ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಋಶ್ಯಮೂಕಾತ್ತು ಹನುಮಾನ್ಗತ್ವಾ ತು ಮಲಯಂ ಗಿರಿಮ್ ।
ಆಚಚಕ್ಷೇ ತದಾ ವೀರೌ ಕಪಿರಾಜಾಯ ರಾಘವೌ ॥ 1 ॥
ಅಯಂ ರಾಮೋ ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞ ಸ್ಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ತೋ ದೃಢವಿಕ್ರಮಃ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನ ಸಹ ಭ್ರಾತ್ರಾ ರಾಮೋಽಯಂ ಸತ್ಯವಿಕ್ರಮಃ ॥ 2 ॥
ಇಕ್ಷ್ವಾಕೂಣಾಂ ಕುಲೇ ಜಾತೋ ರಾಮೋ ದಶರಥಾತ್ಮಜಃ ।
ಧರ್ಮೇ ನಿಗದಿತಶ್ಚೈವ ಪಿತುರ್ನಿರ್ದೇಶಪಾರಗಃ ॥ 3 ॥
ತಸ್ಯಾಸ್ಯ ವಸತೋಽರಣ್ಯೇ ನಿಯತಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ರಾವಣೇನ ಹೃತಾ ಭಾರ್ಯಾ ಸ ತ್ವಾಂ ಶರಣಮಾಗತಃ ॥ 4 ॥
ರಾಜಸೂಯಾಶ್ವಮೇಧೈಶ್ಚ ವಹ್ನಿರ್ಯೇನಾಭಿತರ್ಪಿತಃ ।
ದಕ್ಷಿಣಾಶ್ಚ ತಥೋತ್ಸೃಷ್ಟಾ ಗಾವಶ್ಶತಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 5 ॥
ತಪಸಾ ಸತ್ಯವಾಕ್ಯೇನ ವಸುಧಾ ಯೇನ ಪಾಲಿತಾ ।
ಸ್ತ್ರೀ ಹೇತೋಸ್ತಸ್ಯ ಪುತ್ರೋಽಯಂ ರಾಮಸ್ತ್ವಾಂ ಶರಣಂ ಗತಃ ॥ 6 ॥
ಭವತಾ ಸಖ್ಯಕಾಮೌ ತೌ ಭ್ರಾತರೌ ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ।
ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯಾರ್ಚಯಸ್ವೈತೌ ಪೂಜನೀಯತಮಾವುಭೌ ॥ 7 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ಹನುಮತೋ ವಾಕ್ಯಂ ಸುಗ್ರೀವೋ ಹೃಷ್ಟಮಾನಸಃ ।
ಭಯಂ ಚರಾಘವಾದ್ಘೋರಂ ಪ್ರಜಹೌ ವಿಗತಜ್ವರಃ ॥ 8 ॥
ಸಕೃತ್ವಾ ಮಾನುಷಂ ರೂಪಂ ಸುಗ್ರೀವಃ ಪ್ಲವಗರ್ಷಭಃ ।
ದರ್ಶನೀಯತಮೋ ಭೂತ್ವಾ ಪ್ರೀತ್ಯಾ ಪ್ರೋವಾಚ ರಾಘವಮ್ ॥ 9 ॥
ಭವಾನ್ಧರ್ಮವಿನೀತಶ್ಚ ವಿಕ್ರಾನ್ತಸ್ಸರ್ವವತ್ಸಲಃ ।
ಆಖ್ಯಾತಾ ವಾಯುಪುತ್ರೇಣ ತತ್ತ್ವತೋ ಮೇ ಭವದ್ಗುಣಾಃ ॥ 10 ॥
ತನ್ಮಮೈವೈಷ ಸತ್ಕಾರೋ ಲಾಭಶ್ಚೈವೋತ್ತಮಃ ಪ್ರಭೋ ।
ಯತ್ತ್ವಮಿಚ್ಛಸಿ ಸೌಹಾರ್ದಂ ವಾನರೇಣ ಮಯಾ ಸಹ ॥ 11 ॥
ರೋಚತೇ ಯದಿ ವಾ ಸಖ್ಯಂ ಬಾಹುರೇಷ ಪ್ರಸಾರಿತಃ ।
ಗೃಹ್ಯತಾಂ ಪಾಣಿನಾ ಪಾಣಿರ್ಮರ್ಯಾದಾ ಬಧ್ಯತಾಂ ಧ್ರುವಾ ॥ 12 ॥
ಏತತ್ತು ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸುಗ್ರೀವೇಣ ಸುಭಾಷಿತಮ್ ।
ಸಮ್ಪ್ರಹೃಷ್ಟಮನಾ ಹಸ್ತಂ ಪೀಡಯಾಮಾಸ ಪಾಣಿನಾ ॥ 13 ॥
ಹೃದ್ಯಂ ಸೌಹೃದಮಾಲಮ್ಬ್ಯಪರ್ಯಷ್ವಜತ ಪೀಡಿತಮ್ ।
ತತೋ ಹನೂಮಾನ್ಸನ್ತ್ಯಜ್ಯ ಭಿಕ್ಷುರೂಪಮರಿನ್ದಮಃ ॥ 14 ॥
ಕಾಷ್ಠಯೋಸ್ಸ್ವೇನ ರೂಪೇಣ ಜನಯಾಮಾಸ ಪಾವಕಮ್ ।
ದೀಪ್ಯಮಾನಂ ತತೋ ವಹ್ನಿಂ ಹ್ನಿಂ ಪುಷ್ಪೈರಭ್ಯರ್ಚ್ಯ ಸತ್ಕೃತಮ್ ॥ 15 ॥
ತಯೋರ್ಮಧ್ಯೇಽಥ ಸುಪ್ರೀತೋ ನಿದಧೇ ಸುಸಮಾಹಿತಃ ।
ತತೋಽಗ್ನಿಂ ದೀಪ್ಯಮಾನಂ ತೌ ಚಕ್ರತುಶ್ಚ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಮ್ ॥ 16 ॥
ಸುಗ್ರೀವೋ ರಾಘವಶ್ಚೈವ ವಯಸ್ಯತ್ವಮುಪಾಗತೌ ।
ತತಸ್ಸುಪ್ರೀತಮನಸೌ ತಾವುಭೌ ಹರಿರಾಘವೌ ॥ 17 ॥
ಅನ್ಯೋನ್ಯಮಭಿವೀಕ್ಷನ್ತೌ ನ ತೃಪ್ತಿಮುಪಜಗ್ಮತುಃ ।
