4.37 কিষ্কিন্ধাকাণ্ড - সপ্তত্রিংশ সর্গঃ

4.37 Kishkindhakanda - Saptatrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ।
এবমুক্তস্তু সুগ্রীবো লক্ষ্মণেন মহাত্মনা ।
হনূমন্তং স্থিতং পার্শ্বে সচিবন্ত্বিদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
মহেন্দ্রহিমবদ্বিন্ধ্যকৈলাসশিখরেষু চ ।
মন্দরে পাণ্ডুশিখরে পঞ্চশৈলেষু যে স্থিতাঃ ॥ 2 ॥
তরুণাদিত্যবর্ণেষু ভ্রাজমানেষু সর্বতঃ ।
পর্বতেষু সমুদ্রান্তে পশ্চিমাযাং চ যে দিশি ॥ 3 ॥
আদিত্যভবনে চৈব গিরৌ সন্ধ্যাভ্রসন্নিভে ।
পদ্মাতালবনং ভীমং সংশ্রিতা হরিপুঙ্গবাঃ ॥ 4 ॥
অঞ্জনাম্বুদসঙ্কাশাঃ কুঞ্জরপ্রতিমৌজসঃ ।
অঞ্জনে পর্বতে চৈব যে বসন্তি প্লবঙ্গমাঃ ॥ 5 ॥
মনশ্শিলা গুহাবাসা বানরাঃ কনকপ্রভাঃ ।
মেরুপার্শ্বগতাশ্চৈব যে ধূম্রগিরিং সংশ্রিতাঃ ॥ 6 ॥
তরুণাদিত্যবর্ণাশ্চ পর্বতে যে মহারুণে ।
পিবন্তো মধুমৈরেযং ভীমবেগাঃ প্লবঙ্গমাঃ ॥ 7 ॥
বনেষু চ সুরম্যেষু সুগন্ধিষু মহত্সু চ ।
তাপসানাং চ রম্যেষু বনান্তেষু সমন্ততঃ ॥ 8 ॥
তাংস্তাং স্ত্বমানয ক্ষিপ্রং পৃথিব্যাং সর্ববানরান্ ।
সামদানাদিভিঃ স্সর্বৈরাশু প্রেষয বানরান্ ॥ 9 ॥
প্রেষিতাঃ প্রথমং যে চ মযাদূতা মহাজবাঃ ।
ত্বরণার্থং তু ভূযস্ত্বং হরীন্ সম্প্রেষযাপরান্ ॥ 10 ॥
যে প্রসক্তাশ্চ কামেষু দীর্ঘসূত্রাশ্চ বানরাঃ ।
ইহাঽনযস্ব তান্ সর্বান্ শীঘ্রং তু মম শাসনাত্ ॥ 11 ॥
অহোভির্দশভির্যে চ নাগচ্ছন্তি মমাজ্ঞযা ।
হন্তব্যাস্তে দুরাত্মানো রাজশাসনদূষকাঃ ॥ 12 ॥
শতান্যথ সহস্রাণাং কোট্যশ্চ মম শাসনাত্ ।
প্রযান্তু কপিসিংহানাং দিশো মম মতে স্থিতাঃ ॥ 13 ॥
মেঘপর্বতসঙ্কাশাশ্ছাদযন্ত ইবাম্বরম্ ।
ঘোররূপাঃ কপিশ্রেষ্ঠা যান্তু মচ্ছাসনাদিতঃ ॥ 14 ॥
তে গতিজ্ঞা গতিং জ্ঞাত্বা পৃথিব্যাং সর্ববানরাঃ ।
আনযন্তু হরীন্ সর্বাংস্ত্বরিতা শসনান্মম ॥ 15 ॥
তস্য বানর রাজস্য শ্রুত্বা বাযুসুতো বচঃ ।
দিক্ষু সর্বাসু বিক্রান্তান্প্রেষযামাস বানরান্ ॥ 16 ॥
তে পদং বিষ্ণুবিক্রান্তং পতত্রিজ্যোতিরধ্বগাঃ ।
প্রযাতাঃ প্রহিতা রাজ্ঞা হরযস্তত্ক্ষণেন বৈ ॥ 17 ॥
তে সমুদ্রেষু গিরিষু বনেষু চ সরস্সু চ ।
বানরা বানরান্সর্বান্রামহেতোরচোদযন্ ॥ 18 ॥
