ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸಹ ತಾರಾಙ್ಗದಾಭ್ಯಾಂ ತು ಸಙ್ಗಮ್ಯ ಹನುಮಾನ್ಕಪಿಃ ।
ವಿಚಿನೋತಿ ಸ್ಮ ವಿನ್ಧ್ಯಸ್ಯ ಗುಹಾಶ್ಚ ಗಹನಾನಿ ಚ ॥ 1 ॥
ಸಿಂಹಶಾರ್ದೂಲಜುಷ್ಟೇಷು ಶಿಲಾಶ್ಚ ಸರಿತಸ್ತದಾ ।
ವಿಷಮೇಷು ನಗೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಮಹಾಪ್ರಸ್ರವಣೇಷು ಚ ॥ 2 ॥
ಆಸೇದುಸ್ತಸ್ಯ ಶೈಲಸ್ಯ ಕೋಟಿಂ ದಕ್ಷ್ಣಿಪಶ್ಚಿಮಾಮ್ ।
ತೇಷಾಂ ತತ್ರೈವ ವಸತಾಂ ಸ ಕಾಲೋ ವ್ಯತ್ಯವರ್ತತ ॥ 3 ॥
ಸ ಹಿ ದೇಶೋ ದುರನ್ವೇಷೋ ಗುಹಾಗಹನವಾನ್ಮಹಾನ್ ।
ತತ್ರ ವಾಯುಸುತಸ್ಸರ್ವಂ ವಿಚಿನೋತಿ ಸ್ಮ ಪರ್ವತಮ್ ॥ 4 ॥
ಪರಸ್ಪರೇಣ ಹನುಮಾ ನನ್ಯೋನ್ಯಸ್ಯಾವಿದೂರತಃ ।
ಗಜೋ ಗವಾಕ್ಷೋ ಗವಯಶ್ಶರಭೋ ಗನ್ಧಮಾದನಃ ॥ 5 ॥
ಮೈನ್ದಶ್ಚ ದ್ವಿವಿದಶ್ಚೈವ ಸುಷೇಣೋ ಜಾಮ್ಬವಾನ್ನಲಃ ।
ಅಙ್ಗದೋ ಯುವರಾಜಶ್ಚ ತಾರಶ್ಚ ವನಗೋಚರಃ ॥ 6 ॥
ಗಿರಿಜಾಲಾವೃತಾನ್ದೇಶಾನ್ಮಾರ್ಗಿತ್ವಾ ದಕ್ಷಿಣಾಂ ದಿಶಮ್ ।
ವಿಚಿನ್ವನ್ತಸ್ತತಸ್ತತ್ರ ದದೃಶುರ್ವಿವೃತಂ ಬಿಲಮ್ ॥ 7 ॥
ದುರ್ಗಮೃಕ್ಷಬಿಲಂ ನಾಮ ದಾನವೇನಾಭಿರಕ್ಷಿತಮ್ ।
ಕ್ಷುತ್ಪಿಪಾಸಾಪರೀತಾಶ್ಚ ಶ್ರಾನ್ತಾಶ್ಚ ಸಲಿಲಾರ್ಥಿನಃ ॥ 8 ॥
ಅವಕೀರ್ಣಂ ಲತಾವೃಕ್ಷೈರ್ದದೃಶುಸ್ತೇ ಮಹಾಬಿಲಮ್ ।
ತತ್ರ ಕ್ರೌಞ್ಚಾಶ್ಚ ಹಂಸಾಶ್ಚ ಸಾರಸಾಶ್ಚ ವಿನಿಷ್ಕ್ರಮನ್ ॥ 9 ॥
ಜಲಾರ್ದ್ರಾಶ್ಚಕ್ರವಾಕಾಶ್ಚ ರಕ್ತಾಙ್ಗಾಃ ಪದ್ಮರೇಣುಭಿಃ ।
ತತಸ್ತದ್ಬಿಲಮಾಸಾದ್ಯ ಸುಗನ್ಧಿ ದುರತಿಕ್ರಮಮ್ ॥ 10 ॥
ವಿಸ್ಮಯವ್ಯಗ್ರಮನಸೋ ಬಭೂವುರ್ವಾನರರ್ಷಭಾಃ ।
ಸಂಞ್ಜಾತಪರಿಶಙ್ಕಾಸ್ತೇ ತದ್ಬಿಲಂ ಪ್ಲವಗೋತ್ತಮಾಃ ॥ 11 ॥
ಅಭ್ಯಪದ್ಯನ್ತ ಸಂಹೃಷ್ಟಾಸ್ತೇಜೋವನ್ತೋ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ನಾನಾಸತ್ತ್ವಸಮಾಕೀರ್ಣಂ ದೈತ್ಯೇನ್ದ್ರನಿಲಯೋಪಮಮ್ ॥ 12 ॥
ದುರ್ದರ್ಶಮತಿಘೋರಂ ಚ ದುರ್ವಿಗಾಹಂ ಚ ಸರ್ವಶಃ ।
ತತಃ ಪರ್ವತಕೂಟಾಭೋ ಹನೂಮಾನ್ಪವನಾತ್ಮಜಃ ॥ 13 ॥
ಅಬ್ರವೀದ್ವಾನರಾನ್ಸರ್ವಾನ್ಕಾನ್ತಾರವನಕೋವಿದಃ ।
ಗಿರಿಜಾಲಾವೃತಾನ್ದೇಶಾನ್ಮಾರ್ಗಿತ್ವಾ ದಕ್ಷಿಣಾಂ ದಿಶಮ್ ॥ 14 ॥
