શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
એવમુક્તસ્તુ સુગ્રીવો લક્ષ્મણેન મહાત્મના ।
હનૂમન્તં સ્થિતં પાર્શ્વે સચિવન્ત્વિદમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
મહેન્દ્રહિમવદ્વિન્ધ્યકૈલાસશિખરેષુ ચ ।
મન્દરે પાણ્ડુશિખરે પઞ્ચશૈલેષુ યે સ્થિતાઃ ॥ 2 ॥
તરુણાદિત્યવર્ણેષુ ભ્રાજમાનેષુ સર્વતઃ ।
પર્વતેષુ સમુદ્રાન્તે પશ્ચિમાયાં ચ યે દિશિ ॥ 3 ॥
આદિત્યભવને ચૈવ ગિરૌ સન્ધ્યાભ્રસન્નિભે ।
પદ્માતાલવનં ભીમં સંશ્રિતા હરિપુઙ્ગવાઃ ॥ 4 ॥
અઞ્જનામ્બુદસઙ્કાશાઃ કુઞ્જરપ્રતિમૌજસઃ ।
અઞ્જને પર્વતે ચૈવ યે વસન્તિ પ્લવઙ્ગમાઃ ॥ 5 ॥
મનશ્શિલા ગુહાવાસા વાનરાઃ કનકપ્રભાઃ ।
મેરુપાર્શ્વગતાશ્ચૈવ યે ધૂમ્રગિરિં સંશ્રિતાઃ ॥ 6 ॥
તરુણાદિત્યવર્ણાશ્ચ પર્વતે યે મહારુણે ।
પિબન્તો મધુમૈરેયં ભીમવેગાઃ પ્લવઙ્ગમાઃ ॥ 7 ॥
વનેષુ ચ સુરમ્યેષુ સુગન્ધિષુ મહત્સુ ચ ।
તાપસાનાં ચ રમ્યેષુ વનાન્તેષુ સમન્તતઃ ॥ 8 ॥
તાંસ્તાં સ્ત્વમાનય ક્ષિપ્રં પૃથિવ્યાં સર્વવાનરાન્ ।
સામદાનાદિભિઃ સ્સર્વૈરાશુ પ્રેષય વાનરાન્ ॥ 9 ॥
પ્રેષિતાઃ પ્રથમં યે ચ મયાદૂતા મહાજવાઃ ।
ત્વરણાર્થં તુ ભૂયસ્ત્વં હરીન્ સમ્પ્રેષયાપરાન્ ॥ 10 ॥
યે પ્રસક્તાશ્ચ કામેષુ દીર્ઘસૂત્રાશ્ચ વાનરાઃ ।
ઇહાઽનયસ્વ તાન્ સર્વાન્ શીઘ્રં તુ મમ શાસનાત્ ॥ 11 ॥
અહોભિર્દશભિર્યે ચ નાગચ્છન્તિ મમાજ્ઞયા ।
હન્તવ્યાસ્તે દુરાત્માનો રાજશાસનદૂષકાઃ ॥ 12 ॥
શતાન્યથ સહસ્રાણાં કોટ્યશ્ચ મમ શાસનાત્ ।
પ્રયાન્તુ કપિસિંહાનાં દિશો મમ મતે સ્થિતાઃ ॥ 13 ॥
મેઘપર્વતસઙ્કાશાશ્છાદયન્ત ઇવામ્બરમ્ ।
ઘોરરૂપાઃ કપિશ્રેષ્ઠા યાન્તુ મચ્છાસનાદિતઃ ॥ 14 ॥
તે ગતિજ્ઞા ગતિં જ્ઞાત્વા પૃથિવ્યાં સર્વવાનરાઃ ।
આનયન્તુ હરીન્ સર્વાંસ્ત્વરિતા શસનાન્મમ ॥ 15 ॥
તસ્ય વાનર રાજસ્ય શ્રુત્વા વાયુસુતો વચઃ ।
દિક્ષુ સર્વાસુ વિક્રાન્તાન્પ્રેષયામાસ વાનરાન્ ॥ 16 ॥
તે પદં વિષ્ણુવિક્રાન્તં પતત્રિજ્યોતિરધ્વગાઃ ।
પ્રયાતાઃ પ્રહિતા રાજ્ઞા હરયસ્તત્ક્ષણેન વૈ ॥ 17 ॥
તે સમુદ્રેષુ ગિરિષુ વનેષુ ચ સરસ્સુ ચ ।
વાનરા વાનરાન્સર્વાન્રામહેતોરચોદયન્ ॥ 18 ॥
મૃત્યુકાલોપમસ્યાઽજ્ઞાં રાજરાજસ્ય વાનરાઃ ।
