శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ షట్చత్వారింశస్సర్గః ।
గతేషు వానరేన్ద్రేషు రామస్సుగ్రీవమబ్రవీత్ ।
కథం భవాన్విజానీతే సర్వం వై మణ్డలం భువః ॥ 1 ॥
సుగ్రీవస్తు తతో రామమువాచ ప్రణతాత్మవాన్ ।
శ్రూయతాం సర్వమాఖ్యాస్యే విస్తరేణ నరర్షభ ॥ 2 ॥
యదా తు దున్దుభిం నామ దానవం మహిషాకృతిమ్ ।
పరికాలయతే వాలీ మలయం ప్రతి పర్వతమ్ ॥ 3 ॥
తదా వివేశ మహిషో మలయస్య గుహాం ప్రతి ।
వివేశ వాలీ తత్రాపి మలయం తజ్జిఘాంసయా ॥ 4 ॥
తతోఽహం తత్ర నిక్షిప్తో గుహాద్వారి వినీతవత్ ।
న చ నిష్క్రామతే వాలీ తదా సంవత్సరే గతే ॥ 5 ॥
తతః క్షతజవేగేన ఆపుపూరే తదా బిలమ్ ।
తదహం విస్మితో దృష్ట్వా భ్రాతృశోకవిషార్దితః ॥ 6 ॥
అథాఽహం కృతబుద్ధిస్తు సువ్యక్తం నిహతో గురుః ।
శిలా పర్వతసఙ్కాశా బిలద్వారి మయా కృతా ॥ 7 ॥
అశక్నువ న్నిష్క్రమితుం మహిషో వినశేదితి ।
తతోఽహమాగాం కిష్కిన్ధాం నిరాశస్తస్య జీవితే ॥ 8 ॥
రాజ్యం చ సుమహత్ప్రాప్య తారయా రుమయా సహ ।
మిత్రైశ్చ సహితస్తత్ర వసామి విగతజ్వరః ॥ 9 ॥
ఆజగామ తతో వాలీ హత్వా తం దానవర్షభమ్ ।
తతోఽహమదదాం రాజ్యం గౌరవాద్భయయన్త్రితః ॥ 10 ॥
స మాం జిఘాంసుర్దుష్టాత్మా వాలీ ప్రవ్యథితేన్ద్రియః ।
పరికాలయతే క్రోధాద్ధావన్తం సచివైస్సహ ॥ 11 ॥
తతోఽహం వాలినా తేన సాఽనుబద్ధః ప్రధావితః ।
నదీశ్చ వివిధాః పశ్యన్వనాని నగరాణి చ ॥ 12 ॥
ఆదర్శతలసఙ్కాశా తతో వై పృథివీ మయా ।
అలాతచక్రప్రతిమా దృష్టా గోష్పదవత్తదా ॥ 13 ॥
పూర్వాం దిశం తతో గత్వా పశ్యామి వివిధాన్ ద్రుమాన్ ।
పర్వతన్శ్చ నదీ రమ్యాస్సరాంసి వివిధాని చ ॥ 14 ॥
ఉదయం తత్ర పశ్యామి పర్వతం ధాతుమణ్డితమ్ ।
క్షీరోదం సాగరం చైవ నిత్యమప్సరసాలయమ్ ॥ 15 ॥
పరికాలయమానస్తు వాలినాఽభిద్రుత స్తదా ।
పునరావృత్య సహసా ప్రస్థితోఽహం తదా విభో ॥ 16 ॥
పునరావర్తమానస్తు వాలినాఽభిద్రుతోద్రుతమ్ ।
దిశస్తస్యాస్తతో భూయః ప్రస్థితో దక్షిణాం దిశమ్ ।
విన్ధ్యపాదపసఙ్కీర్ణాం చన్దనద్రుమశోభితామ్ ॥ 17 ॥
ద్రుమశైలాంస్తతః పశ్యన్భూయో దక్షిణతోఽపరామ్ ।
పశ్చిమాం చ దిశం ప్రాప్తా వాలినా సమభిద్రుతః ॥ 18 ॥
సమ్పశ్యన్వివిధాన్దేశానస్తం చ గిరిసత్తమమ్ ।
ప్రాప్య చాస్తం గిరిశ్రేష్ఠముత్తరాం సమ్ప్రధావితః ॥ 19 ॥
హిమవన్తం చ మేరుం చ సముద్రం చ తథోత్తరమ్ ।
యదా న విన్దం శరణం వాలినా సమభిద్రుతః ॥ 20 ॥
తదా మాం బుద్ధిసమ్పన్నో హనూమాన్వాక్యమబ్రవీత్ ।
ఇదానీం మే స్మృతం రాజన్యథా వాలీ హరీశ్వరః ॥ 21 ॥
మతఙ్గేన తదా శప్తో హ్యస్మిన్నాశ్రమమణ్డలే ।
ప్రవిశేద్యది వై వాలీ మూర్ధాఽస్య శతధా భవేత్ ॥ 22 ॥
తత్ర వాసస్సుఖోఽస్మాకం నిరుద్విగ్నో భవిష్యతి ।
తతః పర్వతమాసాద్య ఋష్యమూకం నృపాత్మజ ॥ 23 ॥
న వివేశ తదా వాలీ మతఙ్గస్య భయాత్తదా ।
ఏవం మయా తదా రాజన్ప్రత్యక్షముపలక్షితమ్ ॥ 24 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే షట్చత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
gateṣu vānarendreṣu rāmassugrīvamabravīt |
