శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చమస్సర్గః ।
ఋశ్యమూకాత్తు హనుమాన్గత్వా తు మలయం గిరిమ్ ।
ఆచచక్షే తదా వీరౌ కపిరాజాయ రాఘవౌ ॥ 1 ॥
అయం రామో మహాప్రాజ్ఞ స్సమ్ప్రాప్తో దృఢవిక్రమః ।
లక్ష్మణేన సహ భ్రాత్రా రామోఽయం సత్యవిక్రమః ॥ 2 ॥
ఇక్ష్వాకూణాం కులే జాతో రామో దశరథాత్మజః ।
ధర్మే నిగదితశ్చైవ పితుర్నిర్దేశపారగః ॥ 3 ॥
తస్యాస్య వసతోఽరణ్యే నియతస్య మహాత్మనః ।
రావణేన హృతా భార్యా స త్వాం శరణమాగతః ॥ 4 ॥
రాజసూయాశ్వమేధైశ్చ వహ్నిర్యేనాభితర్పితః ।
దక్షిణాశ్చ తథోత్సృష్టా గావశ్శతసహస్రశః ॥ 5 ॥
తపసా సత్యవాక్యేన వసుధా యేన పాలితా ।
స్త్రీ హేతోస్తస్య పుత్రోఽయం రామస్త్వాం శరణం గతః ॥ 6 ॥
భవతా సఖ్యకామౌ తౌ భ్రాతరౌ రామలక్ష్మణౌ ।
ప్రతిగృహ్యార్చయస్వైతౌ పూజనీయతమావుభౌ ॥ 7 ॥
శ్రుత్వా హనుమతో వాక్యం సుగ్రీవో హృష్టమానసః ।
భయం చరాఘవాద్ఘోరం ప్రజహౌ విగతజ్వరః ॥ 8 ॥
సకృత్వా మానుషం రూపం సుగ్రీవః ప్లవగర్షభః ।
దర్శనీయతమో భూత్వా ప్రీత్యా ప్రోవాచ రాఘవమ్ ॥ 9 ॥
భవాన్ధర్మవినీతశ్చ విక్రాన్తస్సర్వవత్సలః ।
ఆఖ్యాతా వాయుపుత్రేణ తత్త్వతో మే భవద్గుణాః ॥ 10 ॥
తన్మమైవైష సత్కారో లాభశ్చైవోత్తమః ప్రభో ।
యత్త్వమిచ్ఛసి సౌహార్దం వానరేణ మయా సహ ॥ 11 ॥
రోచతే యది వా సఖ్యం బాహురేష ప్రసారితః ।
గృహ్యతాం పాణినా పాణిర్మర్యాదా బధ్యతాం ధ్రువా ॥ 12 ॥
ఏతత్తు వచనం శ్రుత్వా సుగ్రీవేణ సుభాషితమ్ ।
సమ్ప్రహృష్టమనా హస్తం పీడయామాస పాణినా ॥ 13 ॥
హృద్యం సౌహృదమాలమ్బ్యపర్యష్వజత పీడితమ్ ।
తతో హనూమాన్సన్త్యజ్య భిక్షురూపమరిన్దమః ॥ 14 ॥
కాష్ఠయోస్స్వేన రూపేణ జనయామాస పావకమ్ ।
దీప్యమానం తతో వహ్నిం హ్నిం పుష్పైరభ్యర్చ్య సత్కృతమ్ ॥ 15 ॥
తయోర్మధ్యేఽథ సుప్రీతో నిదధే సుసమాహితః ।
తతోఽగ్నిం దీప్యమానం తౌ చక్రతుశ్చ ప్రదక్షిణమ్ ॥ 16 ॥
సుగ్రీవో రాఘవశ్చైవ వయస్యత్వముపాగతౌ ।
తతస్సుప్రీతమనసౌ తావుభౌ హరిరాఘవౌ ॥ 17 ॥
అన్యోన్యమభివీక్షన్తౌ న తృప్తిముపజగ్మతుః ।
త్వం వయస్యోఽసి మే హృద్యో హ్యేకం దుఃఖం సుఖం చ నౌ ॥ 18 ॥
సుగ్రీవో రాఘవం వాక్యమిత్యువాచ ప్రహృష్టవత్ ।
తతస్సుపర్ణబహులాం ఛిత్వా శాఖాం సుపుష్పితామ్ ॥ 19 ॥
సాలస్యాస్తీర్య సుగ్రీవో నిషసాద సరాఘవః ।
లక్ష్మణాయాథ సంహృష్టో హనూమాన్ ప్లవగర్షభః ॥ 20 ॥
శాఖాం చన్దనవృక్షస్య దదౌ పరమపుష్పితామ్ ।
తతః ప్రహృష్టస్సుగ్రీవః శ్లక్ష్ణం మధురయా గిరా ॥ 21 ॥
ప్రత్యువాచ తదా రామం హర్షవ్యాకులలోచనః ।
అహం వినికృతో రామ చరామీహ భయార్దితః ॥ 22 ॥
హృతభార్యో వనే త్రస్తో దుర్గమేతదుపాశ్రితః ।
సోఽహం త్రస్తో వనే భీతో వసామ్యుద్భ్రాన్తచేతనః ॥ 23 ॥
వాలినా నికృతో భ్రాత్రా కృతవైరశ్చ రాఘవ ।
వాలినో మే మహాభాగ భయార్తస్యాభయం కురు ॥ 24 ॥
కర్తుమర్హసి కాకుత్స్థ భయం మే న భవేద్యథా ।
