ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುಃಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಆಖ್ಯಾತಾ ಗೃಧ್ರರಾಜೇನ ಸಮುತ್ಪ್ಲುತ್ಯ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ।
ಸಙ್ಗತಾಃ ಪ್ರೀತಿಸಂಯುಕ್ತಾ ವಿನೇದುರ್ಭೀಮವಿಕ್ರಮಾಃ ॥ 1 ॥
ಸಮ್ಪಾತೇರ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹರಯೋ ರಾವಣಕ್ಷಯಮ್ ।
ಹೃಷ್ಟಾಸ್ಸಾಗರಮಾಜಗ್ಮುಸ್ಸೀತಾದರ್ಶನಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣಃ ॥ 2 ॥
ಅಭಿಕ್ರಮ್ಯ ತು ತಂ ದೇಶಂ ದದೃಶುರ್ಭೀಮವಿಕ್ರಮಾಃ ।
ಕೃತ್ಸ್ನಂ ಲೋಕಸ್ಯ ಮಹತಃ ಪ್ರತಿಬಿಮ್ಬಮಿವ ಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 3 ॥
ದಕ್ಷಿಣಸ್ಯ ಸಮುದ್ರಸ್ಯ ಸಮಾಸಾದ್ಯೋತ್ತರಾಂ ದಿಶಮ್ ।
ಸನ್ನಿವೇಶಂ ತತಶ್ಚಕ್ರುರ್ಹರಿವೀರಾ ಮಹಾಬಲಾಃ ॥ 4 ॥
ಸತ್ತ್ವೈರ್ಮಹದ್ಭಿರ್ವಿಕೃತೈಃ ಕ್ರೀಡದ್ಭಿರ್ವಿವಿಧೈರ್ಜಲೇ ।
ವ್ಯಾತ್ತಾಸ್ಯೈಸ್ಸುಮಹಾಕಾಯೈರೂರ್ಮಿಭಿಶ್ಚ ಸಮಾಕುಲಮ್ ॥ 5 ॥
ಪ್ರಸುಪ್ತಮಿವ ಚಾನ್ಯತ್ರ ಕ್ರೀಡನ್ತಮಿವ ಚಾನ್ಯತಃ ।
ಕ್ವಚಿತ್ಪರ್ವತಮಾತ್ರೈಶ್ಚ ಜಲರಾಶಿಭಿರಾವೃತಮ್ ॥ 6 ॥
ಸಙ್ಕುಲಂ ದಾನವೇನ್ದ್ರೈಶ್ಚ ಪಾತಾಲತಲವಾಸಿಭಿಃ ।
ರೋಮಹರ್ಷಕರಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಿಷೇದುಃ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಾಃ ॥ 7 ॥
ಆಕಾಶಮಿವ ದುಷ್ಪಾರಂ ಸಾಗರಂ ಪ್ರೇಕ್ಷಯ ವಾನರಾಃ ।
ವಿಷೇದು ಸ್ಸಹಸಾಸರ್ವೇ ಕಥಂ ಕಾರ್ಯಮಿತಿ ಬ್ರುವನ್ ॥ 8 ॥
ವಿಷಣ್ಣಾಂ ವಾಹಿನೀಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸಾಗರಸ್ಯ ನಿರೀಕ್ಷಣಾತ್ ।
ಆಶ್ವಾಸಯಾಮಾಸ ಹರೀನ್ಭಯಾರ್ತಾನ್ ಹರಿಸತ್ತಮಃ ॥ 9 ॥
ತಾನ್ವಿಷಾದೇನ ಮಹತಾ ವಿಷಣ್ಣಾನ್ವಾನರರ್ಷಭಾನ್ ।
ಉವಾಚ ಮತಿಮಾನ್ಕಾಲೇ ವಾಲಿಸೂನುರ್ಮಹಾಬಲಃ ॥ 10 ॥
ನ ವಿಷಾದೇ ಮನಃ ಕಾರ್ಯಂ ವಿಷಾದೋ ದೋಷವತ್ತಮಃ ।
ವಿಷಾದೋ ಹನ್ತಿ ಪುರುಷಂ ಬಾಲಂ ಕ್ರುದ್ಧ ಇವೋರಗಃ ॥ 11 ॥
ಯೋ ವಿಷಾದಂ ಪ್ರಸಹತೇ ವಿಕ್ರಮೇ ಪರ್ಯುಪಸ್ಥಿತೇ ।
ತೇಜಸಾ ತಸ್ಯ ಹೀನಸ್ಯ ಪುರುಷಾರ್ಥೋ ನ ಸಿಧ್ಯತಿ ॥ 12 ॥
ತಸ್ಯಾಂ ರಾತ್ರ್ಯಾಂ ವ್ಯತೀತಾಯಾಮಙ್ಗದೋ ವಾನರೈಸ್ಸಹ ।
ಹರಿವೃದ್ಧೈಸ್ಸಮಾಗಮ್ಯ ಪುನರ್ಮನ್ತ್ರಮಮನ್ತ್ರಯತ್ ॥ 13 ॥
ಸಾ ವಾನರಾಣಾಂ ಧ್ವಜಿನೀ ಪರಿವಾರ್ಯಾಙ್ಗದಂ ಬಭೌ ।
ವಾಸವಂ ಪರಿವಾರ್ಯೇವ ಮರುತಾಂ ವಾಹಿನೀ ಸ್ಥಿತಾ ॥ 14 ॥
ಕೋಽನ್ಯಸ್ತಾಂ ವಾನರೀಂ ಸೇನಾಂ ಶಕ್ತಃಸ್ತಮ್ಭಯಿತುಂ ಭವೇತ್ ।
ಅನ್ಯತ್ರ ವಾಲಿತನಯಾದನ್ಯತ್ರ ಚ ಹನೂಮತಃ ॥ 15 ॥
