శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ త్రయస్త్రింశస్సర్గః ।
అథ ప్రతిసమాదిష్టో లక్ష్మణః పరవీరహా ।
ప్రవివేశ గుహాం ఘోరాం కిష్కిన్ధాం రామశాసనాత్ ॥ 1 ॥
ద్వారస్థా హరయస్తత్ర మహాకాయా మహాబలాః ।
బభూవుర్లక్ష్మణం దృష్ట్వా సర్వే ప్రాఞ్జలయ స్థితాః ॥ 2 ॥
నిశ్వసన్తం తు తం దృష్ట్వా క్రుద్ధం దశరథాత్మజమ్ ।
బభూవుర్హరయస్త్రస్తా న చైనం పర్యవారయన్ ॥ 3 ॥
స తాం రత్నమయీం శ్రీమాన్దివ్యాం పుష్పితకాననామ్ ।
రమ్యాం రత్నసమాకీర్ణాం దదర్శ మహతీం గుహామ్ ॥ 4 ॥
హర్మ్యప్రాసాదసమ్బాధాం నానాపణ్యోపశోభితామ్ ।
సర్వకామఫలైర్వృక్షైః పుష్పితైరుపశోభితామ్ ॥ 5 ॥
దేవగన్ధర్వపుత్రైశ్చ వానరైః కామరూపిభిః ।
దివ్యమాల్యామ్బరధరై శ్శోభితాం ప్రియదర్శనైః ॥ 6 ॥
చన్దనాగరుపద్మానాం గన్ధైస్సురభిగన్ధినామ్ ।
మైరేయాణాం మధూనాం చ సమ్మోదితమహాపథామ్ ॥ 7 ॥
విన్ధ్యమేరుగిరిప్రఖ్యైః ప్రాసాదైర్నైకభూమిభిః ।
దదర్శ గిరినద్యశ్చ విమలాస్తత్ర రాఘవః ॥ 8 ॥
అఙ్గదస్య గృహం రమ్యం మైన్దస్య ద్వివిధస్య చ ।
గవయస్య గవాక్షస్య గజస్య శరభస్య చ ॥ 9 ॥
విద్యున్మాలేశ్చ సమ్పాతే స్సూర్యాక్షస్య హనూమతః ।
వీరబాహో స్సుబాహోశ్చ నలస్య చ మహాత్మనః ॥ 10 ॥
కుముదస్య సుషేణస్య తారజామ్బవతోస్తథా ।
దధివక్త్రస్య నీలస్య సుపాటలసునేత్రయోః ॥ 11 ॥
ఏతేషాం కపిముఖ్యానాం రాజమార్గే మహాత్మనామ్ ।
దదర్శ గృహముఖ్యాని మహాసారాణి లక్ష్మణః ॥ 12 ॥
పాణ్డురాభ్రప్రకాశాని దివ్యమాల్యయుతాని చ ।
ప్రభూతధనధాన్యాని స్త్రీరత్నై శ్శోభితాని చ ॥ 13 ॥
పాణ్డురేణ తు సాలేన పరిక్షిప్తం దురాసదమ్ ।
వానరేన్ద్రగృహం రమ్యం మహేన్ద్రసదనోపమమ్ ॥ 14 ॥
శుక్లైః ప్రాసాదశిఖరైః కైలాసశిఖరోపమైః ।
సర్వకామఫలైర్వృక్షైః పుష్పితైరుపశోభితమ్ ॥ 15 ॥
మహేన్ద్రదత్తైశ్శ్రీమద్భిర్నీలజీమూతసన్నిభైః ।
దివ్యపుష్పఫలైర్వృక్షైశీతచ్ఛాయైర్మనోరమైః ॥ 16 ॥
హరిభిస్సంవృతద్వారం బలిభిశ్శస్త్రపాణిభిః ।
దివ్యమాల్యావృతం శుభ్రం తప్తకాఞ్చనతోరణమ్ ॥ 17 ॥
సుగ్రీవస్య గృహం రమ్యం ప్రవివేశ మహాబలః ।
అవార్యమాణస్సౌమిత్రిర్మహాభ్రమివ భాస్కరః ॥ 18 ॥
స సప్త కక్ష్యా ధర్మాత్మా నానాజనసమాకులాః ।
ప్రవిశ్య సుమహద్గగుప్తం దదర్శాన్తఃపురం మహత్ ॥ 19 ॥
హైమరాజతపర్యఙ్కైర్బహుభిశ్చ వరాసనైః ।
మహార్హాస్తరణోపేతైస్తత్ర తత్రోపశోభితమ్ ॥ 20 ॥
ప్రవిశన్నేవ సతతం శుశ్రావ మధురస్వరమ్ ।
తన్త్రీగీతసమాకీర్ణం సమగీతపదాక్షరమ్ ॥ 21 ॥
బహ్వీశ్చ వివిధాకారా రూపయౌవనగర్వితాః ।
స్త్రియస్సుగ్రీవభవనే దదర్శ సుమహాబలః ॥ 22 ॥
దృష్ట్వాఽభిజనసమ్పన్నాశ్చిత్రమాల్యకృతస్రజః ।
ఫలమాల్యకృతవ్యగ్రా భూషణోత్తమభూషితాః ॥ 23 ॥
నాతృప్తాన్నాపి చావ్యగ్రాన్నానుదాత్తపరిచ్ఛదాన్ ।
సుగ్రీవానుచరాంశ్చాపి లక్షయామాస లక్ష్మణః ॥ 24 ॥
కూజితం నూపురాణాం చ కాఞ్చీనాం నినదం తథా ।
సన్నిశమ్య తత శ్రీమాన్సౌమిత్రిర్లజ్జితోఽభవత్ ॥ 25 ॥
రోషవేగప్రకుపితశశ్రుత్వా చాభరణస్వనమ్ ।
చకార జ్యాస్వనం వీరో దిశశ్శబ్దేన పూరయన్ ॥ 26 ॥
చారిత్రేణ మహాబాహురపకృష్ట స్సలక్ష్మణః ।
తస్థావేకాన్తమాశ్రిత్య రామకోపసమన్వితః ॥ 27 ॥
తేన చాపస్వనేనాథ సుగ్రీవః ప్లవగాధిపః ।
విజ్ఞాయాఽగమనం త్రస్త స్సఞ్చచాల వరాసనాత్ ॥ 28 ॥
అఙ్గదేన యథా మహ్యం పురస్తాత్ప్రతివేదితమ్ ।
సువ్యక్తమేష సమ్ప్రాప్త స్సౌమిత్రిర్భ్రాతృవత్సలః ॥ 29 ॥
అఙ్గదేన సమాఖ్యాతం జ్యాస్వనేన చ వానరః ।
బుబుధే లక్ష్మణం ప్రాప్తం ముఖం చాస్యవ్యశుష్యత ॥ 30 ॥
తతస్తారాం హరిశ్రేష్ఠస్సుగ్రీవః ప్రియదర్శనామ్ ।
ఉవాచ హితమవ్యగ్రస్త్రాస సమ్భ్రాన్తమానసః ॥ 31 ॥
కిన్ను తత్కారణం సుభ్రు ప్రకృత్యా మృదుమానసః ।
సరోష ఇవ సమ్ప్రాప్తో యేనాయం రాఘవానుజః ॥ 32 ॥
కిం పశ్యసి కుమారస్య రోషస్థానమనిన్దితే ।
న ఖల్వకారణే కోపమాహరేన్నరసత్తమః ॥ 33 ॥
యదస్య కృతమస్మాభిర్బుధ్యసే కిఞ్చిదప్రియమ్ ।
తదబుద్ధ్యా సమ్ప్రధార్యాశు క్షిప్రమర్హసి భాషితుమ్ ॥ 34 ॥
అథవా స్వయమేవైనం ద్రష్టుమర్హసి భామిని ।
వచనై స్సాన్త్వయుక్తైశ్చ ప్రసాదయితుమర్హసి ॥ 35 ॥
త్వద్దర్శన విశుద్ధాత్మా న స కోపం కరిష్యతి ।
న హి స్త్రీషు మహాత్మానః క్వచిత్కుర్వన్తి దారుణమ్ ॥ 36 ॥
త్వయా సాన్త్వైరుపక్రాన్తం ప్రసన్నేన్ద్రియమానసమ్ ।
తతః కమలపత్రాక్షం ద్రక్ష్యామ్యహమరిన్దమమ్ ॥ 37 ॥
సా ప్రస్ఖలన్తీ మదవిహ్వలాక్షీ ప్రలమ్బకాఞ్చీగుణ హేమసూత్రా ।
సలక్షణా లక్ష్మణసన్నిధానం జగామ తారా నమితాఙ్గయష్టిః ॥ 38 ॥
