ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡമ് ।
അഥ സപ്തത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
ഏവമുക്തസ്തു സുഗ്രീവോ ലക്ഷ്മണേന മഹാത്മനാ ।
ഹനൂമന്തം സ്ഥിതം പാര്ശ്വേ സചിവന്ത്വിദമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
മഹേന്ദ്രഹിമവദ്വിന്ധ്യകൈലാസശിഖരേഷു ച ।
മന്ദരേ പാണ്ഡുശിഖരേ പഞ്ചശൈലേഷു യേ സ്ഥിതാഃ ॥ 2 ॥
തരുണാദിത്യവര്ണേഷു ഭ്രാജമാനേഷു സര്വതഃ ।
പര്വതേഷു സമുദ്രാന്തേ പശ്ചിമായാം ച യേ ദിശി ॥ 3 ॥
ആദിത്യഭവനേ ചൈവ ഗിരൌ സന്ധ്യാഭ്രസന്നിഭേ ।
പദ്മാതാലവനം ഭീമം സംശ്രിതാ ഹരിപുങ്ഗവാഃ ॥ 4 ॥
അഞ്ജനാമ്ബുദസങ്കാശാഃ കുഞ്ജരപ്രതിമൌജസഃ ।
അഞ്ജനേ പര്വതേ ചൈവ യേ വസന്തി പ്ലവങ്ഗമാഃ ॥ 5 ॥
മനശ്ശിലാ ഗുഹാവാസാ വാനരാഃ കനകപ്രഭാഃ ।
മേരുപാര്ശ്വഗതാശ്ചൈവ യേ ധൂമ്രഗിരിം സംശ്രിതാഃ ॥ 6 ॥
തരുണാദിത്യവര്ണാശ്ച പര്വതേ യേ മഹാരുണേ ।
പിബന്തോ മധുമൈരേയം ഭീമവേഗാഃ പ്ലവങ്ഗമാഃ ॥ 7 ॥
വനേഷു ച സുരമ്യേഷു സുഗന്ധിഷു മഹത്സു ച ।
താപസാനാം ച രമ്യേഷു വനാന്തേഷു സമന്തതഃ ॥ 8 ॥
താംസ്താം സ്ത്വമാനയ ക്ഷിപ്രം പൃഥിവ്യാം സര്വവാനരാന് ।
സാമദാനാദിഭിഃ സ്സര്വൈരാശു പ്രേഷയ വാനരാന് ॥ 9 ॥
പ്രേഷിതാഃ പ്രഥമം യേ ച മയാദൂതാ മഹാജവാഃ ।
ത്വരണാര്ഥം തു ഭൂയസ്ത്വം ഹരീന് സമ്പ്രേഷയാപരാന് ॥ 10 ॥
യേ പ്രസക്താശ്ച കാമേഷു ദീര്ഘസൂത്രാശ്ച വാനരാഃ ।
ഇഹാഽനയസ്വ താന് സര്വാന് ശീഘ്രം തു മമ ശാസനാത് ॥ 11 ॥
അഹോഭിര്ദശഭിര്യേ ച നാഗച്ഛന്തി മമാജ്ഞയാ ।
ഹന്തവ്യാസ്തേ ദുരാത്മാനോ രാജശാസനദൂഷകാഃ ॥ 12 ॥
ശതാന്യഥ സഹസ്രാണാം കോട്യശ്ച മമ ശാസനാത് ।
പ്രയാന്തു കപിസിംഹാനാം ദിശോ മമ മതേ സ്ഥിതാഃ ॥ 13 ॥
മേഘപര്വതസങ്കാശാശ്ഛാദയന്ത ഇവാമ്ബരമ് ।
ഘോരരൂപാഃ കപിശ്രേഷ്ഠാ യാന്തു മച്ഛാസനാദിതഃ ॥ 14 ॥
തേ ഗതിജ്ഞാ ഗതിം ജ്ഞാത്വാ പൃഥിവ്യാം സര്വവാനരാഃ ।
ആനയന്തു ഹരീന് സര്വാംസ്ത്വരിതാ ശസനാന്മമ ॥ 15 ॥
തസ്യ വാനര രാജസ്യ ശ്രുത്വാ വായുസുതോ വചഃ ।
ദിക്ഷു സര്വാസു വിക്രാന്താന്പ്രേഷയാമാസ വാനരാന് ॥ 16 ॥
തേ പദം വിഷ്ണുവിക്രാന്തം പതത്രിജ്യോതിരധ്വഗാഃ ।
പ്രയാതാഃ പ്രഹിതാ രാജ്ഞാ ഹരയസ്തത്ക്ഷണേന വൈ ॥ 17 ॥
തേ സമുദ്രേഷു ഗിരിഷു വനേഷു ച സരസ്സു ച ।
വാനരാ വാനരാന്സര്വാന്രാമഹേതോരചോദയന് ॥ 18 ॥
