ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡമ് ।
അഥ ചതുഃഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ।
ആഖ്യാതാ ഗൃധ്രരാജേന സമുത്പ്ലുത്യ പ്ലവങ്ഗമാഃ ।
സങ്ഗതാഃ പ്രീതിസംയുക്താ വിനേദുര്ഭീമവിക്രമാഃ ॥ 1 ॥
സമ്പാതേര്വചനം ശ്രുത്വാ ഹരയോ രാവണക്ഷയമ് ।
ഹൃഷ്ടാസ്സാഗരമാജഗ്മുസ്സീതാദര്ശനകാങ്ക്ഷിണഃ ॥ 2 ॥
അഭിക്രമ്യ തു തം ദേശം ദദൃശുര്ഭീമവിക്രമാഃ ।
കൃത്സ്നം ലോകസ്യ മഹതഃ പ്രതിബിമ്ബമിവ സ്ഥിതമ് ॥ 3 ॥
ദക്ഷിണസ്യ സമുദ്രസ്യ സമാസാദ്യോത്തരാം ദിശമ് ।
സന്നിവേശം തതശ്ചക്രുര്ഹരിവീരാ മഹാബലാഃ ॥ 4 ॥
സത്ത്വൈര്മഹദ്ഭിര്വികൃതൈഃ ക്രീഡദ്ഭിര്വിവിധൈര്ജലേ ।
വ്യാത്താസ്യൈസ്സുമഹാകായൈരൂര്മിഭിശ്ച സമാകുലമ് ॥ 5 ॥
പ്രസുപ്തമിവ ചാന്യത്ര ക്രീഡന്തമിവ ചാന്യതഃ ।
ക്വചിത്പര്വതമാത്രൈശ്ച ജലരാശിഭിരാവൃതമ് ॥ 6 ॥
സങ്കുലം ദാനവേന്ദ്രൈശ്ച പാതാലതലവാസിഭിഃ ।
രോമഹര്ഷകരം ദൃഷ്ട്വാ വിഷേദുഃ കപികുഞ്ജരാഃ ॥ 7 ॥
ആകാശമിവ ദുഷ്പാരം സാഗരം പ്രേക്ഷയ വാനരാഃ ।
വിഷേദു സ്സഹസാസര്വേ കഥം കാര്യമിതി ബ്രുവന് ॥ 8 ॥
വിഷണ്ണാം വാഹിനീം ദൃഷ്ട്വാ സാഗരസ്യ നിരീക്ഷണാത് ।
ആശ്വാസയാമാസ ഹരീന്ഭയാര്താന് ഹരിസത്തമഃ ॥ 9 ॥
താന്വിഷാദേന മഹതാ വിഷണ്ണാന്വാനരര്ഷഭാന് ।
ഉവാച മതിമാന്കാലേ വാലിസൂനുര്മഹാബലഃ ॥ 10 ॥
ന വിഷാദേ മനഃ കാര്യം വിഷാദോ ദോഷവത്തമഃ ।
വിഷാദോ ഹന്തി പുരുഷം ബാലം ക്രുദ്ധ ഇവോരഗഃ ॥ 11 ॥
യോ വിഷാദം പ്രസഹതേ വിക്രമേ പര്യുപസ്ഥിതേ ।
തേജസാ തസ്യ ഹീനസ്യ പുരുഷാര്ഥോ ന സിധ്യതി ॥ 12 ॥
തസ്യാം രാത്ര്യാം വ്യതീതായാമങ്ഗദോ വാനരൈസ്സഹ ।
ഹരിവൃദ്ധൈസ്സമാഗമ്യ പുനര്മന്ത്രമമന്ത്രയത് ॥ 13 ॥
സാ വാനരാണാം ധ്വജിനീ പരിവാര്യാങ്ഗദം ബഭൌ ।
വാസവം പരിവാര്യേവ മരുതാം വാഹിനീ സ്ഥിതാ ॥ 14 ॥
കോഽന്യസ്താം വാനരീം സേനാം ശക്തഃസ്തമ്ഭയിതും ഭവേത് ।
അന്യത്ര വാലിതനയാദന്യത്ര ച ഹനൂമതഃ ॥ 15 ॥
തതസ്താന്ഹരിവൃദ്ധാംശ്ച തച്ച സൈന്യമരിന്ദമഃ ।
അനുമാന്യാങ്ഗദശ്ശ്രീമാന്വാക്യമര്ഥവദബ്രവീത് ॥ 16 ॥
ക ഇദാനീം മഹാതേജാ ലങ്ഘയിഷ്യതി സാഗരമ് ।