స తాం సమీక్ష్యైవ హరీశపన్తీం తస్థావుదాసీనతయా మహాత్మా ।
అవాఙ్ముఖోఽభూన్మనుజేన్ద్రపుత్రః స్త్రీసన్నికర్షాద్వినివృత్తకోపః ॥ 39 ॥
సా పానయోగాద్వినివృత్తలజ్జా దృష్టిప్రసాదాచ్చ నరేన్ద్రసూనోః ।
ఉవాచ తారా ప్రణయప్రగల్భం వాక్యం మహార్థం పరిసాన్త్వపూర్వమ్ ॥ 40 ॥
కిం కోపమూలం మనుజేన్ద్రపుత్ర కస్తే న సన్తిష్ఠతి వాఙ్నిదేశే ।
క శ్శుష్కవృక్షం వనమాపతన్తం దవాగ్నిమాసీదతి నిర్విశఙ్కః ॥ 41 ॥
స తస్యా వచనం శ్రుత్వా సాన్త్వపూర్వమశఙ్కితమ్ ।
భూయః ప్రణయదృష్టార్థం లక్ష్మణో వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 42 ॥
కిమయం కామవృత్తస్తే లుప్తధర్మార్థసఙ్గ్రహః ।
భర్తా భర్తృహితే యుక్తే న చైనమవబుద్ధ్యసే ॥ 43 ॥
న చిన్తయతి రాజ్యార్థం నాస్మాన్ శోకపరాయణాన్ ।
సామాత్యపరిషత్తారే పానమేవోపసేవతే ॥ 44 ॥
స మాసాంశ్చతురః కృత్వా ప్రమాణం ప్లవగేశ్వరః ।
వ్యతీతాం స్తాన్మదవ్యగ్రో విహరన్నావబుధ్యతే ॥ 45 ॥
న హి ధర్మార్థసిద్ధ్యర్థం పానమేవం ప్రశస్యతే ।
పానాదర్థశ్చ ధర్మశ్చ కామశ్చ పరిహీయతే ॥ 46 ॥
ధర్మలోపో మహాంస్తావత్కృతే హ్యప్రతికుర్వతః ।
అర్థలోపశ్చ మిత్రస్య నాశే గుణవతో మహాన్ ॥ 47 ॥
మిత్రం హ్యర్థగుణశ్రేష్ఠం సత్యధర్మపరాయణమ్ ।
తద్ద్వయం తు పరిత్యక్తం న తు ధర్మే వ్యవస్థితమ్ ॥ 48 ॥
తదేవం ప్రస్తుతే కార్యే కార్యమస్మాభిరుత్తరమ్ ।
యత్కార్యం కార్యతత్త్వజ్ఞే తదుదాహర్తుమర్హసి ॥ 49 ॥
సా తస్య ధర్మార్థసమాధియుక్తం నిశమ్య వాక్యం మధురస్వభావమ్ ।
తారా గతార్థే మనుజేన్ద్రకార్యే విశ్వాసయుక్తం తమువాచ భూయః ॥ 50 ॥
న కోపకాలః క్షితిపాలపుత్ర న చాతి కోప స్స్వజనే విధేయః ।
త్వదర్థకామస్య జనస్య తస్య ప్రమాదమప్యర్హసి వీర సోఢుమ్ ॥ 51 ॥
కోపం కథం నామ గుణప్రకృష్టః కుమార కుర్యాదపకృష్టసత్త్వే ।
కస్త్వద్విధః కోపవశం హి గచ్ఛే త్సత్త్వావరుద్ధస్తపసః ప్రసూతిః ॥ 52 ॥
జానామి రోషం హరివీరబన్ధో ర్జానామి కార్యస్య చ కాలసఙ్గమ్ ।
జానామి కార్యం త్వయి యత్కృతం న స్తచ్చాపి జానామి యదత్ర కార్యమ్ ॥ 53 ॥
తచ్చాపి జానామి యథవిషహ్యం బలం నరశ్రేష్ఠ శరీరజస్య ।
జానామి యస్మింశ్చ జనేఽవబద్ధం కామేన సుగ్రీవమసక్తమద్య ॥ 54 ॥
న కామతన్త్రే తవ బుద్ధిరస్తి త్వం వై యథా మన్యువశం ప్రపన్నః ।
న దేశకాలౌ హి న చార్థధర్మా వవేక్షతే కామరతిర్మనుష్యః ॥ 55 ॥
తం కామవృత్తం మమ సన్నికృష్టం కామాభియోగాచ్చ నివృత్తలజ్జమ్ ।
క్షమస్వ తావత్పరవీరహన్త స్త్వద్భ్రాతరం వానరవంశనాథమ్ ॥ 56 ॥
మహర్షయో ధర్మతపోఽభికామాః కామానుకామాః ప్రతిబద్ధమోహాః ।
అయం ప్రకృత్యా చపలః కపిస్తు కథం న సజ్జేత సుఖేషు రాజా ॥ 57 ॥
ఇత్యేవముక్త్వా వచనం మహార్థం సా వానరీ లక్ష్మణమప్రమేయమ్ ।
పున స్సఖేదం మదవిహ్వలఞ్చ భర్తుర్హితం వాక్యమిదం బభాషే ॥ 58 ॥
ఉద్యోగస్తు చిరాజ్ఞప్త స్సుగ్రీవేణ నరోత్తమ ।
కామస్యాపి విధేయేన తవార్థప్రతిసాధనే ॥ 59 ॥
ఆగతా హి మహావీర్యా హరయః కామరూపిణః ।
కోటీశతసహస్రాణి నానానగనివాసినః ॥ 60 ॥
తదాగచ్ఛ మహాబాహో చారిత్రం రక్షితం త్వయా ।
అచ్ఛలం మిత్రభావేన సతాం దారావలోకనమ్ ॥ 61 ॥
తారయా చాభ్యనుజ్ఞాతస్త్వరయా చాపి చోదితః ।
ప్రవివేశ మహాబాహురభ్యన్తరమరిన్దమః ॥ 62 ॥
తత స్సుగ్రీవమాసీనం కాఞ్చనే పరమాసనే ।
మహార్హాస్తరణోపేతే దదర్శాదిత్యసన్నిభమ్ ॥ 63 ॥
దివ్యాభణచిత్రాఙ్గం దివ్యరూపం యశస్వినమ్ ।
దివ్యమాల్యామ్బరధరం మహేన్ద్రమివ దుర్జయమ్ ॥ 64 ॥
దివ్యాభరణమాలాభిః ప్రమదాభి స్సమావృతమ్ ।
సంరబ్ధతరరక్తాక్షో బభూవాన్తకసన్నిభః ॥ 65 ॥
రుమాం తు వీర పరిరభ్య గాఢం వరాసనస్థో వరహేమవర్ణః ।
దదర్శ సౌమిత్రిమదీనసత్త్వం విశాలనేత్రస్సువిశాలనేత్రమ్ ॥ 66 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే త్రయస్త్రింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt || 1 ||
dvārasthā harayastatra mahākāyā mahābalāḥ |
babhūvurlakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalaya sthitāḥ || 2 ||
niśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam |
babhūvurharayastrastā na cainaṃ paryavārayan || 3 ||
sa tāṃ ratnamayīṃ śrīmāndivyāṃ puṣpitakānanām |
ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām || 4 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitām || 5 ||
