ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡമ് ।
അഥ സപ്തവിംശസ്സര്ഗഃ ।
അഭിഷിക്തേ തു സുഗ്രീവേ പ്രവിഷ്ടേ വാനരേ ഗുഹാമ് ।
ആജഗാമ സഹ ഭ്രാത്രാ രാമഃ പ്രസ്രവണം ഗിരിമ് ॥ 1 ॥
ശാര്ദൂലമൃഗസങ്ഘുഷ്ടം സിംഹൈര്ഭീമരവൈര്വൃതമ് ।
നാനാഗുല്മലതാഗൂഢം ബഹുപാദപസങ്കുലമ് ॥ 2 ॥
ഋക്ഷവാനരഗോപുച്ഛൈര്മാര്ജാരൈശ്ച നിഷേവിതമ് ।
മേഘരാശിനിഭം ശൈലം നിത്യം ശുചിജലാശയമ് ॥ 3 ॥
തസ്യ ശൈലസ്യ ശിഖരേ മഹതീമായതാം ഗുഹാമ് ।
പ്രത്യഗൃഹ്ണത വാസാര്ഥം രാമസ്സൌമിത്രിണാ സഹ ॥ 4 ॥
കൃത്വാ ച സമയം രാമസ്സുഗ്രീവേണ സഹാനഘഃ ।
കാലയുക്തം മഹദ്വാക്യമുവാച രഘുനന്ദനഃ ॥ 5 ॥
വിനീതം ഭ്രാതരം ഭ്രാതാ ലക്ഷ്മണം ലക്ഷ്മിവര്ധനമ് ।
ഇയം ഗിരിഗുഹാ രമ്യാ വിശാലാ യുക്തമാരുതാ ।
അസ്യാം വത്സ്യാമ സൌമിത്രേ വര്ഷരാത്രമരിന്ദമ ॥ 6 ॥
ഗിരിശൃങ്ഗമിദം രമ്യമുന്നതം പാര്ഥിവാത്മജ ॥ 7 ॥
ശ്വേതാഭിഃ കൃഷ്ണതാമ്രാഭിശ്ശിലാഭിരുപശോഭിതമ് ।
നാനാധാതുസമാകീര്ണം ദരീനിര്ഝരശോഭിതമ് ॥ 8 ॥
വിവിധൈര്വൃക്ഷഷണ്ഡൈശ്ച ചാരുചിത്രലതായുതമ് ।
നാനാവിഹഗസങ്ഘുഷ്ടം മയൂരരവനാദിതമ് ॥ 9 ॥
മാലതീകുന്ദഗുല്മൈശ്ച സിന്ധുവാരൈശ്ശിരീഷകൈഃ ।
കദമ്ബാര്ജുനസര്ജൈശ്ച പുഷ്പിതൈരുപശോഭിതമ് ॥ 10 ॥
ഇയം ച നലിനീ രമ്യാ ഫുല്ലപങ്കജമണ്ഡിതാ ।
നാതിദൂരേ ഗുഹായാനൌ ഭവിഷ്യതി നൃപാത്മജ ॥ 11 ॥
പ്രാഗുദക്പ്രവണേ ദേശേ ഗുഹാ സാധു ഭവിഷ്യതി ।
പശ്ചാച്ചൈവോന്നതാ സൌമ്യ നിവാതേയം ഭവിഷ്യതി ॥ 12 ॥
ഗുഹാദ്വാരേ ച സൌമിത്രേ ശിലാ സമതലാ ശുഭാ ।
ശ്ലക്ഷ്ണാ ചൈവായതാ ചൈവ ഭിന്നാഞ്ജനചയോപമാ ॥ 13 ॥
ഗിരിശൃങ്ഗമിദം താത പശ്യ ചോത്തരതഃ ശുഭമ് ।
ഭിന്നാഞ്ജനചയാകാരമമ്ഭോധരമിവോത്ഥിതമ് ॥ 14 ॥
ദക്ഷിണസ്യാമപി ദിശി സ്ഥിതം ശ്വേതമിവാപരമ് ।
കൈലാസശിഖരപ്രഖ്യം നാനാധാതുവിഭൂഷിതമ് ॥ 15 ॥
പ്രാചീനവാഹിനീം ചൈവ നദീം ഭൃശമകര്ദമാമ് ।
ഗുഹായാഃ പൂര്വതഃ പശ്യ ത്രികൂടേ ജാഹ്നവീമിവ ॥ 16 ॥
ചന്ദനൈസ്തിലകൈസ്താലൈസ്തമാലൈരതിമുക്തകൈഃ ।
പദ്മകൈഃ സരലൈശ്ചൈവ അശോകൈശ്ചൈവ ശോഭിതാമ് ॥ 17 ॥
വാനീരൈസ്തിമിശൈശ്ചൈവ വകുലൈഃ കേതകൈര്ധവൈഃ ।
ഹിന്താലൈസ്തിനിശൈര്നീപൈര്വേത്രകൈഃ കൃതമാലകൈഃ ॥ 18 ॥
തീരജൈശ്ശോഭിതാ ഭാതി നാനാരൂപൈ സ്തതസ്തതഃ ।
വസനാഭരണോപേതാ പ്രമദേവാഭ്യലങ്കൃതാ ॥ 19 ॥
ശതശഃ പക്ഷിസങ്ഘൈശ്ച നാനാനാദൈര്വിനാദിതാ ।
ഏകൈകമനുരക്തൈശ്ച ചക്രവാകൈരലങ്കൃതാ ॥ 20 ॥
പുലിനൈരതിരമ്യൈശ്ച ഹംസസാരസസേവിതൈഃ ।