കഃ കരിഷ്യതി സുഗ്രീവം സത്യസന്ധമരിന്ദമമ് ॥ 17 ॥
കോ വീരോ യോജനശതം ലങ്ഘയേത പ്ലവങ്ഗമാഃ ।
ഇമാംശ്ച യൂഥപാന് സര്വാന്മോക്ഷയേത്കോ മഹാഭയാത് ॥ 18 ॥
കസ്യ പ്രഭാവാദ്ധാരാംശ്ച പുത്രാംശ്ചൈവ ഗൃഹാണി ച ।
ഇതോ നിവൃത്താഃ പശ്യേമ സിദ്ധാര്ഥാസ്സുഖിനോ വയമ് ॥ 19 ॥
കസ്യ പ്രസാദാദ്രാമം ച ലക്ഷ്മണം ച മഹാബലമ് ।
അഭിഗച്ഛേമ സംഹൃഷ്ടാസ്സുഗ്രീവം ച വനൌകസമ് ॥ 20 ॥
യദി കശ്ചിത്സമര്ഥോ വസ്സാഗരപ്ലവനേ ഹരിഃ ।
സ ദദാ ത്വിഹ ന ശശീഘ്രം പുണ്യാമഭയദക്ഷിണാമ് ॥ 21 ॥
അങ്ഗദസ്യ വച ശ്ശൃത്വാ ന കശ്ചിത് കിഞ്ചിദബ്രവീത് ।
സ്തിമിതേ വാ ഭവത്സര്വാ സാ തത്ര ഹരിവാഹിനീ ॥ 22 ॥
പുനരേവാങ്ഗദഃ പ്രാഹ താന്ഹരീന്ഹരിസത്തമഃ ।
സര്വേ ബലവതാം ശ്രേഷ്ഠാ ഭവന്തോ ദൃഢവിക്രമാഃ ॥ 23 ॥
വ്യപദേശ്യ കുലേ ജാതാഃ പൂജിതാശ്ചാപ്യഭീക്ഷ്ണശഃ ।
ന ഹി വോ ഗമനേ സങ്ഗഃ കദാചിത്കസ്യചിത്ക്വചിത് ।
ബ്രുവധ്വം യസ്യ യാ ശക്തിഃ പ്ലവനേ പ്ലവഗര്ഷഭാഃ ॥ 24 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡേ ചതുഃഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुःषष्टितमस्सर्गः ।
आख्याता गृध्रराजेन समुत्प्लुत्य प्लवङ्गमाः ।
सङ्गताः प्रीतिसंयुक्ता विनेदुर्भीमविक्रमाः ॥ 1 ॥
सम्पातेर्वचनं श्रुत्वा हरयो रावणक्षयम् ।
हृष्टास्सागरमाजग्मुस्सीतादर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 2 ॥
अभिक्रम्य तु तं देशं ददृशुर्भीमविक्रमाः ।
कृत्स्नं लोकस्य महतः प्रतिबिम्बमिव स्थितम् ॥ 3 ॥
दक्षिणस्य समुद्रस्य समासाद्योत्तरां दिशम् ।
सन्निवेशं ततश्चक्रुर्हरिवीरा महाबलाः ॥ 4 ॥
सत्त्वैर्महद्भिर्विकृतैः क्रीडद्भिर्विविधैर्जले ।
व्यात्तास्यैस्सुमहाकायैरूर्मिभिश्च समाकुलम् ॥ 5 ॥
प्रसुप्तमिव चान्यत्र क्रीडन्तमिव चान्यतः ।
क्वचित्पर्वतमात्रैश्च जलराशिभिरावृतम् ॥ 6 ॥
सङ्कुलं दानवेन्द्रैश्च पातालतलवासिभिः ।
रोमहर्षकरं दृष्ट्वा विषेदुः कपिकुञ्जराः ॥ 7 ॥
आकाशमिव दुष्पारं सागरं प्रेक्षय वानराः ।
विषेदु स्सहसासर्वे कथं कार्यमिति ब्रुवन् ॥ 8 ॥