ತ್ವಂ ವಯಸ್ಯೋಽಸಿ ಮೇ ಹೃದ್ಯೋ ಹ್ಯೇಕಂ ದುಃಖಂ ಸುಖಂ ಚ ನೌ ॥ 18 ॥
ಸುಗ್ರೀವೋ ರಾಘವಂ ವಾಕ್ಯಮಿತ್ಯುವಾಚ ಪ್ರಹೃಷ್ಟವತ್ ।
ತತಸ್ಸುಪರ್ಣಬಹುಲಾಂ ಛಿತ್ವಾ ಶಾಖಾಂ ಸುಪುಷ್ಪಿತಾಮ್ ॥ 19 ॥
ಸಾಲಸ್ಯಾಸ್ತೀರ್ಯ ಸುಗ್ರೀವೋ ನಿಷಸಾದ ಸರಾಘವಃ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಯಾಥ ಸಂಹೃಷ್ಟೋ ಹನೂಮಾನ್ ಪ್ಲವಗರ್ಷಭಃ ॥ 20 ॥
ಶಾಖಾಂ ಚನ್ದನವೃಕ್ಷಸ್ಯ ದದೌ ಪರಮಪುಷ್ಪಿತಾಮ್ ।
ತತಃ ಪ್ರಹೃಷ್ಟಸ್ಸುಗ್ರೀವಃ ಶ್ಲಕ್ಷ್ಣಂ ಮಧುರಯಾ ಗಿರಾ ॥ 21 ॥
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ತದಾ ರಾಮಂ ಹರ್ಷವ್ಯಾಕುಲಲೋಚನಃ ।
ಅಹಂ ವಿನಿಕೃತೋ ರಾಮ ಚರಾಮೀಹ ಭಯಾರ್ದಿತಃ ॥ 22 ॥
ಹೃತಭಾರ್ಯೋ ವನೇ ತ್ರಸ್ತೋ ದುರ್ಗಮೇತದುಪಾಶ್ರಿತಃ ।
ಸೋಽಹಂ ತ್ರಸ್ತೋ ವನೇ ಭೀತೋ ವಸಾಮ್ಯುದ್ಭ್ರಾನ್ತಚೇತನಃ ॥ 23 ॥
ವಾಲಿನಾ ನಿಕೃತೋ ಭ್ರಾತ್ರಾ ಕೃತವೈರಶ್ಚ ರಾಘವ ।
ವಾಲಿನೋ ಮೇ ಮಹಾಭಾಗ ಭಯಾರ್ತಸ್ಯಾಭಯಂ ಕುರು ॥ 24 ॥
ಕರ್ತುಮರ್ಹಸಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ಭಯಂ ಮೇ ನ ಭವೇದ್ಯಥಾ ।
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ತೇಜಸ್ವೀ ಧರ್ಮಜ್ಞೋ ಧರ್ಮವತ್ಸಲಃ ॥ 25 ॥
ಪ್ರತ್ಯಭಾಷತ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಃ ಸುಗ್ರೀವಂ ಪ್ರಹಸನ್ನಿವ ।
ಉಪಕಾರಫಲಂ ಮಿತ್ರಂ ವಿದಿತಂ ಮೇ ಮಹಾಕಪೇ ॥ 26 ॥
ವಾಲಿನಂ ತಂ ವಧಿಷ್ಯಾಮಿ ತವ ಭಾರ್ಯಾಪಹಾರಿಣಮ್ ।
ಅಮೋಘಾಸ್ಸೂರ್ಯಸಙ್ಕಾಶಾ ಮಮೈತೇ ನಿಶಿತಾಶ್ಶರಾಃ ॥ 27 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ವಾಲಿನಿ ದುರ್ವೃತ್ತೇ ನಿಪತಿಷ್ಯನ್ತಿ ವೇಗಿತಾಃ ।
ಕಙ್ಕಪತ್ರಪ್ರತಿಚ್ಛನ್ನಾ ಮಹೇನ್ದ್ರಾಶನಿಸನ್ನಿಭಾಃ ॥ 28 ॥
ತೀಕ್ಷ್ಣಾಗ್ರಾ ಋಜುಪರ್ವಾಣಸ್ಸರೋಷಾ ಭುಜಗಾ ಇವ ।
ತಮದ್ಯ ವಾಲಿನಂ ಪಶ್ಯ ತೀಕ್ಷ್ಣೈರಾಶೀವಿಷೋಪಮೈಃ ॥ 29 ॥
ಶರೈರ್ವಿನಿಹತಂ ಭೂಮೌ ವಿಕೀರ್ಣಮಿವ ಪರ್ವತಮ್ ।
ಸ ತು ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಘವಸ್ಯಾತ್ಮನೋ ಹಿತಮ್ ॥ 30 ॥
ಸುಗ್ರೀವಃ ಪರಮಪ್ರೀತಸ್ಸುಮಹದ್ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ತವ ಪ್ರಸಾದೇನ ನೃಸಿಂಹ ರಾಘವ ಪ್ರಿಯಾಂ ಚ ರಾಜ್ಯಂ ಚ ಸಮಾಪ್ನುಯಾಮಹಮ್ ।
ತಥಾ ಕುರು ತ್ವಂ ನರದೇವ ವೈರಿಣಂ ಯಥಾ ನಿಹಂಸ್ಯದ್ಯ ರಿಪುಮ್ಮಮಾಗ್ರಜಮ್ ॥ 31 ॥
ಸೀತಾ ಕಪೀನ್ದ್ರಕ್ಷಣದಾಚರಾಣಾಂ ರಾಜೀವಹೇಮಜ್ವಲನೋಪಮಾನಿ ।
ಸುಗ್ರೀವರಾಮಪ್ರಣಯಪ್ರಸಙ್ಗೇ ವಾಮಾನಿ ನೇತ್ರಾಣಿ ಸಮಂ ಸ್ಫುರನ್ತಿ ॥ 32 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
ṛśyamūkāttu hanumāngatvā tu malayaṃ girim |
ācacakṣe tadā vīrau kapirājāya rāghavau || 1 ||
ayaṃ rāmo mahāprājña ssamprāpto dṛḍhavikramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāmo'yaṃ satyavikramaḥ || 2 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto rāmo daśarathātmajaḥ |