devagandharvaputraiśca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ |
divyamālyāmbaradharai śśobhitāṃ priyadarśanaiḥ || 6 ||
candanāgarupadmānāṃ gandhaissurabhigandhinām |
maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca sammoditamahāpathām || 7 ||
vindhyamerugiriprakhyaiḥ prāsādairnaikabhūmibhiḥ |
dadarśa girinadyaśca vimalāstatra rāghavaḥ || 8 ||
aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividhasya ca |
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca || 9 ||
vidyunmāleśca sampāte ssūryākṣasya hanūmataḥ |
vīrabāho ssubāhośca nalasya ca mahātmanaḥ || 10 ||
kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatostathā |
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ || 11 ||
eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām |
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ || 12 ||
pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca |
prabhūtadhanadhānyāni strīratnai śśobhitāni ca || 13 ||
pāṇḍureṇa tu sālena parikṣiptaṃ durāsadam |
vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam || 14 ||
śuklaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitam || 15 ||
mahendradattaiśśrīmadbhirnīlajīmūtasannibhaiḥ |
divyapuṣpaphalairvṛkṣaiśītacchāyairmanoramaiḥ || 16 ||
haribhissaṃvṛtadvāraṃ balibhiśśastrapāṇibhiḥ |
divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam || 17 ||
sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
avāryamāṇassaumitrirmahābhramiva bhāskaraḥ || 18 ||
sa sapta kakṣyā dharmātmā nānājanasamākulāḥ |
praviśya sumahadgaguptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat || 19 ||
haimarājataparyaṅkairbahubhiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetaistatra tatropaśobhitam || 20 ||
praviśanneva satataṃ śuśrāva madhurasvaram |
tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram || 21 ||
bahvīśca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ |
striyassugrīvabhavane dadarśa sumahābalaḥ || 22 ||
dṛṣṭvā'bhijanasampannāścitramālyakṛtasrajaḥ |
phalamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 23 ||
nātṛptānnāpi cāvyagrānnānudāttaparicchadān |
sugrīvānucarāṃścāpi lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ || 24 ||
kūjitaṃ nūpurāṇāṃ ca kāñcīnāṃ ninadaṃ tathā |
sanniśamya tata śrīmānsaumitrirlajjito'bhavat || 25 ||
roṣavegaprakupitaśaśrutvā cābharaṇasvanam |
cakāra jyāsvanaṃ vīro diśaśśabdena pūrayan || 26 ||
cāritreṇa mahābāhurapakṛṣṭa ssalakṣmaṇaḥ |
tasthāvekāntamāśritya rāmakopasamanvitaḥ || 27 ||
tena cāpasvanenātha sugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
vijñāyā'gamanaṃ trasta ssañcacāla varāsanāt || 28 ||
aṅgadena yathā mahyaṃ purastātprativeditam |
suvyaktameṣa samprāpta ssaumitrirbhrātṛvatsalaḥ || 29 ||
aṅgadena samākhyātaṃ jyāsvanena ca vānaraḥ |
bubudhe lakṣmaṇaṃ prāptaṃ mukhaṃ cāsyavyaśuṣyata || 30 ||
tatastārāṃ hariśreṣṭhassugrīvaḥ priyadarśanām |
uvāca hitamavyagrastrāsa sambhrāntamānasaḥ || 31 ||
kinnu tatkāraṇaṃ subhru prakṛtyā mṛdumānasaḥ |
saroṣa iva samprāpto yenāyaṃ rāghavānujaḥ || 32 ||
kiṃ paśyasi kumārasya roṣasthānamanindite |
na khalvakāraṇe kopamāharennarasattamaḥ || 33 ||
yadasya kṛtamasmābhirbudhyase kiñcidapriyam |
tadabuddhyā sampradhāryāśu kṣipramarhasi bhāṣitum || 34 ||
athavā svayamevainaṃ draṣṭumarhasi bhāmini |
vacanai ssāntvayuktaiśca prasādayitumarhasi || 35 ||
tvaddarśana viśuddhātmā na sa kopaṃ kariṣyati |
na hi strīṣu mahātmānaḥ kvacitkurvanti dāruṇam || 36 ||
tvayā sāntvairupakrāntaṃ prasannendriyamānasam |