સુગ્રીવસ્યાયયુ શ્શ્રુત્વા સુગ્રીવભયદર્શિનઃ ॥ 19 ॥
તતસ્તેઽઞ્જનસઙ્કાશા ગિરેસ્તસ્માન્મહાજવાઃ ।
તિસ્રઃ કોટ્યઃ પ્લવઙ્ગાનાં નિર્યયુર્યત્ર રાઘવઃ ॥ 20 ॥
અસ્તં ગચ્છતિ યત્રાર્કસ્તસ્મિન્ગિરિવરે સ્થિતાઃ ।
સન્તપ્ત હેમમહાભાસસ્તસ્માત્કોટ્યો દશ ચ્યુતાઃ ॥ 21 ॥
કૈલાસશિખરેભ્યશ્ચ સિંહકેસરવર્ચસામ્ ।
તતઃ કોટિસહસ્રાણિ વાનરાણામુપાગમન્ ॥ 22 ॥
ફલમૂલેન જીવન્તો હિમવન્તમુપાશ્રિતાઃ ।
તેષાં કોટિસહસ્રાણાં સહસ્રં સમવર્તત ॥ 23 ॥
અઙ્ગારકસમાનાનાં ભીમાનાં ભીમકર્મણામ્ ।
વિન્ધ્યાદ્વાનરકોટીનાં સહસ્રાણ્યપતન્દ્રુતમ્ ॥ 24 ॥
ક્ષીરોદવેલાનિલયાસ્તમાલવનવાસિનઃ ।
નારિકેલાશનાશ્ચૈવ તેષાં સઙ્ખ્યા ન વિદ્યતે ॥ 25 ॥
વનેભ્યો ગહ્વરેભ્યશ્ચ સરિદ્ભ્યશ્ચ મહાજવા ।
આગચ્છદ્વાનરી સેના પિબન્તીવ દિવાકરમ્ ॥ 26 ॥
યે તુ ત્વરયિતું યાતા વાનરાસ્સર્વવાનરાન્ ।
તે વીરા હિમવચ્છૈલં દદૃશુસ્તં મહાદ્રુમમ્ ॥ 27 ॥
તસ્મિન્ગિરિવરે રમ્યે યજ્ઞો માહેશ્વરઃ પુરા ।
સર્વદેવમનસ્તોષો બભૌ દિવ્યો મનોહરઃ ॥ 28 ॥
અન્નનિષ્યન્દજાતાનિ મૂલાનિ ચ ફલાનિ ચ ।
અમૃતાસ્વાદકલ્પાનિ દદૃશુસ્તત્ર વાનરાઃ ॥ 29 ॥
તદન્નસમ્ભવં દિવ્યં ફલમૂલં મનોહરમ્ ।
યઃ કશ્ચિત્સકૃદશ્નાતિ માસં ભવતિ તર્પિતઃ ॥ 30 ॥
તાનિ મૂલાનિ દિવ્યાનિ ફલાનિ ચ ફલાશનાઃ ।
ઔષધાનિ ચ દિવ્યાનિ જગૃહુર્હરિયૂથપાઃ ॥ 31 ॥
તસ્માચ્ચ યજ્ઞાયતનાત્પુષ્પાણિ સુરભીણિ ચ ।
આનિન્યુર્વાનરા ગત્વા સુગ્રીવપ્રિયકારણાત્ ॥ 32 ॥
તે તુ સર્વે હરિવરાઃ પૃથિવ્યાં સર્વવાનરાન્ ।
સઞ્ચોદયિત્વા ત્વરિતા યૂથાનાં જગ્મુરગ્રતઃ ॥ 33 ॥
તે તુ તેન મુહૂર્તેન યૂથપાશ્શીઘ્રગામિનઃ ।
કિષ્કિન્ધાં ત્વરયા પ્રાપ્તા સ્સુગ્રીવો યત્ર વાનરઃ ॥ 34 ॥
તે ગૃહીત્વૌષધીસ્સર્વાઃ ફલમૂલં ચ વાનરાઃ ।
તં પ્રતિગ્રાહયામાસુર્વચનં ચેદમબ્રુવન્ ॥ 35 ॥
સર્વે પરિગતાશ્શૈલાસ્સમુદ્રાશ્ચ વનાનિ ચ ।
પૃથિવ્યાં વાનરાસ્સર્વે શાસનાદુપયાન્તિ તે ॥ 36 ॥
એવં શ્રુત્વા તતો હૃષ્ટ સ્સુગ્રીવઃ પ્લવગાધિપઃ ।
પ્રતિજગ્રાહ તત્પ્રતીતસ્તેષાં સર્વમુપાયનમ્ ॥ 37 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડે સપ્તત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