dharme nigaditaścaiva piturnirdeśapāragaḥ || 3 ||
tasyāsya vasato'raṇye niyatasya mahātmanaḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā sa tvāṃ śaraṇamāgataḥ || 4 ||
rājasūyāśvamedhaiśca vahniryenābhitarpitaḥ |
dakṣiṇāśca tathotsṛṣṭā gāvaśśatasahasraśaḥ || 5 ||
tapasā satyavākyena vasudhā yena pālitā |
strī hetostasya putro'yaṃ rāmastvāṃ śaraṇaṃ gataḥ || 6 ||
bhavatā sakhyakāmau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
pratigṛhyārcayasvaitau pūjanīyatamāvubhau || 7 ||
śrutvā hanumato vākyaṃ sugrīvo hṛṣṭamānasaḥ |
bhayaṃ carāghavādghoraṃ prajahau vigatajvaraḥ || 8 ||
sakṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ sugrīvaḥ plavagarṣabhaḥ |
darśanīyatamo bhūtvā prītyā provāca rāghavam || 9 ||
bhavāndharmavinītaśca vikrāntassarvavatsalaḥ |
ākhyātā vāyuputreṇa tattvato me bhavadguṇāḥ || 10 ||
tanmamaivaiṣa satkāro lābhaścaivottamaḥ prabho |
yattvamicchasi sauhārdaṃ vānareṇa mayā saha || 11 ||
rocate yadi vā sakhyaṃ bāhureṣa prasāritaḥ |
gṛhyatāṃ pāṇinā pāṇirmaryādā badhyatāṃ dhruvā || 12 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sugrīveṇa subhāṣitam |
samprahṛṣṭamanā hastaṃ pīḍayāmāsa pāṇinā || 13 ||
hṛdyaṃ sauhṛdamālambyaparyaṣvajata pīḍitam |
tato hanūmānsantyajya bhikṣurūpamarindamaḥ || 14 ||
kāṣṭhayossvena rūpeṇa janayāmāsa pāvakam |
dīpyamānaṃ tato vahniṃ hniṃ puṣpairabhyarcya satkṛtam || 15 ||
tayormadhye'tha suprīto nidadhe susamāhitaḥ |
tato'gniṃ dīpyamānaṃ tau cakratuśca pradakṣiṇam || 16 ||
sugrīvo rāghavaścaiva vayasyatvamupāgatau |
tatassuprītamanasau tāvubhau harirāghavau || 17 ||
anyonyamabhivīkṣantau na tṛptimupajagmatuḥ |
tvaṃ vayasyo'si me hṛdyo hyekaṃ duḥkhaṃ sukhaṃ ca nau || 18 ||
sugrīvo rāghavaṃ vākyamityuvāca prahṛṣṭavat |
tatassuparṇabahulāṃ chitvā śākhāṃ supuṣpitām || 19 ||
sālasyāstīrya sugrīvo niṣasāda sarāghavaḥ |
lakṣmaṇāyātha saṃhṛṣṭo hanūmān plavagarṣabhaḥ || 20 ||
śākhāṃ candanavṛkṣasya dadau paramapuṣpitām |