ವಯಂ ಸರ್ವೇ ಪರಿಶ್ರಾನ್ತಾ ನ ಚ ಪಶ್ಯಾಮ ಮೈಥಿಲೀಮ್ ।
ಅಸ್ಮಾಚ್ಚಾಪಿ ಬಿಲಾದ್ಧಂಸಾಃ ಕ್ರೌಞ್ಚಾಶ್ಚ ಸಹ ಸಾರಸೈಃ ॥ 15 ॥
ಜಲಾರ್ದ್ರಾಶ್ಚಕ್ರವಾಕಾಶ್ಚ ನಿಷ್ಪತನ್ತಿ ಸ್ಮ ಸರ್ವಶಃ ।
ನೂನಂ ಸಲಿಲವಾನತ್ರ ಕೂಪೋ ವಾ ಯದಿ ವಾ ಹ್ರದಃ ॥ 16 ॥
ತಥಾ ಚೇಮೇ ಬಿಲದ್ವಾರಿ ಸ್ನಿಗ್ಧಾಸ್ತಿಷ್ಠನ್ತಿ ಪಾದಪಾಃ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ತದ್ಬಿಲಂ ಸರ್ವೇ ವಿವಿಶುಸ್ತಿಮಿರಾವೃತಮ್ ॥ 17 ॥
ಅಚನ್ದ್ರಸೂರ್ಯಂ ಹರಯೋ ದದೃಶೂ ರೋಮಹರ್ಷಣಮ್ ।
ನಿಶಾಮ್ಯ ತಸ್ಮಾತ್ ಶಿಂಹಾಂಶ್ಚ ತಾಂಸ್ತಾಂಶ್ಚ ಮೃಗಪಕ್ಷ್ಣಿಃ ॥ 18 ॥
ಪ್ರವಿಷ್ಟಾ ಹರಿಶಾರ್ದೂಲಾ ಬಿಲಂ ತಿಮಿರಸಂವೃತಮ್ ।
ನ ತೇಷಾಂ ಸಜ್ಜತೇ ಚಕ್ಷುರ್ನ ತೇಜೋ ನ ಪರಾಕ್ರಮಃ ॥ 19 ॥
ವಾಯೋರಿವ ಗತಿಸ್ತೇಷಾಂ ದೃಷ್ಟಿಸ್ತಮಸಿ ವರ್ತತೇ ।
ತೇ ಪ್ರವಿಷ್ಟಾಸ್ತು ವೇಗೇನ ತದ್ಬಿಲಂ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಾಃ ॥ 20 ॥
ಪ್ರಕಾಶಮಭಿರಾಮಂ ಚ ದದೃಶುರ್ದೇಶಮುತ್ತಮಮ್ ।
ತತಸ್ತಸ್ಮಿನ್ಬಿಲೇ ದುರ್ಗೇ ನಾನಾಪಾದಪಸಙ್ಕುಲೇ ॥ 21 ॥
ಅನ್ಯೋನ್ಯಂ ಸಮ್ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಜಗ್ಮುರ್ಯೋಜನಮನ್ತರಮ್ ।
ತೇ ನಷ್ಟಸಞ್ಜ್ಞಾಸ್ತೃಷಿತಾಸ್ಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತಾಸ್ಸಲಿಲಾರ್ಥಿನಃ ॥ 22 ॥
ಪರಿಪೇತುರ್ಬಿಲೇ ತಸ್ಮಿನ್ಕಞ್ಚಿತ್ಕಾಲಮತನ್ದ್ರಿತಾಃ ।
ತೇ ಕೃಶಾ ದೀನವದನಾಃ ಪರಿಶ್ರಾನ್ತಾಃ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ॥ 23 ॥
ಆಲೋಕಂ ದದೃಶುರ್ವೀರಾ ನಿರಾಶಾ ಜೀವಿತೇ ಯದಾ ।
ತತಸ್ತಂ ದೇಶಮಾಗಮ್ಯ ಸೌಮ್ಯಾ ವಿತಿಮಿರಂ ವನಮ್ ॥ 24 ॥
ದದೃಶುಃ ಕಾಞ್ಚನಾನ್ವೃಕ್ಷಾನ್ದೀಪ್ತವೈಶ್ವಾನರಪ್ರಭಾನ್ ।
ಸಾಲಾಂ ಸ್ತಾಲಾಂಶ್ಚ ಪುನ್ನಾಗಾನ್ಕಕುಭಾನ್ವಞ್ಜುಲಾನ್ಧವಾನ್ ॥ 25 ॥
ಚಮ್ಪಕಾನ್ ನಾಗವೃಕ್ಷಾಂಶ್ಚ ಕರ್ಣಿಕಾರಾಂಶ್ಚ ಪುಷ್ಪಿತಾನ್ ।
ಸ್ತಬಕೈಃ ಕಾಞ್ಚನೈಶ್ಚಿತ್ರೈ ರಕ್ತೈಃ ಕಿಸಲಯೈಸ್ತಥಾ ॥ 26 ॥
