ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകോനത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
സമീക്ഷ്യ വിമലം വ്യോമ ഗതവിദ്യുദ്വലാഹകമ് ।
സാരസാകുലസങ്ഘുഷ്ടം രമ്യജ്യോത്സ്നാനുലേപനമ് ॥ 1 ॥
സമൃദ്ധാര്ഥം ച സുഗ്രീവം മന്ദധര്മാര്ഥസങ്ഗ്രഹമ് ।
അത്യര്ഥമസതാം മാര്ഗമേകാന്തഗതമാനസമ് ॥ 2 ॥
നിര്വൃത്തകാര്യം സിദ്ധാര്ഥം പ്രമദാഭിരതം സദാ ।
പ്രാപ്തവന്തമഭിപ്രേതാന്സര്വാനേവ മനോരഥാന് ॥ 3 ॥
സ്വാം ച പത്നീമഭിപ്രേതാം താരാം ചാപി സമീപ്സിതാമ് ।
വിഹരന്തമഹോരാത്രം കൃതാര്ഥം വിഗതജ്വരമ് ॥ 4 ॥
ക്രീഡന്തമിവ ദേവേശം നന്ദനേഽപ്സരസാം ഗണൈഃ ।
മന്ത്രിഷു ന്യസ്തകാര്യം ച മന്ത്രിണാമനവേക്ഷകമ് ॥ 5 ॥
ഉത്സന്നരാജ്യസന്ദേശം കാമവൃത്തമവസ്ഥിതമ് ।
നിശ്ചിതാര്ഥോഽര്ഥതത്ത്വജ്ഞഃ കാലധര്മവിശേഷവിത് ॥ 6 ॥
പ്രസാദ്യ വാക്യൈര്മധുരൈര്ഹേതുമദ്ഭിര്മനോരമൈഃ ।
വാക്യവിദ്വാക്യ തത്ത്വജ്ഞം ഹരീശം മാരുതാത്മജഃ ॥ 7 ॥
ഹിതം തത്ത്വം ച പഥ്യം ച സാമധര്മാര്ഥനീതിമത് ।
പ്രണയപ്രീതിസംയുക്തം വിശ്വാസകൃതനിശ്ചയമ് ।
ഹരീശ്വരമുപാഗമ്യ ഹനൂമാന്വാക്യമബ്രവീത് ॥ 8 ॥
രാജ്യം പ്രാപ്തം യശശ്ചൈവ കൌലീ ശ്രീരഭിവര്ധിതാ ।
മിത്രാണാം സങ്ഗ്രഹശ്ശേഷസ്തം ഭവാന്കര്തുമര്ഹതി ॥ 9 ॥
യോ ഹി മിത്രേഷു കാലജ്ഞസ്സതതം സാധു വര്തതേ ॥ 10 ॥
തസ്യ രാജ്യം ച കീര്തിശ്ച പ്രതാപശ്ചാഭി വര്ധതേ ।
യസ്യ കോശശ്ച ദണ്ഡശ്ച മിത്രാണ്യാത്മാ ച ഭൂമിപ ॥ 11 ॥
സമവേതാനി സര്വാണി സ രാജ്യം മഹദശ്നുതേ ।
തദ്ഭവാന്വൃത്തസമ്പന്നഃ സ്ഥിതഃ പഥി നിരത്യയേ ॥ 12 ॥
മിത്രാര്ഥമഭിനീതാര്ഥം യഥാവത്കര്തുമര്ഹതി ।
സന്ത്യജ്യ സര്വകര്മാണി മിത്രാര്ഥേ യോഽനുവര്തതേ ॥ 13 ॥
സമ്ഭ്രമാദ്ധി കൃതോത്സാഹസ്സോഽനര്ഥൈര്നാവരുധ്യതേ ।
യസ്തു കാലവ്യതീതേഷു മിത്രകാര്യേഷു വര്തതേ ॥ 14 ॥
സ കൃത്വാ മഹതോഽപ്യര്ഥാന്ന മിത്രാര്ഥേന യുജ്യതേ ।
യദിദം മിത്രകാര്യം വീര നോമിത്രകാര്യമരിന്ദമ ॥ 15 ॥
ക്രിയതാം രാഘവസ്യൈതദ്വൈദേഹ്യാഃ പരിമാര്ഗണമ് ।
തദിദം വീര കാര്യം തേ കാലാതീതമരിന്ദമ ॥ 16 ॥
ന ച കാലമതീതം തേ നിവേദയതി കാലവിത് ।
ത്വരമാണോഽപി സന്പ്രാജ്ഞസ്തവ രാജന്വശാനുഗഃ ॥ 17 ॥
