ୍ଯେ ।
ଜଗାମହର୍ଷମ୍ମହିତୋମହାବଲଃସହସ୍ରନେତ୍ରସ୍ତ୍ରିଦଶୈରିଵାଵୃତଃ ॥ 38 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ଚତୁଃପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुःपञ्चाशस्सर्गः ।
स्वबलस्य च घातेन अङ्गदस्य बलेन च ।
राषसः क्रोधमाविष्टो वज्रदंष्ट्रो महाबलः ॥ 1 ॥
विष्पार्यचधनुर्घोरंशक्राशनिसमस्वनम् ।
वानराणामनीकानिप्राकिरच्छरवृष्टिभिः ॥ 2 ॥
राक्षसाश्चापिमुख्यास्तेरथेषुसमवस्थिताः ।
नानाप्रहरणाश्शूराःप्रायुध्यन्तस्तदारणे ॥ 3 ॥
वानराणाञ्चशूरायेतेसर्वेप्लवगर्षभाः ।
आयुध्यन्तशिलाहस्तास्समवेतास्समन्ततः ॥ 4 ॥
तत्रायुधसहस्राणितस्मिन्नायोधनेभृशम् ।
राक्षसाःकपिमुख्येषुपातयाञ्चक्रिरेतदा ॥ 5 ॥
वानराश्चापिरक्षस्सुगिरवृक्षान्महाशिलाः ।
प्रवीराःपातयामासुर्मत्तमातङ्गसन्निभाः ॥ 6 ॥
शूराणांयुद्यमानानांसमरेष्न्विवर्तिनाम् ।
तद्राक्षसगणानाञ्चसुयुद्धंसमवर्तत ॥ 7 ॥
प्रभिन्नशिरसःकेचिछचिन्नैःपादैश्चबाहुभिः ।
शस्स्रैरर्दितदेहाभ्यरुधिरेणसमुक्षिताः ॥ 8 ॥
हरयो राक्षसाश्चैन शेरते गां समाश्रिताः ।
कङ्कगृध्राबलाढ्यश्च गोमायुकुलसङ्कुलाः ॥ 9 ॥
कबन्धानिसमुत्पेतुर्भीमाणाम्भीषणानिवै ।
भुजपाणिशिरश्छिन्नकायाश्चभूतले ॥ 10 ॥
वानराराक्षसाश्चापिनिपेतुस्तत्रवैरणे ।
ततोवानरसैन्येनहन्यमानन्निशाचरम् ॥ 11 ॥
प्राभज्यतबलंसर्वंवज्रदंष्ट्रस्यपश्यतः ।
राक्षसान्भयवित्रस्तान्हन्यमानान् प्लवङ्गमैः ॥ 12 ॥
दृष्टवासरोषताम्राक्षोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
प्रविवेशधनुष्पाणिस्त्रासयन्हरिवाहिनीम् ॥ 13 ॥
शरैर्विदारयामासकङ्कपत्रैरजिह्मगैः ।
बिभेदवानरांस्तत्रसप्ताष्टौनवपञ्चच ॥ 14 ॥
विव्याधपरमक्रुद्धोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
त्रस्ताःसर्वेहरिगणाःशरैःसङ्कृत्तकन्दराः ॥ 15 ॥
अङ्गदंसम्प्रधावन्तिप्रजापतिमिवप्रजाः ।
ततोहरिगणान् भग्नान् दृष्टवावालिसुतस्तदा ॥ 16 ॥
क्रोधेनवज्रदंष्ट्रन्तमुदीक्षन्तमुदैक्षत ।
वज्रदंष्ट्रोऽङ्गदश्चोभौसङ्गतौहरिराक्षसौ ॥ 17 ॥
चेरतुःपरमक्रुद्धौहरिमत्तगजाविव ।
ततश्शतसहस्रेणहरिपुत्रम्महाबलः ॥ 18 ॥
जघानमर्मदेशेषुमातङ्गमिवतोमरैः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गोवालिसूनुर्महाबलः ॥ 19 ॥