tataḥ kamalapatrākṣaṃ drakṣyāmyahamarindamam || 37 ||
sā praskhalantī madavihvalākṣī pralambakāñcīguṇa hemasūtrā |
salakṣaṇā lakṣmaṇasannidhānaṃ jagāma tārā namitāṅgayaṣṭiḥ || 38 ||
sa tāṃ samīkṣyaiva harīśapantīṃ tasthāvudāsīnatayā mahātmā |
avāṅmukho'bhūnmanujendraputraḥ strīsannikarṣādvinivṛttakopaḥ || 39 ||
sā pānayogādvinivṛttalajjā dṛṣṭiprasādācca narendrasūnoḥ |
uvāca tārā praṇayapragalbhaṃ vākyaṃ mahārthaṃ parisāntvapūrvam || 40 ||
kiṃ kopamūlaṃ manujendraputra kaste na santiṣṭhati vāṅnideśe |
ka śśuṣkavṛkṣaṃ vanamāpatantaṃ davāgnimāsīdati nirviśaṅkaḥ || 41 ||
sa tasyā vacanaṃ śrutvā sāntvapūrvamaśaṅkitam |
bhūyaḥ praṇayadṛṣṭārthaṃ lakṣmaṇo vākyamabravīt || 42 ||
kimayaṃ kāmavṛttaste luptadharmārthasaṅgrahaḥ |
bhartā bhartṛhite yukte na cainamavabuddhyase || 43 ||
na cintayati rājyārthaṃ nāsmān śokaparāyaṇān |
sāmātyapariṣattāre pānamevopasevate || 44 ||
sa māsāṃścaturaḥ kṛtvā pramāṇaṃ plavageśvaraḥ |
vyatītāṃ stānmadavyagro viharannāvabudhyate || 45 ||
na hi dharmārthasiddhyarthaṃ pānamevaṃ praśasyate |
pānādarthaśca dharmaśca kāmaśca parihīyate || 46 ||
dharmalopo mahāṃstāvatkṛte hyapratikurvataḥ |
arthalopaśca mitrasya nāśe guṇavato mahān || 47 ||
mitraṃ hyarthaguṇaśreṣṭhaṃ satyadharmaparāyaṇam |
taddvayaṃ tu parityaktaṃ na tu dharme vyavasthitam || 48 ||
tadevaṃ prastute kārye kāryamasmābhiruttaram |
yatkāryaṃ kāryatattvajñe tadudāhartumarhasi || 49 ||
sā tasya dharmārthasamādhiyuktaṃ niśamya vākyaṃ madhurasvabhāvam |
tārā gatārthe manujendrakārye viśvāsayuktaṃ tamuvāca bhūyaḥ || 50 ||
na kopakālaḥ kṣitipālaputra na cāti kopa ssvajane vidheyaḥ |
tvadarthakāmasya janasya tasya pramādamapyarhasi vīra soḍhum || 51 ||
kopaṃ kathaṃ nāma guṇaprakṛṣṭaḥ kumāra kuryādapakṛṣṭasattve |
kastvadvidhaḥ kopavaśaṃ hi gacche tsattvāvaruddhastapasaḥ prasūtiḥ || 52 ||
jānāmi roṣaṃ harivīrabandho rjānāmi kāryasya ca kālasaṅgam |
jānāmi kāryaṃ tvayi yatkṛtaṃ na staccāpi jānāmi yadatra kāryam || 53 ||
taccāpi jānāmi yathaviṣahyaṃ balaṃ naraśreṣṭha śarīrajasya |
jānāmi yasmiṃśca jane'vabaddhaṃ kāmena sugrīvamasaktamadya || 54 ||
na kāmatantre tava buddhirasti tvaṃ vai yathā manyuvaśaṃ prapannaḥ |
na deśakālau hi na cārthadharmā vavekṣate kāmaratirmanuṣyaḥ || 55 ||
taṃ kāmavṛttaṃ mama sannikṛṣṭaṃ kāmābhiyogācca nivṛttalajjam |
kṣamasva tāvatparavīrahanta stvadbhrātaraṃ vānaravaṃśanātham || 56 ||
maharṣayo dharmatapo'bhikāmāḥ kāmānukāmāḥ pratibaddhamohāḥ |
ayaṃ prakṛtyā capalaḥ kapistu kathaṃ na sajjeta sukheṣu rājā || 57 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahārthaṃ sā vānarī lakṣmaṇamaprameyam |
puna ssakhedaṃ madavihvalañca bharturhitaṃ vākyamidaṃ babhāṣe || 58 ||
udyogastu cirājñapta ssugrīveṇa narottama |
kāmasyāpi vidheyena tavārthapratisādhane || 59 ||
āgatā hi mahāvīryā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ |
koṭīśatasahasrāṇi nānānaganivāsinaḥ || 60 ||
tadāgaccha mahābāho cāritraṃ rakṣitaṃ tvayā |
acchalaṃ mitrabhāvena satāṃ dārāvalokanam || 61 ||
tārayā cābhyanujñātastvarayā cāpi coditaḥ |
praviveśa mahābāhurabhyantaramarindamaḥ || 62 ||
tata ssugrīvamāsīnaṃ kāñcane paramāsane |
mahārhāstaraṇopete dadarśādityasannibham || 63 ||
divyābhaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam |
divyamālyāmbaradharaṃ mahendramiva durjayam || 64 ||
divyābharaṇamālābhiḥ pramadābhi ssamāvṛtam |
saṃrabdhatararaktākṣo babhūvāntakasannibhaḥ || 65 ||
rumāṃ tu vīra parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ |
dadarśa saumitrimadīnasattvaṃ viśālanetrassuviśālanetram || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