ఏవముక్తస్తు తేజస్వీ ధర్మజ్ఞో ధర్మవత్సలః ॥ 25 ॥
ప్రత్యభాషత కాకుత్స్థః సుగ్రీవం ప్రహసన్నివ ।
ఉపకారఫలం మిత్రం విదితం మే మహాకపే ॥ 26 ॥
వాలినం తం వధిష్యామి తవ భార్యాపహారిణమ్ ।
అమోఘాస్సూర్యసఙ్కాశా మమైతే నిశితాశ్శరాః ॥ 27 ॥
తస్మిన్వాలిని దుర్వృత్తే నిపతిష్యన్తి వేగితాః ।
కఙ్కపత్రప్రతిచ్ఛన్నా మహేన్ద్రాశనిసన్నిభాః ॥ 28 ॥
తీక్ష్ణాగ్రా ఋజుపర్వాణస్సరోషా భుజగా ఇవ ।
తమద్య వాలినం పశ్య తీక్ష్ణైరాశీవిషోపమైః ॥ 29 ॥
శరైర్వినిహతం భూమౌ వికీర్ణమివ పర్వతమ్ ।
స తు తద్వచనం శ్రుత్వా రాఘవస్యాత్మనో హితమ్ ॥ 30 ॥
సుగ్రీవః పరమప్రీతస్సుమహద్వాక్యమబ్రవీత్ ।
తవ ప్రసాదేన నృసింహ రాఘవ ప్రియాం చ రాజ్యం చ సమాప్నుయామహమ్ ।
తథా కురు త్వం నరదేవ వైరిణం యథా నిహంస్యద్య రిపుమ్మమాగ్రజమ్ ॥ 31 ॥
సీతా కపీన్ద్రక్షణదాచరాణాం రాజీవహేమజ్వలనోపమాని ।
సుగ్రీవరామప్రణయప్రసఙ్గే వామాని నేత్రాణి సమం స్ఫురన్తి ॥ 32 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే పఞ్చమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
ṛśyamūkāttu hanumāngatvā tu malayaṃ girim |
ācacakṣe tadā vīrau kapirājāya rāghavau || 1 ||
ayaṃ rāmo mahāprājña ssamprāpto dṛḍhavikramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāmo'yaṃ satyavikramaḥ || 2 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto rāmo daśarathātmajaḥ |
dharme nigaditaścaiva piturnirdeśapāragaḥ || 3 ||
tasyāsya vasato'raṇye niyatasya mahātmanaḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā sa tvāṃ śaraṇamāgataḥ || 4 ||
rājasūyāśvamedhaiśca vahniryenābhitarpitaḥ |
dakṣiṇāśca tathotsṛṣṭā gāvaśśatasahasraśaḥ || 5 ||
tapasā satyavākyena vasudhā yena pālitā |
strī hetostasya putro'yaṃ rāmastvāṃ śaraṇaṃ gataḥ || 6 ||
bhavatā sakhyakāmau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
pratigṛhyārcayasvaitau pūjanīyatamāvubhau || 7 ||
śrutvā hanumato vākyaṃ sugrīvo hṛṣṭamānasaḥ |
bhayaṃ carāghavādghoraṃ prajahau vigatajvaraḥ || 8 ||
sakṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ sugrīvaḥ plavagarṣabhaḥ |
darśanīyatamo bhūtvā prītyā provāca rāghavam || 9 ||
bhavāndharmavinītaśca vikrāntassarvavatsalaḥ |
ākhyātā vāyuputreṇa tattvato me bhavadguṇāḥ || 10 ||
tanmamaivaiṣa satkāro lābhaścaivottamaḥ prabho |
yattvamicchasi sauhārdaṃ vānareṇa mayā saha || 11 ||
rocate yadi vā sakhyaṃ bāhureṣa prasāritaḥ |