kathaṃ bhavānvijānīte sarvaṃ vai maṇḍalaṃ bhuvaḥ || 1 ||
sugrīvastu tato rāmamuvāca praṇatātmavān |
śrūyatāṃ sarvamākhyāsye vistareṇa nararṣabha || 2 ||
yadā tu dundubhiṃ nāma dānavaṃ mahiṣākṛtim |
parikālayate vālī malayaṃ prati parvatam || 3 ||
tadā viveśa mahiṣo malayasya guhāṃ prati |
viveśa vālī tatrāpi malayaṃ tajjighāṃsayā || 4 ||
tato'haṃ tatra nikṣipto guhādvāri vinītavat |
na ca niṣkrāmate vālī tadā saṃvatsare gate || 5 ||
tataḥ kṣatajavegena āpupūre tadā bilam |
tadahaṃ vismito dṛṣṭvā bhrātṛśokaviṣārditaḥ || 6 ||
athā'haṃ kṛtabuddhistu suvyaktaṃ nihato guruḥ |
śilā parvatasaṅkāśā biladvāri mayā kṛtā || 7 ||
aśaknuva nniṣkramituṃ mahiṣo vinaśediti |
tato'hamāgāṃ kiṣkindhāṃ nirāśastasya jīvite || 8 ||
rājyaṃ ca sumahatprāpya tārayā rumayā saha |
mitraiśca sahitastatra vasāmi vigatajvaraḥ || 9 ||
ājagāma tato vālī hatvā taṃ dānavarṣabham |
tato'hamadadāṃ rājyaṃ gauravādbhayayantritaḥ || 10 ||
sa māṃ jighāṃsurduṣṭātmā vālī pravyathitendriyaḥ |
parikālayate krodhāddhāvantaṃ sacivaissaha || 11 ||
tato'haṃ vālinā tena sā'nubaddhaḥ pradhāvitaḥ |
nadīśca vividhāḥ paśyanvanāni nagarāṇi ca || 12 ||
ādarśatalasaṅkāśā tato vai pṛthivī mayā |
alātacakrapratimā dṛṣṭā goṣpadavattadā || 13 ||
pūrvāṃ diśaṃ tato gatvā paśyāmi vividhān drumān |
parvatanśca nadī ramyāssarāṃsi vividhāni ca || 14 ||
udayaṃ tatra paśyāmi parvataṃ dhātumaṇḍitam |
kṣīrodaṃ sāgaraṃ caiva nityamapsarasālayam || 15 ||
parikālayamānastu vālinā'bhidruta stadā |
punarāvṛtya sahasā prasthito'haṃ tadā vibho || 16 ||
punarāvartamānastu vālinā'bhidrutodrutam |
diśastasyāstato bhūyaḥ prasthito dakṣiṇāṃ diśam |
vindhyapādapasaṅkīrṇāṃ candanadrumaśobhitām || 17 ||
drumaśailāṃstataḥ paśyanbhūyo dakṣiṇato'parām |
paścimāṃ ca diśaṃ prāptā vālinā samabhidrutaḥ || 18 ||
sampaśyanvividhāndeśānastaṃ ca girisattamam |
prāpya cāstaṃ giriśreṣṭhamuttarāṃ sampradhāvitaḥ || 19 ||
himavantaṃ ca meruṃ ca samudraṃ ca tathottaram |
yadā na vindaṃ śaraṇaṃ vālinā samabhidrutaḥ || 20 ||
tadā māṃ buddhisampanno hanūmānvākyamabravīt |
idānīṃ me smṛtaṃ rājanyathā vālī harīśvaraḥ || 21 ||
mataṅgena tadā śapto hyasminnāśramamaṇḍale |
praviśedyadi vai vālī mūrdhā'sya śatadhā bhavet || 22 ||
tatra vāsassukho'smākaṃ nirudvigno bhaviṣyati |
tataḥ parvatamāsādya ṛṣyamūkaṃ nṛpātmaja || 23 ||
na viveśa tadā vālī mataṅgasya bhayāttadā |