মৃত্যুকালোপমস্যাঽজ্ঞাং রাজরাজস্য বানরাঃ ।
সুগ্রীবস্যাযযু শ্শ্রুত্বা সুগ্রীবভযদর্শিনঃ ॥ 19 ॥
ততস্তেঽঞ্জনসঙ্কাশা গিরেস্তস্মান্মহাজবাঃ ।
তিস্রঃ কোট্যঃ প্লবঙ্গানাং নির্যযুর্যত্র রাঘবঃ ॥ 20 ॥
অস্তং গচ্ছতি যত্রার্কস্তস্মিন্গিরিবরে স্থিতাঃ ।
সন্তপ্ত হেমমহাভাসস্তস্মাত্কোট্যো দশ চ্যুতাঃ ॥ 21 ॥
কৈলাসশিখরেভ্যশ্চ সিংহকেসরবর্চসাম্ ।
ততঃ কোটিসহস্রাণি বানরাণামুপাগমন্ ॥ 22 ॥
ফলমূলেন জীবন্তো হিমবন্তমুপাশ্রিতাঃ ।
তেষাং কোটিসহস্রাণাং সহস্রং সমবর্তত ॥ 23 ॥
অঙ্গারকসমানানাং ভীমানাং ভীমকর্মণাম্ ।
বিন্ধ্যাদ্বানরকোটীনাং সহস্রাণ্যপতন্দ্রুতম্ ॥ 24 ॥
ক্ষীরোদবেলানিলযাস্তমালবনবাসিনঃ ।
নারিকেলাশনাশ্চৈব তেষাং সঙ্খ্যা ন বিদ্যতে ॥ 25 ॥
বনেভ্যো গহ্বরেভ্যশ্চ সরিদ্ভ্যশ্চ মহাজবা ।
আগচ্ছদ্বানরী সেনা পিবন্তীব দিবাকরম্ ॥ 26 ॥
যে তু ত্বরযিতুং যাতা বানরাস্সর্ববানরান্ ।
তে বীরা হিমবচ্ছৈলং দদৃশুস্তং মহাদ্রুমম্ ॥ 27 ॥
তস্মিন্গিরিবরে রম্যে যজ্ঞো মাহেশ্বরঃ পুরা ।
সর্বদেবমনস্তোষো বভৌ দিব্যো মনোহরঃ ॥ 28 ॥
অন্ননিষ্যন্দজাতানি মূলানি চ ফলানি চ ।
অমৃতাস্বাদকল্পানি দদৃশুস্তত্র বানরাঃ ॥ 29 ॥
তদন্নসম্ভবং দিব্যং ফলমূলং মনোহরম্ ।
যঃ কশ্চিত্সকৃদশ্নাতি মাসং ভবতি তর্পিতঃ ॥ 30 ॥
তানি মূলানি দিব্যানি ফলানি চ ফলাশনাঃ ।
ঔষধানি চ দিব্যানি জগৃহুর্হরিযূথপাঃ ॥ 31 ॥
তস্মাচ্চ যজ্ঞাযতনাত্পুষ্পাণি সুরভীণি চ ।
আনিন্যুর্বানরা গত্বা সুগ্রীবপ্রিযকারণাত্ ॥ 32 ॥
তে তু সর্বে হরিবরাঃ পৃথিব্যাং সর্ববানরান্ ।
সঞ্চোদযিত্বা ত্বরিতা যূথানাং জগ্মুরগ্রতঃ ॥ 33 ॥
তে তু তেন মুহূর্তেন যূথপাশ্শীঘ্রগামিনঃ ।
কিষ্কিন্ধাং ত্বরযা প্রাপ্তা স্সুগ্রীবো যত্র বানরঃ ॥ 34 ॥
তে গৃহীত্বৌষধীস্সর্বাঃ ফলমূলং চ বানরাঃ ।
তং প্রতিগ্রাহযামাসুর্বচনং চেদমব্রুবন্ ॥ 35 ॥
সর্বে পরিগতাশ্শৈলাস্সমুদ্রাশ্চ বনানি চ ।
পৃথিব্যাং বানরাস্সর্বে শাসনাদুপযান্তি তে ॥ 36 ॥
এবং শ্রুত্বা ততো হৃষ্ট স্সুগ্রীবঃ প্লবগাধিপঃ ।
প্রতিজগ্রাহ তত্প্রতীতস্তেষাং সর্বমুপাযনম্ ॥ 37 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
