ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਏਕੋਨਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਵਿਮਲਂ ਵ੍ਯੋਮ ਗਤਵਿਦ੍ਯੁਦ੍ਵਲਾਹਕਮ੍ ।
ਸਾਰਸਾਕੁਲਸਙ੍ਘੁष੍ਟਂ ਰਮ੍ਯਜ੍ਯੋਤ੍ਸ੍ਨਾਨੁਲੇਪਨਮ੍ ॥ 1 ॥
ਸਮृਦ੍ਧਾਰ੍ਥਂ ਚ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਮਨ੍ਦਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਸਙ੍ਗ੍ਰਹਮ੍ ।
ਅਤ੍ਯਰ੍ਥਮਸਤਾਂ ਮਾਰ੍ਗਮੇਕਾਨ੍ਤਗਤਮਾਨਸਮ੍ ॥ 2 ॥
ਨਿਰ੍ਵृਤ੍ਤਕਾਰ੍ਯਂ ਸਿਦ੍ਧਾਰ੍ਥਂ ਪ੍ਰਮਦਾਭਿਰਤਂ ਸਦਾ ।
ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਵਨ੍ਤਮਭਿਪ੍ਰੇਤਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨੇਵ ਮਨੋਰਥਾਨ੍ ॥ 3 ॥
ਸ੍ਵਾਂ ਚ ਪਤ੍ਨੀਮਭਿਪ੍ਰੇਤਾਂ ਤਾਰਾਂ ਚਾਪਿ ਸਮੀਪ੍ਸਿਤਾਮ੍ ।
ਵਿਹਰਨ੍ਤਮਹੋਰਾਤ੍ਰਂ ਕृਤਾਰ੍ਥਂ ਵਿਗਤਜ੍ਵਰਮ੍ ॥ 4 ॥
ਕ੍ਰੀਡਨ੍ਤਮਿਵ ਦੇਵੇਸ਼ਂ ਨਨ੍ਦਨੇऽਪ੍ਸਰਸਾਂ ਗਣੈਃ ।
ਮਨ੍ਤ੍ਰਿषੁ ਨ੍ਯਸ੍ਤਕਾਰ੍ਯਂ ਚ ਮਨ੍ਤ੍ਰਿਣਾਮਨਵੇਕ੍षਕਮ੍ ॥ 5 ॥
ਉਤ੍ਸਨ੍ਨਰਾਜ੍ਯਸਨ੍ਦੇਸ਼ਂ ਕਾਮਵृਤ੍ਤਮਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਨਿਸ਼੍ਚਿਤਾਰ੍ਥੋऽਰ੍ਥਤਤ੍ਤ੍ਵਜ੍ਞਃ ਕਾਲਧਰ੍ਮਵਿਸ਼ੇषਵਿਤ੍ ॥ 6 ॥
ਪ੍ਰਸਾਦ੍ਯ ਵਾਕ੍ਯੈਰ੍ਮਧੁਰੈਰ੍ਹੇਤੁਮਦ੍ਭਿਰ੍ਮਨੋਰਮੈਃ ।
ਵਾਕ੍ਯਵਿਦ੍ਵਾਕ੍ਯ ਤਤ੍ਤ੍ਵਜ੍ਞਂ ਹਰੀਸ਼ਂ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 7 ॥
ਹਿਤਂ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਚ ਪਥ੍ਯਂ ਚ ਸਾਮਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਨੀਤਿਮਤ੍ ।
ਪ੍ਰਣਯਪ੍ਰੀਤਿਸਂਯੁਕ੍ਤਂ ਵਿਸ਼੍ਵਾਸਕृਤਨਿਸ਼੍ਚਯਮ੍ ।
ਹਰੀਸ਼੍ਵਰਮੁਪਾਗਮ੍ਯ ਹਨੂਮਾਨ੍ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 8 ॥