tataḥ prahṛṣṭassugrīvaḥ ślakṣṇaṃ madhurayā girā || 21 ||
pratyuvāca tadā rāmaṃ harṣavyākulalocanaḥ |
ahaṃ vinikṛto rāma carāmīha bhayārditaḥ || 22 ||
hṛtabhāryo vane trasto durgametadupāśritaḥ |
so'haṃ trasto vane bhīto vasāmyudbhrāntacetanaḥ || 23 ||
vālinā nikṛto bhrātrā kṛtavairaśca rāghava |
vālino me mahābhāga bhayārtasyābhayaṃ kuru || 24 ||
kartumarhasi kākutstha bhayaṃ me na bhavedyathā |
evamuktastu tejasvī dharmajño dharmavatsalaḥ || 25 ||
pratyabhāṣata kākutsthaḥ sugrīvaṃ prahasanniva |
upakāraphalaṃ mitraṃ viditaṃ me mahākape || 26 ||
vālinaṃ taṃ vadhiṣyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitāśśarāḥ || 27 ||
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ |
kaṅkapatrapraticchannā mahendrāśanisannibhāḥ || 28 ||
tīkṣṇāgrā ṛjuparvāṇassaroṣā bhujagā iva |
tamadya vālinaṃ paśya tīkṣṇairāśīviṣopamaiḥ || 29 ||
śarairvinihataṃ bhūmau vikīrṇamiva parvatam |
sa tu tadvacanaṃ śrutvā rāghavasyātmano hitam || 30 ||
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt |
tava prasādena nṛsiṃha rāghava priyāṃ ca rājyaṃ ca samāpnuyāmaham |
tathā kuru tvaṃ naradeva vairiṇaṃ yathā nihaṃsyadya ripummamāgrajam || 31 ||
sītā kapīndrakṣaṇadācarāṇāṃ rājīvahemajvalanopamāni |
sugrīvarāmapraṇayaprasaṅge vāmāni netrāṇi samaṃ sphuranti || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
ऋश्यमूकात्तु हनुमान्गत्वा तु मलयं गिरिम् ।
आचचक्षे तदा वीरौ कपिराजाय राघवौ ॥ 1 ॥
अयं रामो महाप्राज्ञ स्सम्प्राप्तो दृढविक्रमः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा रामोऽयं सत्यविक्रमः ॥ 2 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो रामो दशरथात्मजः ।
धर्मे निगदितश्चैव पितुर्निर्देशपारगः ॥ 3 ॥
तस्यास्य वसतोऽरण्ये नियतस्य महात्मनः ।
रावणेन हृता भार्या स त्वां शरणमागतः ॥ 4 ॥
राजसूयाश्वमेधैश्च वह्निर्येनाभितर्पितः ।
दक्षिणाश्च तथोत्सृष्टा गावश्शतसहस्रशः ॥ 5 ॥
तपसा सत्यवाक्येन वसुधा येन पालिता ।
स्त्री हेतोस्तस्य पुत्रोऽयं रामस्त्वां शरणं गतः ॥ 6 ॥
भवता सख्यकामौ तौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
प्रतिगृह्यार्चयस्वैतौ पूजनीयतमावुभौ ॥ 7 ॥
