ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍ਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਤੋਦ੍ਯਾਮ੍ਪृਥਿਵੀਞ੍ਚੈਵਵੀਕ੍षਮਾਣਾਵਨੌਕਸਃ ।
ਦਦृਸ਼ੁਃਸਨ੍ਤਤੌਬਾਣੈਰ੍ਭ੍ਰਾਤਰੌਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣੌ ॥ 1 ॥
ਵृष੍ਟਵੇਵੋਪਰਤੇਦੇਵੇਕृਤਕਰ੍ਮਣਿਰਾਕ੍षਸੇ ।
ਆਜਗਾਮਾਥਤਨ੍ਦੇਸ਼ਂਸਸੁਗ੍ਰੀਵੋਵਿਭੀषਣਃ ॥ 2 ॥
ਨੀਲਦ੍ਵਿਵਿਦਮੈਨ੍ਦਾਸ਼੍ਚਸੁषੇਣਃਕੁਮੁਦਾਙ੍ਗਦਾਃ ।
ਤੂਰ੍ਣਂਹਨੁਮਤਾਸਾਰ੍ਧਮਨ੍ਵਸ਼ੋਚਨ੍ਤਰਾਘਵੌ ॥ 3 ॥
ਅਚੇष੍ਟੌਮਨ੍ਦਨਿਸ਼੍ਸ਼੍ਵਾਸੌਸ਼ੋਣਿਤੌਘਪਰਿਪ੍ਲੁਤੌ ।
ਸ਼ਰਜਾਲਾਚਿਤੌਸ੍ਤਬ੍ਦੌਸ਼ਯਾਨੌਸ਼ਰਤਲ੍ਪਯੋਃ ॥ 4 ॥
ਨਿਃਸ਼੍ਵਸਨ੍ਤੌਯਥਾਸਰ੍ਪੌਨਿਸ਼੍ਚੇष੍ਟੌਮਨ੍ਦਵਿਕ੍ਰਮੌ ।
ਰੁਧਿਰਸ੍ਰਾਦ੍ਵਿਗ੍ਧਾਙ੍ਗੌਤਾਪਨੀਯਾਵਿਵਧ੍ਵਜੌ ॥ 5 ॥
ਤੌਵੀਰਸ਼ਯਨੇਵੀਰੌਸ਼ਯਾਨੌਮਨ੍ਦਚੇष੍ਟਿਤੌ ।
ਯੂਥਪੈਸ੍ਤੈਃ ਪਰਿਵृਤੌਬਾष੍ਪਵ੍ਯਾਕੁਲਲੋਚਨੈਃ ॥ 6 ॥
ਰਾਘਵੌਪਤਿਤੌਦृष੍ਟਵਾਸ਼ਰਜਾਲਸਮਾਵृਤੌ ।
ਬਭੂਵੁਰ੍ਵੇਰ੍ਵ੍ਯਥਿਤਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇਵਾਨਰਾਸ੍ਸਵਿਭੀषਣਾਃ ॥ 7 ॥
ਅਨ੍ਤਰਿਕ੍षਨ੍ਨਿਰੀਕ੍षਨ੍ਤੋਦਿਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਵਾਸ਼੍ਚਵਾਨਰਾਃ ।
ਨਚੈਨਮ੍ਮਾਯਯਾਛਨ੍ਨਨ੍ਦਦृਸ਼ੂਰਾਵਣਿਃਰਣੇ ॥ 8 ॥
ਤਨ੍ਤੁਮਾਯਾਪ੍ਰਤਿਚ੍ਛਨ੍ਨਮ੍ਮਾਯਯੈਵਵਿਭੀषਣਃ ।
ਵੀਕ੍षਮਾਣੋਦਦਰ੍ਸ਼ਾਥਭ੍ਰਾਤੁਃਪੁਤ੍ਰਮਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 9 ॥
ਤਮਪ੍ਰਤਿਕਰ੍ਮਾਣਮਪ੍ਰਤਿਦ੍ਵਨ੍ਦ੍ਵਮਾਹਵੇ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਨ੍ਤਰ੍ਹਿਤਂਵੀਰਂਵਰਦਾਨਾਦ੍ਵਿਭੀषਣਃ ॥ 10 ॥
ਤੇਜਸਾਯਸ਼ਸਾਚੈਵਵਿਕ੍ਰਮੇਣਚਸਮ੍ਯੁਤਮ੍ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ਤ੍ਵਾਤ੍ਮਨਃਕਰ੍ਮਤੌਸ਼ਯਾਨੌਸਮੀਕ੍ष੍ਯਚ ॥ 11 ॥
ਉਵਾਚਪਰਮਪ੍ਰੀਤੋਹਰ੍षਯਨ੍ ਸਰ੍ਵਨੈਰृਤਾਨ੍ ।
ਦੂषਣਸ੍ਯਚਹਨ੍ਤਾਰੌਖਰਸ੍ਯਚਮਹਾਬਲੌ ॥ 12 ॥
ਸਾਦਿਤੌਮਾਮਕੈਰ੍ਬਾਣੈਰ੍ਭ੍ਰਾਤਰੌਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣੌ ।
ਨੇਮੌਮੋਕ੍षਯਿਤੁਂਸ਼ਕ੍ਯਾਵੇਤਸ੍ਮਾਦਿषੁਬਨ੍ਧਨਾਤ੍ ॥ 13 ॥
ਸਰ੍ਵੈਰਪਿਸਮਾਗਮ੍ਯਸਰ੍षਿਸਙ੍ਘੈਸ੍ਸੁਰਾਸੁਰੈਃ ।
ਯਤ੍ਕृਤੇਚਿਨ੍ਤਯਾਨਸ੍ਯਸ਼ੋਕਾਰ੍ਤਸ੍ਯਪਿਤੁਰ੍ਮਮ ॥ 14 ॥
ਅਸ੍ਪृष੍ਟਵਾਸ਼ਯਨਙ੍ਗਾਤ੍ਰੈਸ੍ਤ੍ਰਿਯਾਮਾਯਾਤਿਸ਼ਰ੍ਵਰੀ ।
ਤ੍ਸ੍ਨੇਯਂਯਤ੍ਕृਤੇਲਙ੍ਕਾਨਦੀਵਰ੍षਾਸ੍ਵਿਵਾਕੁਲਾ ॥ 15 ॥
ਸੋऽਯਮ੍ਮੂਲਹਰੋऽਨਰ੍ਥਃਸਰ੍ਵੇषਾਨ੍ਨਿਹਤੋਮਯਾ ।
ਰਾਮਸ੍ਯਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯੈਵਸਰ੍ਵੇषਾਞ੍ਚਵਨੌਕਸਾਮ੍ ।
ਵਿਕ੍ਰਮਾਨਿष੍ਫਲਾਃਸਰ੍ਵੇਯਥਾਸ਼ਰਦਿਤੋਯਦਾਃ ॥ 16 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾਤੁਤਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਰਾਕ੍षਸਾਨ੍ਪਰਿਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵਤਃ ॥ 17 ॥
ਯੂਥਪਾਨਪਿਤਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਂਸ੍ਤਾਡਯਾਮਾਸਰਾਵਣਿਃ ।
ਨੀਲਨ੍ਨਵਭਿਰਾਹਤ੍ਯਮੈਨ੍ਦਞ੍ਚਦ੍ਵਿਵਿਦਨ੍ਤਥਾ ॥ 18 ॥
ਤ੍ਰਿਭਿਸ੍ਤ੍ਰਿਭਿਰਮਿਤ੍ਰਘ੍ਨਸ੍ਤਤਾਪਪ੍ਰਵਰੇषੁਭਿਃ ।
ਜਾਮ੍ਬਵਨ੍ਤਮ੍ਮਹੇष੍ਵਾਸੋਵਿਦ੍ ਧ੍ਵਾਬਾਣੇਨਵਕ੍षਸਿ ॥ 19 ॥
ਹਨੂਮਤੋਵੇਗਵਤੋਵਿਸਸਰ੍ਜਸ਼ਰਾਨ੍ਦਸ਼ ।
ਗਵਾਕ੍षਂਸ਼ਰਭਞ੍ਚੈਵਦ੍ਵਾਵਪ੍ਯਮਿਤਤੇਜਸੌ ॥ 20 ॥
ਦ੍ਵਾਭ੍ਯਾਨ੍ਦ੍ਵਾਭ੍ਯਾਮ੍ਮਹਾਵੇਗੋਵਿਵ੍ਯਾਧਯੁਧਿਰਾਵਣਿਃ ।