പ്രഹസന്തീവഭാത്യേഷാ നാരീ സര്വവിഭൂഷിതാ ॥ 21 ॥
ക്വചിന്നീലോത്പലൈശ്ഛന്നാ ഭാതി രക്തോത്പലൈഃ ക്വചിത് ।
ക്വചിദാഭാതി ശുക്ലൈശ്ച ദിവ്യൈഃ കുമുദകുട്മലൈഃ ॥ 22 ॥
പാരിപ്ലവശതൈര്ജുഷ്ടാ ബര്ഹിക്രൌഞ്ചവിനാദിതാ ।
രമണീയാ നദീ സൌമ്യ മുനിസങ്ഘൈര്നിഷേവിതാ ॥ 23 ॥
പശ്യ ചന്ദനവൃക്ഷാണാം പങ്ക്തീസ്സുരചിതാ ഇവ ।
കകുഭാനാം ച ദൃശ്യന്തേ മനസേവോദിതാസ്സമമ് ॥ 24 ॥
അഹോ സുരമണീയോഽയം ദേശശ്ശത്രുനിഷൂദന ।
ദൃഢം രംസ്യാവ സൌമിത്രേ സാധ്വത്ര നിവസാവഹൈ ॥ 25 ॥
ഇതശ്ച നാതിദൂരേ സാ കിഷ്കിന്ധാ ചിത്രകാനനാ ।
സുഗ്രീവസ്യ പുരീ രമ്യാ ഭവിഷ്യതി നൃപാത്മജ ॥ 26 ॥
ഗീതവാദിത്രനിര്ഘോഷശ്ശ്രൂയതേ ജയതാം വര ।
നര്ദതാം വാനരാണാം ച മൃദങ്ഗാഡമ്ബരൈ സ്സഹ ॥ 27 ॥
ലബ്ധ്വാ ഭാര്യാം കപിവരഃ പ്രാപ്യ രാജ്യം സുഹൃദ്വൃതഃ ।
ധ്രുവം നന്ദതി സുഗ്രീവസ്സമ്പ്രാപ്യ മഹതീം ശ്രിയമ് ॥ 28 ॥
ഇത്യുക്ത്വാ ന്യവസത്തത്ര രാഘവസ്സഹലക്ഷ്മണഃ ।
ബഹുദൃശ്യദരീകുഞ്ജേ തസ്മിന്പ്രസ്രവണേ ഗിരൌ ॥ 29 ॥
സുസുഖേഽപി ബഹുദ്രവ്യേ തസ്മിന്ഹി ധരണീധരേ ।
വസതസ്തസ്യ രാമസ്യ രതിരല്പാപിനാ ഭവേത് ॥ 30 ॥
ഹൃതാം ഹി ഭാര്യാം സ്മരതഃ പ്രാണേഭ്യോഽപി ഗരീയസീമ് ।
ഉദയാഭ്യുദിതം ദൃഷ്ട്വാ ശശാങ്കം ച വിശേഷതഃ ॥ 31 ॥
ആവിവേശ ന തം നിദ്രാ നിശാസു ശയനം ഗതമ് ।
തത്സമുത്ഥേന ശോകേന ബാഷ്പോപഹതചേതസമ് ॥ 32 ॥
തം ശോചമാനം കാകുത്സ്ഥം നിത്യം ശോകപരായണമ് ।
തുല്യദുഃഖോഽബ്രവീദ്ഭ്രാതാ ലക്ഷ്മണോഽനുനയന്വചഃ ॥ 33 ॥
അലം വീര വ്യഥാം ഗത്വാ ന ത്വം ശോചിതുമര്ഹസി ।
ശോചതോ വ്യവസീദന്തി സര്വാര്ഥാ വിദിതം ഹി തേ ॥ 34 ॥
ഭവാന്ക്രിയാപരോ ലോകേ ഭവാന് ദേവപരായണഃ ।
ആസ്തികോ ധര്മശീലശ്ച വ്യവസായീ ച രാഘവ ॥ 35 ॥
ന ഹ്യവ്യവസിതശ്ശത്രും രാക്ഷസം തം വിശേഷതഃ ।
സമര്ഥസ്ത്വം രണേ ഹന്തും വിക്രമൈര്ജിഹ്മകാരിണമ് ॥ 36 ॥
സമുന്മൂലയ ശോകം ത്വം വ്യവസായം സ്ഥിരം കുരു ।
തതസ്സപരിവാരം തം നിര്മൂലം കുരു രാക്ഷസമ് ॥ 37 ॥
പൃഥിവീമപി കാകുത്സ്ഥ സസാഗരവനാചലാമ് ।
പരിവര്തയിതും ശക്തഃ കിമങ്ഗപുന രാവണമ് ॥ 38 ॥
ശരത്കാലം പ്രതീക്ഷസ്വ പ്രാവൃട്കാലോഽയമാഗതഃ ।
തതസ്സരാഷ്ട്രം സഗണം രാവണം ത്വം വധിഷ്യസി ॥ 39 ॥
അഹം തു ഖലു തേ വീര്യം പ്രസുപ്തം പ്രതിബോധയേ ।
ദീപ്സൈരാഹുതിഭിഃ കാലേ ഭസ്മച്ഛന്നമിവാനലമ് ॥ 40 ॥
ലക്ഷ്മണസ്യ തു തദ്വാക്യം പ്രതിപൂജ്യ ഹിതം ശുഭമ് ।
