ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਅਥ ਪ੍ਰਤਿਸਮਾਦਿष੍ਟੋ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਪਰਵੀਰਹਾ ।
ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਗੁਹਾਂ ਘੋਰਾਂ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਂ ਰਾਮਸ਼ਾਸਨਾਤ੍ ॥ 1 ॥
ਦ੍ਵਾਰਸ੍ਥਾ ਹਰਯਸ੍ਤਤ੍ਰ ਮਹਾਕਾਯਾ ਮਹਾਬਲਾਃ ।
ਬਭੂਵੁਰ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸਰ੍ਵੇ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਯ ਸ੍ਥਿਤਾਃ ॥ 2 ॥
ਨਿਸ਼੍ਵਸਨ੍ਤਂ ਤੁ ਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਂ ਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜਮ੍ ।
ਬਭੂਵੁਰ੍ਹਰਯਸ੍ਤ੍ਰਸ੍ਤਾ ਨ ਚੈਨਂ ਪਰ੍ਯਵਾਰਯਨ੍ ॥ 3 ॥
ਸ ਤਾਂ ਰਤ੍ਨਮਯੀਂ ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ਦਿਵ੍ਯਾਂ ਪੁष੍ਪਿਤਕਾਨਨਾਮ੍ ।
ਰਮ੍ਯਾਂ ਰਤ੍ਨਸਮਾਕੀਰ੍ਣਾਂ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹਤੀਂ ਗੁਹਾਮ੍ ॥ 4 ॥
ਹਰ੍ਮ੍ਯਪ੍ਰਾਸਾਦਸਮ੍ਬਾਧਾਂ ਨਾਨਾਪਣ੍ਯੋਪਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ।
ਸਰ੍ਵਕਾਮਫਲੈਰ੍ਵृਕ੍षੈਃ ਪੁष੍ਪਿਤੈਰੁਪਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ॥ 5 ॥
ਦੇਵਗਨ੍ਧਰ੍ਵਪੁਤ੍ਰੈਸ਼੍ਚ ਵਾਨਰੈਃ ਕਾਮਰੂਪਿਭਿਃ ।
ਦਿਵ੍ਯਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰੈ ਸ਼੍ਸ਼ੋਭਿਤਾਂ ਪ੍ਰਿਯਦਰ੍ਸ਼ਨੈਃ ॥ 6 ॥
ਚਨ੍ਦਨਾਗਰੁਪਦ੍ਮਾਨਾਂ ਗਨ੍ਧੈਸ੍ਸੁਰਭਿਗਨ੍ਧਿਨਾਮ੍ ।
ਮੈਰੇਯਾਣਾਂ ਮਧੂਨਾਂ ਚ ਸਮ੍ਮੋਦਿਤਮਹਾਪਥਾਮ੍ ॥ 7 ॥
ਵਿਨ੍ਧ੍ਯਮੇਰੁਗਿਰਿਪ੍ਰਖ੍ਯੈਃ ਪ੍ਰਾਸਾਦੈਰ੍ਨੈਕਭੂਮਿਭਿਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਗਿਰਿਨਦ੍ਯਸ਼੍ਚ ਵਿਮਲਾਸ੍ਤਤ੍ਰ ਰਾਘਵਃ ॥ 8 ॥
ਅਙ੍ਗਦਸ੍ਯ ਗृਹਂ ਰਮ੍ਯਂ ਮੈਨ੍ਦਸ੍ਯ ਦ੍ਵਿਵਿਧਸ੍ਯ ਚ ।
ਗਵਯਸ੍ਯ ਗਵਾਕ੍षਸ੍ਯ ਗਜਸ੍ਯ ਸ਼ਰਭਸ੍ਯ ਚ ॥ 9 ॥
ਵਿਦ੍ਯੁਨ੍ਮਾਲੇਸ਼੍ਚ ਸਮ੍ਪਾਤੇ ਸ੍ਸੂਰ੍ਯਾਕ੍षਸ੍ਯ ਹਨੂਮਤਃ ।
ਵੀਰਬਾਹੋ ਸ੍ਸੁਬਾਹੋਸ਼੍ਚ ਨਲਸ੍ਯ ਚ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 10 ॥
ਕੁਮੁਦਸ੍ਯ ਸੁषੇਣਸ੍ਯ ਤਾਰਜਾਮ੍ਬਵਤੋਸ੍ਤਥਾ ।
ਦਧਿਵਕ੍ਤ੍ਰਸ੍ਯ ਨੀਲਸ੍ਯ ਸੁਪਾਟਲਸੁਨੇਤ੍ਰਯੋਃ ॥ 11 ॥
ਏਤੇषਾਂ ਕਪਿਮੁਖ੍ਯਾਨਾਂ ਰਾਜਮਾਰ੍ਗੇ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾਮ੍ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਗृਹਮੁਖ੍ਯਾਨਿ ਮਹਾਸਾਰਾਣਿ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ॥ 12 ॥
ਪਾਣ੍ਡੁਰਾਭ੍ਰਪ੍ਰਕਾਸ਼ਾਨਿ ਦਿਵ੍ਯਮਾਲ੍ਯਯੁਤਾਨਿ ਚ ।
ਪ੍ਰਭੂਤਧਨਧਾਨ੍ਯਾਨਿ ਸ੍ਤ੍ਰੀਰਤ੍ਨੈ ਸ਼੍ਸ਼ੋਭਿਤਾਨਿ ਚ ॥ 13 ॥
ਪਾਣ੍ਡੁਰੇਣ ਤੁ ਸਾਲੇਨ ਪਰਿਕ੍षਿਪ੍ਤਂ ਦੁਰਾਸਦਮ੍ ।
ਵਾਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਗृਹਂ ਰਮ੍ਯਂ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਸਦਨੋਪਮਮ੍ ॥ 14 ॥
ਸ਼ੁਕ੍ਲੈਃ ਪ੍ਰਾਸਾਦਸ਼ਿਖਰੈਃ ਕੈਲਾਸਸ਼ਿਖਰੋਪਮੈਃ ।
ਸਰ੍ਵਕਾਮਫਲੈਰ੍ਵृਕ੍षੈਃ ਪੁष੍ਪਿਤੈਰੁਪਸ਼ੋਭਿਤਮ੍ ॥ 15 ॥
ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਦਤ੍ਤੈਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਭਿਰ੍ਨੀਲਜੀਮੂਤਸਨ੍ਨਿਭੈਃ ।
ਦਿਵ੍ਯਪੁष੍ਪਫਲੈਰ੍ਵृਕ੍षੈਸ਼ੀਤਚ੍ਛਾਯੈਰ੍ਮਨੋਰਮੈਃ ॥ 16 ॥
ਹਰਿਭਿਸ੍ਸਂਵृਤਦ੍ਵਾਰਂ ਬਲਿਭਿਸ਼੍ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਪਾਣਿਭਿਃ ।
ਦਿਵ੍ਯਮਾਲ੍ਯਾਵृਤਂ ਸ਼ੁਭ੍ਰਂ ਤਪ੍ਤਕਾਞ੍ਚਨਤੋਰਣਮ੍ ॥ 17 ॥
ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯ ਗृਹਂ ਰਮ੍ਯਂ ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਅਵਾਰ੍ਯਮਾਣਸ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਮਹਾਭ੍ਰਮਿਵ ਭਾਸ੍ਕਰਃ ॥ 18 ॥
ਸ ਸਪ੍ਤ ਕਕ੍ष੍ਯਾ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਨਾਨਾਜਨਸਮਾਕੁਲਾਃ ।
ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਸੁਮਹਦ੍ਗਗੁਪ੍ਤਂ ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਨ੍ਤਃਪੁਰਂ ਮਹਤ੍ ॥ 19 ॥
ਹੈਮਰਾਜਤਪਰ੍ਯਙ੍ਕੈਰ੍ਬਹੁਭਿਸ਼੍ਚ ਵਰਾਸਨੈਃ ।
ਮਹਾਰ੍ਹਾਸ੍ਤਰਣੋਪੇਤੈਸ੍ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ਰੋਪਸ਼ੋਭਿਤਮ੍ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਵਿਸ਼ਨ੍ਨੇਵ ਸਤਤਂ ਸ਼ੁਸ਼੍ਰਾਵ ਮਧੁਰਸ੍ਵਰਮ੍ ।
ਤਨ੍ਤ੍ਰੀਗੀਤਸਮਾਕੀਰ੍ਣਂ ਸਮਗੀਤਪਦਾਕ੍षਰਮ੍ ॥ 21 ॥
ਬਹ੍ਵੀਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧਾਕਾਰਾ ਰੂਪਯੌਵਨਗਰ੍ਵਿਤਾਃ ।
ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਭਵਨੇ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਸੁਮਹਾਬਲਃ ॥ 22 ॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾऽਭਿਜਨਸਮ੍ਪਨ੍ਨਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰਮਾਲ੍ਯਕृਤਸ੍ਰਜਃ ।
ਫਲਮਾਲ੍ਯਕृਤਵ੍ਯਗ੍ਰਾ ਭੂषਣੋਤ੍ਤਮਭੂषਿਤਾਃ ॥ 23 ॥
ਨਾਤृਪ੍ਤਾਨ੍ਨਾਪਿ ਚਾਵ੍ਯਗ੍ਰਾਨ੍ਨਾਨੁਦਾਤ੍ਤਪਰਿਚ੍ਛਦਾਨ੍ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਾਨੁਚਰਾਂਸ਼੍ਚਾਪਿ ਲਕ੍षਯਾਮਾਸ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ॥ 24 ॥
ਕੂਜਿਤਂ ਨੂਪੁਰਾਣਾਂ ਚ ਕਾਞ੍ਚੀਨਾਂ ਨਿਨਦਂ ਤਥਾ ।
ਸਨ੍ਨਿਸ਼ਮ੍ਯ ਤਤ ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਲਜ੍ਜਿਤੋऽਭਵਤ੍ ॥ 25 ॥