gṛhyatāṃ pāṇinā pāṇirmaryādā badhyatāṃ dhruvā || 12 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sugrīveṇa subhāṣitam |
samprahṛṣṭamanā hastaṃ pīḍayāmāsa pāṇinā || 13 ||
hṛdyaṃ sauhṛdamālambyaparyaṣvajata pīḍitam |
tato hanūmānsantyajya bhikṣurūpamarindamaḥ || 14 ||
kāṣṭhayossvena rūpeṇa janayāmāsa pāvakam |
dīpyamānaṃ tato vahniṃ hniṃ puṣpairabhyarcya satkṛtam || 15 ||
tayormadhye'tha suprīto nidadhe susamāhitaḥ |
tato'gniṃ dīpyamānaṃ tau cakratuśca pradakṣiṇam || 16 ||
sugrīvo rāghavaścaiva vayasyatvamupāgatau |
tatassuprītamanasau tāvubhau harirāghavau || 17 ||
anyonyamabhivīkṣantau na tṛptimupajagmatuḥ |
tvaṃ vayasyo'si me hṛdyo hyekaṃ duḥkhaṃ sukhaṃ ca nau || 18 ||
sugrīvo rāghavaṃ vākyamityuvāca prahṛṣṭavat |
tatassuparṇabahulāṃ chitvā śākhāṃ supuṣpitām || 19 ||
sālasyāstīrya sugrīvo niṣasāda sarāghavaḥ |
lakṣmaṇāyātha saṃhṛṣṭo hanūmān plavagarṣabhaḥ || 20 ||
śākhāṃ candanavṛkṣasya dadau paramapuṣpitām |
tataḥ prahṛṣṭassugrīvaḥ ślakṣṇaṃ madhurayā girā || 21 ||
pratyuvāca tadā rāmaṃ harṣavyākulalocanaḥ |
ahaṃ vinikṛto rāma carāmīha bhayārditaḥ || 22 ||
hṛtabhāryo vane trasto durgametadupāśritaḥ |
so'haṃ trasto vane bhīto vasāmyudbhrāntacetanaḥ || 23 ||
vālinā nikṛto bhrātrā kṛtavairaśca rāghava |
vālino me mahābhāga bhayārtasyābhayaṃ kuru || 24 ||
kartumarhasi kākutstha bhayaṃ me na bhavedyathā |
evamuktastu tejasvī dharmajño dharmavatsalaḥ || 25 ||
pratyabhāṣata kākutsthaḥ sugrīvaṃ prahasanniva |
upakāraphalaṃ mitraṃ viditaṃ me mahākape || 26 ||
vālinaṃ taṃ vadhiṣyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitāśśarāḥ || 27 ||
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ |
kaṅkapatrapraticchannā mahendrāśanisannibhāḥ || 28 ||
tīkṣṇāgrā ṛjuparvāṇassaroṣā bhujagā iva |
tamadya vālinaṃ paśya tīkṣṇairāśīviṣopamaiḥ || 29 ||
śarairvinihataṃ bhūmau vikīrṇamiva parvatam |
sa tu tadvacanaṃ śrutvā rāghavasyātmano hitam || 30 ||
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt |
tava prasādena nṛsiṃha rāghava priyāṃ ca rājyaṃ ca samāpnuyāmaham |
tathā kuru tvaṃ naradeva vairiṇaṃ yathā nihaṃsyadya ripummamāgrajam || 31 ||
sītā kapīndrakṣaṇadācarāṇāṃ rājīvahemajvalanopamāni |
sugrīvarāmapraṇayaprasaṅge vāmāni netrāṇi samaṃ sphuranti || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