കുലസ്യ ഹേതുഃ സ്ഫീതസ്യ ദീര്ഘബന്ധുശ്ച രാഘവഃ ।
അപ്രമേയപ്രഭാവശ്ച സ്വയം ചാപ്രതിമോ ഗുണൈഃ ॥ 18 ॥
തസ്യ ത്വം കുരു വൈ കാര്യം പൂര്വം തേന കൃതം തവ ।
ഹരീശ്വര കപിശ്രേഷ്ഠാനാജ്ഞാപയിതുമര്ഹസി ॥ 19 ॥
ന ഹി താവദ്ഭവേത്കാലോ വ്യതീതശ്ചോദനാദൃതേ ।
ചോദിതസ്യ ഹി കാര്യസ്യ ഭവേത്കാലവ്യതിക്രമഃ ॥ 20 ॥
അകര്തുരപി കാര്യസ്യ ഭവാന്കര്താ ഹരീശ്വര കിം പുനഃ പ്രതികര്തുസ്തേ രാജ്യേന ച ധനേന ച ॥ 21 ॥
ശക്തിമാനപിവിക്രാന്തോ വാനരര്ക്ഷഗണേശ്വര ।
കര്തും ദാശരഥേഃ പ്രീതിമാജ്ഞായാം കിന്ന സജ്ജസേ ॥ 22 ॥
കാമം ഖലു ശരൈശ്ശക്തസ്സുരാസുരമഹോരഗാന് ।
വശേ ദാശരഥിഃ കര്തും ത്വത്പ്രതിജ്ഞാം ഹി കാങ്ക്ഷതേ ॥ 23 ॥
പ്രാണത്യാഗാവിശങ്കേന കൃതം തേന തവപ്രിയമ് ।
തസ്യ മാര്ഗാമ വൈദേഹീം പൃഥിവ്യാമപി ചാമ്ബരേ ॥ 24 ॥
ദേവദാനവ ഗന്ധര്വാ നസുരാസ്സമരുദ്ഗണാഃ ।
ന ച യക്ഷാ ഭയം തസ്യ കുര്യുഃ കിമുത രാക്ഷസാഃ ॥ 25 ॥
തദേവം ശക്തിയുക്തസ്യ പൂര്വം പ്രിയകൃതസ്തവ ।
രാമസ്യാര്ഹസി പിങ്ഗേശ കര്തും സര്വാത്മനാ പ്രിയമ് ॥ 26 ॥
നാധസ്താദവനൌ നാപ്സു ഗതിര്നോപരി ചാമ്ബരേ ।
കസ്യചിത്സജ്ജതേഽസ്മാകം കപീശ്വര തവാജ്ഞയാ ॥ 27 ॥
തദാജ്ഞാപയ കഃ കിം തേ കുതോ വാപി വ്യവസ്യതു ।
ഹരയോഽഹ്യപ്രധൃഷ്യാസ്തേ സന്തി കോട്യഗ്രതോഽനഘ ॥ 28 ॥
തസ്യ തദ്വചനം ശ്രുത്വാ കാലേ സാധു നിവേദനമ് ।
സുഗ്രീവസ്സത്ത്വസമ്പന്നശ്ചകാര മതിമുത്തമാമ് ॥ 29 ॥
സ സന്ദിദേശാഭിമതം നീലം നിത്യകൃതോദ്യമമ് ।
ദിക്ഷു സര്വാസു സര്വേഷാം സൈന്യാനാമുപസങ്ഗ്രഹേ ॥ 30 ॥
യഥാ സേനാ സമഗ്രാ മേ യൂഥപാലാശ്ച സര്വശഃ ।
സമാഗച്ഛന്ത്യസങ്ഗേന സേനാഗ്രാണി തഥാ കുരു ॥ 31 ॥
യേ ത്വന്തപാലാഃ പ്ലവഗാശ്ശീഘ്രഗാ വ്യവസായിനഃ ।
സമാനയന്തു തേ സൈന്യം ത്വരിതാശ്ശാസനാന്മമ ॥ 32 ॥
സ്വയം ചാനന്തരം സൈന്യം ഭവാനേവാനുപശ്യതു ।
ത്രിപഞ്ചരാത്രാദൂര്ധ്വം യഃ പ്രാപ്നുയാന്നേഹ വാനരഃ ।
തസ്യ പ്രാണാന്തികോ ദണ്ഡോ നാത്ര കാര്യാ വിചാരണാ ॥ 33 ॥
ഹരീംശ്ച വൃദ്ധാനുപയാതു സാങ്ഗദോ ഭവാന്മമാജ്ഞാമധികൃത്യ നിശ്ചിതാമ് ।
ഇതി വ്യവസ്ഥാം ഹരിപുങ്ഗവേശ്വരോ വിധായ വേശ്മ പ്രവിവേശ വീര്യവാന് ॥ 34 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡേ ഏകോനത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