ತತಸ್ತಾನ್ಹರಿವೃದ್ಧಾಂಶ್ಚ ತಚ್ಚ ಸೈನ್ಯಮರಿನ್ದಮಃ ।
ಅನುಮಾನ್ಯಾಙ್ಗದಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ವಾಕ್ಯಮರ್ಥವದಬ್ರವೀತ್ ॥ 16 ॥
ಕ ಇದಾನೀಂ ಮಹಾತೇಜಾ ಲಙ್ಘಯಿಷ್ಯತಿ ಸಾಗರಮ್ ।
ಕಃ ಕರಿಷ್ಯತಿ ಸುಗ್ರೀವಂ ಸತ್ಯಸನ್ಧಮರಿನ್ದಮಮ್ ॥ 17 ॥
ಕೋ ವೀರೋ ಯೋಜನಶತಂ ಲಙ್ಘಯೇತ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ।
ಇಮಾಂಶ್ಚ ಯೂಥಪಾನ್ ಸರ್ವಾನ್ಮೋಕ್ಷಯೇತ್ಕೋ ಮಹಾಭಯಾತ್ ॥ 18 ॥
ಕಸ್ಯ ಪ್ರಭಾವಾದ್ಧಾರಾಂಶ್ಚ ಪುತ್ರಾಂಶ್ಚೈವ ಗೃಹಾಣಿ ಚ ।
ಇತೋ ನಿವೃತ್ತಾಃ ಪಶ್ಯೇಮ ಸಿದ್ಧಾರ್ಥಾಸ್ಸುಖಿನೋ ವಯಮ್ ॥ 19 ॥
ಕಸ್ಯ ಪ್ರಸಾದಾದ್ರಾಮಂ ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಅಭಿಗಚ್ಛೇಮ ಸಂಹೃಷ್ಟಾಸ್ಸುಗ್ರೀವಂ ಚ ವನೌಕಸಮ್ ॥ 20 ॥
ಯದಿ ಕಶ್ಚಿತ್ಸಮರ್ಥೋ ವಸ್ಸಾಗರಪ್ಲವನೇ ಹರಿಃ ।
ಸ ದದಾ ತ್ವಿಹ ನ ಶಶೀಘ್ರಂ ಪುಣ್ಯಾಮಭಯದಕ್ಷಿಣಾಮ್ ॥ 21 ॥
ಅಙ್ಗದಸ್ಯ ವಚ ಶ್ಶೃತ್ವಾ ನ ಕಶ್ಚಿತ್ ಕಿಞ್ಚಿದಬ್ರವೀತ್ ।
ಸ್ತಿಮಿತೇ ವಾ ಭವತ್ಸರ್ವಾ ಸಾ ತತ್ರ ಹರಿವಾಹಿನೀ ॥ 22 ॥
ಪುನರೇವಾಙ್ಗದಃ ಪ್ರಾಹ ತಾನ್ಹರೀನ್ಹರಿಸತ್ತಮಃ ।
ಸರ್ವೇ ಬಲವತಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠಾ ಭವನ್ತೋ ದೃಢವಿಕ್ರಮಾಃ ॥ 23 ॥
ವ್ಯಪದೇಶ್ಯ ಕುಲೇ ಜಾತಾಃ ಪೂಜಿತಾಶ್ಚಾಪ್ಯಭೀಕ್ಷ್ಣಶಃ ।
ನ ಹಿ ವೋ ಗಮನೇ ಸಙ್ಗಃ ಕದಾಚಿತ್ಕಸ್ಯಚಿತ್ಕ್ವಚಿತ್ ।
ಬ್ರುವಧ್ವಂ ಯಸ್ಯ ಯಾ ಶಕ್ತಿಃ ಪ್ಲವನೇ ಪ್ಲವಗರ್ಷಭಾಃ ॥ 24 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡೇ ಚತುಃಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुःषष्टितमस्सर्गः ।
आख्याता गृध्रराजेन समुत्प्लुत्य प्लवङ्गमाः ।
सङ्गताः प्रीतिसंयुक्ता विनेदुर्भीमविक्रमाः ॥ 1 ॥
सम्पातेर्वचनं श्रुत्वा हरयो रावणक्षयम् ।
हृष्टास्सागरमाजग्मुस्सीतादर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 2 ॥
अभिक्रम्य तु तं देशं ददृशुर्भीमविक्रमाः ।
कृत्स्नं लोकस्य महतः प्रतिबिम्बमिव स्थितम् ॥ 3 ॥
दक्षिणस्य समुद्रस्य समासाद्योत्तरां दिशम् ।
सन्निवेशं ततश्चक्रुर्हरिवीरा महाबलाः ॥ 4 ॥
सत्त्वैर्महद्भिर्विकृतैः क्रीडद्भिर्विविधैर्जले ।
व्यात्तास्यैस्सुमहाकायैरूर्मिभिश्च समाकुलम् ॥ 5 ॥
प्रसुप्तमिव चान्यत्र क्रीडन्तमिव चान्यतः ।
क्वचित्पर्वतमात्रैश्च जलराशिभिरावृतम् ॥ 6 ॥
सङ्कुलं दानवेन्द्रैश्च पातालतलवासिभिः ।