ਗੋਲਾਙ੍ਗੂਲੇਸ਼੍ਵਰਞ੍ਚੈਵਵਾਲਿਪੁਤ੍ਰਮਥਾਙ੍ਗਦਮ੍ ॥ 21 ॥
ਵਿਵ੍ਯਾਧਬਹੁਭਿਰ੍ਬਾਣੈਸ੍ਤ੍ਵਰਮਾਣੋऽਥਰਾਵਣਿਃ ।
ਤਾਨ੍ਵਾਨਰਵਰਾਨ੍ਭਿਤ੍ਤ੍ਵਾਸ਼ਰੈਰਗ੍ਨਿਸ਼ਿਖੋਪਮੈਃ ॥ 22 ॥
ਨਨਾਦਬਲਵਾਂਸ੍ਤਤ੍ਰਮਹਾਸਤ੍ਤ੍ਵਸ੍ਸਰਾਵਣਿਃ ।
ਤਾਨਰ੍ਧਯਿਤ੍ਵਾਬਾਣੌਘੈਸ੍ਤ੍ਰਾਸਯਿਤ੍ਵਾਚਵਾਨਰਾਨ੍ ॥ 23 ॥
ਪ੍ਰਜਹਾਸਮਹਾਬਾਹੁਰ੍ਵਚਨਞ੍ਚੇਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਸ਼ਰਸ਼ਬ੍ਦੇਨਘੋਰੇਣਮਯਾਬਦ੍ਧੌਚਮੂਮੁਖੇ ॥ 24 ॥
ਸਹਿਤੌਭ੍ਰਾਤਰਵੇਤੌਨਿਸ਼ਾਮਯਤਰਾਕ੍षਸਾਃ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤਾਸ੍ਤੁਤੇਸਰ੍ਵੇਰਾਕ੍षਸਾਃਕੂਟਯੋਧਿਨਃ ॥ 25 ॥
ਪਰਂਵਿਸ੍ਮਯਾਮਾਜਗ੍ਮੁਃਕਰ੍ਮਣਾਤੇਨਹਰ੍षਿਤਾਃ ।
ਵਿਨੇਦੁਸ਼੍ਚਮਹਾਨਾਦਾਨ੍ ਸਰ੍ਵੇਤੇਜਲਦੋਪਮਾਃ ॥ 26 ॥
ਹਤੋ ਰਾਮ;ਇਤਿ ਜ੍ਨਾਤ੍ਵਾ ਰਾਵਣਿਂ ਸਮਪੂਜਯਨ੍ ।
ਨਿष੍ਪਨ੍ਦੌ ਤੁ ਤਦਾ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਤਾਵ੍ ਉਭੌ ਰਾਮ ਲਕ੍ष੍ਮਣੌ ॥ 27 ॥
ਵਸੁਧਾਯਾਂ ਨਿਰੁਚ੍ਚ੍ਵਾਸੌ ਹਤਾਵ੍ ਇਤ੍ਯ੍ ਅਨ੍ਵਮਨ੍ਯਤ ।
ਹਰ੍षੇਣ ਤੁ ਸਮਾਵਿष੍ਟ;ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ ਸਮਿਤਿਂ ਜਯਃ ॥ 28 ॥
ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ਪੁਰੀਂਲਙ੍ਕਾਂਹਰ੍षਯਨ੍ ਸਰ੍ਵਨੈਰ੍ਵृਤਾਨ੍ ।
ਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣਯੋਰ੍ਦृष੍ਟਵਾਸ਼ਰੀਰੇਸਾਯਕੈਸ਼੍ਚਿਤੇ ॥ 29 ॥
ਸਰ੍ਵਾਣਿਚਾਙ੍ਗੋਪਾਙ੍ਗਾਨਿਸੁਗ੍ਰੀਵਮ੍ਭਯਮਾਵਿਸ਼ਤ੍ ।
ਪਰ੍ਯਵਸ੍ਥਾਪਯਾਤ੍ਮਾਨਮਨਾਥਮ੍ਮਾਞ੍ਚਵਾਨਰ ॥ 30 ॥
ਸਤ੍ਯਧਰ੍ਮਾਭਿਰਕ੍ਤਾਨਾਨ੍ਨਾਸ੍ਤਿਮृਤ੍ਯੁਕृਤਮ੍ਭਯਮ੍ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾਤਤਸ੍ਤਸ੍ਯਜਲਕ੍ਲਨ੍ਨੇਨਪਾਣਿਨਾ ॥ 31 ॥
ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯਸ਼ੁਭੇਨੇਤ੍ਰੇਪ੍ਰਮਮਾਰ੍ਜਵਿਭੀषਣਃ ।
ਤਤਸ੍ਸਲਿਲਮਾਦਾਯਵਿਦ੍ਯਯਾਪਰਿਜਪ੍ਯਚ ॥ 32 ॥
ਸੁਗ੍ਰੀਵਨੇਤ੍ਰੇਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾਸਮਮਾਰ੍ਜਵਿਭੀषਣਃ ।
ਵਿਮृਜ੍ਯਵਦਨਨ੍ਤਸ੍ਯਕਪਿਰਾਜਸ੍ਯਧੀਮਤਃ ॥ 33 ॥
ਅਬ੍ਰਵੀਤ੍ਕਾਲਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਮਿਦਂਵਚਃ ।
ਨਕਾਲਃਕਪਿਰਾਜੇਨ੍ਦ੍ਰਵੈਕ੍ਲਬ੍ਯਮਵਲਮ੍ਬਿਤੁਮ੍ ॥ 34 ॥
ਅਤਿਸ੍ਨੇਹੋऽਪ੍ਯਕਾਲੇऽਸ੍ਮਿਨ੍ਮਰਣਾਯੋਪਕਲ੍ਪਤੇ ।
ਤਸ੍ਮਾਦੁਤ੍ਸृਜ੍ਯਵੈਕ੍ਲਬ੍ਯਂਸਰ੍ਵਕਾਰ੍ਯਵਿਨਾਸ਼ਨਮ੍ ॥ 35 ॥
ਹਿਤਂਰਾਮਪੁਰੋਗਣਾਂਸੈਨ੍ਯਾਨਾਨੁਚਿਨ੍ਤ੍ਯਤਾਮ੍ ।
ਅਥਵਾਰਕ੍ष੍ਯਤਾਂਰਾਮੋਯਾਵਤ੍ਸਞ੍ਜ੍ਞਾਵਿਪਰ੍ਯਯਃ ॥ 36 ॥
ਲਬ੍ਧਸਞ੍ਜ੍ਞੌਹਿਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥੌਭਯਨ੍ਨੌਵ੍ਯਪਨੇष੍ਯਤਃ ।
ਨੈਤਤ੍ਕਿਞ੍ਚਨਰਾਮਸ੍ਯਨਚਰਾਮੋਮੁਮੂਰ੍षਤਿ ॥ 37 ॥
ਨਹ੍ਯੇਨਂਹਾਸ੍ਯਤੇਲਕ੍ष੍ਮੀਦ੍ਦੁਰ੍ਲਭਾਯਾਗਤਾਯੁषਾਮ੍ ।
ਤਸ੍ਮਾਦਾਸ਼੍ਵਾਸਯਾਤ੍ਮਾਨਮ੍ਬਲਞ੍ਚਾਸ਼੍ਵਾਸਯਸ੍ਵਕਮ੍ ॥ 38 ॥
ਯਾਵਤ੍ਕਾਰ੍ਯਾਣਿਸਰ੍ਵਾਣਿਪੁਨਃਸਂਸ੍ਥਾਪਯਾਮ੍ਯਹਮ੍ ।
ਏਤੇਹਿਫੁਲ੍ਲਨਯਨਾਸ੍ਤ੍ਰਾਸਾਦਾਗਤਸਾਧ੍ਵਸਾਃ ॥ 39 ॥
ਕਰ੍ਣੇਕਰ੍ਣੇਪ੍ਰਕਥਿਤਾਹਰਯੋਹਰਿਸਤ੍ਤਮ ।
ਮਾਨ੍ਤੁਦृष੍ਟਵਾਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਤਮਨੀਕਂਸਮ੍ਪ੍ਰਹਰ੍षਿਤੁਮ੍ ॥ 40 ॥
ਤ੍ਯਜਸ੍ਤੁਹਰਯਸ੍ਤ੍ਰਾਸਮ੍ਭੁਕ੍ਤਪੂਰ੍ਵਾਮਿਵਸ੍ਰਜਮ੍ ।
ਸਮਾਸ਼੍ਵਾਸ੍ਯਤੁਸੁਗ੍ਰੀਵਂਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰੋਵਿਭੀषਣਃ ॥ 41 ॥
ਵਿਦ੍ਰੁਤਂਵਾਨਰਾਨੀਕਨ੍ਤਤ੍ਸਮਾਸ਼੍ਵਾਸਯਤ੍ਪੁਨਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ਤੁਮਹਾਮਾਯਃਸਰ੍ਵਸੈਨ੍ਯਸਮਾਵृਤਃ ॥ 42 ॥