ਰਾਜ੍ਯਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਂ ਯਸ਼ਸ਼੍ਚੈਵ ਕੌਲੀ ਸ਼੍ਰੀਰਭਿਵਰ੍ਧਿਤਾ ।
ਮਿਤ੍ਰਾਣਾਂ ਸਙ੍ਗ੍ਰਹਸ਼੍ਸ਼ੇषਸ੍ਤਂ ਭਵਾਨ੍ਕਰ੍ਤੁਮਰ੍ਹਤਿ ॥ 9 ॥
ਯੋ ਹਿ ਮਿਤ੍ਰੇषੁ ਕਾਲਜ੍ਞਸ੍ਸਤਤਂ ਸਾਧੁ ਵਰ੍ਤਤੇ ॥ 10 ॥
ਤਸ੍ਯ ਰਾਜ੍ਯਂ ਚ ਕੀਰ੍ਤਿਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਤਾਪਸ਼੍ਚਾਭਿ ਵਰ੍ਧਤੇ ।
ਯਸ੍ਯ ਕੋਸ਼ਸ਼੍ਚ ਦਣ੍ਡਸ਼੍ਚ ਮਿਤ੍ਰਾਣ੍ਯਾਤ੍ਮਾ ਚ ਭੂਮਿਪ ॥ 11 ॥
ਸਮਵੇਤਾਨਿ ਸਰ੍ਵਾਣਿ ਸ ਰਾਜ੍ਯਂ ਮਹਦਸ਼੍ਨੁਤੇ ।
ਤਦ੍ਭਵਾਨ੍ਵृਤ੍ਤਸਮ੍ਪਨ੍ਨਃ ਸ੍ਥਿਤਃ ਪਥਿ ਨਿਰਤ੍ਯਯੇ ॥ 12 ॥
ਮਿਤ੍ਰਾਰ੍ਥਮਭਿਨੀਤਾਰ੍ਥਂ ਯਥਾਵਤ੍ਕਰ੍ਤੁਮਰ੍ਹਤਿ ।
ਸਨ੍ਤ੍ਯਜ੍ਯ ਸਰ੍ਵਕਰ੍ਮਾਣਿ ਮਿਤ੍ਰਾਰ੍ਥੇ ਯੋऽਨੁਵਰ੍ਤਤੇ ॥ 13 ॥
ਸਮ੍ਭ੍ਰਮਾਦ੍ਧਿ ਕृਤੋਤ੍ਸਾਹਸ੍ਸੋऽਨਰ੍ਥੈਰ੍ਨਾਵਰੁਧ੍ਯਤੇ ।
ਯਸ੍ਤੁ ਕਾਲਵ੍ਯਤੀਤੇषੁ ਮਿਤ੍ਰਕਾਰ੍ਯੇषੁ ਵਰ੍ਤਤੇ ॥ 14 ॥
ਸ ਕृਤ੍ਵਾ ਮਹਤੋऽਪ੍ਯਰ੍ਥਾਨ੍ਨ ਮਿਤ੍ਰਾਰ੍ਥੇਨ ਯੁਜ੍ਯਤੇ ।
ਯਦਿਦਂ ਮਿਤ੍ਰਕਾਰ੍ਯਂ ਵੀਰ ਨੋਮਿਤ੍ਰਕਾਰ੍ਯਮਰਿਨ੍ਦਮ ॥ 15 ॥
ਕ੍ਰਿਯਤਾਂ ਰਾਘਵਸ੍ਯੈਤਦ੍ਵੈਦੇਹ੍ਯਾਃ ਪਰਿਮਾਰ੍ਗਣਮ੍ ।
ਤਦਿਦਂ ਵੀਰ ਕਾਰ੍ਯਂ ਤੇ ਕਾਲਾਤੀਤਮਰਿਨ੍ਦਮ ॥ 16 ॥
ਨ ਚ ਕਾਲਮਤੀਤਂ ਤੇ ਨਿਵੇਦਯਤਿ ਕਾਲਵਿਤ੍ ।
ਤ੍ਵਰਮਾਣੋऽਪਿ ਸਨ੍ਪ੍ਰਾਜ੍ਞਸ੍ਤਵ ਰਾਜਨ੍ਵਸ਼ਾਨੁਗਃ ॥ 17 ॥
ਕੁਲਸ੍ਯ ਹੇਤੁਃ ਸ੍ਫੀਤਸ੍ਯ ਦੀਰ੍ਘਬਨ੍ਧੁਸ਼੍ਚ ਰਾਘਵਃ ।
ਅਪ੍ਰਮੇਯਪ੍ਰਭਾਵਸ਼੍ਚ ਸ੍ਵਯਂ ਚਾਪ੍ਰਤਿਮੋ ਗੁਣੈਃ ॥ 18 ॥
ਤਸ੍ਯ ਤ੍ਵਂ ਕੁਰੁ ਵੈ ਕਾਰ੍ਯਂ ਪੂਰ੍ਵਂ ਤੇਨ ਕृਤਂ ਤਵ ।
ਹਰੀਸ਼੍ਵਰ ਕਪਿਸ਼੍ਰੇष੍ਠਾਨਾਜ੍ਞਾਪਯਿਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ॥ 19 ॥
ਨ ਹਿ ਤਾਵਦ੍ਭਵੇਤ੍ਕਾਲੋ ਵ੍ਯਤੀਤਸ਼੍ਚੋਦਨਾਦृਤੇ ।
ਚੋਦਿਤਸ੍ਯ ਹਿ ਕਾਰ੍ਯਸ੍ਯ ਭਵੇਤ੍ਕਾਲਵ੍ਯਤਿਕ੍ਰਮਃ ॥ 20 ॥
ਅਕਰ੍ਤੁਰਪਿ ਕਾਰ੍ਯਸ੍ਯ ਭਵਾਨ੍ਕਰ੍ਤਾ ਹਰੀਸ਼੍ਵਰ ਕਿਂ ਪੁਨਃ ਪ੍ਰਤਿਕਰ੍ਤੁਸ੍ਤੇ ਰਾਜ੍ਯੇਨ ਚ ਧਨੇਨ ਚ ॥ 21 ॥