ಆಪೀಡೈಶ್ಚ ಲತಾಭಿಶ್ಚ ಹೇಮಾಭರಣಭೂಷಿತಾನ್ ।
ತರುಣಾದಿತ್ಯಸಙ್ಕಾಶಾನ್ವೈಢೂರ್ಯಕೃತವೇದಿಕಾನ್ ॥ 27 ॥
ವಿಭ್ರಾಜಮಾನಾನ್ವಪುಷಾ ಪಾದಪಾಂಶ್ಚ ಹಿರಣ್ಮಯಾನ್ ।
ನೀಲವೈಢೂರ್ಯವರ್ಣಾಶ್ಚ ಪದ್ಮಿನೀಃ ಪತಗಾವೃತಾಃ ॥ 28 ॥
ಮಹದ್ಭಿಃ ಕಾಞ್ಚನೈಃ ಪದ್ಮೈರ್ವೃತಾ ಬಾಲಾರ್ಕಸನ್ನಿಭೈಃ ।
ಜಾತರೂಪಮಯೈರ್ಮತ್ಸ್ಯೈರ್ಮಹದ್ಭಿಶ್ಚ ಸಕಚ್ಛಪೈಃ ॥ 29 ॥
ತಪನೀಯ ಗವಾಕ್ಷಾಣಿ ಮುಕ್ತಾ ಜಾಲ ಆವೃತಾನಿ ಚ ।
ಹೈಮ ರಾಜತ ಭೌಮಾನಿ ವೈದೂರ್ಯ ಮಣಿಮನ್ತಿ ಚ ॥ 30 ॥
ತಪನೀಯಗವಾಕ್ಷಾಣಿ ಮುಕ್ತಾಜಾಲಾವೃತಾನಿ ಚ ।
ಹೈಮರಾಜತಭೌಮಾನಿ ವೈದೂರ್ಯಮಣಿಮನ್ತಿ ಚ ॥ 31 ॥
ಕಾಞ್ಚನ ಭ್ರಮರಾನ್ ಚೈವ ಮಧೂನಿ ಚ ಸಮನ್ತತಃ ।
ಮಣಿ ಕಾಞ್ಚನ ಚಿತ್ರಾಣಿ ಶಯನಾನಿ ಆಸನಾನಿ ಚ ॥ 32 ॥
ಕಾಞ್ಚನಭ್ರಮರಾಂಶ್ಚೈವ ಮಧೂನಿ ಚ ಸಮನ್ತತಃ ।
ಮಣಿಕಾಞ್ಚನಚಿತ್ರಾಣಿ ಶಯನಾನ್ಯಾಸನಾನಿ ಚ ॥ 33 ॥
ಮಹಾರ್ಹಾಣಿ ಚಯಾನಾನಿ ದದೃಶುಸ್ತೇ ಸಮನ್ತತಃ ।
ಹೈಮರಾಜತಕಾಂಸ್ಯಾನಾಂ ಭಾಜನಾನಾಂ ಚ ಸಂಞ್ಚಯಾನ್ ॥ 34 ॥
ಅಗರೂಣಾಂ ಚ ದಿವ್ಯಾನಾಂ ಚನ್ದನಾನಾಂ ಚ ಸಂಞ್ಚಾಯಾನ್ ।
ಶುಚೀನ್ಯಭ್ಯವಹಾರ್ಯಾಣಿ ಮೂಲಾನಿ ಚ ಫಲಾನಿ ಚ ॥ 35 ॥
ಮಹಾರ್ಹಾಣಿ ಚ ಪಾನಾನಿ ಮಧೂನಿ ರಸವನ್ತಿ ಚ ।
ದಿವ್ಯಾನಾಮಮ್ಬರಾಣಾಂ ಚ ಮಹಾರ್ಹಾಣಾಂ ಚ ಸಞ್ಚಯಾನ್ ॥ 36 ॥
ಕಮ್ಬಲಾನಾಂ ಚ ಚಿತ್ರಾಣಾಮಜಿನಾನಾಂ ಚ ಸಞ್ಚಯಾನ್ ।
ತತ್ರ ತತ್ರ ಚ ವಿನ್ಯಸ್ತಾನ್ದೀಪ್ತಾನ್ವೈಶ್ವಾನರಪ್ರಭಾನ್ ॥ 37 ॥
ದದೃಶುರ್ವಾನರಾಶ್ಶುಭ್ರಾಞ್ಜಾತರೂಪಸ್ಯ ಸಞ್ಚಯಾನ್ ।
ತತ್ರ ತತ್ರ ವಿಚಿನ್ವನ್ತೋ ಬಿಲೇ ತಸ್ಮಿನ್ಮಹಾಬಲಾಃ ॥ 38 ॥
ದದೃಶುರ್ವಾನರಾಶ್ಶೂರಾಃ ಸ್ತ್ರಿಯಂ ಕಾಞ್ಚಿದದೂರತಃ ।
ತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಭೃಶಸನ್ತ್ರಸ್ತಾಶ್ಚೀರಕೃಷ್ಣಾಜಿನಾಮ್ಬರಾಮ್ ॥ 39 ॥
ತಾಪಸೀಂ ನಿಯತಾಹಾರಾಂ ಜ್ವಲನ್ತೀಮಿವ ತೇಜಸಾ ।
ವಿಸ್ಮಿತಾ ಹರಯಸ್ತತ್ರ ವ್ಯವತಿಷ್ಠನ್ತ ಸರ್ವಶಃ ॥ 40 ॥
ಪಪ್ರಚ್ಛ ಹನುಮಾಂಸ್ತತ್ರ ಕಾಽಸಿ ತ್ವಂ ಕಸ್ಯ ವಾ ಬಿಲಮ್ ।
ತತೋ ಹನೂಮಾನ್ಗಿರಿಸನ್ನಿಕಾಶಃ ಕೃತಾಜ್ಞಲಿಸ್ತಾಮಭಿವಾದ್ಯ ವೃದ್ಧಾಮ್ ।