ਕਰ੍ਣੇ ਕਰ੍ਣੇ ਪ੍ਰਕਥਿਤਾ ਹਰਯੋ ਹਰਿ ਪੁਮ੍ਗਵ ।
ਮਾਂ ਤੁ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਤਂ ਅਨੀਕਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰਹਰ੍षਿਤੁਮ੍ ॥ 43 ॥
ਆਚਚਕ੍षੇਪ੍ਰਿਯਮ੍ਪਿਤ੍ਰੇਨਿਹਤੌਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣੌ ।
ਉਤ੍ਪਪਾਤਤਤੋਹृष੍ਟਃਪੁਤ੍ਰਞ੍ਚਪਰਿषਸ੍ਵਜੇ ॥ 44 ॥
ਰਾਵਣੋਰਕ੍षਸਾਮ੍ਮਧ੍ਯੇਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਸ਼ਤ੍ਰੂਨਿਪਾਤਿਤੌ ।
ਉਪਾਘ੍ਰਾਯਚਤਮ੍ਮੂਦ੍ ਰ੍ਨੇਨਮ੍ਪਪ੍ਰਚ੍ਛਪ੍ਰੀਤਮਾਨਸਃ ॥ 45 ॥
ਪृਚ੍ਛਤੇਚਯਥਾਵृਤ੍ਤਮ੍ਪਿਤ੍ਰੇਤਸ੍ਮੈਸਰ੍ਵਨ੍ਨ੍ਯਵੇਦਯਤ੍ ।
ਯਥਾਤੌਸ਼ਰਬਨ੍ਧੇਨਨਿਸ਼੍ਚੇष੍ਟੌਨਿष੍ਪ੍ਰਭੌਕृਤੌ ॥ 46 ॥
ਸਹਰ੍षਵੇਗਾਨੁਗਤਾਨ੍ਤਰਾਤ੍ਮਾਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਵਚਸ੍ਤਸ੍ਯਮਹਾਰਥਸ੍ਯ ।
ਜਹੌਜ੍ਵਰਨ੍ਦਾਸ਼ਰਥੇਃਸਮੁਤ੍ਥਿਤਮ੍ਪ੍ਰਹृष੍ਯਵਾਚਾऽਭਿਨਨਨ੍ਦਪੁਤ੍ਰਮ੍ ॥ 47 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍ਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
tatodyāmpṛthivīñcaivavīkṣamāṇāvanaukasaḥ |
dadṛśuḥsantataubāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau || 1 ||
vṛṣṭavevoparatedevekṛtakarmaṇirākṣase |
ājagāmāthatandeśaṃsasugrīvovibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīladvividamaindāścasuṣeṇaḥkumudāṅgadāḥ |
tūrṇaṃhanumatāsārdhamanvaśocantarāghavau || 3 ||
aceṣṭaumandaniśśvāsauśoṇitaughapariplutau |
śarajālācitaustabdauśayānauśaratalpayoḥ || 4 ||
niḥśvasantauyathāsarpauniśceṣṭaumandavikramau |
rudhirasrādvigdhāṅgautāpanīyāvivadhvajau || 5 ||
tauvīraśayanevīrauśayānaumandaceṣṭitau |
yūthapaistaiḥ parivṛtaubāṣpavyākulalocanaiḥ || 6 ||
rāghavaupatitaudṛṣṭavāśarajālasamāvṛtau |
babhūvurvervyathitāssarvevānarāssavibhīṣaṇāḥ || 7 ||
antarikṣannirīkṣantodiśassarvāścavānarāḥ |
nacainammāyayāchannandadṛśūrāvaṇiḥraṇe || 8 ||
tantumāyāpraticchannammāyayaivavibhīṣaṇaḥ |
vīkṣamāṇodadarśāthabhrātuḥputramavasthitam || 9 ||
tamapratikarmāṇamapratidvandvamāhave |
dadarśāntarhitaṃvīraṃvaradānādvibhīṣaṇaḥ || 10 ||
tejasāyaśasācaivavikrameṇacasamyutam |
indrajittvātmanaḥkarmatauśayānausamīkṣyaca || 11 ||
uvācaparamaprītoharṣayan sarvanairṛtān |
dūṣaṇasyacahantāraukharasyacamahābalau || 12 ||
sāditaumāmakairbāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau |
nemaumokṣayituṃśakyāvetasmādiṣubandhanāt || 13 ||
sarvairapisamāgamyasarṣisaṅghaissurāsuraiḥ |
yatkṛtecintayānasyaśokārtasyapiturmama || 14 ||
aspṛṣṭavāśayanaṅgātraistriyāmāyātiśarvarī |
tsneyaṃyatkṛtelaṅkānadīvarṣāsvivākulā || 15 ||
so'yammūlaharo'narthaḥsarveṣānnihatomayā |