ਸ਼ਕ੍ਤਿਮਾਨਪਿਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤੋ ਵਾਨਰਰ੍ਕ੍षਗਣੇਸ਼੍ਵਰ ।
ਕਰ੍ਤੁਂ ਦਾਸ਼ਰਥੇਃ ਪ੍ਰੀਤਿਮਾਜ੍ਞਾਯਾਂ ਕਿਨ੍ਨ ਸਜ੍ਜਸੇ ॥ 22 ॥
ਕਾਮਂ ਖਲੁ ਸ਼ਰੈਸ਼੍ਸ਼ਕ੍ਤਸ੍ਸੁਰਾਸੁਰਮਹੋਰਗਾਨ੍ ।
ਵਸ਼ੇ ਦਾਸ਼ਰਥਿਃ ਕਰ੍ਤੁਂ ਤ੍ਵਤ੍ਪ੍ਰਤਿਜ੍ਞਾਂ ਹਿ ਕਾਙ੍ਕ੍षਤੇ ॥ 23 ॥
ਪ੍ਰਾਣਤ੍ਯਾਗਾਵਿਸ਼ਙ੍ਕੇਨ ਕृਤਂ ਤੇਨ ਤਵਪ੍ਰਿਯਮ੍ ।
ਤਸ੍ਯ ਮਾਰ੍ਗਾਮ ਵੈਦੇਹੀਂ ਪृਥਿਵ੍ਯਾਮਪਿ ਚਾਮ੍ਬਰੇ ॥ 24 ॥
ਦੇਵਦਾਨਵ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਾ ਨਸੁਰਾਸ੍ਸਮਰੁਦ੍ਗਣਾਃ ।
ਨ ਚ ਯਕ੍षਾ ਭਯਂ ਤਸ੍ਯ ਕੁਰ੍ਯੁਃ ਕਿਮੁਤ ਰਾਕ੍षਸਾਃ ॥ 25 ॥
ਤਦੇਵਂ ਸ਼ਕ੍ਤਿਯੁਕ੍ਤਸ੍ਯ ਪੂਰ੍ਵਂ ਪ੍ਰਿਯਕृਤਸ੍ਤਵ ।
ਰਾਮਸ੍ਯਾਰ੍ਹਸਿ ਪਿਙ੍ਗੇਸ਼ ਕਰ੍ਤੁਂ ਸਰ੍ਵਾਤ੍ਮਨਾ ਪ੍ਰਿਯਮ੍ ॥ 26 ॥
ਨਾਧਸ੍ਤਾਦਵਨੌ ਨਾਪ੍ਸੁ ਗਤਿਰ੍ਨੋਪਰਿ ਚਾਮ੍ਬਰੇ ।
ਕਸ੍ਯਚਿਤ੍ਸਜ੍ਜਤੇऽਸ੍ਮਾਕਂ ਕਪੀਸ਼੍ਵਰ ਤਵਾਜ੍ਞਯਾ ॥ 27 ॥
ਤਦਾਜ੍ਞਾਪਯ ਕਃ ਕਿਂ ਤੇ ਕੁਤੋ ਵਾਪਿ ਵ੍ਯਵਸ੍ਯਤੁ ।
ਹਰਯੋऽਹ੍ਯਪ੍ਰਧृष੍ਯਾਸ੍ਤੇ ਸਨ੍ਤਿ ਕੋਟ੍ਯਗ੍ਰਤੋऽਨਘ ॥ 28 ॥
ਤਸ੍ਯ ਤਦ੍ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਕਾਲੇ ਸਾਧੁ ਨਿਵੇਦਨਮ੍ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਸਤ੍ਤ੍ਵਸਮ੍ਪਨ੍ਨਸ਼੍ਚਕਾਰ ਮਤਿਮੁਤ੍ਤਮਾਮ੍ ॥ 29 ॥
ਸ ਸਨ੍ਦਿਦੇਸ਼ਾਭਿਮਤਂ ਨੀਲਂ ਨਿਤ੍ਯਕृਤੋਦ੍ਯਮਮ੍ ।
ਦਿਕ੍षੁ ਸਰ੍ਵਾਸੁ ਸਰ੍ਵੇषਾਂ ਸੈਨ੍ਯਾਨਾਮੁਪਸਙ੍ਗ੍ਰਹੇ ॥ 30 ॥
ਯਥਾ ਸੇਨਾ ਸਮਗ੍ਰਾ ਮੇ ਯੂਥਪਾਲਾਸ਼੍ਚ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ।
ਸਮਾਗਚ੍ਛਨ੍ਤ੍ਯਸਙ੍ਗੇਨ ਸੇਨਾਗ੍ਰਾਣਿ ਤਥਾ ਕੁਰੁ ॥ 31 ॥
ਯੇ ਤ੍ਵਨ੍ਤਪਾਲਾਃ ਪ੍ਲਵਗਾਸ਼੍ਸ਼ੀਘ੍ਰਗਾ ਵ੍ਯਵਸਾਯਿਨਃ ।
ਸਮਾਨਯਨ੍ਤੁ ਤੇ ਸੈਨ੍ਯਂ ਤ੍ਵਰਿਤਾਸ਼੍ਸ਼ਾਸਨਾਨ੍ਮਮ ॥ 32 ॥