ਰੋषਵੇਗਪ੍ਰਕੁਪਿਤਸ਼ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਚਾਭਰਣਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਚਕਾਰ ਜ੍ਯਾਸ੍ਵਨਂ ਵੀਰੋ ਦਿਸ਼ਸ਼੍ਸ਼ਬ੍ਦੇਨ ਪੂਰਯਨ੍ ॥ 26 ॥
ਚਾਰਿਤ੍ਰੇਣ ਮਹਾਬਾਹੁਰਪਕृष੍ਟ ਸ੍ਸਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਤਸ੍ਥਾਵੇਕਾਨ੍ਤਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਰਾਮਕੋਪਸਮਨ੍ਵਿਤਃ ॥ 27 ॥
ਤੇਨ ਚਾਪਸ੍ਵਨੇਨਾਥ ਸੁਗ੍ਰੀਵਃ ਪ੍ਲਵਗਾਧਿਪਃ ।
ਵਿਜ੍ਞਾਯਾऽਗਮਨਂ ਤ੍ਰਸ੍ਤ ਸ੍ਸਞ੍ਚਚਾਲ ਵਰਾਸਨਾਤ੍ ॥ 28 ॥
ਅਙ੍ਗਦੇਨ ਯਥਾ ਮਹ੍ਯਂ ਪੁਰਸ੍ਤਾਤ੍ਪ੍ਰਤਿਵੇਦਿਤਮ੍ ।
ਸੁਵ੍ਯਕ੍ਤਮੇष ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤ ਸ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਭ੍ਰਾਤृਵਤ੍ਸਲਃ ॥ 29 ॥
ਅਙ੍ਗਦੇਨ ਸਮਾਖ੍ਯਾਤਂ ਜ੍ਯਾਸ੍ਵਨੇਨ ਚ ਵਾਨਰਃ ।
ਬੁਬੁਧੇ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਂ ਮੁਖਂ ਚਾਸ੍ਯਵ੍ਯਸ਼ੁष੍ਯਤ ॥ 30 ॥
ਤਤਸ੍ਤਾਰਾਂ ਹਰਿਸ਼੍ਰੇष੍ਠਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਃ ਪ੍ਰਿਯਦਰ੍ਸ਼ਨਾਮ੍ ।
ਉਵਾਚ ਹਿਤਮਵ੍ਯਗ੍ਰਸ੍ਤ੍ਰਾਸ ਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਮਾਨਸਃ ॥ 31 ॥
ਕਿਨ੍ਨੁ ਤਤ੍ਕਾਰਣਂ ਸੁਭ੍ਰੁ ਪ੍ਰਕृਤ੍ਯਾ ਮृਦੁਮਾਨਸਃ ।
ਸਰੋष ਇਵ ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋ ਯੇਨਾਯਂ ਰਾਘਵਾਨੁਜਃ ॥ 32 ॥
ਕਿਂ ਪਸ਼੍ਯਸਿ ਕੁਮਾਰਸ੍ਯ ਰੋषਸ੍ਥਾਨਮਨਿਨ੍ਦਿਤੇ ।
ਨ ਖਲ੍ਵਕਾਰਣੇ ਕੋਪਮਾਹਰੇਨ੍ਨਰਸਤ੍ਤਮਃ ॥ 33 ॥
ਯਦਸ੍ਯ ਕृਤਮਸ੍ਮਾਭਿਰ੍ਬੁਧ੍ਯਸੇ ਕਿਞ੍ਚਿਦਪ੍ਰਿਯਮ੍ ।
ਤਦਬੁਦ੍ਧ੍ਯਾ ਸਮ੍ਪ੍ਰਧਾਰ੍ਯਾਸ਼ੁ ਕ੍षਿਪ੍ਰਮਰ੍ਹਸਿ ਭਾषਿਤੁਮ੍ ॥ 34 ॥
ਅਥਵਾ ਸ੍ਵਯਮੇਵੈਨਂ ਦ੍ਰष੍ਟੁਮਰ੍ਹਸਿ ਭਾਮਿਨਿ ।
ਵਚਨੈ ਸ੍ਸਾਨ੍ਤ੍ਵਯੁਕ੍ਤੈਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਸਾਦਯਿਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ॥ 35 ॥
ਤ੍ਵਦ੍ਦਰ੍ਸ਼ਨ ਵਿਸ਼ੁਦ੍ਧਾਤ੍ਮਾ ਨ ਸ ਕੋਪਂ ਕਰਿष੍ਯਤਿ ।
ਨ ਹਿ ਸ੍ਤ੍ਰੀषੁ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨਃ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਕੁਰ੍ਵਨ੍ਤਿ ਦਾਰੁਣਮ੍ ॥ 36 ॥
ਤ੍ਵਯਾ ਸਾਨ੍ਤ੍ਵੈਰੁਪਕ੍ਰਾਨ੍ਤਂ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਮਾਨਸਮ੍ ।
ਤਤਃ ਕਮਲਪਤ੍ਰਾਕ੍षਂ ਦ੍ਰਕ੍ष੍ਯਾਮ੍ਯਹਮਰਿਨ੍ਦਮਮ੍ ॥ 37 ॥
ਸਾ ਪ੍ਰਸ੍ਖਲਨ੍ਤੀ ਮਦਵਿਹ੍ਵਲਾਕ੍षੀ ਪ੍ਰਲਮ੍ਬਕਾਞ੍ਚੀਗੁਣ ਹੇਮਸੂਤ੍ਰਾ ।
ਸਲਕ੍षਣਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸਨ੍ਨਿਧਾਨਂ ਜਗਾਮ ਤਾਰਾ ਨਮਿਤਾਙ੍ਗਯष੍ਟਿਃ ॥ 38 ॥
ਸ ਤਾਂ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯੈਵ ਹਰੀਸ਼ਪਨ੍ਤੀਂ ਤਸ੍ਥਾਵੁਦਾਸੀਨਤਯਾ ਮਹਾਤ੍ਮਾ ।
ਅਵਾਙ੍ਮੁਖੋऽਭੂਨ੍ਮਨੁਜੇਨ੍ਦ੍ਰਪੁਤ੍ਰਃ ਸ੍ਤ੍ਰੀਸਨ੍ਨਿਕਰ੍षਾਦ੍ਵਿਨਿਵृਤ੍ਤਕੋਪਃ ॥ 39 ॥
ਸਾ ਪਾਨਯੋਗਾਦ੍ਵਿਨਿਵृਤ੍ਤਲਜ੍ਜਾ ਦृष੍ਟਿਪ੍ਰਸਾਦਾਚ੍ਚ ਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਸੂਨੋਃ ।
ਉਵਾਚ ਤਾਰਾ ਪ੍ਰਣਯਪ੍ਰਗਲ੍ਭਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਮਹਾਰ੍ਥਂ ਪਰਿਸਾਨ੍ਤ੍ਵਪੂਰ੍ਵਮ੍ ॥ 40 ॥
ਕਿਂ ਕੋਪਮੂਲਂ ਮਨੁਜੇਨ੍ਦ੍ਰਪੁਤ੍ਰ ਕਸ੍ਤੇ ਨ ਸਨ੍ਤਿष੍ਠਤਿ ਵਾਙ੍ਨਿਦੇਸ਼ੇ ।
ਕ ਸ਼੍ਸ਼ੁष੍ਕਵृਕ੍षਂ ਵਨਮਾਪਤਨ੍ਤਂ ਦਵਾਗ੍ਨਿਮਾਸੀਦਤਿ ਨਿਰ੍ਵਿਸ਼ਙ੍ਕਃ ॥ 41 ॥
ਸ ਤਸ੍ਯਾ ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਸਾਨ੍ਤ੍ਵਪੂਰ੍ਵਮਸ਼ਙ੍ਕਿਤਮ੍ ।
ਭੂਯਃ ਪ੍ਰਣਯਦृष੍ਟਾਰ੍ਥਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣੋ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 42 ॥
ਕਿਮਯਂ ਕਾਮਵृਤ੍ਤਸ੍ਤੇ ਲੁਪ੍ਤਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਸਙ੍ਗ੍ਰਹਃ ।
ਭਰ੍ਤਾ ਭਰ੍ਤृਹਿਤੇ ਯੁਕ੍ਤੇ ਨ ਚੈਨਮਵਬੁਦ੍ਧ੍ਯਸੇ ॥ 43 ॥
ਨ ਚਿਨ੍ਤਯਤਿ ਰਾਜ੍ਯਾਰ੍ਥਂ ਨਾਸ੍ਮਾਨ੍ ਸ਼ੋਕਪਰਾਯਣਾਨ੍ ।
ਸਾਮਾਤ੍ਯਪਰਿषਤ੍ਤਾਰੇ ਪਾਨਮੇਵੋਪਸੇਵਤੇ ॥ 44 ॥
ਸ ਮਾਸਾਂਸ਼੍ਚਤੁਰਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਪ੍ਰਮਾਣਂ ਪ੍ਲਵਗੇਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਵ੍ਯਤੀਤਾਂ ਸ੍ਤਾਨ੍ਮਦਵ੍ਯਗ੍ਰੋ ਵਿਹਰਨ੍ਨਾਵਬੁਧ੍ਯਤੇ ॥ 45 ॥
ਨ ਹਿ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਸਿਦ੍ਧ੍ਯਰ੍ਥਂ ਪਾਨਮੇਵਂ ਪ੍ਰਸ਼ਸ੍ਯਤੇ ।
ਪਾਨਾਦਰ੍ਥਸ਼੍ਚ ਧਰ੍ਮਸ਼੍ਚ ਕਾਮਸ਼੍ਚ ਪਰਿਹੀਯਤੇ ॥ 46 ॥
ਧਰ੍ਮਲੋਪੋ ਮਹਾਂਸ੍ਤਾਵਤ੍ਕृਤੇ ਹ੍ਯਪ੍ਰਤਿਕੁਰ੍ਵਤਃ ।
ਅਰ੍ਥਲੋਪਸ਼੍ਚ ਮਿਤ੍ਰਸ੍ਯ ਨਾਸ਼ੇ ਗੁਣਵਤੋ ਮਹਾਨ੍ ॥ 47 ॥
ਮਿਤ੍ਰਂ ਹ੍ਯਰ੍ਥਗੁਣਸ਼੍ਰੇष੍ਠਂ ਸਤ੍ਯਧਰ੍ਮਪਰਾਯਣਮ੍ ।
ਤਦ੍ਦ੍ਵਯਂ ਤੁ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਂ ਨ ਤੁ ਧਰ੍ਮੇ ਵ੍ਯਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 48 ॥
ਤਦੇਵਂ ਪ੍ਰਸ੍ਤੁਤੇ ਕਾਰ੍ਯੇ ਕਾਰ੍ਯਮਸ੍ਮਾਭਿਰੁਤ੍ਤਰਮ੍ ।
ਯਤ੍ਕਾਰ੍ਯਂ ਕਾਰ੍ਯਤਤ੍ਤ੍ਵਜ੍ਞੇ ਤਦੁਦਾਹਰ੍ਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ॥ 49 ॥
ਸਾ ਤਸ੍ਯ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਸਮਾਧਿਯੁਕ੍ਤਂ ਨਿਸ਼ਮ੍ਯ ਵਾਕ੍ਯਂ ਮਧੁਰਸ੍ਵਭਾਵਮ੍ ।
ਤਾਰਾ ਗਤਾਰ੍ਥੇ ਮਨੁਜੇਨ੍ਦ੍ਰਕਾਰ੍ਯੇ ਵਿਸ਼੍ਵਾਸਯੁਕ੍ਤਂ ਤਮੁਵਾਚ ਭੂਯਃ ॥ 50 ॥
ਨ ਕੋਪਕਾਲਃ ਕ੍षਿਤਿਪਾਲਪੁਤ੍ਰ ਨ ਚਾਤਿ ਕੋਪ ਸ੍ਸ੍ਵਜਨੇ ਵਿਧੇਯਃ ।