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं सुग्रीवो हृष्टमानसः ।
भयं चराघवाद्घोरं प्रजहौ विगतज्वरः ॥ 8 ॥
सकृत्वा मानुषं रूपं सुग्रीवः प्लवगर्षभः ।
दर्शनीयतमो भूत्वा प्रीत्या प्रोवाच राघवम् ॥ 9 ॥
भवान्धर्मविनीतश्च विक्रान्तस्सर्ववत्सलः ।
आख्याता वायुपुत्रेण तत्त्वतो मे भवद्गुणाः ॥ 10 ॥
तन्ममैवैष सत्कारो लाभश्चैवोत्तमः प्रभो ।
यत्त्वमिच्छसि सौहार्दं वानरेण मया सह ॥ 11 ॥
रोचते यदि वा सख्यं बाहुरेष प्रसारितः ।
गृह्यतां पाणिना पाणिर्मर्यादा बध्यतां ध्रुवा ॥ 12 ॥
एतत्तु वचनं श्रुत्वा सुग्रीवेण सुभाषितम् ।
सम्प्रहृष्टमना हस्तं पीडयामास पाणिना ॥ 13 ॥
हृद्यं सौहृदमालम्ब्यपर्यष्वजत पीडितम् ।
ततो हनूमान्सन्त्यज्य भिक्षुरूपमरिन्दमः ॥ 14 ॥
काष्ठयोस्स्वेन रूपेण जनयामास पावकम् ।
दीप्यमानं ततो वह्निं ह्निं पुष्पैरभ्यर्च्य सत्कृतम् ॥ 15 ॥
तयोर्मध्येऽथ सुप्रीतो निदधे सुसमाहितः ।
ततोऽग्निं दीप्यमानं तौ चक्रतुश्च प्रदक्षिणम् ॥ 16 ॥
सुग्रीवो राघवश्चैव वयस्यत्वमुपागतौ ।
ततस्सुप्रीतमनसौ तावुभौ हरिराघवौ ॥ 17 ॥
अन्योन्यमभिवीक्षन्तौ न तृप्तिमुपजग्मतुः ।
त्वं वयस्योऽसि मे हृद्यो ह्येकं दुःखं सुखं च नौ ॥ 18 ॥
सुग्रीवो राघवं वाक्यमित्युवाच प्रहृष्टवत् ।
ततस्सुपर्णबहुलां छित्वा शाखां सुपुष्पिताम् ॥ 19 ॥
सालस्यास्तीर्य सुग्रीवो निषसाद सराघवः ।
लक्ष्मणायाथ संहृष्टो हनूमान् प्लवगर्षभः ॥ 20 ॥
शाखां चन्दनवृक्षस्य ददौ परमपुष्पिताम् ।
ततः प्रहृष्टस्सुग्रीवः श्लक्ष्णं मधुरया गिरा ॥ 21 ॥
प्रत्युवाच तदा रामं हर्षव्याकुललोचनः ।
अहं विनिकृतो राम चरामीह भयार्दितः ॥ 22 ॥
हृतभार्यो वने त्रस्तो दुर्गमेतदुपाश्रितः ।
सोऽहं त्रस्तो वने भीतो वसाम्युद्भ्रान्तचेतनः ॥ 23 ॥
वालिना निकृतो भ्रात्रा कृतवैरश्च राघव ।
वालिनो मे महाभाग भयार्तस्याभयं कुरु ॥ 24 ॥
कर्तुमर्हसि काकुत्स्थ भयं मे न भवेद्यथा ।
एवमुक्तस्तु तेजस्वी धर्मज्ञो धर्मवत्सलः ॥ 25 ॥
प्रत्यभाषत काकुत्स्थः सुग्रीवं प्रहसन्निव ।
उपकारफलं मित्रं विदितं मे महाकपे ॥ 26 ॥
वालिनं तं वधिष्यामि तव भार्यापहारिणम् ।
अमोघास्सूर्यसङ्काशा ममैते निशिताश्शराः ॥ 27 ॥
तस्मिन्वालिनि दुर्वृत्ते निपतिष्यन्ति वेगिताः ।
कङ्कपत्रप्रतिच्छन्ना महेन्द्राशनिसन्निभाः ॥ 28 ॥
तीक्ष्णाग्रा ऋजुपर्वाणस्सरोषा भुजगा इव ।
तमद्य वालिनं पश्य तीक्ष्णैराशीविषोपमैः ॥ 29 ॥
