ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਚਤੁਃषष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਆਖ੍ਯਾਤਾ ਗृਧ੍ਰਰਾਜੇਨ ਸਮੁਤ੍ਪ੍ਲੁਤ੍ਯ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ।
ਸਙ੍ਗਤਾਃ ਪ੍ਰੀਤਿਸਂਯੁਕ੍ਤਾ ਵਿਨੇਦੁਰ੍ਭੀਮਵਿਕ੍ਰਮਾਃ ॥ 1 ॥
ਸਮ੍ਪਾਤੇਰ੍ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਹਰਯੋ ਰਾਵਣਕ੍षਯਮ੍ ।
ਹृष੍ਟਾਸ੍ਸਾਗਰਮਾਜਗ੍ਮੁਸ੍ਸੀਤਾਦਰ੍ਸ਼ਨਕਾਙ੍ਕ੍षਿਣਃ ॥ 2 ॥
ਅਭਿਕ੍ਰਮ੍ਯ ਤੁ ਤਂ ਦੇਸ਼ਂ ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਭੀਮਵਿਕ੍ਰਮਾਃ ।
ਕृਤ੍ਸ੍ਨਂ ਲੋਕਸ੍ਯ ਮਹਤਃ ਪ੍ਰਤਿਬਿਮ੍ਬਮਿਵ ਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 3 ॥
ਦਕ੍षਿਣਸ੍ਯ ਸਮੁਦ੍ਰਸ੍ਯ ਸਮਾਸਾਦ੍ਯੋਤ੍ਤਰਾਂ ਦਿਸ਼ਮ੍ ।
ਸਨ੍ਨਿਵੇਸ਼ਂ ਤਤਸ਼੍ਚਕ੍ਰੁਰ੍ਹਰਿਵੀਰਾ ਮਹਾਬਲਾਃ ॥ 4 ॥
ਸਤ੍ਤ੍ਵੈਰ੍ਮਹਦ੍ਭਿਰ੍ਵਿਕृਤੈਃ ਕ੍ਰੀਡਦ੍ਭਿਰ੍ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਜਲੇ ।
ਵ੍ਯਾਤ੍ਤਾਸ੍ਯੈਸ੍ਸੁਮਹਾਕਾਯੈਰੂਰ੍ਮਿਭਿਸ਼੍ਚ ਸਮਾਕੁਲਮ੍ ॥ 5 ॥
ਪ੍ਰਸੁਪ੍ਤਮਿਵ ਚਾਨ੍ਯਤ੍ਰ ਕ੍ਰੀਡਨ੍ਤਮਿਵ ਚਾਨ੍ਯਤਃ ।
ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਪਰ੍ਵਤਮਾਤ੍ਰੈਸ਼੍ਚ ਜਲਰਾਸ਼ਿਭਿਰਾਵृਤਮ੍ ॥ 6 ॥
ਸਙ੍ਕੁਲਂ ਦਾਨਵੇਨ੍ਦ੍ਰੈਸ਼੍ਚ ਪਾਤਾਲਤਲਵਾਸਿਭਿਃ ।
ਰੋਮਹਰ੍षਕਰਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਿषੇਦੁਃ ਕਪਿਕੁਞ੍ਜਰਾਃ ॥ 7 ॥
ਆਕਾਸ਼ਮਿਵ ਦੁष੍ਪਾਰਂ ਸਾਗਰਂ ਪ੍ਰੇਕ੍षਯ ਵਾਨਰਾਃ ।
ਵਿषੇਦੁ ਸ੍ਸਹਸਾਸਰ੍ਵੇ ਕਥਂ ਕਾਰ੍ਯਮਿਤਿ ਬ੍ਰੁਵਨ੍ ॥ 8 ॥
ਵਿषਣ੍ਣਾਂ ਵਾਹਿਨੀਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸਾਗਰਸ੍ਯ ਨਿਰੀਕ੍षਣਾਤ੍ ।
ਆਸ਼੍ਵਾਸਯਾਮਾਸ ਹਰੀਨ੍ਭਯਾਰ੍ਤਾਨ੍ ਹਰਿਸਤ੍ਤਮਃ ॥ 9 ॥
ਤਾਨ੍ਵਿषਾਦੇਨ ਮਹਤਾ ਵਿषਣ੍ਣਾਨ੍ਵਾਨਰਰ੍षਭਾਨ੍ ।
ਉਵਾਚ ਮਤਿਮਾਨ੍ਕਾਲੇ ਵਾਲਿਸੂਨੁਰ੍ਮਹਾਬਲਃ ॥ 10 ॥
ਨ ਵਿषਾਦੇ ਮਨਃ ਕਾਰ੍ਯਂ ਵਿषਾਦੋ ਦੋषਵਤ੍ਤਮਃ ।