മൃത്യുകാലോപമസ്യാഽജ്ഞാം രാജരാജസ്യ വാനരാഃ ।
സുഗ്രീവസ്യായയു ശ്ശ്രുത്വാ സുഗ്രീവഭയദര്ശിനഃ ॥ 19 ॥
തതസ്തേഽഞ്ജനസങ്കാശാ ഗിരേസ്തസ്മാന്മഹാജവാഃ ।
തിസ്രഃ കോട്യഃ പ്ലവങ്ഗാനാം നിര്യയുര്യത്ര രാഘവഃ ॥ 20 ॥
അസ്തം ഗച്ഛതി യത്രാര്കസ്തസ്മിന്ഗിരിവരേ സ്ഥിതാഃ ।
സന്തപ്ത ഹേമമഹാഭാസസ്തസ്മാത്കോട്യോ ദശ ച്യുതാഃ ॥ 21 ॥
കൈലാസശിഖരേഭ്യശ്ച സിംഹകേസരവര്ചസാമ് ।
തതഃ കോടിസഹസ്രാണി വാനരാണാമുപാഗമന് ॥ 22 ॥
ഫലമൂലേന ജീവന്തോ ഹിമവന്തമുപാശ്രിതാഃ ।
തേഷാം കോടിസഹസ്രാണാം സഹസ്രം സമവര്തത ॥ 23 ॥
അങ്ഗാരകസമാനാനാം ഭീമാനാം ഭീമകര്മണാമ് ।
വിന്ധ്യാദ്വാനരകോടീനാം സഹസ്രാണ്യപതന്ദ്രുതമ് ॥ 24 ॥
ക്ഷീരോദവേലാനിലയാസ്തമാലവനവാസിനഃ ।
നാരികേലാശനാശ്ചൈവ തേഷാം സങ്ഖ്യാ ന വിദ്യതേ ॥ 25 ॥
വനേഭ്യോ ഗഹ്വരേഭ്യശ്ച സരിദ്ഭ്യശ്ച മഹാജവാ ।
ആഗച്ഛദ്വാനരീ സേനാ പിബന്തീവ ദിവാകരമ് ॥ 26 ॥
യേ തു ത്വരയിതും യാതാ വാനരാസ്സര്വവാനരാന് ।
തേ വീരാ ഹിമവച്ഛൈലം ദദൃശുസ്തം മഹാദ്രുമമ് ॥ 27 ॥
തസ്മിന്ഗിരിവരേ രമ്യേ യജ്ഞോ മാഹേശ്വരഃ പുരാ ।
സര്വദേവമനസ്തോഷോ ബഭൌ ദിവ്യോ മനോഹരഃ ॥ 28 ॥
അന്നനിഷ്യന്ദജാതാനി മൂലാനി ച ഫലാനി ച ।
അമൃതാസ്വാദകല്പാനി ദദൃശുസ്തത്ര വാനരാഃ ॥ 29 ॥
തദന്നസമ്ഭവം ദിവ്യം ഫലമൂലം മനോഹരമ് ।
യഃ കശ്ചിത്സകൃദശ്നാതി മാസം ഭവതി തര്പിതഃ ॥ 30 ॥
താനി മൂലാനി ദിവ്യാനി ഫലാനി ച ഫലാശനാഃ ।
ഔഷധാനി ച ദിവ്യാനി ജഗൃഹുര്ഹരിയൂഥപാഃ ॥ 31 ॥
തസ്മാച്ച യജ്ഞായതനാത്പുഷ്പാണി സുരഭീണി ച ।
ആനിന്യുര്വാനരാ ഗത്വാ സുഗ്രീവപ്രിയകാരണാത് ॥ 32 ॥
തേ തു സര്വേ ഹരിവരാഃ പൃഥിവ്യാം സര്വവാനരാന് ।
സഞ്ചോദയിത്വാ ത്വരിതാ യൂഥാനാം ജഗ്മുരഗ്രതഃ ॥ 33 ॥
തേ തു തേന മുഹൂര്തേന യൂഥപാശ്ശീഘ്രഗാമിനഃ ।
കിഷ്കിന്ധാം ത്വരയാ പ്രാപ്താ സ്സുഗ്രീവോ യത്ര വാനരഃ ॥ 34 ॥
തേ ഗൃഹീത്വൌഷധീസ്സര്വാഃ ഫലമൂലം ച വാനരാഃ ।
തം പ്രതിഗ്രാഹയാമാസുര്വചനം ചേദമബ്രുവന് ॥ 35 ॥
സര്വേ പരിഗതാശ്ശൈലാസ്സമുദ്രാശ്ച വനാനി ച ।
പൃഥിവ്യാം വാനരാസ്സര്വേ ശാസനാദുപയാന്തി തേ ॥ 36 ॥
ഏവം ശ്രുത്വാ തതോ ഹൃഷ്ട സ്സുഗ്രീവഃ പ്ലവഗാധിപഃ ।
പ്രതിജഗ്രാഹ തത്പ്രതീതസ്തേഷാം സര്വമുപായനമ് ॥ 37 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ കിഷ്കിന്ധാകാണ്ഡേ സപ്തത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