rāmasyalakṣmaṇasyaivasarveṣāñcavanaukasām |
vikramāniṣphalāḥsarveyathāśaraditoyadāḥ || 16 ||
evamuktvātutān sarvānrākṣasānparipārśvataḥ || 17 ||
yūthapānapitānsarvāṃstāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
nīlannavabhirāhatyamaindañcadvividantathā || 18 ||
tribhistribhiramitraghnastatāpapravareṣubhiḥ |
jāmbavantammaheṣvāsovid dhvābāṇenavakṣasi || 19 ||
hanūmatovegavatovisasarjaśarāndaśa |
gavākṣaṃśarabhañcaivadvāvapyamitatejasau || 20 ||
dvābhyāndvābhyāmmahāvegovivyādhayudhirāvaṇiḥ |
golāṅgūleśvarañcaivavāliputramathāṅgadam || 21 ||
vivyādhabahubhirbāṇaistvaramāṇo'tharāvaṇiḥ |
tānvānaravarānbhittvāśarairagniśikhopamaiḥ || 22 ||
nanādabalavāṃstatramahāsattvassarāvaṇiḥ |
tānardhayitvābāṇaughaistrāsayitvācavānarān || 23 ||
prajahāsamahābāhurvacanañcedamabravīt |
śaraśabdenaghoreṇamayābaddhaucamūmukhe || 24 ||
sahitaubhrātaravetauniśāmayatarākṣasāḥ |
evamuktāstutesarverākṣasāḥkūṭayodhinaḥ || 25 ||
paraṃvismayāmājagmuḥkarmaṇātenaharṣitāḥ |
vineduścamahānādān sarvetejaladopamāḥ || 26 ||
hato rāma;iti jnātvā rāvaṇiṃ samapūjayan |
niṣpandau tu tadā dṛṣṭvā tāv ubhau rāma lakṣmaṇau || 27 ||
vasudhāyāṃ niruccvāsau hatāv ity anvamanyata |
harṣeṇa tu samāviṣṭa;indrajit samitiṃ jayaḥ || 28 ||
praviveśapurīṃlaṅkāṃharṣayan sarvanairvṛtān |
rāmalakṣmaṇayordṛṣṭavāśarīresāyakaiścite || 29 ||
sarvāṇicāṅgopāṅgānisugrīvambhayamāviśat |
paryavasthāpayātmānamanāthammāñcavānara || 30 ||
satyadharmābhiraktānānnāstimṛtyukṛtambhayam |
evamuktvātatastasyajalaklannenapāṇinā || 31 ||
sugrīvasyaśubhenetrepramamārjavibhīṣaṇaḥ |
tatassalilamādāyavidyayāparijapyaca || 32 ||
sugrīvanetredharmātmāsamamārjavibhīṣaṇaḥ |
vimṛjyavadanantasyakapirājasyadhīmataḥ || 33 ||
abravītkālasamprāptasambhrāntamidaṃvacaḥ |
nakālaḥkapirājendravaiklabyamavalambitum || 34 ||
atisneho'pyakāle'sminmaraṇāyopakalpate |
tasmādutsṛjyavaiklabyaṃsarvakāryavināśanam || 35 ||
hitaṃrāmapurogaṇāṃsainyānānucintyatām |
athavārakṣyatāṃrāmoyāvatsañjñāviparyayaḥ || 36 ||
labdhasañjñauhikākutsthaubhayannauvyapaneṣyataḥ |
naitatkiñcanarāmasyanacarāmomumūrṣati || 37 ||
nahyenaṃhāsyatelakṣmīddurlabhāyāgatāyuṣām |
tasmādāśvāsayātmānambalañcāśvāsayasvakam || 38 ||
yāvatkāryāṇisarvāṇipunaḥsaṃsthāpayāmyaham |
etehiphullanayanāstrāsādāgatasādhvasāḥ || 39 ||
karṇekarṇeprakathitāharayoharisattama |
māntudṛṣṭavāpradhāvantamanīkaṃsampraharṣitum || 40 ||