ਸ੍ਵਯਂ ਚਾਨਨ੍ਤਰਂ ਸੈਨ੍ਯਂ ਭਵਾਨੇਵਾਨੁਪਸ਼੍ਯਤੁ ।
ਤ੍ਰਿਪਞ੍ਚਰਾਤ੍ਰਾਦੂਰ੍ਧ੍ਵਂ ਯਃ ਪ੍ਰਾਪ੍ਨੁਯਾਨ੍ਨੇਹ ਵਾਨਰਃ ।
ਤਸ੍ਯ ਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ਤਿਕੋ ਦਣ੍ਡੋ ਨਾਤ੍ਰ ਕਾਰ੍ਯਾ ਵਿਚਾਰਣਾ ॥ 33 ॥
ਹਰੀਂਸ਼੍ਚ ਵृਦ੍ਧਾਨੁਪਯਾਤੁ ਸਾਙ੍ਗਦੋ ਭਵਾਨ੍ਮਮਾਜ੍ਞਾਮਧਿਕृਤ੍ਯ ਨਿਸ਼੍ਚਿਤਾਮ੍ ।
ਇਤਿ ਵ੍ਯਵਸ੍ਥਾਂ ਹਰਿਪੁਙ੍ਗਵੇਸ਼੍ਵਰੋ ਵਿਧਾਯ ਵੇਸ਼੍ਮ ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 34 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ ਏਕੋਨਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
समीक्ष्य विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसाकुलसङ्घुष्टं रम्यज्योत्स्नानुलेपनम् ॥ 1 ॥
समृद्धार्थं च सुग्रीवं मन्दधर्मार्थसङ्ग्रहम् ।
अत्यर्थमसतां मार्गमेकान्तगतमानसम् ॥ 2 ॥
निर्वृत्तकार्यं सिद्धार्थं प्रमदाभिरतं सदा ।
प्राप्तवन्तमभिप्रेतान्सर्वानेव मनोरथान् ॥ 3 ॥
स्वां च पत्नीमभिप्रेतां तारां चापि समीप्सिताम् ।
विहरन्तमहोरात्रं कृतार्थं विगतज्वरम् ॥ 4 ॥
क्रीडन्तमिव देवेशं नन्दनेऽप्सरसां गणैः ।
मन्त्रिषु न्यस्तकार्यं च मन्त्रिणामनवेक्षकम् ॥ 5 ॥
उत्सन्नराज्यसन्देशं कामवृत्तमवस्थितम् ।
निश्चितार्थोऽर्थतत्त्वज्ञः कालधर्मविशेषवित् ॥ 6 ॥
प्रसाद्य वाक्यैर्मधुरैर्हेतुमद्भिर्मनोरमैः ।
वाक्यविद्वाक्य तत्त्वज्ञं हरीशं मारुतात्मजः ॥ 7 ॥
हितं तत्त्वं च पथ्यं च सामधर्मार्थनीतिमत् ।
प्रणयप्रीतिसंयुक्तं विश्वासकृतनिश्चयम् ।
हरीश्वरमुपागम्य हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 8 ॥