ಪಪ್ರಚ್ಛ ಕಾ ತ್ವಂ ಭವನಂ ಬಿಲಂ ಚ ರತ್ನಾನಿ ಚೇಮಾನಿ ವದಸ್ವ ಕಸ್ಯ ॥ 41 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
सह ताराङ्गदाभ्यां तु सङ्गम्य हनुमान्कपिः ।
विचिनोति स्म विन्ध्यस्य गुहाश्च गहनानि च ॥ 1 ॥
सिंहशार्दूलजुष्टेषु शिलाश्च सरितस्तदा ।
विषमेषु नगेन्द्रस्य महाप्रस्रवणेषु च ॥ 2 ॥
आसेदुस्तस्य शैलस्य कोटिं दक्ष्णिपश्चिमाम् ।
तेषां तत्रैव वसतां स कालो व्यत्यवर्तत ॥ 3 ॥
स हि देशो दुरन्वेषो गुहागहनवान्महान् ।
तत्र वायुसुतस्सर्वं विचिनोति स्म पर्वतम् ॥ 4 ॥
परस्परेण हनुमा नन्योन्यस्याविदूरतः ।
गजो गवाक्षो गवयश्शरभो गन्धमादनः ॥ 5 ॥
मैन्दश्च द्विविदश्चैव सुषेणो जाम्बवान्नलः ।
अङ्गदो युवराजश्च तारश्च वनगोचरः ॥ 6 ॥
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ।
विचिन्वन्तस्ततस्तत्र ददृशुर्विवृतं बिलम् ॥ 7 ॥
दुर्गमृक्षबिलं नाम दानवेनाभिरक्षितम् ।
क्षुत्पिपासापरीताश्च श्रान्ताश्च सलिलार्थिनः ॥ 8 ॥
अवकीर्णं लतावृक्षैर्ददृशुस्ते महाबिलम् ।
तत्र क्रौञ्चाश्च हंसाश्च सारसाश्च विनिष्क्रमन् ॥ 9 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च रक्ताङ्गाः पद्मरेणुभिः ।
ततस्तद्बिलमासाद्य सुगन्धि दुरतिक्रमम् ॥ 10 ॥
विस्मयव्यग्रमनसो बभूवुर्वानरर्षभाः ।
संञ्जातपरिशङ्कास्ते तद्बिलं प्लवगोत्तमाः ॥ 11 ॥
अभ्यपद्यन्त संहृष्टास्तेजोवन्तो महाबलाः ।
नानासत्त्वसमाकीर्णं दैत्येन्द्रनिलयोपमम् ॥ 12 ॥
दुर्दर्शमतिघोरं च दुर्विगाहं च सर्वशः ।
ततः पर्वतकूटाभो हनूमान्पवनात्मजः ॥ 13 ॥
अब्रवीद्वानरान्सर्वान्कान्तारवनकोविदः ।