अथ प्रतिसमादिष्टो लक्ष्मणः परवीरहा ।
प्रविवेश गुहां घोरां किष्किन्धां रामशासनात् ॥ 1 ॥
द्वारस्था हरयस्तत्र महाकाया महाबलाः ।
बभूवुर्लक्ष्मणं दृष्ट्वा सर्वे प्राञ्जलय स्थिताः ॥ 2 ॥
निश्वसन्तं तु तं दृष्ट्वा क्रुद्धं दशरथात्मजम् ।
बभूवुर्हरयस्त्रस्ता न चैनं पर्यवारयन् ॥ 3 ॥
स तां रत्नमयीं श्रीमान्दिव्यां पुष्पितकाननाम् ।
रम्यां रत्नसमाकीर्णां ददर्श महतीं गुहाम् ॥ 4 ॥
हर्म्यप्रासादसम्बाधां नानापण्योपशोभिताम् ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्पितैरुपशोभिताम् ॥ 5 ॥
देवगन्धर्वपुत्रैश्च वानरैः कामरूपिभिः ।
दिव्यमाल्याम्बरधरै श्शोभितां प्रियदर्शनैः ॥ 6 ॥
चन्दनागरुपद्मानां गन्धैस्सुरभिगन्धिनाम् ।
मैरेयाणां मधूनां च सम्मोदितमहापथाम् ॥ 7 ॥
विन्ध्यमेरुगिरिप्रख्यैः प्रासादैर्नैकभूमिभिः ।
ददर्श गिरिनद्यश्च विमलास्तत्र राघवः ॥ 8 ॥
अङ्गदस्य गृहं रम्यं मैन्दस्य द्विविधस्य च ।
गवयस्य गवाक्षस्य गजस्य शरभस्य च ॥ 9 ॥
विद्युन्मालेश्च सम्पाते स्सूर्याक्षस्य हनूमतः ।
वीरबाहो स्सुबाहोश्च नलस्य च महात्मनः ॥ 10 ॥
कुमुदस्य सुषेणस्य तारजाम्बवतोस्तथा ।
दधिवक्त्रस्य नीलस्य सुपाटलसुनेत्रयोः ॥ 11 ॥
एतेषां कपिमुख्यानां राजमार्गे महात्मनाम् ।
ददर्श गृहमुख्यानि महासाराणि लक्ष्मणः ॥ 12 ॥
पाण्डुराभ्रप्रकाशानि दिव्यमाल्ययुतानि च ।
प्रभूतधनधान्यानि स्त्रीरत्नै श्शोभितानि च ॥ 13 ॥
पाण्डुरेण तु सालेन परिक्षिप्तं दुरासदम् ।
वानरेन्द्रगृहं रम्यं महेन्द्रसदनोपमम् ॥ 14 ॥
शुक्लैः प्रासादशिखरैः कैलासशिखरोपमैः ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 15 ॥
महेन्द्रदत्तैश्श्रीमद्भिर्नीलजीमूतसन्निभैः ।
दिव्यपुष्पफलैर्वृक्षैशीतच्छायैर्मनोरमैः ॥ 16 ॥
हरिभिस्संवृतद्वारं बलिभिश्शस्त्रपाणिभिः ।
दिव्यमाल्यावृतं शुभ्रं तप्तकाञ्चनतोरणम् ॥ 17 ॥
सुग्रीवस्य गृहं रम्यं प्रविवेश महाबलः ।
अवार्यमाणस्सौमित्रिर्महाभ्रमिव भास्करः ॥ 18 ॥
स सप्त कक्ष्या धर्मात्मा नानाजनसमाकुलाः ।
प्रविश्य सुमहद्गगुप्तं ददर्शान्तःपुरं महत् ॥ 19 ॥
हैमराजतपर्यङ्कैर्बहुभिश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैस्तत्र तत्रोपशोभितम् ॥ 20 ॥
प्रविशन्नेव सततं शुश्राव मधुरस्वरम् ।
तन्त्रीगीतसमाकीर्णं समगीतपदाक्षरम् ॥ 21 ॥
बह्वीश्च विविधाकारा रूपयौवनगर्विताः ।
स्त्रियस्सुग्रीवभवने ददर्श सुमहाबलः ॥ 22 ॥
दृष्ट्वाऽभिजनसम्पन्नाश्चित्रमाल्यकृतस्रजः ।
फलमाल्यकृतव्यग्रा भूषणोत्तमभूषिताः ॥ 23 ॥
नातृप्तान्नापि चाव्यग्रान्नानुदात्तपरिच्छदान् ।
सुग्रीवानुचरांश्चापि लक्षयामास लक्ष्मणः ॥ 24 ॥
कूजितं नूपुराणां च काञ्चीनां निनदं तथा ।
सन्निशम्य तत श्रीमान्सौमित्रिर्लज्जितोऽभवत् ॥ 25 ॥
रोषवेगप्रकुपितशश्रुत्वा चाभरणस्वनम् ।
चकार ज्यास्वनं वीरो दिशश्शब्देन पूरयन् ॥ 26 ॥
चारित्रेण महाबाहुरपकृष्ट स्सलक्ष्मणः ।
तस्थावेकान्तमाश्रित्य रामकोपसमन्वितः ॥ 27 ॥
तेन चापस्वनेनाथ सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
विज्ञायाऽगमनं त्रस्त स्सञ्चचाल वरासनात् ॥ 28 ॥
अङ्गदेन यथा मह्यं पुरस्तात्प्रतिवेदितम् ।
सुव्यक्तमेष सम्प्राप्त स्सौमित्रिर्भ्रातृवत्सलः ॥ 29 ॥
अङ्गदेन समाख्यातं ज्यास्वनेन च वानरः ।
बुबुधे लक्ष्मणं प्राप्तं मुखं चास्यव्यशुष्यत ॥ 30 ॥
ततस्तारां हरिश्रेष्ठस्सुग्रीवः प्रियदर्शनाम् ।
उवाच हितमव्यग्रस्त्रास सम्भ्रान्तमानसः ॥ 31 ॥
किन्नु तत्कारणं सुभ्रु प्रकृत्या मृदुमानसः ।
सरोष इव सम्प्राप्तो येनायं राघवानुजः ॥ 32 ॥
किं पश्यसि कुमारस्य रोषस्थानमनिन्दिते ।
न खल्वकारणे कोपमाहरेन्नरसत्तमः ॥ 33 ॥
यदस्य कृतमस्माभिर्बुध्यसे किञ्चिदप्रियम् ।
तदबुद्ध्या सम्प्रधार्याशु क्षिप्रमर्हसि भाषितुम् ॥ 34 ॥
अथवा स्वयमेवैनं द्रष्टुमर्हसि भामिनि ।
वचनै स्सान्त्वयुक्तैश्च प्रसादयितुमर्हसि ॥ 35 ॥
त्वद्दर्शन विशुद्धात्मा न स कोपं करिष्यति ।
न हि स्त्रीषु महात्मानः क्वचित्कुर्वन्ति दारुणम् ॥ 36 ॥
त्वया सान्त्वैरुपक्रान्तं प्रसन्नेन्द्रियमानसम् ।
ततः कमलपत्राक्षं द्रक्ष्याम्यहमरिन्दमम् ॥ 37 ॥
सा प्रस्खलन्ती मदविह्वलाक्षी प्रलम्बकाञ्चीगुण हेमसूत्रा ।