हनूमन्तं स्थितं पार्श्वे सचिवन्त्विदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
महेन्द्रहिमवद्विन्ध्यकैलासशिखरेषु च ।
मन्दरे पाण्डुशिखरे पञ्चशैलेषु ये स्थिताः ॥ 2 ॥
तरुणादित्यवर्णेषु भ्राजमानेषु सर्वतः ।
पर्वतेषु समुद्रान्ते पश्चिमायां च ये दिशि ॥ 3 ॥
आदित्यभवने चैव गिरौ सन्ध्याभ्रसन्निभे ।
पद्मातालवनं भीमं संश्रिता हरिपुङ्गवाः ॥ 4 ॥
अञ्जनाम्बुदसङ्काशाः कुञ्जरप्रतिमौजसः ।
अञ्जने पर्वते चैव ये वसन्ति प्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
मनश्शिला गुहावासा वानराः कनकप्रभाः ।
मेरुपार्श्वगताश्चैव ये धूम्रगिरिं संश्रिताः ॥ 6 ॥
तरुणादित्यवर्णाश्च पर्वते ये महारुणे ।
पिबन्तो मधुमैरेयं भीमवेगाः प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
वनेषु च सुरम्येषु सुगन्धिषु महत्सु च ।
तापसानां च रम्येषु वनान्तेषु समन्ततः ॥ 8 ॥
तांस्तां स्त्वमानय क्षिप्रं पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सामदानादिभिः स्सर्वैराशु प्रेषय वानरान् ॥ 9 ॥
प्रेषिताः प्रथमं ये च मयादूता महाजवाः ।
त्वरणार्थं तु भूयस्त्वं हरीन् सम्प्रेषयापरान् ॥ 10 ॥
ये प्रसक्ताश्च कामेषु दीर्घसूत्राश्च वानराः ।
इहाऽनयस्व तान् सर्वान् शीघ्रं तु मम शासनात् ॥ 11 ॥
अहोभिर्दशभिर्ये च नागच्छन्ति ममाज्ञया ।
हन्तव्यास्ते दुरात्मानो राजशासनदूषकाः ॥ 12 ॥
शतान्यथ सहस्राणां कोट्यश्च मम शासनात् ।
प्रयान्तु कपिसिंहानां दिशो मम मते स्थिताः ॥ 13 ॥
मेघपर्वतसङ्काशाश्छादयन्त इवाम्बरम् ।
घोररूपाः कपिश्रेष्ठा यान्तु मच्छासनादितः ॥ 14 ॥
ते गतिज्ञा गतिं ज्ञात्वा पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आनयन्तु हरीन् सर्वांस्त्वरिता शसनान्मम ॥ 15 ॥
तस्य वानर राजस्य श्रुत्वा वायुसुतो वचः ।
दिक्षु सर्वासु विक्रान्तान्प्रेषयामास वानरान् ॥ 16 ॥
ते पदं विष्णुविक्रान्तं पतत्रिज्योतिरध्वगाः ।
प्रयाताः प्रहिता राज्ञा हरयस्तत्क्षणेन वै ॥ 17 ॥
ते समुद्रेषु गिरिषु वनेषु च सरस्सु च ।
वानरा वानरान्सर्वान्रामहेतोरचोदयन् ॥ 18 ॥
मृत्युकालोपमस्याऽज्ञां राजराजस्य वानराः ।