ਤ੍ਵਦਰ੍ਥਕਾਮਸ੍ਯ ਜਨਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯ ਪ੍ਰਮਾਦਮਪ੍ਯਰ੍ਹਸਿ ਵੀਰ ਸੋਢੁਮ੍ ॥ 51 ॥
ਕੋਪਂ ਕਥਂ ਨਾਮ ਗੁਣਪ੍ਰਕृष੍ਟਃ ਕੁਮਾਰ ਕੁਰ੍ਯਾਦਪਕृष੍ਟਸਤ੍ਤ੍ਵੇ ।
ਕਸ੍ਤ੍ਵਦ੍ਵਿਧਃ ਕੋਪਵਸ਼ਂ ਹਿ ਗਚ੍ਛੇ ਤ੍ਸਤ੍ਤ੍ਵਾਵਰੁਦ੍ਧਸ੍ਤਪਸਃ ਪ੍ਰਸੂਤਿਃ ॥ 52 ॥
ਜਾਨਾਮਿ ਰੋषਂ ਹਰਿਵੀਰਬਨ੍ਧੋ ਰ੍ਜਾਨਾਮਿ ਕਾਰ੍ਯਸ੍ਯ ਚ ਕਾਲਸਙ੍ਗਮ੍ ।
ਜਾਨਾਮਿ ਕਾਰ੍ਯਂ ਤ੍ਵਯਿ ਯਤ੍ਕृਤਂ ਨ ਸ੍ਤਚ੍ਚਾਪਿ ਜਾਨਾਮਿ ਯਦਤ੍ਰ ਕਾਰ੍ਯਮ੍ ॥ 53 ॥
ਤਚ੍ਚਾਪਿ ਜਾਨਾਮਿ ਯਥਵਿषਹ੍ਯਂ ਬਲਂ ਨਰਸ਼੍ਰੇष੍ਠ ਸ਼ਰੀਰਜਸ੍ਯ ।
ਜਾਨਾਮਿ ਯਸ੍ਮਿਂਸ਼੍ਚ ਜਨੇऽਵਬਦ੍ਧਂ ਕਾਮੇਨ ਸੁਗ੍ਰੀਵਮਸਕ੍ਤਮਦ੍ਯ ॥ 54 ॥
ਨ ਕਾਮਤਨ੍ਤ੍ਰੇ ਤਵ ਬੁਦ੍ਧਿਰਸ੍ਤਿ ਤ੍ਵਂ ਵੈ ਯਥਾ ਮਨ੍ਯੁਵਸ਼ਂ ਪ੍ਰਪਨ੍ਨਃ ।
ਨ ਦੇਸ਼ਕਾਲੌ ਹਿ ਨ ਚਾਰ੍ਥਧਰ੍ਮਾ ਵਵੇਕ੍षਤੇ ਕਾਮਰਤਿਰ੍ਮਨੁष੍ਯਃ ॥ 55 ॥
ਤਂ ਕਾਮਵृਤ੍ਤਂ ਮਮ ਸਨ੍ਨਿਕृष੍ਟਂ ਕਾਮਾਭਿਯੋਗਾਚ੍ਚ ਨਿਵृਤ੍ਤਲਜ੍ਜਮ੍ ।
ਕ੍षਮਸ੍ਵ ਤਾਵਤ੍ਪਰਵੀਰਹਨ੍ਤ ਸ੍ਤ੍ਵਦ੍ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਵਾਨਰਵਂਸ਼ਨਾਥਮ੍ ॥ 56 ॥
ਮਹਰ੍षਯੋ ਧਰ੍ਮਤਪੋऽਭਿਕਾਮਾਃ ਕਾਮਾਨੁਕਾਮਾਃ ਪ੍ਰਤਿਬਦ੍ਧਮੋਹਾਃ ।
ਅਯਂ ਪ੍ਰਕृਤ੍ਯਾ ਚਪਲਃ ਕਪਿਸ੍ਤੁ ਕਥਂ ਨ ਸਜ੍ਜੇਤ ਸੁਖੇषੁ ਰਾਜਾ ॥ 57 ॥
ਇਤ੍ਯੇਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਵਚਨਂ ਮਹਾਰ੍ਥਂ ਸਾ ਵਾਨਰੀ ਲਕ੍ष੍ਮਣਮਪ੍ਰਮੇਯਮ੍ ।
ਪੁਨ ਸ੍ਸਖੇਦਂ ਮਦਵਿਹ੍ਵਲਞ੍ਚ ਭਰ੍ਤੁਰ੍ਹਿਤਂ ਵਾਕ੍ਯਮਿਦਂ ਬਭਾषੇ ॥ 58 ॥
ਉਦ੍ਯੋਗਸ੍ਤੁ ਚਿਰਾਜ੍ਞਪ੍ਤ ਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵੇਣ ਨਰੋਤ੍ਤਮ ।
ਕਾਮਸ੍ਯਾਪਿ ਵਿਧੇਯੇਨ ਤਵਾਰ੍ਥਪ੍ਰਤਿਸਾਧਨੇ ॥ 59 ॥
ਆਗਤਾ ਹਿ ਮਹਾਵੀਰ੍ਯਾ ਹਰਯਃ ਕਾਮਰੂਪਿਣਃ ।
ਕੋਟੀਸ਼ਤਸਹਸ੍ਰਾਣਿ ਨਾਨਾਨਗਨਿਵਾਸਿਨਃ ॥ 60 ॥
ਤਦਾਗਚ੍ਛ ਮਹਾਬਾਹੋ ਚਾਰਿਤ੍ਰਂ ਰਕ੍षਿਤਂ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਅਚ੍ਛਲਂ ਮਿਤ੍ਰਭਾਵੇਨ ਸਤਾਂ ਦਾਰਾਵਲੋਕਨਮ੍ ॥ 61 ॥
ਤਾਰਯਾ ਚਾਭ੍ਯਨੁਜ੍ਞਾਤਸ੍ਤ੍ਵਰਯਾ ਚਾਪਿ ਚੋਦਿਤਃ ।
ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਮਹਾਬਾਹੁਰਭ੍ਯਨ੍ਤਰਮਰਿਨ੍ਦਮਃ ॥ 62 ॥
ਤਤ ਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਮਾਸੀਨਂ ਕਾਞ੍ਚਨੇ ਪਰਮਾਸਨੇ ।
ਮਹਾਰ੍ਹਾਸ੍ਤਰਣੋਪੇਤੇ ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਦਿਤ੍ਯਸਨ੍ਨਿਭਮ੍ ॥ 63 ॥
ਦਿਵ੍ਯਾਭਣਚਿਤ੍ਰਾਙ੍ਗਂ ਦਿਵ੍ਯਰੂਪਂ ਯਸ਼ਸ੍ਵਿਨਮ੍ ।
ਦਿਵ੍ਯਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰਂ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਮਿਵ ਦੁਰ੍ਜਯਮ੍ ॥ 64 ॥
ਦਿਵ੍ਯਾਭਰਣਮਾਲਾਭਿਃ ਪ੍ਰਮਦਾਭਿ ਸ੍ਸਮਾਵृਤਮ੍ ।
ਸਂਰਬ੍ਧਤਰਰਕ੍ਤਾਕ੍षੋ ਬਭੂਵਾਨ੍ਤਕਸਨ੍ਨਿਭਃ ॥ 65 ॥
ਰੁਮਾਂ ਤੁ ਵੀਰ ਪਰਿਰਭ੍ਯ ਗਾਢਂ ਵਰਾਸਨਸ੍ਥੋ ਵਰਹੇਮਵਰ੍ਣਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਮਦੀਨਸਤ੍ਤ੍ਵਂ ਵਿਸ਼ਾਲਨੇਤ੍ਰਸ੍ਸੁਵਿਸ਼ਾਲਨੇਤ੍ਰਮ੍ ॥ 66 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt || 1 ||
dvārasthā harayastatra mahākāyā mahābalāḥ |
babhūvurlakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalaya sthitāḥ || 2 ||
niśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam |
babhūvurharayastrastā na cainaṃ paryavārayan || 3 ||
sa tāṃ ratnamayīṃ śrīmāndivyāṃ puṣpitakānanām |
ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām || 4 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitām || 5 ||
devagandharvaputraiśca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ |
divyamālyāmbaradharai śśobhitāṃ priyadarśanaiḥ || 6 ||
candanāgarupadmānāṃ gandhaissurabhigandhinām |
maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca sammoditamahāpathām || 7 ||
vindhyamerugiriprakhyaiḥ prāsādairnaikabhūmibhiḥ |
dadarśa girinadyaśca vimalāstatra rāghavaḥ || 8 ||
aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividhasya ca |
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca || 9 ||
vidyunmāleśca sampāte ssūryākṣasya hanūmataḥ |
vīrabāho ssubāhośca nalasya ca mahātmanaḥ || 10 ||
kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatostathā |
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ || 11 ||
eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām |
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ || 12 ||
pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca |
prabhūtadhanadhānyāni strīratnai śśobhitāni ca || 13 ||
pāṇḍureṇa tu sālena parikṣiptaṃ durāsadam |
vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam || 14 ||
śuklaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitam || 15 ||
mahendradattaiśśrīmadbhirnīlajīmūtasannibhaiḥ |
divyapuṣpaphalairvṛkṣaiśītacchāyairmanoramaiḥ || 16 ||
haribhissaṃvṛtadvāraṃ balibhiśśastrapāṇibhiḥ |
divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam || 17 ||
sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
avāryamāṇassaumitrirmahābhramiva bhāskaraḥ || 18 ||
sa sapta kakṣyā dharmātmā nānājanasamākulāḥ |
praviśya sumahadgaguptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat || 19 ||
haimarājataparyaṅkairbahubhiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetaistatra tatropaśobhitam || 20 ||
praviśanneva satataṃ śuśrāva madhurasvaram |
tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram || 21 ||
bahvīśca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ |
striyassugrīvabhavane dadarśa sumahābalaḥ || 22 ||
dṛṣṭvā'bhijanasampannāścitramālyakṛtasrajaḥ |
phalamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 23 ||
nātṛptānnāpi cāvyagrānnānudāttaparicchadān |
sugrīvānucarāṃścāpi lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ || 24 ||
kūjitaṃ nūpurāṇāṃ ca kāñcīnāṃ ninadaṃ tathā |
sanniśamya tata śrīmānsaumitrirlajjito'bhavat || 25 ||
roṣavegaprakupitaśaśrutvā cābharaṇasvanam |
cakāra jyāsvanaṃ vīro diśaśśabdena pūrayan || 26 ||
cāritreṇa mahābāhurapakṛṣṭa ssalakṣmaṇaḥ |
tasthāvekāntamāśritya rāmakopasamanvitaḥ || 27 ||
tena cāpasvanenātha sugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
vijñāyā'gamanaṃ trasta ssañcacāla varāsanāt || 28 ||
aṅgadena yathā mahyaṃ purastātprativeditam |
suvyaktameṣa samprāpta ssaumitrirbhrātṛvatsalaḥ || 29 ||
aṅgadena samākhyātaṃ jyāsvanena ca vānaraḥ |
bubudhe lakṣmaṇaṃ prāptaṃ mukhaṃ cāsyavyaśuṣyata || 30 ||
tatastārāṃ hariśreṣṭhassugrīvaḥ priyadarśanām |
uvāca hitamavyagrastrāsa sambhrāntamānasaḥ || 31 ||
kinnu tatkāraṇaṃ subhru prakṛtyā mṛdumānasaḥ |
saroṣa iva samprāpto yenāyaṃ rāghavānujaḥ || 32 ||
kiṃ paśyasi kumārasya roṣasthānamanindite |
na khalvakāraṇe kopamāharennarasattamaḥ || 33 ||
yadasya kṛtamasmābhirbudhyase kiñcidapriyam |
tadabuddhyā sampradhāryāśu kṣipramarhasi bhāṣitum || 34 ||
athavā svayamevainaṃ draṣṭumarhasi bhāmini |
vacanai ssāntvayuktaiśca prasādayitumarhasi || 35 ||
tvaddarśana viśuddhātmā na sa kopaṃ kariṣyati |
na hi strīṣu mahātmānaḥ kvacitkurvanti dāruṇam || 36 ||
tvayā sāntvairupakrāntaṃ prasannendriyamānasam |
tataḥ kamalapatrākṣaṃ drakṣyāmyahamarindamam || 37 ||
sā praskhalantī madavihvalākṣī pralambakāñcīguṇa hemasūtrā |
salakṣaṇā lakṣmaṇasannidhānaṃ jagāma tārā namitāṅgayaṣṭiḥ || 38 ||
sa tāṃ samīkṣyaiva harīśapantīṃ tasthāvudāsīnatayā mahātmā |
avāṅmukho'bhūnmanujendraputraḥ strīsannikarṣādvinivṛttakopaḥ || 39 ||
sā pānayogādvinivṛttalajjā dṛṣṭiprasādācca narendrasūnoḥ |
uvāca tārā praṇayapragalbhaṃ vākyaṃ mahārthaṃ parisāntvapūrvam || 40 ||
kiṃ kopamūlaṃ manujendraputra kaste na santiṣṭhati vāṅnideśe |
ka śśuṣkavṛkṣaṃ vanamāpatantaṃ davāgnimāsīdati nirviśaṅkaḥ || 41 ||
sa tasyā vacanaṃ śrutvā sāntvapūrvamaśaṅkitam |
bhūyaḥ praṇayadṛṣṭārthaṃ lakṣmaṇo vākyamabravīt || 42 ||
kimayaṃ kāmavṛttaste luptadharmārthasaṅgrahaḥ |
bhartā bhartṛhite yukte na cainamavabuddhyase || 43 ||
na cintayati rājyārthaṃ nāsmān śokaparāyaṇān |
sāmātyapariṣattāre pānamevopasevate || 44 ||
sa māsāṃścaturaḥ kṛtvā pramāṇaṃ plavageśvaraḥ |
vyatītāṃ stānmadavyagro viharannāvabudhyate || 45 ||
na hi dharmārthasiddhyarthaṃ pānamevaṃ praśasyate |
pānādarthaśca dharmaśca kāmaśca parihīyate || 46 ||
dharmalopo mahāṃstāvatkṛte hyapratikurvataḥ |
arthalopaśca mitrasya nāśe guṇavato mahān || 47 ||
mitraṃ hyarthaguṇaśreṣṭhaṃ satyadharmaparāyaṇam |
taddvayaṃ tu parityaktaṃ na tu dharme vyavasthitam || 48 ||
tadevaṃ prastute kārye kāryamasmābhiruttaram |
yatkāryaṃ kāryatattvajñe tadudāhartumarhasi || 49 ||
sā tasya dharmārthasamādhiyuktaṃ niśamya vākyaṃ madhurasvabhāvam |
tārā gatārthe manujendrakārye viśvāsayuktaṃ tamuvāca bhūyaḥ || 50 ||
na kopakālaḥ kṣitipālaputra na cāti kopa ssvajane vidheyaḥ |
tvadarthakāmasya janasya tasya pramādamapyarhasi vīra soḍhum || 51 ||
kopaṃ kathaṃ nāma guṇaprakṛṣṭaḥ kumāra kuryādapakṛṣṭasattve |
kastvadvidhaḥ kopavaśaṃ hi gacche tsattvāvaruddhastapasaḥ prasūtiḥ || 52 ||