ऋश्यमूकात्तु हनुमान्गत्वा तु मलयं गिरिम् ।
आचचक्षे तदा वीरौ कपिराजाय राघवौ ॥ 1 ॥
अयं रामो महाप्राज्ञ स्सम्प्राप्तो दृढविक्रमः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा रामोऽयं सत्यविक्रमः ॥ 2 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो रामो दशरथात्मजः ।
धर्मे निगदितश्चैव पितुर्निर्देशपारगः ॥ 3 ॥
तस्यास्य वसतोऽरण्ये नियतस्य महात्मनः ।
रावणेन हृता भार्या स त्वां शरणमागतः ॥ 4 ॥
राजसूयाश्वमेधैश्च वह्निर्येनाभितर्पितः ।
दक्षिणाश्च तथोत्सृष्टा गावश्शतसहस्रशः ॥ 5 ॥
तपसा सत्यवाक्येन वसुधा येन पालिता ।
स्त्री हेतोस्तस्य पुत्रोऽयं रामस्त्वां शरणं गतः ॥ 6 ॥
भवता सख्यकामौ तौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
प्रतिगृह्यार्चयस्वैतौ पूजनीयतमावुभौ ॥ 7 ॥
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं सुग्रीवो हृष्टमानसः ।
भयं चराघवाद्घोरं प्रजहौ विगतज्वरः ॥ 8 ॥
सकृत्वा मानुषं रूपं सुग्रीवः प्लवगर्षभः ।
दर्शनीयतमो भूत्वा प्रीत्या प्रोवाच राघवम् ॥ 9 ॥
भवान्धर्मविनीतश्च विक्रान्तस्सर्ववत्सलः ।
आख्याता वायुपुत्रेण तत्त्वतो मे भवद्गुणाः ॥ 10 ॥
तन्ममैवैष सत्कारो लाभश्चैवोत्तमः प्रभो ।
यत्त्वमिच्छसि सौहार्दं वानरेण मया सह ॥ 11 ॥
रोचते यदि वा सख्यं बाहुरेष प्रसारितः ।
गृह्यतां पाणिना पाणिर्मर्यादा बध्यतां ध्रुवा ॥ 12 ॥
एतत्तु वचनं श्रुत्वा सुग्रीवेण सुभाषितम् ।
सम्प्रहृष्टमना हस्तं पीडयामास पाणिना ॥ 13 ॥
हृद्यं सौहृदमालम्ब्यपर्यष्वजत पीडितम् ।
ततो हनूमान्सन्त्यज्य भिक्षुरूपमरिन्दमः ॥ 14 ॥
काष्ठयोस्स्वेन रूपेण जनयामास पावकम् ।
दीप्यमानं ततो वह्निं ह्निं पुष्पैरभ्यर्च्य सत्कृतम् ॥ 15 ॥
तयोर्मध्येऽथ सुप्रीतो निदधे सुसमाहितः ।
ततोऽग्निं दीप्यमानं तौ चक्रतुश्च प्रदक्षिणम् ॥ 16 ॥
सुग्रीवो राघवश्चैव वयस्यत्वमुपागतौ ।
ततस्सुप्रीतमनसौ तावुभौ हरिराघवौ ॥ 17 ॥
अन्योन्यमभिवीक्षन्तौ न तृप्तिमुपजग्मतुः ।
त्वं वयस्योऽसि मे हृद्यो ह्येकं दुःखं सुखं च नौ ॥ 18 ॥
सुग्रीवो राघवं वाक्यमित्युवाच प्रहृष्टवत् ।
ततस्सुपर्णबहुलां छित्वा शाखां सुपुष्पिताम् ॥ 19 ॥
सालस्यास्तीर्य सुग्रीवो निषसाद सराघवः ।
लक्ष्मणायाथ संहृष्टो हनूमान् प्लवगर्षभः ॥ 20 ॥
शाखां चन्दनवृक्षस्य ददौ परमपुष्पिताम् ।
ततः प्रहृष्टस्सुग्रीवः श्लक्ष्णं मधुरया गिरा ॥ 21 ॥
प्रत्युवाच तदा रामं हर्षव्याकुललोचनः ।
अहं विनिकृतो राम चरामीह भयार्दितः ॥ 22 ॥
हृतभार्यो वने त्रस्तो दुर्गमेतदुपाश्रितः ।
सोऽहं त्रस्तो वने भीतो वसाम्युद्भ्रान्तचेतनः ॥ 23 ॥
वालिना निकृतो भ्रात्रा कृतवैरश्च राघव ।
वालिनो मे महाभाग भयार्तस्याभयं कुरु ॥ 24 ॥