ਵਿषਾਦੋ ਹਨ੍ਤਿ ਪੁਰੁषਂ ਬਾਲਂ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧ ਇਵੋਰਗਃ ॥ 11 ॥
ਯੋ ਵਿषਾਦਂ ਪ੍ਰਸਹਤੇ ਵਿਕ੍ਰਮੇ ਪਰ੍ਯੁਪਸ੍ਥਿਤੇ ।
ਤੇਜਸਾ ਤਸ੍ਯ ਹੀਨਸ੍ਯ ਪੁਰੁषਾਰ੍ਥੋ ਨ ਸਿਧ੍ਯਤਿ ॥ 12 ॥
ਤਸ੍ਯਾਂ ਰਾਤ੍ਰ੍ਯਾਂ ਵ੍ਯਤੀਤਾਯਾਮਙ੍ਗਦੋ ਵਾਨਰੈਸ੍ਸਹ ।
ਹਰਿਵृਦ੍ਧੈਸ੍ਸਮਾਗਮ੍ਯ ਪੁਨਰ੍ਮਨ੍ਤ੍ਰਮਮਨ੍ਤ੍ਰਯਤ੍ ॥ 13 ॥
ਸਾ ਵਾਨਰਾਣਾਂ ਧ੍ਵਜਿਨੀ ਪਰਿਵਾਰ੍ਯਾਙ੍ਗਦਂ ਬਭੌ ।
ਵਾਸਵਂ ਪਰਿਵਾਰ੍ਯੇਵ ਮਰੁਤਾਂ ਵਾਹਿਨੀ ਸ੍ਥਿਤਾ ॥ 14 ॥
ਕੋऽਨ੍ਯਸ੍ਤਾਂ ਵਾਨਰੀਂ ਸੇਨਾਂ ਸ਼ਕ੍ਤਃਸ੍ਤਮ੍ਭਯਿਤੁਂ ਭਵੇਤ੍ ।
ਅਨ੍ਯਤ੍ਰ ਵਾਲਿਤਨਯਾਦਨ੍ਯਤ੍ਰ ਚ ਹਨੂਮਤਃ ॥ 15 ॥
ਤਤਸ੍ਤਾਨ੍ਹਰਿਵृਦ੍ਧਾਂਸ਼੍ਚ ਤਚ੍ਚ ਸੈਨ੍ਯਮਰਿਨ੍ਦਮਃ ।
ਅਨੁਮਾਨ੍ਯਾਙ੍ਗਦਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ਵਾਕ੍ਯਮਰ੍ਥਵਦਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 16 ॥
ਕ ਇਦਾਨੀਂ ਮਹਾਤੇਜਾ ਲਙ੍ਘਯਿष੍ਯਤਿ ਸਾਗਰਮ੍ ।
ਕਃ ਕਰਿष੍ਯਤਿ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਸਤ੍ਯਸਨ੍ਧਮਰਿਨ੍ਦਮਮ੍ ॥ 17 ॥
ਕੋ ਵੀਰੋ ਯੋਜਨਸ਼ਤਂ ਲਙ੍ਘਯੇਤ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ।
ਇਮਾਂਸ਼੍ਚ ਯੂਥਪਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਮੋਕ੍षਯੇਤ੍ਕੋ ਮਹਾਭਯਾਤ੍ ॥ 18 ॥
ਕਸ੍ਯ ਪ੍ਰਭਾਵਾਦ੍ਧਾਰਾਂਸ਼੍ਚ ਪੁਤ੍ਰਾਂਸ਼੍ਚੈਵ ਗृਹਾਣਿ ਚ ।
ਇਤੋ ਨਿਵृਤ੍ਤਾਃ ਪਸ਼੍ਯੇਮ ਸਿਦ੍ਧਾਰ੍ਥਾਸ੍ਸੁਖਿਨੋ ਵਯਮ੍ ॥ 19 ॥
ਕਸ੍ਯ ਪ੍ਰਸਾਦਾਦ੍ਰਾਮਂ ਚ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਚ ਮਹਾਬਲਮ੍ ।
ਅਭਿਗਚ੍ਛੇਮ ਸਂਹृष੍ਟਾਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਚ ਵਨੌਕਸਮ੍ ॥ 20 ॥
ਯਦਿ ਕਸ਼੍ਚਿਤ੍ਸਮਰ੍ਥੋ ਵਸ੍ਸਾਗਰਪ੍ਲਵਨੇ ਹਰਿਃ ।
ਸ ਦਦਾ ਤ੍ਵਿਹ ਨ ਸ਼ਸ਼ੀਘ੍ਰਂ ਪੁਣ੍ਯਾਮਭਯਦਕ੍षਿਣਾਮ੍ ॥ 21 ॥
ਅਙ੍ਗਦਸ੍ਯ ਵਚ ਸ਼੍ਸ਼ृਤ੍ਵਾ ਨ ਕਸ਼੍ਚਿਤ੍ ਕਿਞ੍ਚਿਦਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਸ੍ਤਿਮਿਤੇ ਵਾ ਭਵਤ੍ਸਰ੍ਵਾ ਸਾ ਤਤ੍ਰ ਹਰਿਵਾਹਿਨੀ ॥ 22 ॥