रोमहर्षकरं दृष्ट्वा विषेदुः कपिकुञ्जराः ॥ 7 ॥
आकाशमिव दुष्पारं सागरं प्रेक्षय वानराः ।
विषेदु स्सहसासर्वे कथं कार्यमिति ब्रुवन् ॥ 8 ॥
विषण्णां वाहिनीं दृष्ट्वा सागरस्य निरीक्षणात् ।
आश्वासयामास हरीन्भयार्तान् हरिसत्तमः ॥ 9 ॥
तान्विषादेन महता विषण्णान्वानरर्षभान् ।
उवाच मतिमान्काले वालिसूनुर्महाबलः ॥ 10 ॥
न विषादे मनः कार्यं विषादो दोषवत्तमः ।
विषादो हन्ति पुरुषं बालं क्रुद्ध इवोरगः ॥ 11 ॥
यो विषादं प्रसहते विक्रमे पर्युपस्थिते ।
तेजसा तस्य हीनस्य पुरुषार्थो न सिध्यति ॥ 12 ॥
तस्यां रात्र्यां व्यतीतायामङ्गदो वानरैस्सह ।
हरिवृद्धैस्समागम्य पुनर्मन्त्रममन्त्रयत् ॥ 13 ॥
सा वानराणां ध्वजिनी परिवार्याङ्गदं बभौ ।
वासवं परिवार्येव मरुतां वाहिनी स्थिता ॥ 14 ॥
कोऽन्यस्तां वानरीं सेनां शक्तःस्तम्भयितुं भवेत् ।
अन्यत्र वालितनयादन्यत्र च हनूमतः ॥ 15 ॥
ततस्तान्हरिवृद्धांश्च तच्च सैन्यमरिन्दमः ।
अनुमान्याङ्गदश्श्रीमान्वाक्यमर्थवदब्रवीत् ॥ 16 ॥
क इदानीं महातेजा लङ्घयिष्यति सागरम् ।
कः करिष्यति सुग्रीवं सत्यसन्धमरिन्दमम् ॥ 17 ॥
को वीरो योजनशतं लङ्घयेत प्लवङ्गमाः ।
इमांश्च यूथपान् सर्वान्मोक्षयेत्को महाभयात् ॥ 18 ॥
कस्य प्रभावाद्धारांश्च पुत्रांश्चैव गृहाणि च ।
इतो निवृत्ताः पश्येम सिद्धार्थास्सुखिनो वयम् ॥ 19 ॥
कस्य प्रसादाद्रामं च लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अभिगच्छेम संहृष्टास्सुग्रीवं च वनौकसम् ॥ 20 ॥
यदि कश्चित्समर्थो वस्सागरप्लवने हरिः ।
स ददा त्विह न शशीघ्रं पुण्यामभयदक्षिणाम् ॥ 21 ॥
अङ्गदस्य वच श्शृत्वा न कश्चित् किञ्चिदब्रवीत् ।
स्तिमिते वा भवत्सर्वा सा तत्र हरिवाहिनी ॥ 22 ॥
पुनरेवाङ्गदः प्राह तान्हरीन्हरिसत्तमः ।
सर्वे बलवतां श्रेष्ठा भवन्तो दृढविक्रमाः ॥ 23 ॥
व्यपदेश्य कुले जाताः पूजिताश्चाप्यभीक्ष्णशः ।
न हि वो गमने सङ्गः कदाचित्कस्यचित्क्वचित् ।
ब्रुवध्वं यस्य या शक्तिः प्लवने प्लवगर्षभाः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुःषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.