कर्तुमर्हसि काकुत्स्थ भयं मे न भवेद्यथा ।
एवमुक्तस्तु तेजस्वी धर्मज्ञो धर्मवत्सलः ॥ 25 ॥
प्रत्यभाषत काकुत्स्थः सुग्रीवं प्रहसन्निव ।
उपकारफलं मित्रं विदितं मे महाकपे ॥ 26 ॥
वालिनं तं वधिष्यामि तव भार्यापहारिणम् ।
अमोघास्सूर्यसङ्काशा ममैते निशिताश्शराः ॥ 27 ॥
तस्मिन्वालिनि दुर्वृत्ते निपतिष्यन्ति वेगिताः ।
कङ्कपत्रप्रतिच्छन्ना महेन्द्राशनिसन्निभाः ॥ 28 ॥
तीक्ष्णाग्रा ऋजुपर्वाणस्सरोषा भुजगा इव ।
तमद्य वालिनं पश्य तीक्ष्णैराशीविषोपमैः ॥ 29 ॥
शरैर्विनिहतं भूमौ विकीर्णमिव पर्वतम् ।
स तु तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्यात्मनो हितम् ॥ 30 ॥
सुग्रीवः परमप्रीतस्सुमहद्वाक्यमब्रवीत् ।
तव प्रसादेन नृसिंह राघव प्रियां च राज्यं च समाप्नुयामहम् ।
तथा कुरु त्वं नरदेव वैरिणं यथा निहंस्यद्य रिपुम्ममाग्रजम् ॥ 31 ॥
सीता कपीन्द्रक्षणदाचराणां राजीवहेमज्वलनोपमानि ।
सुग्रीवरामप्रणयप्रसङ्गे वामानि नेत्राणि समं स्फुरन्ति ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
ṛśyamūkāttu hanumāngatvā tu malayaṃ girim |
ācacakṣe tadā vīrau kapirājāya rāghavau || 1 ||
ayaṃ rāmo mahāprājña ssamprāpto dṛḍhavikramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāmo'yaṃ satyavikramaḥ || 2 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto rāmo daśarathātmajaḥ |
dharme nigaditaścaiva piturnirdeśapāragaḥ || 3 ||
tasyāsya vasato'raṇye niyatasya mahātmanaḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā sa tvāṃ śaraṇamāgataḥ || 4 ||
rājasūyāśvamedhaiśca vahniryenābhitarpitaḥ |
dakṣiṇāśca tathotsṛṣṭā gāvaśśatasahasraśaḥ || 5 ||
tapasā satyavākyena vasudhā yena pālitā |
strī hetostasya putro'yaṃ rāmastvāṃ śaraṇaṃ gataḥ || 6 ||
bhavatā sakhyakāmau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
pratigṛhyārcayasvaitau pūjanīyatamāvubhau || 7 ||
śrutvā hanumato vākyaṃ sugrīvo hṛṣṭamānasaḥ |
bhayaṃ carāghavādghoraṃ prajahau vigatajvaraḥ || 8 ||
sakṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ sugrīvaḥ plavagarṣabhaḥ |
darśanīyatamo bhūtvā prītyā provāca rāghavam || 9 ||
bhavāndharmavinītaśca vikrāntassarvavatsalaḥ |
ākhyātā vāyuputreṇa tattvato me bhavadguṇāḥ || 10 ||
tanmamaivaiṣa satkāro lābhaścaivottamaḥ prabho |
yattvamicchasi sauhārdaṃ vānareṇa mayā saha || 11 ||
rocate yadi vā sakhyaṃ bāhureṣa prasāritaḥ |