tyajastuharayastrāsambhuktapūrvāmivasrajam |
samāśvāsyatusugrīvaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 41 ||
vidrutaṃvānarānīkantatsamāśvāsayatpunaḥ |
indrajittumahāmāyaḥsarvasainyasamāvṛtaḥ || 42 ||
karṇe karṇe prakathitā harayo hari pumgava |
māṃ tu dṛṣṭvā pradhāvantaṃ anīkaṃ sampraharṣitum || 43 ||
ācacakṣepriyampitrenihataurāmalakṣmaṇau |
utpapātatatohṛṣṭaḥputrañcapariṣasvaje || 44 ||
rāvaṇorakṣasāmmadhyeśrutvāśatrūnipātitau |
upāghrāyacatammūd rnenampapracchaprītamānasaḥ || 45 ||
pṛcchatecayathāvṛttampitretasmaisarvannyavedayat |
yathātauśarabandhenaniśceṣṭauniṣprabhaukṛtau || 46 ||
saharṣavegānugatāntarātmāśrutvāvacastasyamahārathasya |
jahaujvarandāśaratheḥsamutthitamprahṛṣyavācā'bhinanandaputram || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
ततोद्याम्पृथिवीञ्चैववीक्षमाणावनौकसः ।
ददृशुःसन्ततौबाणैर्भ्रातरौरामलक्ष्मणौ ॥ 1 ॥
वृष्टवेवोपरतेदेवेकृतकर्मणिराक्षसे ।
आजगामाथतन्देशंससुग्रीवोविभीषणः ॥ 2 ॥
नीलद्विविदमैन्दाश्चसुषेणःकुमुदाङ्गदाः ।
तूर्णंहनुमतासार्धमन्वशोचन्तराघवौ ॥ 3 ॥
अचेष्टौमन्दनिश्श्वासौशोणितौघपरिप्लुतौ ।
शरजालाचितौस्तब्दौशयानौशरतल्पयोः ॥ 4 ॥
निःश्वसन्तौयथासर्पौनिश्चेष्टौमन्दविक्रमौ ।
रुधिरस्राद्विग्धाङ्गौतापनीयाविवध्वजौ ॥ 5 ॥
तौवीरशयनेवीरौशयानौमन्दचेष्टितौ ।
यूथपैस्तैः परिवृतौबाष्पव्याकुललोचनैः ॥ 6 ॥
राघवौपतितौदृष्टवाशरजालसमावृतौ ।
बभूवुर्वेर्व्यथितास्सर्वेवानरास्सविभीषणाः ॥ 7 ॥
अन्तरिक्षन्निरीक्षन्तोदिशस्सर्वाश्चवानराः ।
नचैनम्माययाछन्नन्ददृशूरावणिःरणे ॥ 8 ॥
तन्तुमायाप्रतिच्छन्नम्माययैवविभीषणः ।
वीक्षमाणोददर्शाथभ्रातुःपुत्रमवस्थितम् ॥ 9 ॥
तमप्रतिकर्माणमप्रतिद्वन्द्वमाहवे ।
ददर्शान्तर्हितंवीरंवरदानाद्विभीषणः ॥ 10 ॥
तेजसायशसाचैवविक्रमेणचसम्युतम् ।
इन्द्रजित्त्वात्मनःकर्मतौशयानौसमीक्ष्यच ॥ 11 ॥
उवाचपरमप्रीतोहर्षयन् सर्वनैरृतान् ।
दूषणस्यचहन्तारौखरस्यचमहाबलौ ॥ 12 ॥
सादितौमामकैर्बाणैर्भ्रातरौरामलक्ष्मणौ ।
नेमौमोक्षयितुंशक्यावेतस्मादिषुबन्धनात् ॥ 13 ॥
सर्वैरपिसमागम्यसर्षिसङ्घैस्सुरासुरैः ।
यत्कृतेचिन्तयानस्यशोकार्तस्यपितुर्मम ॥ 14 ॥
अस्पृष्टवाशयनङ्गात्रैस्त्रियामायातिशर्वरी ।
त्स्नेयंयत्कृतेलङ्कानदीवर्षास्विवाकुला ॥ 15 ॥
सोऽयम्मूलहरोऽनर्थःसर्वेषान्निहतोमया ।
रामस्यलक्ष्मणस्यैवसर्वेषाञ्चवनौकसाम् ।
विक्रमानिष्फलाःसर्वेयथाशरदितोयदाः ॥ 16 ॥
एवमुक्त्वातुतान् सर्वान्राक्षसान्परिपार्श्वतः ॥ 17 ॥
यूथपानपितान्सर्वांस्ताडयामासरावणिः ।
नीलन्नवभिराहत्यमैन्दञ्चद्विविदन्तथा ॥ 18 ॥
त्रिभिस्त्रिभिरमित्रघ्नस्ततापप्रवरेषुभिः ।
जाम्बवन्तम्महेष्वासोविद् ध्वाबाणेनवक्षसि ॥ 19 ॥
हनूमतोवेगवतोविससर्जशरान्दश ।