ਪੁਨਰੇਵਾਙ੍ਗਦਃ ਪ੍ਰਾਹ ਤਾਨ੍ਹਰੀਨ੍ਹਰਿਸਤ੍ਤਮਃ ।
ਸਰ੍ਵੇ ਬਲਵਤਾਂ ਸ਼੍ਰੇष੍ਠਾ ਭਵਨ੍ਤੋ ਦृਢਵਿਕ੍ਰਮਾਃ ॥ 23 ॥
ਵ੍ਯਪਦੇਸ਼੍ਯ ਕੁਲੇ ਜਾਤਾਃ ਪੂਜਿਤਾਸ਼੍ਚਾਪ੍ਯਭੀਕ੍ष੍ਣਸ਼ਃ ।
ਨ ਹਿ ਵੋ ਗਮਨੇ ਸਙ੍ਗਃ ਕਦਾਚਿਤ੍ਕਸ੍ਯਚਿਤ੍ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ।
ਬ੍ਰੁਵਧ੍ਵਂ ਯਸ੍ਯ ਯਾ ਸ਼ਕ੍ਤਿਃ ਪ੍ਲਵਨੇ ਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭਾਃ ॥ 24 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ ਚਤੁਃषष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुःषष्टितमस्सर्गः ।
आख्याता गृध्रराजेन समुत्प्लुत्य प्लवङ्गमाः ।
सङ्गताः प्रीतिसंयुक्ता विनेदुर्भीमविक्रमाः ॥ 1 ॥
सम्पातेर्वचनं श्रुत्वा हरयो रावणक्षयम् ।
हृष्टास्सागरमाजग्मुस्सीतादर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 2 ॥
अभिक्रम्य तु तं देशं ददृशुर्भीमविक्रमाः ।
कृत्स्नं लोकस्य महतः प्रतिबिम्बमिव स्थितम् ॥ 3 ॥
दक्षिणस्य समुद्रस्य समासाद्योत्तरां दिशम् ।
सन्निवेशं ततश्चक्रुर्हरिवीरा महाबलाः ॥ 4 ॥
सत्त्वैर्महद्भिर्विकृतैः क्रीडद्भिर्विविधैर्जले ।
व्यात्तास्यैस्सुमहाकायैरूर्मिभिश्च समाकुलम् ॥ 5 ॥
प्रसुप्तमिव चान्यत्र क्रीडन्तमिव चान्यतः ।
क्वचित्पर्वतमात्रैश्च जलराशिभिरावृतम् ॥ 6 ॥
सङ्कुलं दानवेन्द्रैश्च पातालतलवासिभिः ।
रोमहर्षकरं दृष्ट्वा विषेदुः कपिकुञ्जराः ॥ 7 ॥
आकाशमिव दुष्पारं सागरं प्रेक्षय वानराः ।
विषेदु स्सहसासर्वे कथं कार्यमिति ब्रुवन् ॥ 8 ॥
विषण्णां वाहिनीं दृष्ट्वा सागरस्य निरीक्षणात् ।
आश्वासयामास हरीन्भयार्तान् हरिसत्तमः ॥ 9 ॥
तान्विषादेन महता विषण्णान्वानरर्षभान् ।
उवाच मतिमान्काले वालिसूनुर्महाबलः ॥ 10 ॥
न विषादे मनः कार्यं विषादो दोषवत्तमः ।