हनूमन्तं स्थितं पार्श्वे सचिवन्त्विदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
महेन्द्रहिमवद्विन्ध्यकैलासशिखरेषु च ।
मन्दरे पाण्डुशिखरे पञ्चशैलेषु ये स्थिताः ॥ 2 ॥
तरुणादित्यवर्णेषु भ्राजमानेषु सर्वतः ।
पर्वतेषु समुद्रान्ते पश्चिमायां च ये दिशि ॥ 3 ॥
आदित्यभवने चैव गिरौ सन्ध्याभ्रसन्निभे ।
पद्मातालवनं भीमं संश्रिता हरिपुङ्गवाः ॥ 4 ॥
अञ्जनाम्बुदसङ्काशाः कुञ्जरप्रतिमौजसः ।
अञ्जने पर्वते चैव ये वसन्ति प्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
मनश्शिला गुहावासा वानराः कनकप्रभाः ।
मेरुपार्श्वगताश्चैव ये धूम्रगिरिं संश्रिताः ॥ 6 ॥
तरुणादित्यवर्णाश्च पर्वते ये महारुणे ।
पिबन्तो मधुमैरेयं भीमवेगाः प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
वनेषु च सुरम्येषु सुगन्धिषु महत्सु च ।
तापसानां च रम्येषु वनान्तेषु समन्ततः ॥ 8 ॥
तांस्तां स्त्वमानय क्षिप्रं पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सामदानादिभिः स्सर्वैराशु प्रेषय वानरान् ॥ 9 ॥
प्रेषिताः प्रथमं ये च मयादूता महाजवाः ।
त्वरणार्थं तु भूयस्त्वं हरीन् सम्प्रेषयापरान् ॥ 10 ॥
ये प्रसक्ताश्च कामेषु दीर्घसूत्राश्च वानराः ।
इहाऽनयस्व तान् सर्वान् शीघ्रं तु मम शासनात् ॥ 11 ॥
अहोभिर्दशभिर्ये च नागच्छन्ति ममाज्ञया ।
हन्तव्यास्ते दुरात्मानो राजशासनदूषकाः ॥ 12 ॥
शतान्यथ सहस्राणां कोट्यश्च मम शासनात् ।
प्रयान्तु कपिसिंहानां दिशो मम मते स्थिताः ॥ 13 ॥
मेघपर्वतसङ्काशाश्छादयन्त इवाम्बरम् ।
घोररूपाः कपिश्रेष्ठा यान्तु मच्छासनादितः ॥ 14 ॥
ते गतिज्ञा गतिं ज्ञात्वा पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आनयन्तु हरीन् सर्वांस्त्वरिता शसनान्मम ॥ 15 ॥
तस्य वानर राजस्य श्रुत्वा वायुसुतो वचः ।
दिक्षु सर्वासु विक्रान्तान्प्रेषयामास वानरान् ॥ 16 ॥
ते पदं विष्णुविक्रान्तं पतत्रिज्योतिरध्वगाः ।
प्रयाताः प्रहिता राज्ञा हरयस्तत्क्षणेन वै ॥ 17 ॥
ते समुद्रेषु गिरिषु वनेषु च सरस्सु च ।
वानरा वानरान्सर्वान्रामहेतोरचोदयन् ॥ 18 ॥
मृत्युकालोपमस्याऽज्ञां राजराजस्य वानराः ।