गवाक्षंशरभञ्चैवद्वावप्यमिततेजसौ ॥ 20 ॥
द्वाभ्यान्द्वाभ्याम्महावेगोविव्याधयुधिरावणिः ।
गोलाङ्गूलेश्वरञ्चैववालिपुत्रमथाङ्गदम् ॥ 21 ॥
विव्याधबहुभिर्बाणैस्त्वरमाणोऽथरावणिः ।
तान्वानरवरान्भित्त्वाशरैरग्निशिखोपमैः ॥ 22 ॥
ननादबलवांस्तत्रमहासत्त्वस्सरावणिः ।
तानर्धयित्वाबाणौघैस्त्रासयित्वाचवानरान् ॥ 23 ॥
प्रजहासमहाबाहुर्वचनञ्चेदमब्रवीत् ।
शरशब्देनघोरेणमयाबद्धौचमूमुखे ॥ 24 ॥
सहितौभ्रातरवेतौनिशामयतराक्षसाः ।
एवमुक्तास्तुतेसर्वेराक्षसाःकूटयोधिनः ॥ 25 ॥
परंविस्मयामाजग्मुःकर्मणातेनहर्षिताः ।
विनेदुश्चमहानादान् सर्वेतेजलदोपमाः ॥ 26 ॥
हतो राम;इति ज्नात्वा रावणिं समपूजयन् ।
निष्पन्दौ तु तदा दृष्ट्वा ताव् उभौ राम लक्ष्मणौ ॥ 27 ॥
वसुधायां निरुच्च्वासौ हताव् इत्य् अन्वमन्यत ।
हर्षेण तु समाविष्ट;इन्द्रजित् समितिं जयः ॥ 28 ॥
प्रविवेशपुरींलङ्कांहर्षयन् सर्वनैर्वृतान् ।
रामलक्ष्मणयोर्दृष्टवाशरीरेसायकैश्चिते ॥ 29 ॥
सर्वाणिचाङ्गोपाङ्गानिसुग्रीवम्भयमाविशत् ।
पर्यवस्थापयात्मानमनाथम्माञ्चवानर ॥ 30 ॥
सत्यधर्माभिरक्तानान्नास्तिमृत्युकृतम्भयम् ।
एवमुक्त्वाततस्तस्यजलक्लन्नेनपाणिना ॥ 31 ॥
सुग्रीवस्यशुभेनेत्रेप्रममार्जविभीषणः ।
ततस्सलिलमादायविद्ययापरिजप्यच ॥ 32 ॥
सुग्रीवनेत्रेधर्मात्मासममार्जविभीषणः ।
विमृज्यवदनन्तस्यकपिराजस्यधीमतः ॥ 33 ॥
अब्रवीत्कालसम्प्राप्तसम्भ्रान्तमिदंवचः ।
नकालःकपिराजेन्द्रवैक्लब्यमवलम्बितुम् ॥ 34 ॥
अतिस्नेहोऽप्यकालेऽस्मिन्मरणायोपकल्पते ।
तस्मादुत्सृज्यवैक्लब्यंसर्वकार्यविनाशनम् ॥ 35 ॥
हितंरामपुरोगणांसैन्यानानुचिन्त्यताम् ।
अथवारक्ष्यतांरामोयावत्सञ्ज्ञाविपर्ययः ॥ 36 ॥
लब्धसञ्ज्ञौहिकाकुत्स्थौभयन्नौव्यपनेष्यतः ।
नैतत्किञ्चनरामस्यनचरामोमुमूर्षति ॥ 37 ॥
नह्येनंहास्यतेलक्ष्मीद्दुर्लभायागतायुषाम् ।
तस्मादाश्वासयात्मानम्बलञ्चाश्वासयस्वकम् ॥ 38 ॥
यावत्कार्याणिसर्वाणिपुनःसंस्थापयाम्यहम् ।
एतेहिफुल्लनयनास्त्रासादागतसाध्वसाः ॥ 39 ॥
कर्णेकर्णेप्रकथिताहरयोहरिसत्तम ।
मान्तुदृष्टवाप्रधावन्तमनीकंसम्प्रहर्षितुम् ॥ 40 ॥
त्यजस्तुहरयस्त्रासम्भुक्तपूर्वामिवस्रजम् ।
समाश्वास्यतुसुग्रीवंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 41 ॥
विद्रुतंवानरानीकन्तत्समाश्वासयत्पुनः ।
इन्द्रजित्तुमहामायःसर्वसैन्यसमावृतः ॥ 42 ॥
कर्णे कर्णे प्रकथिता हरयो हरि पुम्गव ।
मां तु दृष्ट्वा प्रधावन्तं अनीकं सम्प्रहर्षितुम् ॥ 43 ॥
आचचक्षेप्रियम्पित्रेनिहतौरामलक्ष्मणौ ।
उत्पपातततोहृष्टःपुत्रञ्चपरिषस्वजे ॥ 44 ॥
रावणोरक्षसाम्मध्येश्रुत्वाशत्रूनिपातितौ ।
उपाघ्रायचतम्मूद् र्नेनम्पप्रच्छप्रीतमानसः ॥ 45 ॥
पृच्छतेचयथावृत्तम्पित्रेतस्मैसर्वन्न्यवेदयत् ।
यथातौशरबन्धेननिश्चेष्टौनिष्प्रभौकृतौ ॥ 46 ॥
सहर्षवेगानुगतान्तरात्माश्रुत्वावचस्तस्यमहारथस्य ।