सलक्षणा लक्ष्मणसन्निधानं जगाम तारा नमिताङ्गयष्टिः ॥ 38 ॥
स तां समीक्ष्यैव हरीशपन्तीं तस्थावुदासीनतया महात्मा ।
अवाङ्मुखोऽभून्मनुजेन्द्रपुत्रः स्त्रीसन्निकर्षाद्विनिवृत्तकोपः ॥ 39 ॥
सा पानयोगाद्विनिवृत्तलज्जा दृष्टिप्रसादाच्च नरेन्द्रसूनोः ।
उवाच तारा प्रणयप्रगल्भं वाक्यं महार्थं परिसान्त्वपूर्वम् ॥ 40 ॥
किं कोपमूलं मनुजेन्द्रपुत्र कस्ते न सन्तिष्ठति वाङ्निदेशे ।
क श्शुष्कवृक्षं वनमापतन्तं दवाग्निमासीदति निर्विशङ्कः ॥ 41 ॥
स तस्या वचनं श्रुत्वा सान्त्वपूर्वमशङ्कितम् ।
भूयः प्रणयदृष्टार्थं लक्ष्मणो वाक्यमब्रवीत् ॥ 42 ॥
किमयं कामवृत्तस्ते लुप्तधर्मार्थसङ्ग्रहः ।
भर्ता भर्तृहिते युक्ते न चैनमवबुद्ध्यसे ॥ 43 ॥
न चिन्तयति राज्यार्थं नास्मान् शोकपरायणान् ।
सामात्यपरिषत्तारे पानमेवोपसेवते ॥ 44 ॥
स मासांश्चतुरः कृत्वा प्रमाणं प्लवगेश्वरः ।
व्यतीतां स्तान्मदव्यग्रो विहरन्नावबुध्यते ॥ 45 ॥
न हि धर्मार्थसिद्ध्यर्थं पानमेवं प्रशस्यते ।
पानादर्थश्च धर्मश्च कामश्च परिहीयते ॥ 46 ॥
धर्मलोपो महांस्तावत्कृते ह्यप्रतिकुर्वतः ।
अर्थलोपश्च मित्रस्य नाशे गुणवतो महान् ॥ 47 ॥
मित्रं ह्यर्थगुणश्रेष्ठं सत्यधर्मपरायणम् ।
तद्द्वयं तु परित्यक्तं न तु धर्मे व्यवस्थितम् ॥ 48 ॥
तदेवं प्रस्तुते कार्ये कार्यमस्माभिरुत्तरम् ।
यत्कार्यं कार्यतत्त्वज्ञे तदुदाहर्तुमर्हसि ॥ 49 ॥
सा तस्य धर्मार्थसमाधियुक्तं निशम्य वाक्यं मधुरस्वभावम् ।
तारा गतार्थे मनुजेन्द्रकार्ये विश्वासयुक्तं तमुवाच भूयः ॥ 50 ॥
न कोपकालः क्षितिपालपुत्र न चाति कोप स्स्वजने विधेयः ।
त्वदर्थकामस्य जनस्य तस्य प्रमादमप्यर्हसि वीर सोढुम् ॥ 51 ॥
कोपं कथं नाम गुणप्रकृष्टः कुमार कुर्यादपकृष्टसत्त्वे ।
कस्त्वद्विधः कोपवशं हि गच्छे त्सत्त्वावरुद्धस्तपसः प्रसूतिः ॥ 52 ॥
जानामि रोषं हरिवीरबन्धो र्जानामि कार्यस्य च कालसङ्गम् ।
जानामि कार्यं त्वयि यत्कृतं न स्तच्चापि जानामि यदत्र कार्यम् ॥ 53 ॥
तच्चापि जानामि यथविषह्यं बलं नरश्रेष्ठ शरीरजस्य ।
जानामि यस्मिंश्च जनेऽवबद्धं कामेन सुग्रीवमसक्तमद्य ॥ 54 ॥
न कामतन्त्रे तव बुद्धिरस्ति त्वं वै यथा मन्युवशं प्रपन्नः ।
न देशकालौ हि न चार्थधर्मा ववेक्षते कामरतिर्मनुष्यः ॥ 55 ॥
तं कामवृत्तं मम सन्निकृष्टं कामाभियोगाच्च निवृत्तलज्जम् ।
क्षमस्व तावत्परवीरहन्त स्त्वद्भ्रातरं वानरवंशनाथम् ॥ 56 ॥
महर्षयो धर्मतपोऽभिकामाः कामानुकामाः प्रतिबद्धमोहाः ।
अयं प्रकृत्या चपलः कपिस्तु कथं न सज्जेत सुखेषु राजा ॥ 57 ॥
इत्येवमुक्त्वा वचनं महार्थं सा वानरी लक्ष्मणमप्रमेयम् ।
पुन स्सखेदं मदविह्वलञ्च भर्तुर्हितं वाक्यमिदं बभाषे ॥ 58 ॥
उद्योगस्तु चिराज्ञप्त स्सुग्रीवेण नरोत्तम ।
कामस्यापि विधेयेन तवार्थप्रतिसाधने ॥ 59 ॥
आगता हि महावीर्या हरयः कामरूपिणः ।
कोटीशतसहस्राणि नानानगनिवासिनः ॥ 60 ॥
तदागच्छ महाबाहो चारित्रं रक्षितं त्वया ।
अच्छलं मित्रभावेन सतां दारावलोकनम् ॥ 61 ॥
तारया चाभ्यनुज्ञातस्त्वरया चापि चोदितः ।
प्रविवेश महाबाहुरभ्यन्तरमरिन्दमः ॥ 62 ॥
तत स्सुग्रीवमासीनं काञ्चने परमासने ।
महार्हास्तरणोपेते ददर्शादित्यसन्निभम् ॥ 63 ॥
दिव्याभणचित्राङ्गं दिव्यरूपं यशस्विनम् ।
दिव्यमाल्याम्बरधरं महेन्द्रमिव दुर्जयम् ॥ 64 ॥
दिव्याभरणमालाभिः प्रमदाभि स्समावृतम् ।
संरब्धतररक्ताक्षो बभूवान्तकसन्निभः ॥ 65 ॥
रुमां तु वीर परिरभ्य गाढं वरासनस्थो वरहेमवर्णः ।
ददर्श सौमित्रिमदीनसत्त्वं विशालनेत्रस्सुविशालनेत्रम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt || 1 ||
dvārasthā harayastatra mahākāyā mahābalāḥ |
babhūvurlakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalaya sthitāḥ || 2 ||
niśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam |
babhūvurharayastrastā na cainaṃ paryavārayan || 3 ||
sa tāṃ ratnamayīṃ śrīmāndivyāṃ puṣpitakānanām |
ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām || 4 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitām || 5 ||
devagandharvaputraiśca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ |
divyamālyāmbaradharai śśobhitāṃ priyadarśanaiḥ || 6 ||
candanāgarupadmānāṃ gandhaissurabhigandhinām |
maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca sammoditamahāpathām || 7 ||
vindhyamerugiriprakhyaiḥ prāsādairnaikabhūmibhiḥ |
dadarśa girinadyaśca vimalāstatra rāghavaḥ || 8 ||
aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividhasya ca |
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca || 9 ||
vidyunmāleśca sampāte ssūryākṣasya hanūmataḥ |
vīrabāho ssubāhośca nalasya ca mahātmanaḥ || 10 ||
kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatostathā |
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ || 11 ||
eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām |
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ || 12 ||
pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca |
prabhūtadhanadhānyāni strīratnai śśobhitāni ca || 13 ||
pāṇḍureṇa tu sālena parikṣiptaṃ durāsadam |
vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam || 14 ||
śuklaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitam || 15 ||
mahendradattaiśśrīmadbhirnīlajīmūtasannibhaiḥ |
divyapuṣpaphalairvṛkṣaiśītacchāyairmanoramaiḥ || 16 ||
haribhissaṃvṛtadvāraṃ balibhiśśastrapāṇibhiḥ |
divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam || 17 ||
sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
avāryamāṇassaumitrirmahābhramiva bhāskaraḥ || 18 ||
sa sapta kakṣyā dharmātmā nānājanasamākulāḥ |
praviśya sumahadgaguptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat || 19 ||
haimarājataparyaṅkairbahubhiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetaistatra tatropaśobhitam || 20 ||
praviśanneva satataṃ śuśrāva madhurasvaram |
tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram || 21 ||
bahvīśca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ |
striyassugrīvabhavane dadarśa sumahābalaḥ || 22 ||
dṛṣṭvā'bhijanasampannāścitramālyakṛtasrajaḥ |
phalamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 23 ||
nātṛptānnāpi cāvyagrānnānudāttaparicchadān |
sugrīvānucarāṃścāpi lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ || 24 ||
kūjitaṃ nūpurāṇāṃ ca kāñcīnāṃ ninadaṃ tathā |
sanniśamya tata śrīmānsaumitrirlajjito'bhavat || 25 ||
roṣavegaprakupitaśaśrutvā cābharaṇasvanam |
cakāra jyāsvanaṃ vīro diśaśśabdena pūrayan || 26 ||
cāritreṇa mahābāhurapakṛṣṭa ssalakṣmaṇaḥ |
tasthāvekāntamāśritya rāmakopasamanvitaḥ || 27 ||
tena cāpasvanenātha sugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
vijñāyā'gamanaṃ trasta ssañcacāla varāsanāt || 28 ||
aṅgadena yathā mahyaṃ purastātprativeditam |
suvyaktameṣa samprāpta ssaumitrirbhrātṛvatsalaḥ || 29 ||
aṅgadena samākhyātaṃ jyāsvanena ca vānaraḥ |
bubudhe lakṣmaṇaṃ prāptaṃ mukhaṃ cāsyavyaśuṣyata || 30 ||
tatastārāṃ hariśreṣṭhassugrīvaḥ priyadarśanām |
uvāca hitamavyagrastrāsa sambhrāntamānasaḥ || 31 ||
kinnu tatkāraṇaṃ subhru prakṛtyā mṛdumānasaḥ |
saroṣa iva samprāpto yenāyaṃ rāghavānujaḥ || 32 ||
kiṃ paśyasi kumārasya roṣasthānamanindite |
na khalvakāraṇe kopamāharennarasattamaḥ || 33 ||
yadasya kṛtamasmābhirbudhyase kiñcidapriyam |
tadabuddhyā sampradhāryāśu kṣipramarhasi bhāṣitum || 34 ||
athavā svayamevainaṃ draṣṭumarhasi bhāmini |
vacanai ssāntvayuktaiśca prasādayitumarhasi || 35 ||
tvaddarśana viśuddhātmā na sa kopaṃ kariṣyati |
na hi strīṣu mahātmānaḥ kvacitkurvanti dāruṇam || 36 ||
tvayā sāntvairupakrāntaṃ prasannendriyamānasam |
tataḥ kamalapatrākṣaṃ drakṣyāmyahamarindamam || 37 ||