jānāmi roṣaṃ harivīrabandho rjānāmi kāryasya ca kālasaṅgam |
jānāmi kāryaṃ tvayi yatkṛtaṃ na staccāpi jānāmi yadatra kāryam || 53 ||
taccāpi jānāmi yathaviṣahyaṃ balaṃ naraśreṣṭha śarīrajasya |
jānāmi yasmiṃśca jane'vabaddhaṃ kāmena sugrīvamasaktamadya || 54 ||
na kāmatantre tava buddhirasti tvaṃ vai yathā manyuvaśaṃ prapannaḥ |
na deśakālau hi na cārthadharmā vavekṣate kāmaratirmanuṣyaḥ || 55 ||
taṃ kāmavṛttaṃ mama sannikṛṣṭaṃ kāmābhiyogācca nivṛttalajjam |
kṣamasva tāvatparavīrahanta stvadbhrātaraṃ vānaravaṃśanātham || 56 ||
maharṣayo dharmatapo'bhikāmāḥ kāmānukāmāḥ pratibaddhamohāḥ |
ayaṃ prakṛtyā capalaḥ kapistu kathaṃ na sajjeta sukheṣu rājā || 57 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahārthaṃ sā vānarī lakṣmaṇamaprameyam |
puna ssakhedaṃ madavihvalañca bharturhitaṃ vākyamidaṃ babhāṣe || 58 ||
udyogastu cirājñapta ssugrīveṇa narottama |
kāmasyāpi vidheyena tavārthapratisādhane || 59 ||
āgatā hi mahāvīryā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ |
koṭīśatasahasrāṇi nānānaganivāsinaḥ || 60 ||
tadāgaccha mahābāho cāritraṃ rakṣitaṃ tvayā |
acchalaṃ mitrabhāvena satāṃ dārāvalokanam || 61 ||
tārayā cābhyanujñātastvarayā cāpi coditaḥ |
praviveśa mahābāhurabhyantaramarindamaḥ || 62 ||
tata ssugrīvamāsīnaṃ kāñcane paramāsane |
mahārhāstaraṇopete dadarśādityasannibham || 63 ||
divyābhaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam |
divyamālyāmbaradharaṃ mahendramiva durjayam || 64 ||
divyābharaṇamālābhiḥ pramadābhi ssamāvṛtam |
saṃrabdhatararaktākṣo babhūvāntakasannibhaḥ || 65 ||
rumāṃ tu vīra parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ |
dadarśa saumitrimadīnasattvaṃ viśālanetrassuviśālanetram || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
अथ प्रतिसमादिष्टो लक्ष्मणः परवीरहा ।
प्रविवेश गुहां घोरां किष्किन्धां रामशासनात् ॥ 1 ॥
द्वारस्था हरयस्तत्र महाकाया महाबलाः ।
बभूवुर्लक्ष्मणं दृष्ट्वा सर्वे प्राञ्जलय स्थिताः ॥ 2 ॥
निश्वसन्तं तु तं दृष्ट्वा क्रुद्धं दशरथात्मजम् ।
बभूवुर्हरयस्त्रस्ता न चैनं पर्यवारयन् ॥ 3 ॥
स तां रत्नमयीं श्रीमान्दिव्यां पुष्पितकाननाम् ।
रम्यां रत्नसमाकीर्णां ददर्श महतीं गुहाम् ॥ 4 ॥
हर्म्यप्रासादसम्बाधां नानापण्योपशोभिताम् ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्पितैरुपशोभिताम् ॥ 5 ॥
देवगन्धर्वपुत्रैश्च वानरैः कामरूपिभिः ।
दिव्यमाल्याम्बरधरै श्शोभितां प्रियदर्शनैः ॥ 6 ॥
चन्दनागरुपद्मानां गन्धैस्सुरभिगन्धिनाम् ।
मैरेयाणां मधूनां च सम्मोदितमहापथाम् ॥ 7 ॥
विन्ध्यमेरुगिरिप्रख्यैः प्रासादैर्नैकभूमिभिः ।
ददर्श गिरिनद्यश्च विमलास्तत्र राघवः ॥ 8 ॥
अङ्गदस्य गृहं रम्यं मैन्दस्य द्विविधस्य च ।
गवयस्य गवाक्षस्य गजस्य शरभस्य च ॥ 9 ॥
विद्युन्मालेश्च सम्पाते स्सूर्याक्षस्य हनूमतः ।
वीरबाहो स्सुबाहोश्च नलस्य च महात्मनः ॥ 10 ॥
कुमुदस्य सुषेणस्य तारजाम्बवतोस्तथा ।
दधिवक्त्रस्य नीलस्य सुपाटलसुनेत्रयोः ॥ 11 ॥
एतेषां कपिमुख्यानां राजमार्गे महात्मनाम् ।
ददर्श गृहमुख्यानि महासाराणि लक्ष्मणः ॥ 12 ॥
पाण्डुराभ्रप्रकाशानि दिव्यमाल्ययुतानि च ।
प्रभूतधनधान्यानि स्त्रीरत्नै श्शोभितानि च ॥ 13 ॥
पाण्डुरेण तु सालेन परिक्षिप्तं दुरासदम् ।
वानरेन्द्रगृहं रम्यं महेन्द्रसदनोपमम् ॥ 14 ॥
शुक्लैः प्रासादशिखरैः कैलासशिखरोपमैः ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 15 ॥
महेन्द्रदत्तैश्श्रीमद्भिर्नीलजीमूतसन्निभैः ।
दिव्यपुष्पफलैर्वृक्षैशीतच्छायैर्मनोरमैः ॥ 16 ॥
हरिभिस्संवृतद्वारं बलिभिश्शस्त्रपाणिभिः ।
दिव्यमाल्यावृतं शुभ्रं तप्तकाञ्चनतोरणम् ॥ 17 ॥
सुग्रीवस्य गृहं रम्यं प्रविवेश महाबलः ।
अवार्यमाणस्सौमित्रिर्महाभ्रमिव भास्करः ॥ 18 ॥
स सप्त कक्ष्या धर्मात्मा नानाजनसमाकुलाः ।
प्रविश्य सुमहद्गगुप्तं ददर्शान्तःपुरं महत् ॥ 19 ॥
हैमराजतपर्यङ्कैर्बहुभिश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैस्तत्र तत्रोपशोभितम् ॥ 20 ॥
प्रविशन्नेव सततं शुश्राव मधुरस्वरम् ।
तन्त्रीगीतसमाकीर्णं समगीतपदाक्षरम् ॥ 21 ॥
बह्वीश्च विविधाकारा रूपयौवनगर्विताः ।
स्त्रियस्सुग्रीवभवने ददर्श सुमहाबलः ॥ 22 ॥
दृष्ट्वाऽभिजनसम्पन्नाश्चित्रमाल्यकृतस्रजः ।
फलमाल्यकृतव्यग्रा भूषणोत्तमभूषिताः ॥ 23 ॥
नातृप्तान्नापि चाव्यग्रान्नानुदात्तपरिच्छदान् ।
सुग्रीवानुचरांश्चापि लक्षयामास लक्ष्मणः ॥ 24 ॥