हनूमन्तं स्थितं पार्श्वे सचिवन्त्विदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
महेन्द्रहिमवद्विन्ध्यकैलासशिखरेषु च ।
मन्दरे पाण्डुशिखरे पञ्चशैलेषु ये स्थिताः ॥ 2 ॥
तरुणादित्यवर्णेषु भ्राजमानेषु सर्वतः ।
पर्वतेषु समुद्रान्ते पश्चिमायां च ये दिशि ॥ 3 ॥
आदित्यभवने चैव गिरौ सन्ध्याभ्रसन्निभे ।
पद्मातालवनं भीमं संश्रिता हरिपुङ्गवाः ॥ 4 ॥
अञ्जनाम्बुदसङ्काशाः कुञ्जरप्रतिमौजसः ।
अञ्जने पर्वते चैव ये वसन्ति प्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
मनश्शिला गुहावासा वानराः कनकप्रभाः ।
मेरुपार्श्वगताश्चैव ये धूम्रगिरिं संश्रिताः ॥ 6 ॥
तरुणादित्यवर्णाश्च पर्वते ये महारुणे ।
पिबन्तो मधुमैरेयं भीमवेगाः प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
वनेषु च सुरम्येषु सुगन्धिषु महत्सु च ।
तापसानां च रम्येषु वनान्तेषु समन्ततः ॥ 8 ॥
तांस्तां स्त्वमानय क्षिप्रं पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सामदानादिभिः स्सर्वैराशु प्रेषय वानरान् ॥ 9 ॥
प्रेषिताः प्रथमं ये च मयादूता महाजवाः ।
त्वरणार्थं तु भूयस्त्वं हरीन् सम्प्रेषयापरान् ॥ 10 ॥
ये प्रसक्ताश्च कामेषु दीर्घसूत्राश्च वानराः ।
इहाऽनयस्व तान् सर्वान् शीघ्रं तु मम शासनात् ॥ 11 ॥
अहोभिर्दशभिर्ये च नागच्छन्ति ममाज्ञया ।
हन्तव्यास्ते दुरात्मानो राजशासनदूषकाः ॥ 12 ॥
शतान्यथ सहस्राणां कोट्यश्च मम शासनात् ।
प्रयान्तु कपिसिंहानां दिशो मम मते स्थिताः ॥ 13 ॥
मेघपर्वतसङ्काशाश्छादयन्त इवाम्बरम् ।
घोररूपाः कपिश्रेष्ठा यान्तु मच्छासनादितः ॥ 14 ॥
ते गतिज्ञा गतिं ज्ञात्वा पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आनयन्तु हरीन् सर्वांस्त्वरिता शसनान्मम ॥ 15 ॥
तस्य वानर राजस्य श्रुत्वा वायुसुतो वचः ।
दिक्षु सर्वासु विक्रान्तान्प्रेषयामास वानरान् ॥ 16 ॥
ते पदं विष्णुविक्रान्तं पतत्रिज्योतिरध्वगाः ।
प्रयाताः प्रहिता राज्ञा हरयस्तत्क्षणेन वै ॥ 17 ॥
ते समुद्रेषु गिरिषु वनेषु च सरस्सु च ।
वानरा वानरान्सर्वान्रामहेतोरचोदयन् ॥ 18 ॥
मृत्युकालोपमस्याऽज्ञां राजराजस्य वानराः ।