sā praskhalantī madavihvalākṣī pralambakāñcīguṇa hemasūtrā |
salakṣaṇā lakṣmaṇasannidhānaṃ jagāma tārā namitāṅgayaṣṭiḥ || 38 ||
sa tāṃ samīkṣyaiva harīśapantīṃ tasthāvudāsīnatayā mahātmā |
avāṅmukho'bhūnmanujendraputraḥ strīsannikarṣādvinivṛttakopaḥ || 39 ||
sā pānayogādvinivṛttalajjā dṛṣṭiprasādācca narendrasūnoḥ |
uvāca tārā praṇayapragalbhaṃ vākyaṃ mahārthaṃ parisāntvapūrvam || 40 ||
kiṃ kopamūlaṃ manujendraputra kaste na santiṣṭhati vāṅnideśe |
ka śśuṣkavṛkṣaṃ vanamāpatantaṃ davāgnimāsīdati nirviśaṅkaḥ || 41 ||
sa tasyā vacanaṃ śrutvā sāntvapūrvamaśaṅkitam |
bhūyaḥ praṇayadṛṣṭārthaṃ lakṣmaṇo vākyamabravīt || 42 ||
kimayaṃ kāmavṛttaste luptadharmārthasaṅgrahaḥ |
bhartā bhartṛhite yukte na cainamavabuddhyase || 43 ||
na cintayati rājyārthaṃ nāsmān śokaparāyaṇān |
sāmātyapariṣattāre pānamevopasevate || 44 ||
sa māsāṃścaturaḥ kṛtvā pramāṇaṃ plavageśvaraḥ |
vyatītāṃ stānmadavyagro viharannāvabudhyate || 45 ||
na hi dharmārthasiddhyarthaṃ pānamevaṃ praśasyate |
pānādarthaśca dharmaśca kāmaśca parihīyate || 46 ||
dharmalopo mahāṃstāvatkṛte hyapratikurvataḥ |
arthalopaśca mitrasya nāśe guṇavato mahān || 47 ||
mitraṃ hyarthaguṇaśreṣṭhaṃ satyadharmaparāyaṇam |
taddvayaṃ tu parityaktaṃ na tu dharme vyavasthitam || 48 ||
tadevaṃ prastute kārye kāryamasmābhiruttaram |
yatkāryaṃ kāryatattvajñe tadudāhartumarhasi || 49 ||
sā tasya dharmārthasamādhiyuktaṃ niśamya vākyaṃ madhurasvabhāvam |
tārā gatārthe manujendrakārye viśvāsayuktaṃ tamuvāca bhūyaḥ || 50 ||
na kopakālaḥ kṣitipālaputra na cāti kopa ssvajane vidheyaḥ |
tvadarthakāmasya janasya tasya pramādamapyarhasi vīra soḍhum || 51 ||
kopaṃ kathaṃ nāma guṇaprakṛṣṭaḥ kumāra kuryādapakṛṣṭasattve |
kastvadvidhaḥ kopavaśaṃ hi gacche tsattvāvaruddhastapasaḥ prasūtiḥ || 52 ||
jānāmi roṣaṃ harivīrabandho rjānāmi kāryasya ca kālasaṅgam |
jānāmi kāryaṃ tvayi yatkṛtaṃ na staccāpi jānāmi yadatra kāryam || 53 ||
taccāpi jānāmi yathaviṣahyaṃ balaṃ naraśreṣṭha śarīrajasya |
jānāmi yasmiṃśca jane'vabaddhaṃ kāmena sugrīvamasaktamadya || 54 ||
na kāmatantre tava buddhirasti tvaṃ vai yathā manyuvaśaṃ prapannaḥ |
na deśakālau hi na cārthadharmā vavekṣate kāmaratirmanuṣyaḥ || 55 ||
taṃ kāmavṛttaṃ mama sannikṛṣṭaṃ kāmābhiyogācca nivṛttalajjam |
kṣamasva tāvatparavīrahanta stvadbhrātaraṃ vānaravaṃśanātham || 56 ||
maharṣayo dharmatapo'bhikāmāḥ kāmānukāmāḥ pratibaddhamohāḥ |
ayaṃ prakṛtyā capalaḥ kapistu kathaṃ na sajjeta sukheṣu rājā || 57 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahārthaṃ sā vānarī lakṣmaṇamaprameyam |
puna ssakhedaṃ madavihvalañca bharturhitaṃ vākyamidaṃ babhāṣe || 58 ||
udyogastu cirājñapta ssugrīveṇa narottama |
kāmasyāpi vidheyena tavārthapratisādhane || 59 ||
āgatā hi mahāvīryā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ |
koṭīśatasahasrāṇi nānānaganivāsinaḥ || 60 ||
tadāgaccha mahābāho cāritraṃ rakṣitaṃ tvayā |
acchalaṃ mitrabhāvena satāṃ dārāvalokanam || 61 ||
tārayā cābhyanujñātastvarayā cāpi coditaḥ |
praviveśa mahābāhurabhyantaramarindamaḥ || 62 ||
tata ssugrīvamāsīnaṃ kāñcane paramāsane |
mahārhāstaraṇopete dadarśādityasannibham || 63 ||
divyābhaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam |
divyamālyāmbaradharaṃ mahendramiva durjayam || 64 ||
divyābharaṇamālābhiḥ pramadābhi ssamāvṛtam |
saṃrabdhatararaktākṣo babhūvāntakasannibhaḥ || 65 ||
rumāṃ tu vīra parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ |
dadarśa saumitrimadīnasattvaṃ viśālanetrassuviśālanetram || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.