कूजितं नूपुराणां च काञ्चीनां निनदं तथा ।
सन्निशम्य तत श्रीमान्सौमित्रिर्लज्जितोऽभवत् ॥ 25 ॥
रोषवेगप्रकुपितशश्रुत्वा चाभरणस्वनम् ।
चकार ज्यास्वनं वीरो दिशश्शब्देन पूरयन् ॥ 26 ॥
चारित्रेण महाबाहुरपकृष्ट स्सलक्ष्मणः ।
तस्थावेकान्तमाश्रित्य रामकोपसमन्वितः ॥ 27 ॥
तेन चापस्वनेनाथ सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
विज्ञायाऽगमनं त्रस्त स्सञ्चचाल वरासनात् ॥ 28 ॥
अङ्गदेन यथा मह्यं पुरस्तात्प्रतिवेदितम् ।
सुव्यक्तमेष सम्प्राप्त स्सौमित्रिर्भ्रातृवत्सलः ॥ 29 ॥
अङ्गदेन समाख्यातं ज्यास्वनेन च वानरः ।
बुबुधे लक्ष्मणं प्राप्तं मुखं चास्यव्यशुष्यत ॥ 30 ॥
ततस्तारां हरिश्रेष्ठस्सुग्रीवः प्रियदर्शनाम् ।
उवाच हितमव्यग्रस्त्रास सम्भ्रान्तमानसः ॥ 31 ॥
किन्नु तत्कारणं सुभ्रु प्रकृत्या मृदुमानसः ।
सरोष इव सम्प्राप्तो येनायं राघवानुजः ॥ 32 ॥
किं पश्यसि कुमारस्य रोषस्थानमनिन्दिते ।
न खल्वकारणे कोपमाहरेन्नरसत्तमः ॥ 33 ॥
यदस्य कृतमस्माभिर्बुध्यसे किञ्चिदप्रियम् ।
तदबुद्ध्या सम्प्रधार्याशु क्षिप्रमर्हसि भाषितुम् ॥ 34 ॥
अथवा स्वयमेवैनं द्रष्टुमर्हसि भामिनि ।
वचनै स्सान्त्वयुक्तैश्च प्रसादयितुमर्हसि ॥ 35 ॥
त्वद्दर्शन विशुद्धात्मा न स कोपं करिष्यति ।
न हि स्त्रीषु महात्मानः क्वचित्कुर्वन्ति दारुणम् ॥ 36 ॥
त्वया सान्त्वैरुपक्रान्तं प्रसन्नेन्द्रियमानसम् ।
ततः कमलपत्राक्षं द्रक्ष्याम्यहमरिन्दमम् ॥ 37 ॥
सा प्रस्खलन्ती मदविह्वलाक्षी प्रलम्बकाञ्चीगुण हेमसूत्रा ।
सलक्षणा लक्ष्मणसन्निधानं जगाम तारा नमिताङ्गयष्टिः ॥ 38 ॥
स तां समीक्ष्यैव हरीशपन्तीं तस्थावुदासीनतया महात्मा ।
अवाङ्मुखोऽभून्मनुजेन्द्रपुत्रः स्त्रीसन्निकर्षाद्विनिवृत्तकोपः ॥ 39 ॥
सा पानयोगाद्विनिवृत्तलज्जा दृष्टिप्रसादाच्च नरेन्द्रसूनोः ।
उवाच तारा प्रणयप्रगल्भं वाक्यं महार्थं परिसान्त्वपूर्वम् ॥ 40 ॥
किं कोपमूलं मनुजेन्द्रपुत्र कस्ते न सन्तिष्ठति वाङ्निदेशे ।
क श्शुष्कवृक्षं वनमापतन्तं दवाग्निमासीदति निर्विशङ्कः ॥ 41 ॥
स तस्या वचनं श्रुत्वा सान्त्वपूर्वमशङ्कितम् ।
भूयः प्रणयदृष्टार्थं लक्ष्मणो वाक्यमब्रवीत् ॥ 42 ॥
किमयं कामवृत्तस्ते लुप्तधर्मार्थसङ्ग्रहः ।
भर्ता भर्तृहिते युक्ते न चैनमवबुद्ध्यसे ॥ 43 ॥
न चिन्तयति राज्यार्थं नास्मान् शोकपरायणान् ।
सामात्यपरिषत्तारे पानमेवोपसेवते ॥ 44 ॥
स मासांश्चतुरः कृत्वा प्रमाणं प्लवगेश्वरः ।
व्यतीतां स्तान्मदव्यग्रो विहरन्नावबुध्यते ॥ 45 ॥
न हि धर्मार्थसिद्ध्यर्थं पानमेवं प्रशस्यते ।
पानादर्थश्च धर्मश्च कामश्च परिहीयते ॥ 46 ॥
धर्मलोपो महांस्तावत्कृते ह्यप्रतिकुर्वतः ।
अर्थलोपश्च मित्रस्य नाशे गुणवतो महान् ॥ 47 ॥
मित्रं ह्यर्थगुणश्रेष्ठं सत्यधर्मपरायणम् ।
तद्द्वयं तु परित्यक्तं न तु धर्मे व्यवस्थितम् ॥ 48 ॥
तदेवं प्रस्तुते कार्ये कार्यमस्माभिरुत्तरम् ।
यत्कार्यं कार्यतत्त्वज्ञे तदुदाहर्तुमर्हसि ॥ 49 ॥
सा तस्य धर्मार्थसमाधियुक्तं निशम्य वाक्यं मधुरस्वभावम् ।
तारा गतार्थे मनुजेन्द्रकार्ये विश्वासयुक्तं तमुवाच भूयः ॥ 50 ॥
न कोपकालः क्षितिपालपुत्र न चाति कोप स्स्वजने विधेयः ।
त्वदर्थकामस्य जनस्य तस्य प्रमादमप्यर्हसि वीर सोढुम् ॥ 51 ॥
कोपं कथं नाम गुणप्रकृष्टः कुमार कुर्यादपकृष्टसत्त्वे ।
कस्त्वद्विधः कोपवशं हि गच्छे त्सत्त्वावरुद्धस्तपसः प्रसूतिः ॥ 52 ॥
जानामि रोषं हरिवीरबन्धो र्जानामि कार्यस्य च कालसङ्गम् ।
जानामि कार्यं त्वयि यत्कृतं न स्तच्चापि जानामि यदत्र कार्यम् ॥ 53 ॥
तच्चापि जानामि यथविषह्यं बलं नरश्रेष्ठ शरीरजस्य ।
जानामि यस्मिंश्च जनेऽवबद्धं कामेन सुग्रीवमसक्तमद्य ॥ 54 ॥
न कामतन्त्रे तव बुद्धिरस्ति त्वं वै यथा मन्युवशं प्रपन्नः ।
न देशकालौ हि न चार्थधर्मा ववेक्षते कामरतिर्मनुष्यः ॥ 55 ॥
तं कामवृत्तं मम सन्निकृष्टं कामाभियोगाच्च निवृत्तलज्जम् ।
क्षमस्व तावत्परवीरहन्त स्त्वद्भ्रातरं वानरवंशनाथम् ॥ 56 ॥
महर्षयो धर्मतपोऽभिकामाः कामानुकामाः प्रतिबद्धमोहाः ।
अयं प्रकृत्या चपलः कपिस्तु कथं न सज्जेत सुखेषु राजा ॥ 57 ॥
इत्येवमुक्त्वा वचनं महार्थं सा वानरी लक्ष्मणमप्रमेयम् ।
पुन स्सखेदं मदविह्वलञ्च भर्तुर्हितं वाक्यमिदं बभाषे ॥ 58 ॥
उद्योगस्तु चिराज्ञप्त स्सुग्रीवेण नरोत्तम ।
कामस्यापि विधेयेन तवार्थप्रतिसाधने ॥ 59 ॥
आगता हि महावीर्या हरयः कामरूपिणः ।
कोटीशतसहस्राणि नानानगनिवासिनः ॥ 60 ॥
तदागच्छ महाबाहो चारित्रं रक्षितं त्वया ।
अच्छलं मित्रभावेन सतां दारावलोकनम् ॥ 61 ॥
तारया चाभ्यनुज्ञातस्त्वरया चापि चोदितः ।
प्रविवेश महाबाहुरभ्यन्तरमरिन्दमः ॥ 62 ॥
तत स्सुग्रीवमासीनं काञ्चने परमासने ।
महार्हास्तरणोपेते ददर्शादित्यसन्निभम् ॥ 63 ॥