विषण्णां वाहिनीं दृष्ट्वा सागरस्य निरीक्षणात् ।
आश्वासयामास हरीन्भयार्तान् हरिसत्तमः ॥ 9 ॥
तान्विषादेन महता विषण्णान्वानरर्षभान् ।
उवाच मतिमान्काले वालिसूनुर्महाबलः ॥ 10 ॥
न विषादे मनः कार्यं विषादो दोषवत्तमः ।
विषादो हन्ति पुरुषं बालं क्रुद्ध इवोरगः ॥ 11 ॥
यो विषादं प्रसहते विक्रमे पर्युपस्थिते ।
तेजसा तस्य हीनस्य पुरुषार्थो न सिध्यति ॥ 12 ॥
तस्यां रात्र्यां व्यतीतायामङ्गदो वानरैस्सह ।
हरिवृद्धैस्समागम्य पुनर्मन्त्रममन्त्रयत् ॥ 13 ॥
सा वानराणां ध्वजिनी परिवार्याङ्गदं बभौ ।
वासवं परिवार्येव मरुतां वाहिनी स्थिता ॥ 14 ॥
कोऽन्यस्तां वानरीं सेनां शक्तःस्तम्भयितुं भवेत् ।
अन्यत्र वालितनयादन्यत्र च हनूमतः ॥ 15 ॥
ततस्तान्हरिवृद्धांश्च तच्च सैन्यमरिन्दमः ।
अनुमान्याङ्गदश्श्रीमान्वाक्यमर्थवदब्रवीत् ॥ 16 ॥
क इदानीं महातेजा लङ्घयिष्यति सागरम् ।
कः करिष्यति सुग्रीवं सत्यसन्धमरिन्दमम् ॥ 17 ॥
को वीरो योजनशतं लङ्घयेत प्लवङ्गमाः ।
इमांश्च यूथपान् सर्वान्मोक्षयेत्को महाभयात् ॥ 18 ॥
कस्य प्रभावाद्धारांश्च पुत्रांश्चैव गृहाणि च ।
इतो निवृत्ताः पश्येम सिद्धार्थास्सुखिनो वयम् ॥ 19 ॥
कस्य प्रसादाद्रामं च लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अभिगच्छेम संहृष्टास्सुग्रीवं च वनौकसम् ॥ 20 ॥
यदि कश्चित्समर्थो वस्सागरप्लवने हरिः ।
स ददा त्विह न शशीघ्रं पुण्यामभयदक्षिणाम् ॥ 21 ॥
अङ्गदस्य वच श्शृत्वा न कश्चित् किञ्चिदब्रवीत् ।
स्तिमिते वा भवत्सर्वा सा तत्र हरिवाहिनी ॥ 22 ॥
पुनरेवाङ्गदः प्राह तान्हरीन्हरिसत्तमः ।
सर्वे बलवतां श्रेष्ठा भवन्तो दृढविक्रमाः ॥ 23 ॥
व्यपदेश्य कुले जाताः पूजिताश्चाप्यभीक्ष्णशः ।
न हि वो गमने सङ्गः कदाचित्कस्यचित्क्वचित् ।
ब्रुवध्वं यस्य या शक्तिः प्लवने प्लवगर्षभाः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुःषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.