രാഘവസ്സുഹൃദം സ്നിഗ്ധമിദം വചനമബ്രവീത് ॥ 41 ॥
വാച്യം യദനുരക്തേന സ്നിഗ്ധേന ച ഹിതേന ച ।
സത്യവിക്രമയുക്തേന തദുക്തം ലക്ഷ്മണ ത്വയാ ॥ 42 ॥
ഏഷ ശോകഃ പരിത്യക്തസ്സര്വകാര്യാവസാദകഃ ।
വിക്രമേഷ്വപ്രതിഹതം തേജഃ പ്രോത്സാഹയാമ്യഹമ് ॥ 43 ॥
ശരത്കാലം പ്രതീക്ഷിഷ്യേ സ്ഥിതോഽസ്മി വചനേ തവ ।
സുഗ്രീവസ്യ നദീനാം ച പ്രസാദമനുപാലയന് ॥ 44 ॥
ഉപകാരേണ വീരസ്തു പ്രതീകാരേണ യുജ്യതേ ।
അകൃതജ്ഞോഽപ്രതികൃതോ ഹന്തി സത്ത്വവതാം മനഃ ॥ 45 ॥
അഥൈവ മുക്തഃപ്രണിധായ ലക്ഷ്മണഃ കൃതാഞ്ജലിസ്തത്പ്രതിപൂജ്യ ഭാഷിതമ് ।
ഉവാച രാമം സ്വഭിരാമദര്ശനം പ്രദര്ശയന്ദര്ശനമാത്മനശ്ശുഭമ് ॥ 46 ॥
യഥോക്തമേതത്തവ സര്വമീപ്സിതം നരേന്ദ്ര കര്താ ന ചിരാദ്ധരീശ്വരഃ ।
ശരത്പ്രതീക്ഷഃ ക്ഷമതാമിമം ഭവാന് ജലപ്രപാതം രിപുനിഗ്രഹേ ധൃതഃ ॥ 47 ॥
നിയമ്യ കോപം പ്രതിപാല്യതാം ശരത് ക്ഷമസ്വ മാസാം ശ്ചതുരോ മയാ സഹ ।
വസാചലേഽസ്മിന്മൃഗരാജസേവിതേ സംവര്ധയന് ശത്രുവധേ സമുദ്യമമ് ॥ 48 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡേ സപ്തവിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे प्रविष्टे वानरे गुहाम् ।
आजगाम सह भ्रात्रा रामः प्रस्रवणं गिरिम् ॥ 1 ॥
शार्दूलमृगसङ्घुष्टं सिंहैर्भीमरवैर्वृतम् ।
नानागुल्मलतागूढं बहुपादपसङ्कुलम् ॥ 2 ॥
ऋक्षवानरगोपुच्छैर्मार्जारैश्च निषेवितम् ।
मेघराशिनिभं शैलं नित्यं शुचिजलाशयम् ॥ 3 ॥
तस्य शैलस्य शिखरे महतीमायतां गुहाम् ।
प्रत्यगृह्णत वासार्थं रामस्सौमित्रिणा सह ॥ 4 ॥
कृत्वा च समयं रामस्सुग्रीवेण सहानघः ।
कालयुक्तं महद्वाक्यमुवाच रघुनन्दनः ॥ 5 ॥
विनीतं भ्रातरं भ्राता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ।
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
अस्यां वत्स्याम सौमित्रे वर्षरात्रमरिन्दम ॥ 6 ॥
गिरिशृङ्गमिदं रम्यमुन्नतं पार्थिवात्मज ॥ 7 ॥
श्वेताभिः कृष्णताम्राभिश्शिलाभिरुपशोभितम् ।
नानाधातुसमाकीर्णं दरीनिर्झरशोभितम् ॥ 8 ॥
विविधैर्वृक्षषण्डैश्च चारुचित्रलतायुतम् ।
नानाविहगसङ्घुष्टं मयूररवनादितम् ॥ 9 ॥
मालतीकुन्दगुल्मैश्च सिन्धुवारैश्शिरीषकैः ।
कदम्बार्जुनसर्जैश्च पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 10 ॥