राज्यं प्राप्तं यशश्चैव कौली श्रीरभिवर्धिता ।
मित्राणां सङ्ग्रहश्शेषस्तं भवान्कर्तुमर्हति ॥ 9 ॥
यो हि मित्रेषु कालज्ञस्सततं साधु वर्तते ॥ 10 ॥
तस्य राज्यं च कीर्तिश्च प्रतापश्चाभि वर्धते ।
यस्य कोशश्च दण्डश्च मित्राण्यात्मा च भूमिप ॥ 11 ॥
समवेतानि सर्वाणि स राज्यं महदश्नुते ।
तद्भवान्वृत्तसम्पन्नः स्थितः पथि निरत्यये ॥ 12 ॥
मित्रार्थमभिनीतार्थं यथावत्कर्तुमर्हति ।
सन्त्यज्य सर्वकर्माणि मित्रार्थे योऽनुवर्तते ॥ 13 ॥
सम्भ्रमाद्धि कृतोत्साहस्सोऽनर्थैर्नावरुध्यते ।
यस्तु कालव्यतीतेषु मित्रकार्येषु वर्तते ॥ 14 ॥
स कृत्वा महतोऽप्यर्थान्न मित्रार्थेन युज्यते ।
यदिदं मित्रकार्यं वीर नोमित्रकार्यमरिन्दम ॥ 15 ॥
क्रियतां राघवस्यैतद्वैदेह्याः परिमार्गणम् ।
तदिदं वीर कार्यं ते कालातीतमरिन्दम ॥ 16 ॥
न च कालमतीतं ते निवेदयति कालवित् ।
त्वरमाणोऽपि सन्प्राज्ञस्तव राजन्वशानुगः ॥ 17 ॥
कुलस्य हेतुः स्फीतस्य दीर्घबन्धुश्च राघवः ।
अप्रमेयप्रभावश्च स्वयं चाप्रतिमो गुणैः ॥ 18 ॥
तस्य त्वं कुरु वै कार्यं पूर्वं तेन कृतं तव ।
हरीश्वर कपिश्रेष्ठानाज्ञापयितुमर्हसि ॥ 19 ॥
न हि तावद्भवेत्कालो व्यतीतश्चोदनादृते ।
चोदितस्य हि कार्यस्य भवेत्कालव्यतिक्रमः ॥ 20 ॥
अकर्तुरपि कार्यस्य भवान्कर्ता हरीश्वर किं पुनः प्रतिकर्तुस्ते राज्येन च धनेन च ॥ 21 ॥
शक्तिमानपिविक्रान्तो वानरर्क्षगणेश्वर ।
कर्तुं दाशरथेः प्रीतिमाज्ञायां किन्न सज्जसे ॥ 22 ॥