विषादो हन्ति पुरुषं बालं क्रुद्ध इवोरगः ॥ 11 ॥
यो विषादं प्रसहते विक्रमे पर्युपस्थिते ।
तेजसा तस्य हीनस्य पुरुषार्थो न सिध्यति ॥ 12 ॥
तस्यां रात्र्यां व्यतीतायामङ्गदो वानरैस्सह ।
हरिवृद्धैस्समागम्य पुनर्मन्त्रममन्त्रयत् ॥ 13 ॥
सा वानराणां ध्वजिनी परिवार्याङ्गदं बभौ ।
वासवं परिवार्येव मरुतां वाहिनी स्थिता ॥ 14 ॥
कोऽन्यस्तां वानरीं सेनां शक्तःस्तम्भयितुं भवेत् ।
अन्यत्र वालितनयादन्यत्र च हनूमतः ॥ 15 ॥
ततस्तान्हरिवृद्धांश्च तच्च सैन्यमरिन्दमः ।
अनुमान्याङ्गदश्श्रीमान्वाक्यमर्थवदब्रवीत् ॥ 16 ॥
क इदानीं महातेजा लङ्घयिष्यति सागरम् ।
कः करिष्यति सुग्रीवं सत्यसन्धमरिन्दमम् ॥ 17 ॥
को वीरो योजनशतं लङ्घयेत प्लवङ्गमाः ।
इमांश्च यूथपान् सर्वान्मोक्षयेत्को महाभयात् ॥ 18 ॥
कस्य प्रभावाद्धारांश्च पुत्रांश्चैव गृहाणि च ।
इतो निवृत्ताः पश्येम सिद्धार्थास्सुखिनो वयम् ॥ 19 ॥
कस्य प्रसादाद्रामं च लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अभिगच्छेम संहृष्टास्सुग्रीवं च वनौकसम् ॥ 20 ॥
यदि कश्चित्समर्थो वस्सागरप्लवने हरिः ।
स ददा त्विह न शशीघ्रं पुण्यामभयदक्षिणाम् ॥ 21 ॥
अङ्गदस्य वच श्शृत्वा न कश्चित् किञ्चिदब्रवीत् ।
स्तिमिते वा भवत्सर्वा सा तत्र हरिवाहिनी ॥ 22 ॥
पुनरेवाङ्गदः प्राह तान्हरीन्हरिसत्तमः ।
सर्वे बलवतां श्रेष्ठा भवन्तो दृढविक्रमाः ॥ 23 ॥
व्यपदेश्य कुले जाताः पूजिताश्चाप्यभीक्ष्णशः ।
न हि वो गमने सङ्गः कदाचित्कस्यचित्क्वचित् ।
ब्रुवध्वं यस्य या शक्तिः प्लवने प्लवगर्षभाः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुःषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.