जहौज्वरन्दाशरथेःसमुत्थितम्प्रहृष्यवाचाऽभिननन्दपुत्रम् ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
tatodyāmpṛthivīñcaivavīkṣamāṇāvanaukasaḥ |
dadṛśuḥsantataubāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau || 1 ||
vṛṣṭavevoparatedevekṛtakarmaṇirākṣase |
ājagāmāthatandeśaṃsasugrīvovibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīladvividamaindāścasuṣeṇaḥkumudāṅgadāḥ |
tūrṇaṃhanumatāsārdhamanvaśocantarāghavau || 3 ||
aceṣṭaumandaniśśvāsauśoṇitaughapariplutau |
śarajālācitaustabdauśayānauśaratalpayoḥ || 4 ||
niḥśvasantauyathāsarpauniśceṣṭaumandavikramau |
rudhirasrādvigdhāṅgautāpanīyāvivadhvajau || 5 ||
tauvīraśayanevīrauśayānaumandaceṣṭitau |
yūthapaistaiḥ parivṛtaubāṣpavyākulalocanaiḥ || 6 ||
rāghavaupatitaudṛṣṭavāśarajālasamāvṛtau |
babhūvurvervyathitāssarvevānarāssavibhīṣaṇāḥ || 7 ||
antarikṣannirīkṣantodiśassarvāścavānarāḥ |
nacainammāyayāchannandadṛśūrāvaṇiḥraṇe || 8 ||
tantumāyāpraticchannammāyayaivavibhīṣaṇaḥ |
vīkṣamāṇodadarśāthabhrātuḥputramavasthitam || 9 ||
tamapratikarmāṇamapratidvandvamāhave |
dadarśāntarhitaṃvīraṃvaradānādvibhīṣaṇaḥ || 10 ||
tejasāyaśasācaivavikrameṇacasamyutam |
indrajittvātmanaḥkarmatauśayānausamīkṣyaca || 11 ||
uvācaparamaprītoharṣayan sarvanairṛtān |
dūṣaṇasyacahantāraukharasyacamahābalau || 12 ||
sāditaumāmakairbāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau |
nemaumokṣayituṃśakyāvetasmādiṣubandhanāt || 13 ||
sarvairapisamāgamyasarṣisaṅghaissurāsuraiḥ |
yatkṛtecintayānasyaśokārtasyapiturmama || 14 ||
aspṛṣṭavāśayanaṅgātraistriyāmāyātiśarvarī |
tsneyaṃyatkṛtelaṅkānadīvarṣāsvivākulā || 15 ||
so'yammūlaharo'narthaḥsarveṣānnihatomayā |
rāmasyalakṣmaṇasyaivasarveṣāñcavanaukasām |
vikramāniṣphalāḥsarveyathāśaraditoyadāḥ || 16 ||
evamuktvātutān sarvānrākṣasānparipārśvataḥ || 17 ||
yūthapānapitānsarvāṃstāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
nīlannavabhirāhatyamaindañcadvividantathā || 18 ||
tribhistribhiramitraghnastatāpapravareṣubhiḥ |
jāmbavantammaheṣvāsovid dhvābāṇenavakṣasi || 19 ||
hanūmatovegavatovisasarjaśarāndaśa |
gavākṣaṃśarabhañcaivadvāvapyamitatejasau || 20 ||
dvābhyāndvābhyāmmahāvegovivyādhayudhirāvaṇiḥ |
golāṅgūleśvarañcaivavāliputramathāṅgadam || 21 ||
vivyādhabahubhirbāṇaistvaramāṇo'tharāvaṇiḥ |
tānvānaravarānbhittvāśarairagniśikhopamaiḥ || 22 ||
nanādabalavāṃstatramahāsattvassarāvaṇiḥ |
tānardhayitvābāṇaughaistrāsayitvācavānarān || 23 ||