शरैर्विनिहतं भूमौ विकीर्णमिव पर्वतम् ।
स तु तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्यात्मनो हितम् ॥ 30 ॥
सुग्रीवः परमप्रीतस्सुमहद्वाक्यमब्रवीत् ।
तव प्रसादेन नृसिंह राघव प्रियां च राज्यं च समाप्नुयामहम् ।
तथा कुरु त्वं नरदेव वैरिणं यथा निहंस्यद्य रिपुम्ममाग्रजम् ॥ 31 ॥
सीता कपीन्द्रक्षणदाचराणां राजीवहेमज्वलनोपमानि ।
सुग्रीवरामप्रणयप्रसङ्गे वामानि नेत्राणि समं स्फुरन्ति ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
ṛśyamūkāttu hanumāngatvā tu malayaṃ girim |
ācacakṣe tadā vīrau kapirājāya rāghavau || 1 ||
ayaṃ rāmo mahāprājña ssamprāpto dṛḍhavikramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāmo'yaṃ satyavikramaḥ || 2 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto rāmo daśarathātmajaḥ |
dharme nigaditaścaiva piturnirdeśapāragaḥ || 3 ||
tasyāsya vasato'raṇye niyatasya mahātmanaḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā sa tvāṃ śaraṇamāgataḥ || 4 ||
rājasūyāśvamedhaiśca vahniryenābhitarpitaḥ |
dakṣiṇāśca tathotsṛṣṭā gāvaśśatasahasraśaḥ || 5 ||
tapasā satyavākyena vasudhā yena pālitā |
strī hetostasya putro'yaṃ rāmastvāṃ śaraṇaṃ gataḥ || 6 ||
bhavatā sakhyakāmau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
pratigṛhyārcayasvaitau pūjanīyatamāvubhau || 7 ||
śrutvā hanumato vākyaṃ sugrīvo hṛṣṭamānasaḥ |
bhayaṃ carāghavādghoraṃ prajahau vigatajvaraḥ || 8 ||
sakṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ sugrīvaḥ plavagarṣabhaḥ |
darśanīyatamo bhūtvā prītyā provāca rāghavam || 9 ||
bhavāndharmavinītaśca vikrāntassarvavatsalaḥ |
ākhyātā vāyuputreṇa tattvato me bhavadguṇāḥ || 10 ||
tanmamaivaiṣa satkāro lābhaścaivottamaḥ prabho |
yattvamicchasi sauhārdaṃ vānareṇa mayā saha || 11 ||
rocate yadi vā sakhyaṃ bāhureṣa prasāritaḥ |
gṛhyatāṃ pāṇinā pāṇirmaryādā badhyatāṃ dhruvā || 12 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sugrīveṇa subhāṣitam |
samprahṛṣṭamanā hastaṃ pīḍayāmāsa pāṇinā || 13 ||
hṛdyaṃ sauhṛdamālambyaparyaṣvajata pīḍitam |
tato hanūmānsantyajya bhikṣurūpamarindamaḥ || 14 ||