इयं च नलिनी रम्या फुल्लपङ्कजमण्डिता ।
नातिदूरे गुहायानौ भविष्यति नृपात्मज ॥ 11 ॥
प्रागुदक्प्रवणे देशे गुहा साधु भविष्यति ।
पश्चाच्चैवोन्नता सौम्य निवातेयं भविष्यति ॥ 12 ॥
गुहाद्वारे च सौमित्रे शिला समतला शुभा ।
श्लक्ष्णा चैवायता चैव भिन्नाञ्जनचयोपमा ॥ 13 ॥
गिरिशृङ्गमिदं तात पश्य चोत्तरतः शुभम् ।
भिन्नाञ्जनचयाकारमम्भोधरमिवोत्थितम् ॥ 14 ॥
दक्षिणस्यामपि दिशि स्थितं श्वेतमिवापरम् ।
कैलासशिखरप्रख्यं नानाधातुविभूषितम् ॥ 15 ॥
प्राचीनवाहिनीं चैव नदीं भृशमकर्दमाम् ।
गुहायाः पूर्वतः पश्य त्रिकूटे जाह्नवीमिव ॥ 16 ॥
चन्दनैस्तिलकैस्तालैस्तमालैरतिमुक्तकैः ।
पद्मकैः सरलैश्चैव अशोकैश्चैव शोभिताम् ॥ 17 ॥
वानीरैस्तिमिशैश्चैव वकुलैः केतकैर्धवैः ।
हिन्तालैस्तिनिशैर्नीपैर्वेत्रकैः कृतमालकैः ॥ 18 ॥
तीरजैश्शोभिता भाति नानारूपै स्ततस्ततः ।
वसनाभरणोपेता प्रमदेवाभ्यलङ्कृता ॥ 19 ॥
शतशः पक्षिसङ्घैश्च नानानादैर्विनादिता ।
एकैकमनुरक्तैश्च चक्रवाकैरलङ्कृता ॥ 20 ॥
पुलिनैरतिरम्यैश्च हंससारससेवितैः ।
प्रहसन्तीवभात्येषा नारी सर्वविभूषिता ॥ 21 ॥
क्वचिन्नीलोत्पलैश्छन्ना भाति रक्तोत्पलैः क्वचित् ।
क्वचिदाभाति शुक्लैश्च दिव्यैः कुमुदकुट्मलैः ॥ 22 ॥
पारिप्लवशतैर्जुष्टा बर्हिक्रौञ्चविनादिता ।
रमणीया नदी सौम्य मुनिसङ्घैर्निषेविता ॥ 23 ॥
पश्य चन्दनवृक्षाणां पङ्क्तीस्सुरचिता इव ।
ककुभानां च दृश्यन्ते मनसेवोदितास्समम् ॥ 24 ॥
अहो सुरमणीयोऽयं देशश्शत्रुनिषूदन ।
दृढं रंस्याव सौमित्रे साध्वत्र निवसावहै ॥ 25 ॥
इतश्च नातिदूरे सा किष्किन्धा चित्रकानना ।
सुग्रीवस्य पुरी रम्या भविष्यति नृपात्मज ॥ 26 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषश्श्रूयते जयतां वर ।
नर्दतां वानराणां च मृदङ्गाडम्बरै स्सह ॥ 27 ॥
लब्ध्वा भार्यां कपिवरः प्राप्य राज्यं सुहृद्वृतः ।
ध्रुवं नन्दति सुग्रीवस्सम्प्राप्य महतीं श्रियम् ॥ 28 ॥
इत्युक्त्वा न्यवसत्तत्र राघवस्सहलक्ष्मणः ।
बहुदृश्यदरीकुञ्जे तस्मिन्प्रस्रवणे गिरौ ॥ 29 ॥
सुसुखेऽपि बहुद्रव्ये तस्मिन्हि धरणीधरे ।
वसतस्तस्य रामस्य रतिरल्पापिना भवेत् ॥ 30 ॥
हृतां हि भार्यां स्मरतः प्राणेभ्योऽपि गरीयसीम् ।