prajahāsamahābāhurvacanañcedamabravīt |
śaraśabdenaghoreṇamayābaddhaucamūmukhe || 24 ||
sahitaubhrātaravetauniśāmayatarākṣasāḥ |
evamuktāstutesarverākṣasāḥkūṭayodhinaḥ || 25 ||
paraṃvismayāmājagmuḥkarmaṇātenaharṣitāḥ |
vineduścamahānādān sarvetejaladopamāḥ || 26 ||
hato rāma;iti jnātvā rāvaṇiṃ samapūjayan |
niṣpandau tu tadā dṛṣṭvā tāv ubhau rāma lakṣmaṇau || 27 ||
vasudhāyāṃ niruccvāsau hatāv ity anvamanyata |
harṣeṇa tu samāviṣṭa;indrajit samitiṃ jayaḥ || 28 ||
praviveśapurīṃlaṅkāṃharṣayan sarvanairvṛtān |
rāmalakṣmaṇayordṛṣṭavāśarīresāyakaiścite || 29 ||
sarvāṇicāṅgopāṅgānisugrīvambhayamāviśat |
paryavasthāpayātmānamanāthammāñcavānara || 30 ||
satyadharmābhiraktānānnāstimṛtyukṛtambhayam |
evamuktvātatastasyajalaklannenapāṇinā || 31 ||
sugrīvasyaśubhenetrepramamārjavibhīṣaṇaḥ |
tatassalilamādāyavidyayāparijapyaca || 32 ||
sugrīvanetredharmātmāsamamārjavibhīṣaṇaḥ |
vimṛjyavadanantasyakapirājasyadhīmataḥ || 33 ||
abravītkālasamprāptasambhrāntamidaṃvacaḥ |
nakālaḥkapirājendravaiklabyamavalambitum || 34 ||
atisneho'pyakāle'sminmaraṇāyopakalpate |
tasmādutsṛjyavaiklabyaṃsarvakāryavināśanam || 35 ||
hitaṃrāmapurogaṇāṃsainyānānucintyatām |
athavārakṣyatāṃrāmoyāvatsañjñāviparyayaḥ || 36 ||
labdhasañjñauhikākutsthaubhayannauvyapaneṣyataḥ |
naitatkiñcanarāmasyanacarāmomumūrṣati || 37 ||
nahyenaṃhāsyatelakṣmīddurlabhāyāgatāyuṣām |
tasmādāśvāsayātmānambalañcāśvāsayasvakam || 38 ||
yāvatkāryāṇisarvāṇipunaḥsaṃsthāpayāmyaham |
etehiphullanayanāstrāsādāgatasādhvasāḥ || 39 ||
karṇekarṇeprakathitāharayoharisattama |
māntudṛṣṭavāpradhāvantamanīkaṃsampraharṣitum || 40 ||
tyajastuharayastrāsambhuktapūrvāmivasrajam |
samāśvāsyatusugrīvaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 41 ||
vidrutaṃvānarānīkantatsamāśvāsayatpunaḥ |
indrajittumahāmāyaḥsarvasainyasamāvṛtaḥ || 42 ||
karṇe karṇe prakathitā harayo hari pumgava |
māṃ tu dṛṣṭvā pradhāvantaṃ anīkaṃ sampraharṣitum || 43 ||
ācacakṣepriyampitrenihataurāmalakṣmaṇau |
utpapātatatohṛṣṭaḥputrañcapariṣasvaje || 44 ||
rāvaṇorakṣasāmmadhyeśrutvāśatrūnipātitau |
upāghrāyacatammūd rnenampapracchaprītamānasaḥ || 45 ||
pṛcchatecayathāvṛttampitretasmaisarvannyavedayat |
yathātauśarabandhenaniśceṣṭauniṣprabhaukṛtau || 46 ||
saharṣavegānugatāntarātmāśrutvāvacastasyamahārathasya |
jahaujvarandāśaratheḥsamutthitamprahṛṣyavācā'bhinanandaputram || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.