gṛhyatāṃ pāṇinā pāṇirmaryādā badhyatāṃ dhruvā || 12 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sugrīveṇa subhāṣitam |
samprahṛṣṭamanā hastaṃ pīḍayāmāsa pāṇinā || 13 ||
hṛdyaṃ sauhṛdamālambyaparyaṣvajata pīḍitam |
tato hanūmānsantyajya bhikṣurūpamarindamaḥ || 14 ||
kāṣṭhayossvena rūpeṇa janayāmāsa pāvakam |
dīpyamānaṃ tato vahniṃ hniṃ puṣpairabhyarcya satkṛtam || 15 ||
tayormadhye'tha suprīto nidadhe susamāhitaḥ |
tato'gniṃ dīpyamānaṃ tau cakratuśca pradakṣiṇam || 16 ||
sugrīvo rāghavaścaiva vayasyatvamupāgatau |
tatassuprītamanasau tāvubhau harirāghavau || 17 ||
anyonyamabhivīkṣantau na tṛptimupajagmatuḥ |
tvaṃ vayasyo'si me hṛdyo hyekaṃ duḥkhaṃ sukhaṃ ca nau || 18 ||
sugrīvo rāghavaṃ vākyamityuvāca prahṛṣṭavat |
tatassuparṇabahulāṃ chitvā śākhāṃ supuṣpitām || 19 ||
sālasyāstīrya sugrīvo niṣasāda sarāghavaḥ |
lakṣmaṇāyātha saṃhṛṣṭo hanūmān plavagarṣabhaḥ || 20 ||
śākhāṃ candanavṛkṣasya dadau paramapuṣpitām |
tataḥ prahṛṣṭassugrīvaḥ ślakṣṇaṃ madhurayā girā || 21 ||
pratyuvāca tadā rāmaṃ harṣavyākulalocanaḥ |
ahaṃ vinikṛto rāma carāmīha bhayārditaḥ || 22 ||
hṛtabhāryo vane trasto durgametadupāśritaḥ |
so'haṃ trasto vane bhīto vasāmyudbhrāntacetanaḥ || 23 ||
vālinā nikṛto bhrātrā kṛtavairaśca rāghava |
vālino me mahābhāga bhayārtasyābhayaṃ kuru || 24 ||
kartumarhasi kākutstha bhayaṃ me na bhavedyathā |
evamuktastu tejasvī dharmajño dharmavatsalaḥ || 25 ||
pratyabhāṣata kākutsthaḥ sugrīvaṃ prahasanniva |
upakāraphalaṃ mitraṃ viditaṃ me mahākape || 26 ||
vālinaṃ taṃ vadhiṣyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitāśśarāḥ || 27 ||
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ |
kaṅkapatrapraticchannā mahendrāśanisannibhāḥ || 28 ||
tīkṣṇāgrā ṛjuparvāṇassaroṣā bhujagā iva |
tamadya vālinaṃ paśya tīkṣṇairāśīviṣopamaiḥ || 29 ||
śarairvinihataṃ bhūmau vikīrṇamiva parvatam |
sa tu tadvacanaṃ śrutvā rāghavasyātmano hitam || 30 ||
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt |
tava prasādena nṛsiṃha rāghava priyāṃ ca rājyaṃ ca samāpnuyāmaham |
tathā kuru tvaṃ naradeva vairiṇaṃ yathā nihaṃsyadya ripummamāgrajam || 31 ||
sītā kapīndrakṣaṇadācarāṇāṃ rājīvahemajvalanopamāni |
sugrīvarāmapraṇayaprasaṅge vāmāni netrāṇi samaṃ sphuranti || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.