evaṃ mayā tadā rājanpratyakṣamupalakṣitam || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
गतेषु वानरेन्द्रेषु रामस्सुग्रीवमब्रवीत् ।
कथं भवान्विजानीते सर्वं वै मण्डलं भुवः ॥ 1 ॥
सुग्रीवस्तु ततो राममुवाच प्रणतात्मवान् ।
श्रूयतां सर्वमाख्यास्ये विस्तरेण नरर्षभ ॥ 2 ॥
यदा तु दुन्दुभिं नाम दानवं महिषाकृतिम् ।
परिकालयते वाली मलयं प्रति पर्वतम् ॥ 3 ॥
तदा विवेश महिषो मलयस्य गुहां प्रति ।
विवेश वाली तत्रापि मलयं तज्जिघांसया ॥ 4 ॥
ततोऽहं तत्र निक्षिप्तो गुहाद्वारि विनीतवत् ।
न च निष्क्रामते वाली तदा संवत्सरे गते ॥ 5 ॥
ततः क्षतजवेगेन आपुपूरे तदा बिलम् ।
तदहं विस्मितो दृष्ट्वा भ्रातृशोकविषार्दितः ॥ 6 ॥
अथाऽहं कृतबुद्धिस्तु सुव्यक्तं निहतो गुरुः ।
शिला पर्वतसङ्काशा बिलद्वारि मया कृता ॥ 7 ॥
अशक्नुव न्निष्क्रमितुं महिषो विनशेदिति ।
ततोऽहमागां किष्किन्धां निराशस्तस्य जीविते ॥ 8 ॥
राज्यं च सुमहत्प्राप्य तारया रुमया सह ।
मित्रैश्च सहितस्तत्र वसामि विगतज्वरः ॥ 9 ॥
आजगाम ततो वाली हत्वा तं दानवर्षभम् ।
ततोऽहमददां राज्यं गौरवाद्भययन्त्रितः ॥ 10 ॥
स मां जिघांसुर्दुष्टात्मा वाली प्रव्यथितेन्द्रियः ।
परिकालयते क्रोधाद्धावन्तं सचिवैस्सह ॥ 11 ॥
ततोऽहं वालिना तेन साऽनुबद्धः प्रधावितः ।
नदीश्च विविधाः पश्यन्वनानि नगराणि च ॥ 12 ॥
आदर्शतलसङ्काशा ततो वै पृथिवी मया ।
अलातचक्रप्रतिमा दृष्टा गोष्पदवत्तदा ॥ 13 ॥
पूर्वां दिशं ततो गत्वा पश्यामि विविधान् द्रुमान् ।
पर्वतन्श्च नदी रम्यास्सरांसि विविधानि च ॥ 14 ॥
उदयं तत्र पश्यामि पर्वतं धातुमण्डितम् ।
क्षीरोदं सागरं चैव नित्यमप्सरसालयम् ॥ 15 ॥
परिकालयमानस्तु वालिनाऽभिद्रुत स्तदा ।
पुनरावृत्य सहसा प्रस्थितोऽहं तदा विभो ॥ 16 ॥
पुनरावर्तमानस्तु वालिनाऽभिद्रुतोद्रुतम् ।
दिशस्तस्यास्ततो भूयः प्रस्थितो दक्षिणां दिशम् ।
विन्ध्यपादपसङ्कीर्णां चन्दनद्रुमशोभिताम् ॥ 17 ॥
द्रुमशैलांस्ततः पश्यन्भूयो दक्षिणतोऽपराम् ।
पश्चिमां च दिशं प्राप्ता वालिना समभिद्रुतः ॥ 18 ॥
सम्पश्यन्विविधान्देशानस्तं च गिरिसत्तमम् ।
प्राप्य चास्तं गिरिश्रेष्ठमुत्तरां सम्प्रधावितः ॥ 19 ॥
हिमवन्तं च मेरुं च समुद्रं च तथोत्तरम् ।
यदा न विन्दं शरणं वालिना समभिद्रुतः ॥ 20 ॥
तदा मां बुद्धिसम्पन्नो हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ।
इदानीं मे स्मृतं राजन्यथा वाली हरीश्वरः ॥ 21 ॥
मतङ्गेन तदा शप्तो ह्यस्मिन्नाश्रममण्डले ।
प्रविशेद्यदि वै वाली मूर्धाऽस्य शतधा भवेत् ॥ 22 ॥
तत्र वासस्सुखोऽस्माकं निरुद्विग्नो भविष्यति ।
ततः पर्वतमासाद्य ऋष्यमूकं नृपात्मज ॥ 23 ॥
न विवेश तदा वाली मतङ्गस्य भयात्तदा ।
एवं मया तदा राजन्प्रत्यक्षमुपलक्षितम् ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
gateṣu vānarendreṣu rāmassugrīvamabravīt |
kathaṃ bhavānvijānīte sarvaṃ vai maṇḍalaṃ bhuvaḥ || 1 ||