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ॥ 14 ॥
वयं सर्वे परिश्रान्ता न च पश्याम मैथिलीम् ।
अस्माच्चापि बिलाद्धंसाः क्रौञ्चाश्च सह सारसैः ॥ 15 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च निष्पतन्ति स्म सर्वशः ।
नूनं सलिलवानत्र कूपो वा यदि वा ह्रदः ॥ 16 ॥
तथा चेमे बिलद्वारि स्निग्धास्तिष्ठन्ति पादपाः ।
इत्युक्त्वा तद्बिलं सर्वे विविशुस्तिमिरावृतम् ॥ 17 ॥
अचन्द्रसूर्यं हरयो ददृशू रोमहर्षणम् ।
निशाम्य तस्मात् शिंहांश्च तांस्तांश्च मृगपक्ष्णिः ॥ 18 ॥
प्रविष्टा हरिशार्दूला बिलं तिमिरसंवृतम् ।
न तेषां सज्जते चक्षुर्न तेजो न पराक्रमः ॥ 19 ॥
वायोरिव गतिस्तेषां दृष्टिस्तमसि वर्तते ।
ते प्रविष्टास्तु वेगेन तद्बिलं कपिकुञ्जराः ॥ 20 ॥
प्रकाशमभिरामं च ददृशुर्देशमुत्तमम् ।
ततस्तस्मिन्बिले दुर्गे नानापादपसङ्कुले ॥ 21 ॥
अन्योन्यं सम्परिष्वज्य जग्मुर्योजनमन्तरम् ।
ते नष्टसञ्ज्ञास्तृषितास्सम्भ्रान्तास्सलिलार्थिनः ॥ 22 ॥
परिपेतुर्बिले तस्मिन्कञ्चित्कालमतन्द्रिताः ।
ते कृशा दीनवदनाः परिश्रान्ताः प्लवङ्गमाः ॥ 23 ॥
आलोकं ददृशुर्वीरा निराशा जीविते यदा ।
ततस्तं देशमागम्य सौम्या वितिमिरं वनम् ॥ 24 ॥
ददृशुः काञ्चनान्वृक्षान्दीप्तवैश्वानरप्रभान् ।
सालां स्तालांश्च पुन्नागान्ककुभान्वञ्जुलान्धवान् ॥ 25 ॥
चम्पकान् नागवृक्षांश्च कर्णिकारांश्च पुष्पितान् ।
स्तबकैः काञ्चनैश्चित्रै रक्तैः किसलयैस्तथा ॥ 26 ॥
आपीडैश्च लताभिश्च हेमाभरणभूषितान् ।
तरुणादित्यसङ्काशान्वैढूर्यकृतवेदिकान् ॥ 27 ॥
विभ्राजमानान्वपुषा पादपांश्च हिरण्मयान् ।