सुग्रीवस्याययु श्श्रुत्वा सुग्रीवभयदर्शिनः ॥ 19 ॥
ततस्तेऽञ्जनसङ्काशा गिरेस्तस्मान्महाजवाः ।
तिस्रः कोट्यः प्लवङ्गानां निर्ययुर्यत्र राघवः ॥ 20 ॥
अस्तं गच्छति यत्रार्कस्तस्मिन्गिरिवरे स्थिताः ।
सन्तप्त हेममहाभासस्तस्मात्कोट्यो दश च्युताः ॥ 21 ॥
कैलासशिखरेभ्यश्च सिंहकेसरवर्चसाम् ।
ततः कोटिसहस्राणि वानराणामुपागमन् ॥ 22 ॥
फलमूलेन जीवन्तो हिमवन्तमुपाश्रिताः ।
तेषां कोटिसहस्राणां सहस्रं समवर्तत ॥ 23 ॥
अङ्गारकसमानानां भीमानां भीमकर्मणाम् ।
विन्ध्याद्वानरकोटीनां सहस्राण्यपतन्द्रुतम् ॥ 24 ॥
क्षीरोदवेलानिलयास्तमालवनवासिनः ।
नारिकेलाशनाश्चैव तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 25 ॥
वनेभ्यो गह्वरेभ्यश्च सरिद्भ्यश्च महाजवा ।
आगच्छद्वानरी सेना पिबन्तीव दिवाकरम् ॥ 26 ॥
ये तु त्वरयितुं याता वानरास्सर्ववानरान् ।
ते वीरा हिमवच्छैलं ददृशुस्तं महाद्रुमम् ॥ 27 ॥
तस्मिन्गिरिवरे रम्ये यज्ञो माहेश्वरः पुरा ।
सर्वदेवमनस्तोषो बभौ दिव्यो मनोहरः ॥ 28 ॥
अन्ननिष्यन्दजातानि मूलानि च फलानि च ।
अमृतास्वादकल्पानि ददृशुस्तत्र वानराः ॥ 29 ॥
तदन्नसम्भवं दिव्यं फलमूलं मनोहरम् ।
यः कश्चित्सकृदश्नाति मासं भवति तर्पितः ॥ 30 ॥
तानि मूलानि दिव्यानि फलानि च फलाशनाः ।
औषधानि च दिव्यानि जगृहुर्हरियूथपाः ॥ 31 ॥
तस्माच्च यज्ञायतनात्पुष्पाणि सुरभीणि च ।
आनिन्युर्वानरा गत्वा सुग्रीवप्रियकारणात् ॥ 32 ॥
ते तु सर्वे हरिवराः पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सञ्चोदयित्वा त्वरिता यूथानां जग्मुरग्रतः ॥ 33 ॥
ते तु तेन मुहूर्तेन यूथपाश्शीघ्रगामिनः ।
किष्किन्धां त्वरया प्राप्ता स्सुग्रीवो यत्र वानरः ॥ 34 ॥
ते गृहीत्वौषधीस्सर्वाः फलमूलं च वानराः ।
तं प्रतिग्राहयामासुर्वचनं चेदमब्रुवन् ॥ 35 ॥
सर्वे परिगताश्शैलास्समुद्राश्च वनानि च ।
पृथिव्यां वानरास्सर्वे शासनादुपयान्ति ते ॥ 36 ॥
एवं श्रुत्वा ततो हृष्ट स्सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
प्रतिजग्राह तत्प्रतीतस्तेषां सर्वमुपायनम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.