sugrīvastu tato rāmamuvāca praṇatātmavān |
śrūyatāṃ sarvamākhyāsye vistareṇa nararṣabha || 2 ||
yadā tu dundubhiṃ nāma dānavaṃ mahiṣākṛtim |
parikālayate vālī malayaṃ prati parvatam || 3 ||
tadā viveśa mahiṣo malayasya guhāṃ prati |
viveśa vālī tatrāpi malayaṃ tajjighāṃsayā || 4 ||
tato'haṃ tatra nikṣipto guhādvāri vinītavat |
na ca niṣkrāmate vālī tadā saṃvatsare gate || 5 ||
tataḥ kṣatajavegena āpupūre tadā bilam |
tadahaṃ vismito dṛṣṭvā bhrātṛśokaviṣārditaḥ || 6 ||
athā'haṃ kṛtabuddhistu suvyaktaṃ nihato guruḥ |
śilā parvatasaṅkāśā biladvāri mayā kṛtā || 7 ||
aśaknuva nniṣkramituṃ mahiṣo vinaśediti |
tato'hamāgāṃ kiṣkindhāṃ nirāśastasya jīvite || 8 ||
rājyaṃ ca sumahatprāpya tārayā rumayā saha |
mitraiśca sahitastatra vasāmi vigatajvaraḥ || 9 ||
ājagāma tato vālī hatvā taṃ dānavarṣabham |
tato'hamadadāṃ rājyaṃ gauravādbhayayantritaḥ || 10 ||
sa māṃ jighāṃsurduṣṭātmā vālī pravyathitendriyaḥ |
parikālayate krodhāddhāvantaṃ sacivaissaha || 11 ||
tato'haṃ vālinā tena sā'nubaddhaḥ pradhāvitaḥ |
nadīśca vividhāḥ paśyanvanāni nagarāṇi ca || 12 ||
ādarśatalasaṅkāśā tato vai pṛthivī mayā |
alātacakrapratimā dṛṣṭā goṣpadavattadā || 13 ||
pūrvāṃ diśaṃ tato gatvā paśyāmi vividhān drumān |
parvatanśca nadī ramyāssarāṃsi vividhāni ca || 14 ||
udayaṃ tatra paśyāmi parvataṃ dhātumaṇḍitam |
kṣīrodaṃ sāgaraṃ caiva nityamapsarasālayam || 15 ||
parikālayamānastu vālinā'bhidruta stadā |
punarāvṛtya sahasā prasthito'haṃ tadā vibho || 16 ||
punarāvartamānastu vālinā'bhidrutodrutam |
diśastasyāstato bhūyaḥ prasthito dakṣiṇāṃ diśam |
vindhyapādapasaṅkīrṇāṃ candanadrumaśobhitām || 17 ||
drumaśailāṃstataḥ paśyanbhūyo dakṣiṇato'parām |
paścimāṃ ca diśaṃ prāptā vālinā samabhidrutaḥ || 18 ||
sampaśyanvividhāndeśānastaṃ ca girisattamam |
prāpya cāstaṃ giriśreṣṭhamuttarāṃ sampradhāvitaḥ || 19 ||
himavantaṃ ca meruṃ ca samudraṃ ca tathottaram |
yadā na vindaṃ śaraṇaṃ vālinā samabhidrutaḥ || 20 ||
tadā māṃ buddhisampanno hanūmānvākyamabravīt |
idānīṃ me smṛtaṃ rājanyathā vālī harīśvaraḥ || 21 ||
mataṅgena tadā śapto hyasminnāśramamaṇḍale |
praviśedyadi vai vālī mūrdhā'sya śatadhā bhavet || 22 ||
tatra vāsassukho'smākaṃ nirudvigno bhaviṣyati |
tataḥ parvatamāsādya ṛṣyamūkaṃ nṛpātmaja || 23 ||
na viveśa tadā vālī mataṅgasya bhayāttadā |
evaṃ mayā tadā rājanpratyakṣamupalakṣitam || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.