उदयाभ्युदितं दृष्ट्वा शशाङ्कं च विशेषतः ॥ 31 ॥
आविवेश न तं निद्रा निशासु शयनं गतम् ।
तत्समुत्थेन शोकेन बाष्पोपहतचेतसम् ॥ 32 ॥
तं शोचमानं काकुत्स्थं नित्यं शोकपरायणम् ।
तुल्यदुःखोऽब्रवीद्भ्राता लक्ष्मणोऽनुनयन्वचः ॥ 33 ॥
अलं वीर व्यथां गत्वा न त्वं शोचितुमर्हसि ।
शोचतो व्यवसीदन्ति सर्वार्था विदितं हि ते ॥ 34 ॥
भवान्क्रियापरो लोके भवान् देवपरायणः ।
आस्तिको धर्मशीलश्च व्यवसायी च राघव ॥ 35 ॥
न ह्यव्यवसितश्शत्रुं राक्षसं तं विशेषतः ।
समर्थस्त्वं रणे हन्तुं विक्रमैर्जिह्मकारिणम् ॥ 36 ॥
समुन्मूलय शोकं त्वं व्यवसायं स्थिरं कुरु ।
ततस्सपरिवारं तं निर्मूलं कुरु राक्षसम् ॥ 37 ॥
पृथिवीमपि काकुत्स्थ ससागरवनाचलाम् ।
परिवर्तयितुं शक्तः किमङ्गपुन रावणम् ॥ 38 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षस्व प्रावृट्कालोऽयमागतः ।
ततस्सराष्ट्रं सगणं रावणं त्वं वधिष्यसि ॥ 39 ॥
अहं तु खलु ते वीर्यं प्रसुप्तं प्रतिबोधये ।
दीप्सैराहुतिभिः काले भस्मच्छन्नमिवानलम् ॥ 40 ॥
लक्ष्मणस्य तु तद्वाक्यं प्रतिपूज्य हितं शुभम् ।
राघवस्सुहृदं स्निग्धमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 41 ॥
वाच्यं यदनुरक्तेन स्निग्धेन च हितेन च ।
सत्यविक्रमयुक्तेन तदुक्तं लक्ष्मण त्वया ॥ 42 ॥
एष शोकः परित्यक्तस्सर्वकार्यावसादकः ।
विक्रमेष्वप्रतिहतं तेजः प्रोत्साहयाम्यहम् ॥ 43 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षिष्ये स्थितोऽस्मि वचने तव ।
सुग्रीवस्य नदीनां च प्रसादमनुपालयन् ॥ 44 ॥
उपकारेण वीरस्तु प्रतीकारेण युज्यते ।
अकृतज्ञोऽप्रतिकृतो हन्ति सत्त्ववतां मनः ॥ 45 ॥
अथैव मुक्तःप्रणिधाय लक्ष्मणः कृताञ्जलिस्तत्प्रतिपूज्य भाषितम् ।
उवाच रामं स्वभिरामदर्शनं प्रदर्शयन्दर्शनमात्मनश्शुभम् ॥ 46 ॥
यथोक्तमेतत्तव सर्वमीप्सितं नरेन्द्र कर्ता न चिराद्धरीश्वरः ।
शरत्प्रतीक्षः क्षमतामिमं भवान् जलप्रपातं रिपुनिग्रहे धृतः ॥ 47 ॥
नियम्य कोपं प्रतिपाल्यतां शरत् क्षमस्व मासां श्चतुरो मया सह ।
वसाचलेऽस्मिन्मृगराजसेविते संवर्धयन् शत्रुवधे समुद्यमम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.