सुग्रीवस्याययु श्श्रुत्वा सुग्रीवभयदर्शिनः ॥ 19 ॥
ततस्तेऽञ्जनसङ्काशा गिरेस्तस्मान्महाजवाः ।
तिस्रः कोट्यः प्लवङ्गानां निर्ययुर्यत्र राघवः ॥ 20 ॥
अस्तं गच्छति यत्रार्कस्तस्मिन्गिरिवरे स्थिताः ।
सन्तप्त हेममहाभासस्तस्मात्कोट्यो दश च्युताः ॥ 21 ॥
कैलासशिखरेभ्यश्च सिंहकेसरवर्चसाम् ।
ततः कोटिसहस्राणि वानराणामुपागमन् ॥ 22 ॥
फलमूलेन जीवन्तो हिमवन्तमुपाश्रिताः ।
तेषां कोटिसहस्राणां सहस्रं समवर्तत ॥ 23 ॥
अङ्गारकसमानानां भीमानां भीमकर्मणाम् ।
विन्ध्याद्वानरकोटीनां सहस्राण्यपतन्द्रुतम् ॥ 24 ॥
क्षीरोदवेलानिलयास्तमालवनवासिनः ।
नारिकेलाशनाश्चैव तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 25 ॥
वनेभ्यो गह्वरेभ्यश्च सरिद्भ्यश्च महाजवा ।
आगच्छद्वानरी सेना पिबन्तीव दिवाकरम् ॥ 26 ॥
ये तु त्वरयितुं याता वानरास्सर्ववानरान् ।
ते वीरा हिमवच्छैलं ददृशुस्तं महाद्रुमम् ॥ 27 ॥
तस्मिन्गिरिवरे रम्ये यज्ञो माहेश्वरः पुरा ।
सर्वदेवमनस्तोषो बभौ दिव्यो मनोहरः ॥ 28 ॥
अन्ननिष्यन्दजातानि मूलानि च फलानि च ।
अमृतास्वादकल्पानि ददृशुस्तत्र वानराः ॥ 29 ॥
तदन्नसम्भवं दिव्यं फलमूलं मनोहरम् ।
यः कश्चित्सकृदश्नाति मासं भवति तर्पितः ॥ 30 ॥
तानि मूलानि दिव्यानि फलानि च फलाशनाः ।
औषधानि च दिव्यानि जगृहुर्हरियूथपाः ॥ 31 ॥
तस्माच्च यज्ञायतनात्पुष्पाणि सुरभीणि च ।
आनिन्युर्वानरा गत्वा सुग्रीवप्रियकारणात् ॥ 32 ॥
ते तु सर्वे हरिवराः पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सञ्चोदयित्वा त्वरिता यूथानां जग्मुरग्रतः ॥ 33 ॥
ते तु तेन मुहूर्तेन यूथपाश्शीघ्रगामिनः ।
किष्किन्धां त्वरया प्राप्ता स्सुग्रीवो यत्र वानरः ॥ 34 ॥
ते गृहीत्वौषधीस्सर्वाः फलमूलं च वानराः ।
तं प्रतिग्राहयामासुर्वचनं चेदमब्रुवन् ॥ 35 ॥
सर्वे परिगताश्शैलास्समुद्राश्च वनानि च ।
पृथिव्यां वानरास्सर्वे शासनादुपयान्ति ते ॥ 36 ॥
एवं श्रुत्वा ततो हृष्ट स्सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
प्रतिजग्राह तत्प्रतीतस्तेषां सर्वमुपायनम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in