चिक्षेपवज्रदंष्ट्रायवृक्षम्भीमपराक्रमः ।
दृष्टापतन्तन्तंवृक्षमसम्भ्रान्तश्चराक्षसः ॥ 20 ॥
चिच्छेदबहुधासोऽपिमथितःप्रादतद्भुवि ।
तन्दृष्टवावज्रदंष्ट्रस्यविक्रमम्प्लवगर्षभ ॥ 21 ॥
प्रगृह्यविपुलंशैलञ्चिक्षेपचननादच ।
समापतन्तन्दृष्टवासरथादाप्लुत्यवीर्यवान् ॥ 22 ॥
गदापाणिरसम्भ्रान्तःपृथिव्यांसमतिष्ठत ।
साङ्गदेनगदाक्षिप्तागत्वातुरणमूर्धनि ॥ 23 ॥
सचक्रकूबरंसाश्वम्प्रममाथरथन्तदा ।
ततोऽन्यच्छिखरङ्गृह्यविपुलन्द्रुमभूषितम् ॥ 24 ॥
वज्रदंष्ट्रस्यशिरसिपातयामाससाऽङ्गदः ।
अभवच्छोणितोद्गारीवज्रदंष्ट्रस्समूर्छितः ॥ 25 ॥
मुहूर्तमभवन्मूढोगदामालिङ् ग्यनिश्श्वसन् ।
संलब्दसञ्ज्ञोगदयावालिपुत्रमवस्थितम् ॥ 26 ॥
जघानपरमक्रुद्धोवक्षोदेशेनिशाचरः ।
गदान्त्यक्त्वाततस्तत्रमुष्टियुद्धमवर्तत ॥ 27 ॥
अन्योन्यञ्जघ्नतुस्तत्रतावुभौहरिराक्षसौ ।
रुधिरोद्गारिणौतौतुप्रहारैर्जनितश्रमौ ॥ 28 ॥
बभूवतुस्सुविक्रान्तावङ्गारकबुधाविव ।
ततःपरमतेजस्वीअङ्गदःप्लवगर्षभः ॥ 29 ॥
उत्पाट्यवृक्षंस्थितवान् बहुपुष्पफलाञ्चितम् ।
जग्राहचार्षभञ्चर्मखडगञ्चविपुलंशुभम् ॥ 30 ॥
किङ्किणाजालसञ्छन्नञ्चर्मणाचपरिष्कृतम् ।
चित्रांश्चरुचिरान्मार्गांश्चेरतुःकपिराक्षसौ ॥ 31 ॥
जघ्नतुश्चतदान्योन्यन्निर्दयञ्जयकाङ् क्षिणौ ।
व्रणैस्सास्त्रैरशोभेताम्पुष्पिताविवकिंशुकौ ॥ 32 ॥
युध्यमानौ परिश्रानौ जानुभ्यामवनीं गतौ ।
निमेषान्तरमात्रेण अङ्गदह् कपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
उदतिष्ठत दीप्ताक्षो दण्डाहत इवोरगः ।
निर्मलेन सुधौतेन खड्गेनास्य महच्छिरः ॥ 34 ॥
जघानवज्रदंष्ट्रस्यवालिसूमर्महाबलः ।
रुधिरोक्षितगात्रस्यबभूवपतितन्द्विधा ॥ 35 ॥
सरोषपरिवृत्ताक्षंशुभङ्खडगहतंशिरः ।
वज्रदंष्ट्रंहतन्दृष्टवाराक्षसाभयमोहिताः ॥ 36 ॥
त्रस्ताह्यभ्यद्रवन् लङ्कांवध्यमानाःप्लवङ्गमैः ।
विषण्णवदनाः दीनाह्रियाकिञ्चिदवाङ्मुखाः ॥ 37 ॥
निहत्यतंवज्रधरप्रतापःसवालिसूनुःकपिसैन्यमध्ये ।
जगामहर्षम्महितोमहाबलःसहस्रनेत्रस्त्रिदशैरिवावृतः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुःपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.