समीक्ष्य विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसाकुलसङ्घुष्टं रम्यज्योत्स्नानुलेपनम् ॥ 1 ॥
समृद्धार्थं च सुग्रीवं मन्दधर्मार्थसङ्ग्रहम् ।
अत्यर्थमसतां मार्गमेकान्तगतमानसम् ॥ 2 ॥
निर्वृत्तकार्यं सिद्धार्थं प्रमदाभिरतं सदा ।
प्राप्तवन्तमभिप्रेतान्सर्वानेव मनोरथान् ॥ 3 ॥
स्वां च पत्नीमभिप्रेतां तारां चापि समीप्सिताम् ।
विहरन्तमहोरात्रं कृतार्थं विगतज्वरम् ॥ 4 ॥
क्रीडन्तमिव देवेशं नन्दनेऽप्सरसां गणैः ।
मन्त्रिषु न्यस्तकार्यं च मन्त्रिणामनवेक्षकम् ॥ 5 ॥
उत्सन्नराज्यसन्देशं कामवृत्तमवस्थितम् ।
निश्चितार्थोऽर्थतत्त्वज्ञः कालधर्मविशेषवित् ॥ 6 ॥
प्रसाद्य वाक्यैर्मधुरैर्हेतुमद्भिर्मनोरमैः ।
वाक्यविद्वाक्य तत्त्वज्ञं हरीशं मारुतात्मजः ॥ 7 ॥
हितं तत्त्वं च पथ्यं च सामधर्मार्थनीतिमत् ।
प्रणयप्रीतिसंयुक्तं विश्वासकृतनिश्चयम् ।
हरीश्वरमुपागम्य हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 8 ॥
राज्यं प्राप्तं यशश्चैव कौली श्रीरभिवर्धिता ।
मित्राणां सङ्ग्रहश्शेषस्तं भवान्कर्तुमर्हति ॥ 9 ॥
यो हि मित्रेषु कालज्ञस्सततं साधु वर्तते ॥ 10 ॥
तस्य राज्यं च कीर्तिश्च प्रतापश्चाभि वर्धते ।
यस्य कोशश्च दण्डश्च मित्राण्यात्मा च भूमिप ॥ 11 ॥
समवेतानि सर्वाणि स राज्यं महदश्नुते ।
तद्भवान्वृत्तसम्पन्नः स्थितः पथि निरत्यये ॥ 12 ॥
मित्रार्थमभिनीतार्थं यथावत्कर्तुमर्हति ।
सन्त्यज्य सर्वकर्माणि मित्रार्थे योऽनुवर्तते ॥ 13 ॥
सम्भ्रमाद्धि कृतोत्साहस्सोऽनर्थैर्नावरुध्यते ।
यस्तु कालव्यतीतेषु मित्रकार्येषु वर्तते ॥ 14 ॥
स कृत्वा महतोऽप्यर्थान्न मित्रार्थेन युज्यते ।
यदिदं मित्रकार्यं वीर नोमित्रकार्यमरिन्दम ॥ 15 ॥
क्रियतां राघवस्यैतद्वैदेह्याः परिमार्गणम् ।
तदिदं वीर कार्यं ते कालातीतमरिन्दम ॥ 16 ॥
न च कालमतीतं ते निवेदयति कालवित् ।
त्वरमाणोऽपि सन्प्राज्ञस्तव राजन्वशानुगः ॥ 17 ॥
कुलस्य हेतुः स्फीतस्य दीर्घबन्धुश्च राघवः ।