सुग्रीवस्याययु श्श्रुत्वा सुग्रीवभयदर्शिनः ॥ 19 ॥
ततस्तेऽञ्जनसङ्काशा गिरेस्तस्मान्महाजवाः ।
तिस्रः कोट्यः प्लवङ्गानां निर्ययुर्यत्र राघवः ॥ 20 ॥
अस्तं गच्छति यत्रार्कस्तस्मिन्गिरिवरे स्थिताः ।
सन्तप्त हेममहाभासस्तस्मात्कोट्यो दश च्युताः ॥ 21 ॥
कैलासशिखरेभ्यश्च सिंहकेसरवर्चसाम् ।
ततः कोटिसहस्राणि वानराणामुपागमन् ॥ 22 ॥
फलमूलेन जीवन्तो हिमवन्तमुपाश्रिताः ।
तेषां कोटिसहस्राणां सहस्रं समवर्तत ॥ 23 ॥
अङ्गारकसमानानां भीमानां भीमकर्मणाम् ।
विन्ध्याद्वानरकोटीनां सहस्राण्यपतन्द्रुतम् ॥ 24 ॥
क्षीरोदवेलानिलयास्तमालवनवासिनः ।
नारिकेलाशनाश्चैव तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 25 ॥
वनेभ्यो गह्वरेभ्यश्च सरिद्भ्यश्च महाजवा ।
आगच्छद्वानरी सेना पिबन्तीव दिवाकरम् ॥ 26 ॥
ये तु त्वरयितुं याता वानरास्सर्ववानरान् ।
ते वीरा हिमवच्छैलं ददृशुस्तं महाद्रुमम् ॥ 27 ॥
तस्मिन्गिरिवरे रम्ये यज्ञो माहेश्वरः पुरा ।
सर्वदेवमनस्तोषो बभौ दिव्यो मनोहरः ॥ 28 ॥
अन्ननिष्यन्दजातानि मूलानि च फलानि च ।
अमृतास्वादकल्पानि ददृशुस्तत्र वानराः ॥ 29 ॥
तदन्नसम्भवं दिव्यं फलमूलं मनोहरम् ।
यः कश्चित्सकृदश्नाति मासं भवति तर्पितः ॥ 30 ॥
तानि मूलानि दिव्यानि फलानि च फलाशनाः ।
औषधानि च दिव्यानि जगृहुर्हरियूथपाः ॥ 31 ॥
तस्माच्च यज्ञायतनात्पुष्पाणि सुरभीणि च ।
आनिन्युर्वानरा गत्वा सुग्रीवप्रियकारणात् ॥ 32 ॥
ते तु सर्वे हरिवराः पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सञ्चोदयित्वा त्वरिता यूथानां जग्मुरग्रतः ॥ 33 ॥
ते तु तेन मुहूर्तेन यूथपाश्शीघ्रगामिनः ।
किष्किन्धां त्वरया प्राप्ता स्सुग्रीवो यत्र वानरः ॥ 34 ॥
ते गृहीत्वौषधीस्सर्वाः फलमूलं च वानराः ।
तं प्रतिग्राहयामासुर्वचनं चेदमब्रुवन् ॥ 35 ॥
सर्वे परिगताश्शैलास्समुद्राश्च वनानि च ।
पृथिव्यां वानरास्सर्वे शासनादुपयान्ति ते ॥ 36 ॥
एवं श्रुत्वा ततो हृष्ट स्सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
प्रतिजग्राह तत्प्रतीतस्तेषां सर्वमुपायनम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.