दिव्याभणचित्राङ्गं दिव्यरूपं यशस्विनम् ।
दिव्यमाल्याम्बरधरं महेन्द्रमिव दुर्जयम् ॥ 64 ॥
दिव्याभरणमालाभिः प्रमदाभि स्समावृतम् ।
संरब्धतररक्ताक्षो बभूवान्तकसन्निभः ॥ 65 ॥
रुमां तु वीर परिरभ्य गाढं वरासनस्थो वरहेमवर्णः ।
ददर्श सौमित्रिमदीनसत्त्वं विशालनेत्रस्सुविशालनेत्रम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt || 1 ||
dvārasthā harayastatra mahākāyā mahābalāḥ |
babhūvurlakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalaya sthitāḥ || 2 ||
niśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam |
babhūvurharayastrastā na cainaṃ paryavārayan || 3 ||
sa tāṃ ratnamayīṃ śrīmāndivyāṃ puṣpitakānanām |
ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām || 4 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitām || 5 ||
devagandharvaputraiśca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ |
divyamālyāmbaradharai śśobhitāṃ priyadarśanaiḥ || 6 ||
candanāgarupadmānāṃ gandhaissurabhigandhinām |
maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca sammoditamahāpathām || 7 ||
vindhyamerugiriprakhyaiḥ prāsādairnaikabhūmibhiḥ |
dadarśa girinadyaśca vimalāstatra rāghavaḥ || 8 ||
aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividhasya ca |
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca || 9 ||
vidyunmāleśca sampāte ssūryākṣasya hanūmataḥ |
vīrabāho ssubāhośca nalasya ca mahātmanaḥ || 10 ||
kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatostathā |
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ || 11 ||
eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām |
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ || 12 ||
pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca |
prabhūtadhanadhānyāni strīratnai śśobhitāni ca || 13 ||
pāṇḍureṇa tu sālena parikṣiptaṃ durāsadam |
vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam || 14 ||
śuklaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ |
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitam || 15 ||
mahendradattaiśśrīmadbhirnīlajīmūtasannibhaiḥ |
divyapuṣpaphalairvṛkṣaiśītacchāyairmanoramaiḥ || 16 ||
haribhissaṃvṛtadvāraṃ balibhiśśastrapāṇibhiḥ |
divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam || 17 ||
sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
avāryamāṇassaumitrirmahābhramiva bhāskaraḥ || 18 ||
sa sapta kakṣyā dharmātmā nānājanasamākulāḥ |
praviśya sumahadgaguptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat || 19 ||
haimarājataparyaṅkairbahubhiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetaistatra tatropaśobhitam || 20 ||
praviśanneva satataṃ śuśrāva madhurasvaram |
tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram || 21 ||
bahvīśca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ |
striyassugrīvabhavane dadarśa sumahābalaḥ || 22 ||
dṛṣṭvā'bhijanasampannāścitramālyakṛtasrajaḥ |
phalamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 23 ||
nātṛptānnāpi cāvyagrānnānudāttaparicchadān |
sugrīvānucarāṃścāpi lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ || 24 ||
kūjitaṃ nūpurāṇāṃ ca kāñcīnāṃ ninadaṃ tathā |
sanniśamya tata śrīmānsaumitrirlajjito'bhavat || 25 ||
roṣavegaprakupitaśaśrutvā cābharaṇasvanam |
cakāra jyāsvanaṃ vīro diśaśśabdena pūrayan || 26 ||
cāritreṇa mahābāhurapakṛṣṭa ssalakṣmaṇaḥ |
tasthāvekāntamāśritya rāmakopasamanvitaḥ || 27 ||
tena cāpasvanenātha sugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
vijñāyā'gamanaṃ trasta ssañcacāla varāsanāt || 28 ||
aṅgadena yathā mahyaṃ purastātprativeditam |
suvyaktameṣa samprāpta ssaumitrirbhrātṛvatsalaḥ || 29 ||
aṅgadena samākhyātaṃ jyāsvanena ca vānaraḥ |
bubudhe lakṣmaṇaṃ prāptaṃ mukhaṃ cāsyavyaśuṣyata || 30 ||
tatastārāṃ hariśreṣṭhassugrīvaḥ priyadarśanām |
uvāca hitamavyagrastrāsa sambhrāntamānasaḥ || 31 ||
kinnu tatkāraṇaṃ subhru prakṛtyā mṛdumānasaḥ |
saroṣa iva samprāpto yenāyaṃ rāghavānujaḥ || 32 ||
kiṃ paśyasi kumārasya roṣasthānamanindite |
na khalvakāraṇe kopamāharennarasattamaḥ || 33 ||