कामं खलु शरैश्शक्तस्सुरासुरमहोरगान् ।
वशे दाशरथिः कर्तुं त्वत्प्रतिज्ञां हि काङ्क्षते ॥ 23 ॥
प्राणत्यागाविशङ्केन कृतं तेन तवप्रियम् ।
तस्य मार्गाम वैदेहीं पृथिव्यामपि चाम्बरे ॥ 24 ॥
देवदानव गन्धर्वा नसुरास्समरुद्गणाः ।
न च यक्षा भयं तस्य कुर्युः किमुत राक्षसाः ॥ 25 ॥
तदेवं शक्तियुक्तस्य पूर्वं प्रियकृतस्तव ।
रामस्यार्हसि पिङ्गेश कर्तुं सर्वात्मना प्रियम् ॥ 26 ॥
नाधस्तादवनौ नाप्सु गतिर्नोपरि चाम्बरे ।
कस्यचित्सज्जतेऽस्माकं कपीश्वर तवाज्ञया ॥ 27 ॥
तदाज्ञापय कः किं ते कुतो वापि व्यवस्यतु ।
हरयोऽह्यप्रधृष्यास्ते सन्ति कोट्यग्रतोऽनघ ॥ 28 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा काले साधु निवेदनम् ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 29 ॥
स सन्दिदेशाभिमतं नीलं नित्यकृतोद्यमम् ।
दिक्षु सर्वासु सर्वेषां सैन्यानामुपसङ्ग्रहे ॥ 30 ॥
यथा सेना समग्रा मे यूथपालाश्च सर्वशः ।
समागच्छन्त्यसङ्गेन सेनाग्राणि तथा कुरु ॥ 31 ॥
ये त्वन्तपालाः प्लवगाश्शीघ्रगा व्यवसायिनः ।
समानयन्तु ते सैन्यं त्वरिताश्शासनान्मम ॥ 32 ॥
स्वयं चानन्तरं सैन्यं भवानेवानुपश्यतु ।
त्रिपञ्चरात्रादूर्ध्वं यः प्राप्नुयान्नेह वानरः ।
तस्य प्राणान्तिको दण्डो नात्र कार्या विचारणा ॥ 33 ॥
हरींश्च वृद्धानुपयातु साङ्गदो भवान्ममाज्ञामधिकृत्य निश्चिताम् ।
इति व्यवस्थां हरिपुङ्गवेश्वरो विधाय वेश्म प्रविवेश वीर्यवान् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.