नीलवैढूर्यवर्णाश्च पद्मिनीः पतगावृताः ॥ 28 ॥
महद्भिः काञ्चनैः पद्मैर्वृता बालार्कसन्निभैः ।
जातरूपमयैर्मत्स्यैर्महद्भिश्च सकच्छपैः ॥ 29 ॥
तपनीय गवाक्षाणि मुक्ता जाल आवृतानि च ।
हैम राजत भौमानि वैदूर्य मणिमन्ति च ॥ 30 ॥
तपनीयगवाक्षाणि मुक्ताजालावृतानि च ।
हैमराजतभौमानि वैदूर्यमणिमन्ति च ॥ 31 ॥
काञ्चन भ्रमरान् चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणि काञ्चन चित्राणि शयनानि आसनानि च ॥ 32 ॥
काञ्चनभ्रमरांश्चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणिकाञ्चनचित्राणि शयनान्यासनानि च ॥ 33 ॥
महार्हाणि चयानानि ददृशुस्ते समन्ततः ।
हैमराजतकांस्यानां भाजनानां च संञ्चयान् ॥ 34 ॥
अगरूणां च दिव्यानां चन्दनानां च संञ्चायान् ।
शुचीन्यभ्यवहार्याणि मूलानि च फलानि च ॥ 35 ॥
महार्हाणि च पानानि मधूनि रसवन्ति च ।
दिव्यानामम्बराणां च महार्हाणां च सञ्चयान् ॥ 36 ॥
कम्बलानां च चित्राणामजिनानां च सञ्चयान् ।
तत्र तत्र च विन्यस्तान्दीप्तान्वैश्वानरप्रभान् ॥ 37 ॥
ददृशुर्वानराश्शुभ्राञ्जातरूपस्य सञ्चयान् ।
तत्र तत्र विचिन्वन्तो बिले तस्मिन्महाबलाः ॥ 38 ॥
ददृशुर्वानराश्शूराः स्त्रियं काञ्चिददूरतः ।
तां दृष्ट्वा भृशसन्त्रस्ताश्चीरकृष्णाजिनाम्बराम् ॥ 39 ॥
तापसीं नियताहारां ज्वलन्तीमिव तेजसा ।
विस्मिता हरयस्तत्र व्यवतिष्ठन्त सर्वशः ॥ 40 ॥
पप्रच्छ हनुमांस्तत्र काऽसि त्वं कस्य वा बिलम् ।
ततो हनूमान्गिरिसन्निकाशः कृताज्ञलिस्तामभिवाद्य वृद्धाम् ।
पप्रच्छ का त्वं भवनं बिलं च रत्नानि चेमानि वदस्व कस्य ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.