yadasya kṛtamasmābhirbudhyase kiñcidapriyam |
tadabuddhyā sampradhāryāśu kṣipramarhasi bhāṣitum || 34 ||
athavā svayamevainaṃ draṣṭumarhasi bhāmini |
vacanai ssāntvayuktaiśca prasādayitumarhasi || 35 ||
tvaddarśana viśuddhātmā na sa kopaṃ kariṣyati |
na hi strīṣu mahātmānaḥ kvacitkurvanti dāruṇam || 36 ||
tvayā sāntvairupakrāntaṃ prasannendriyamānasam |
tataḥ kamalapatrākṣaṃ drakṣyāmyahamarindamam || 37 ||
sā praskhalantī madavihvalākṣī pralambakāñcīguṇa hemasūtrā |
salakṣaṇā lakṣmaṇasannidhānaṃ jagāma tārā namitāṅgayaṣṭiḥ || 38 ||
sa tāṃ samīkṣyaiva harīśapantīṃ tasthāvudāsīnatayā mahātmā |
avāṅmukho'bhūnmanujendraputraḥ strīsannikarṣādvinivṛttakopaḥ || 39 ||
sā pānayogādvinivṛttalajjā dṛṣṭiprasādācca narendrasūnoḥ |
uvāca tārā praṇayapragalbhaṃ vākyaṃ mahārthaṃ parisāntvapūrvam || 40 ||
kiṃ kopamūlaṃ manujendraputra kaste na santiṣṭhati vāṅnideśe |
ka śśuṣkavṛkṣaṃ vanamāpatantaṃ davāgnimāsīdati nirviśaṅkaḥ || 41 ||
sa tasyā vacanaṃ śrutvā sāntvapūrvamaśaṅkitam |
bhūyaḥ praṇayadṛṣṭārthaṃ lakṣmaṇo vākyamabravīt || 42 ||
kimayaṃ kāmavṛttaste luptadharmārthasaṅgrahaḥ |
bhartā bhartṛhite yukte na cainamavabuddhyase || 43 ||
na cintayati rājyārthaṃ nāsmān śokaparāyaṇān |
sāmātyapariṣattāre pānamevopasevate || 44 ||
sa māsāṃścaturaḥ kṛtvā pramāṇaṃ plavageśvaraḥ |
vyatītāṃ stānmadavyagro viharannāvabudhyate || 45 ||
na hi dharmārthasiddhyarthaṃ pānamevaṃ praśasyate |
pānādarthaśca dharmaśca kāmaśca parihīyate || 46 ||
dharmalopo mahāṃstāvatkṛte hyapratikurvataḥ |
arthalopaśca mitrasya nāśe guṇavato mahān || 47 ||
mitraṃ hyarthaguṇaśreṣṭhaṃ satyadharmaparāyaṇam |
taddvayaṃ tu parityaktaṃ na tu dharme vyavasthitam || 48 ||
tadevaṃ prastute kārye kāryamasmābhiruttaram |
yatkāryaṃ kāryatattvajñe tadudāhartumarhasi || 49 ||
sā tasya dharmārthasamādhiyuktaṃ niśamya vākyaṃ madhurasvabhāvam |
tārā gatārthe manujendrakārye viśvāsayuktaṃ tamuvāca bhūyaḥ || 50 ||
na kopakālaḥ kṣitipālaputra na cāti kopa ssvajane vidheyaḥ |
tvadarthakāmasya janasya tasya pramādamapyarhasi vīra soḍhum || 51 ||
kopaṃ kathaṃ nāma guṇaprakṛṣṭaḥ kumāra kuryādapakṛṣṭasattve |
kastvadvidhaḥ kopavaśaṃ hi gacche tsattvāvaruddhastapasaḥ prasūtiḥ || 52 ||
jānāmi roṣaṃ harivīrabandho rjānāmi kāryasya ca kālasaṅgam |
jānāmi kāryaṃ tvayi yatkṛtaṃ na staccāpi jānāmi yadatra kāryam || 53 ||
taccāpi jānāmi yathaviṣahyaṃ balaṃ naraśreṣṭha śarīrajasya |
jānāmi yasmiṃśca jane'vabaddhaṃ kāmena sugrīvamasaktamadya || 54 ||
na kāmatantre tava buddhirasti tvaṃ vai yathā manyuvaśaṃ prapannaḥ |
na deśakālau hi na cārthadharmā vavekṣate kāmaratirmanuṣyaḥ || 55 ||
taṃ kāmavṛttaṃ mama sannikṛṣṭaṃ kāmābhiyogācca nivṛttalajjam |
kṣamasva tāvatparavīrahanta stvadbhrātaraṃ vānaravaṃśanātham || 56 ||
maharṣayo dharmatapo'bhikāmāḥ kāmānukāmāḥ pratibaddhamohāḥ |
ayaṃ prakṛtyā capalaḥ kapistu kathaṃ na sajjeta sukheṣu rājā || 57 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahārthaṃ sā vānarī lakṣmaṇamaprameyam |
puna ssakhedaṃ madavihvalañca bharturhitaṃ vākyamidaṃ babhāṣe || 58 ||
udyogastu cirājñapta ssugrīveṇa narottama |
kāmasyāpi vidheyena tavārthapratisādhane || 59 ||
āgatā hi mahāvīryā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ |
koṭīśatasahasrāṇi nānānaganivāsinaḥ || 60 ||
tadāgaccha mahābāho cāritraṃ rakṣitaṃ tvayā |
acchalaṃ mitrabhāvena satāṃ dārāvalokanam || 61 ||
tārayā cābhyanujñātastvarayā cāpi coditaḥ |
praviveśa mahābāhurabhyantaramarindamaḥ || 62 ||
tata ssugrīvamāsīnaṃ kāñcane paramāsane |
mahārhāstaraṇopete dadarśādityasannibham || 63 ||
divyābhaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam |
divyamālyāmbaradharaṃ mahendramiva durjayam || 64 ||
divyābharaṇamālābhiḥ pramadābhi ssamāvṛtam |
saṃrabdhatararaktākṣo babhūvāntakasannibhaḥ || 65 ||
rumāṃ tu vīra parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ |
dadarśa saumitrimadīnasattvaṃ viśālanetrassuviśālanetram || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.