अप्रमेयप्रभावश्च स्वयं चाप्रतिमो गुणैः ॥ 18 ॥
तस्य त्वं कुरु वै कार्यं पूर्वं तेन कृतं तव ।
हरीश्वर कपिश्रेष्ठानाज्ञापयितुमर्हसि ॥ 19 ॥
न हि तावद्भवेत्कालो व्यतीतश्चोदनादृते ।
चोदितस्य हि कार्यस्य भवेत्कालव्यतिक्रमः ॥ 20 ॥
अकर्तुरपि कार्यस्य भवान्कर्ता हरीश्वर किं पुनः प्रतिकर्तुस्ते राज्येन च धनेन च ॥ 21 ॥
शक्तिमानपिविक्रान्तो वानरर्क्षगणेश्वर ।
कर्तुं दाशरथेः प्रीतिमाज्ञायां किन्न सज्जसे ॥ 22 ॥
कामं खलु शरैश्शक्तस्सुरासुरमहोरगान् ।
वशे दाशरथिः कर्तुं त्वत्प्रतिज्ञां हि काङ्क्षते ॥ 23 ॥
प्राणत्यागाविशङ्केन कृतं तेन तवप्रियम् ।
तस्य मार्गाम वैदेहीं पृथिव्यामपि चाम्बरे ॥ 24 ॥
देवदानव गन्धर्वा नसुरास्समरुद्गणाः ।
न च यक्षा भयं तस्य कुर्युः किमुत राक्षसाः ॥ 25 ॥
तदेवं शक्तियुक्तस्य पूर्वं प्रियकृतस्तव ।
रामस्यार्हसि पिङ्गेश कर्तुं सर्वात्मना प्रियम् ॥ 26 ॥
नाधस्तादवनौ नाप्सु गतिर्नोपरि चाम्बरे ।
कस्यचित्सज्जतेऽस्माकं कपीश्वर तवाज्ञया ॥ 27 ॥
तदाज्ञापय कः किं ते कुतो वापि व्यवस्यतु ।
हरयोऽह्यप्रधृष्यास्ते सन्ति कोट्यग्रतोऽनघ ॥ 28 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा काले साधु निवेदनम् ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 29 ॥
स सन्दिदेशाभिमतं नीलं नित्यकृतोद्यमम् ।
दिक्षु सर्वासु सर्वेषां सैन्यानामुपसङ्ग्रहे ॥ 30 ॥
यथा सेना समग्रा मे यूथपालाश्च सर्वशः ।
समागच्छन्त्यसङ्गेन सेनाग्राणि तथा कुरु ॥ 31 ॥
ये त्वन्तपालाः प्लवगाश्शीघ्रगा व्यवसायिनः ।
समानयन्तु ते सैन्यं त्वरिताश्शासनान्मम ॥ 32 ॥
स्वयं चानन्तरं सैन्यं भवानेवानुपश्यतु ।
त्रिपञ्चरात्रादूर्ध्वं यः प्राप्नुयान्नेह वानरः ।
तस्य प्राणान्तिको दण्डो नात्र कार्या विचारणा ॥ 33 ॥
हरींश्च वृद्धानुपयातु साङ्गदो भवान्ममाज्ञामधिकृत्य निश्चिताम् ।
इति व्यवस्थां हरिपुङ्गवेश्वरो विधाय वेश्म प्रविवेश वीर्यवान् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.