kāṣṭhayossvena rūpeṇa janayāmāsa pāvakam |
dīpyamānaṃ tato vahniṃ hniṃ puṣpairabhyarcya satkṛtam || 15 ||
tayormadhye'tha suprīto nidadhe susamāhitaḥ |
tato'gniṃ dīpyamānaṃ tau cakratuśca pradakṣiṇam || 16 ||
sugrīvo rāghavaścaiva vayasyatvamupāgatau |
tatassuprītamanasau tāvubhau harirāghavau || 17 ||
anyonyamabhivīkṣantau na tṛptimupajagmatuḥ |
tvaṃ vayasyo'si me hṛdyo hyekaṃ duḥkhaṃ sukhaṃ ca nau || 18 ||
sugrīvo rāghavaṃ vākyamityuvāca prahṛṣṭavat |
tatassuparṇabahulāṃ chitvā śākhāṃ supuṣpitām || 19 ||
sālasyāstīrya sugrīvo niṣasāda sarāghavaḥ |
lakṣmaṇāyātha saṃhṛṣṭo hanūmān plavagarṣabhaḥ || 20 ||
śākhāṃ candanavṛkṣasya dadau paramapuṣpitām |
tataḥ prahṛṣṭassugrīvaḥ ślakṣṇaṃ madhurayā girā || 21 ||
pratyuvāca tadā rāmaṃ harṣavyākulalocanaḥ |
ahaṃ vinikṛto rāma carāmīha bhayārditaḥ || 22 ||
hṛtabhāryo vane trasto durgametadupāśritaḥ |
so'haṃ trasto vane bhīto vasāmyudbhrāntacetanaḥ || 23 ||
vālinā nikṛto bhrātrā kṛtavairaśca rāghava |
vālino me mahābhāga bhayārtasyābhayaṃ kuru || 24 ||
kartumarhasi kākutstha bhayaṃ me na bhavedyathā |
evamuktastu tejasvī dharmajño dharmavatsalaḥ || 25 ||
pratyabhāṣata kākutsthaḥ sugrīvaṃ prahasanniva |
upakāraphalaṃ mitraṃ viditaṃ me mahākape || 26 ||
vālinaṃ taṃ vadhiṣyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitāśśarāḥ || 27 ||
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ |
kaṅkapatrapraticchannā mahendrāśanisannibhāḥ || 28 ||
tīkṣṇāgrā ṛjuparvāṇassaroṣā bhujagā iva |
tamadya vālinaṃ paśya tīkṣṇairāśīviṣopamaiḥ || 29 ||
śarairvinihataṃ bhūmau vikīrṇamiva parvatam |
sa tu tadvacanaṃ śrutvā rāghavasyātmano hitam || 30 ||
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt |
tava prasādena nṛsiṃha rāghava priyāṃ ca rājyaṃ ca samāpnuyāmaham |
tathā kuru tvaṃ naradeva vairiṇaṃ yathā nihaṃsyadya ripummamāgrajam || 31 ||
sītā kapīndrakṣaṇadācarāṇāṃ rājīvahemajvalanopamāni |
sugrīvarāmapraṇayaprasaṅge vāmāni netrāṇi samaṃ sphuranti || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.